Saņēmām šādu te vēstuli no sava sena drauga Viestura Vizuļa.
Vēlos izteikt pateicību portālam Cehs.lv par reklāmas: „Piesmej kaulaino, lieto prezi saulaino!” debilitātes analīzi.
Cehs uzsvēra tikai divus debilitātes aspektus: Vārda prezis nelāgi smirdošo vecišķumu – un idiotisko aicinājumu, izvarot nāvi. Taču noteikti jāpiemin – pati galvenā stulbība: Lai cik dzejiski nekļūtu šizofrēniķi dzejas dienu laikā, PREZIS NAV SAULAINS!!! Ne tiešā, ne pārnestā, ne metaforiskā nozīmē.
Prezis humanoīdu apziņā ir ļumīgs, glums, dārgs, pazemojošs un falla estētiku mazinošs izstrādājums.
Vārdu salikums „prezi saulaino” no dzejas viedokļa būtu attaisnojams, ja tas labskanīgā harmonijā „kā rozīne naglai uz galvas” atbalsotos pret citu perfekti trāpīgu, sulīgu izteikumu (piemēram, kaut cik attaisnot varētu atskaņu pāri „Mārtiņ Cipuli/Iemet vienu ripuli,” kuru situācija kontekstā radīja hokeja līdzjutēji nevis reklāmas profesionāļi). Bet „Prezis saulainais” atskaņojas pret vēl neloģiskāko „piesmej kaulaino,” kurš arī ir aiz matiem izvilkts no pašiem dirsas dziļumiem.
Piedāvāju vēl dažus šīs pašas idejas dzejiskus atrisinājumus ar loģiskākām atskaņām:
Caur gumiju, kas nāvi pisīs,
Tam dzīvīb’s saule neizdzisīs!
Uz sauli aizlaidies Čiv čiv!
Velc prezi, piesmejot hiv hiv!
Kas saulē nāvi taisās pist,
Tam prezi uzvilkt neaizmirst!
Lai baudpilnāks tev seksā vaids,
Velc prezi, nedabūsi aids!
Viesturs Vizulis – komiķis, Stand-up izrādes „Rupjie Referāti” un dzejas krājuma „Praktiskā Dzeja” autors.
GAAAAYYYYY!
dafuq did i just read
Patiesībā šī reklāma ir vienkārši izcila :) Jo viņi ir sasnieguši savu vēlamo rezultātu ar uzviju – izvietojot reklāmas tikai dažās vietās, viņi ir sasnieguši cilvēku prātus daudz vairāk līmeņos nekā spētu ar vienkāršām vides reklāmām. Galu galā, cehs.lv lasītāji ir svarīga viņu mērķauditorija. Un pat ja mēs smejam par to, mūsu zemapziņā šī vēsts nosēžas, atzīstam to vai ne. Tie, kas veidoja šo reklāmu, var mierīgi uzsist sev pa plecu un paslavēt sevi par labi izdarītu darbu :)
o! pēdējais ir perfekts. šim čalim garantēta nākotne labā aģentūrā kā copywriterim kā minimums! un starpcitu, JĀ “PREZIS NAV SAULAINS!”, šo iepr. postā gribēju pieminēt, bet manu prātu aptumsoja defise domu zīmes vietā..
Es jums velreiz atkārtoju – beidzies uzdzert LSD ar Absinthe!
Kad nāvei tur, kur saule nespīd iespraud metamo,
Tad uzvelc prezi – tai taisno zarnu izgaismo.
Nē, reklāma nav izcila, reklāma ir debīla un bezgaumīga, nav vērts nemaz argumentēt, kāpēc. Un par to “”nosēšanos zemapziņā”, tak bļ*ģ,beidziet izplatīt to mītu, ka kaut kas ir nostrādājis,ja tas ir nosēdies zemapziņā un galvā iet uz riņķi. Ir simtiem dziesmu, kuras tevi vienkārši kaitinājušas no sākta gala un ielipa smadzenēs savas neoriģinalitātes un tizlu, pārdrāztu frāžu dēļ. Semkas arī ir afigenna lipīga padarīšana, bet tu tās neliksi galdā viesiem rib-eye steika un sparģeļu krēmzupas vietā.
Par “nosēšanos zemapziņā” ir pamatā divi ar pusi variantu:
(A) galvas smadzeņu garozā starp neironiem veidojas sinaptiskās saites no noteiktas informācijas daudzkārtīgas atkārtošanas. Variants, uz ko pilnīgi korekti norādīja Egac Salocin. Tādai informācijai nozīmīgas ietekmes uz cilvēka uzvedību un motivācijas sfēru nav.
(B) sinaptiskās saites veidojas ne vien garozā, bet arī tīklveida struktūrās ar vidussmadzenēm, tai skaitā Hipokampu. Tas notiek tikai tad, ja informācija ir ar emocionālu iekrāsu. Emocionālo iekrāsu nodrošina vidussmadzenēs esošā Amigdala. Šādā gadījumā informācijai jau ir nozīmīga ietekme uz cilvēka uzvedību un motivācijas sfēru.
Bet te ir divi apakšvarianti:
(b-1) ja kaut kas patīk, tad tas cilvēkus piesaista.
(b-2) ja kaut kas izraisa riebumu, tad tas cilvēkus atgrūž.
Neturpinot jums krist uz nerviem ar teoriju, apstāšos pie šā stāsta morāles: lozungs “piesmej kaulaino, lieto prezi saulaino”, ja tam ir mērķis motivēt cilvēkus lietot prezervatīvus, ir pilnīgi un galīgi garām. Tas nedarbosies; zemē nomesta nauda. Ar primitīvu pantiņu, kas ietver norādi uz nāvi, vardarbību un “prezi”, turklāt vēl vizuāli ilustrēts ar riebumu izraisošu bildi, nevienu īpaši neizdosies motivēt tagad cītīgi sākt lietot prezervatīvus.
Diez, vai reklāmisti vispār kādreiz aizdomājas par cilvēku motivācijas sfēras īpatnībām?! Tāda sajūta, ka mūsdienās cilvēki ir pārliecināti, ka pilnīgi pietiek ar datorprogrammu lietošanas iemaņām.
No otras puses – iespējams, ka reklāmas autoriem ir izdevies ģeniāls virālais mārketings… A varbūt tā arī bija plānots?!
Bija padomā uzšņāpt kādu subjektīvu un analfabētisku klaunādi par mārketingu un reklāmu, kuru pamatotu ar vāji saistītu copy-paste vikipēdijas blablabla par CNS, bet redzu, ka esmu nokavējis.
Lai reklāma sāktu strādāt, tai ir jātiek pamanītai. Ir.
Informācijai vajadzētu palikt atmiņā ilgāk par pāris minūtēm. Kliedzošs bezgaumīgums un debilisms arī ir veids, kā to panākt. Darīts.
Pēc tam nepieciešams atgādinājums un pastiprinājums. Un te uz skatuves parādās Cehs.lv un pilina auditorijas kaistošajos prātos jau otro (!) rakstu par šo reklāmu.
P.S. Pseidozinātniskās klaunādes autors laikam domā, ka brīdinājuma kampaņām, šinī gadījumā pret nāvējošu vīrusu, būtu jālieto tikai pozitīvs motivators. Nu, tipa: “Neesi savā attieksmē losis negatīvs – tu esi HIV pozitīvs!”
U, kāpēc tu mūždien komunicē tik aizskarošā, augstprātīgā tonī ar tik samākslotu runas manieri? Tev ir kaut kādas problēmas, ko nespēj savādāk kompensēt?
solaris,
Man ir tikai iebildums pret formulējumu “mūždien”, ko es, protams, ar Tavu laipnu atļauju, gribētu nomainīt uz “dažreiz”, vai vēl labāk, uz “pārāk reti”. Mainītais kvantitatīvais parametrs automātiski padara pēdējo jautājumu mēreni bezjēdzīgu. Turklāt es negribētu Tev uzmākties ar savām problēmām. Negribētos sabojāt mūsu attiecības ar tik prozaiskām banalitātēm.
Kā Tev šķiet, vai akcija “Nebrauc dzērumā” arī bija zemē nomesta nauda sakarā ar to ekstrēmi negatīvo traumu, nāves un cietumu daudzināšanu?
Nu redzēs, redzēs, vai tev izdosies / būs vēlme pārvarēt savu ieradumu provocēt konfliktus komunikācijā (kuros tu lieliski proti uzvarēt, līdz ar to pašapliecinoties). Vari jau mālēt sevi baltu un pūkainu, bet no malas tavas manieres tāpat redzamas. Tā ka labāk nevis izvirzi skaļus apgalvojumus, bet pavērtē pats sevi.
Ja tev vispār ir svarīgi, ko par tevi citi domā, protams.
Akcija ‘Nebrauc dzērumā’ bija ar mērķi ATTURĒT kaut ko darīt. Tādam mērķim tieši noder negatīva emocionāla iekrāsa, kā jau es to norādīju. Un vienlaikus tur arī iederās nāves tematika.
Akcija ‘Lieto prezervatīvus’, manuprāt, ir ar mērķi MUDINĀT kaut ko darīt. Tam labāk derētu pozitīva emocionāla iekrāsa.
Turklāt seksa tematika te būtu iederīgāka, nekā nāves tematika.
Cilvēku uzvedību ļoti nozīmīgi noteic emocijas. Ja cilvēkam kaut kas iepatīkas, tad viņš / viņa to grib, nu un arī rīkojas, lai to dabūtu. Ja cilvēkam kaut kas nepatīk, tad viņš / viņa no tā izvairās, novēršas, tiecas izstumt no savas apziņas. Savukārt zemapziņā aktivējas bēdz / cīnies psihoemocionālais mehānisms – rodas protests vai, ilgstoša šāda stresora ietekmē, pat neirastēniska uzvedība.
Protams, es nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet vien uz savu viedokli.
solaris,
Paldies par izsmeļošu izklāstu. Manuprāt, “Saulainā preža” un “Nebrauc reibumā” akcijas ir identiskas, jo to mērķis ir ATTURĒT darīt kaut ko ierastu un ikdienišķu veselībai un dzīvībai bīstamā veidā un MUDINA to darīt drošā veidā. Jo raugi, ja pamudinājums satur kādas darbības veikšanu, tad tas satur arī pretējas darbības neveikšanas pamudinājumu. “Esi uzmanīgs” saturiski ir sinonīms “Neesi neuzmanīgs”.
Metodes, tas ir pozitīva vai negatīva pastiprinājuma, izvēle ir atkarīga no problēmas un vēlamā mērķa. Abos gadījumos problēma ir skaidri formulēta – arvien pieaugoši draudi veselībai un dzīvībai. Vēlamais mērķis ir šo draudu būtisks samazinājums. Nāves draudi ir labs arguments un motivators uzvedības maiņai. Ļoti gribētos redzēt emocionāli pozitīvu sociālo reklāmu, kas pūlētos atturēt no smēķēšanas (Uzraksts uz cīgu paciņas: “Nesmēķē un spēsi noķert trolejbusu nekāsējot!”) graujošajām sekām vai atturēt no inficēšanas ar HIV (skat. iepriekšējo komentu).
Atturēt cilvēkus no seksa neizdevās pat ar inkvizīcijas metodēm. Šā vai tā šī instinktīvā darbība tiks veikta, neraugoties uz redzētās reklāmas atstāto nepatīkamo asociāciju.
Nu tad skatamies, kas paliek pāri tajā reklāmā. Bet pāri tur paliek… prezervatīvi. Ar ko tad, tavuprāt, cilvēku zemapziņā būs saistītas nepatīkamās asociācijas?
Divi varianti: ar bīstamu seksu vai ar prezervatīviem.
Jā, racionāli domājoši cilvēki sasaistīs brīdinājumu ar bīstamu seksu. Tikai tāds “sīkums”, ka racionāli domājoši cilvēki gan jau līdz šim paši ir aizdomājušies par prezervatīvu lietošanu. Bet šī reklāma, manuprāt, ir vērsta uz tādiem cilvēkiem, kuri rīkojas impulsīvi, daudz nedomājot. Uz to norāda kaut vai šās reklāmas vizuāli iespaidīgais izpildījums ar īsu lozungu un minimālu racionāli apsveramas informācijas apjomu. Tā teikt, lai “iespiežas zemapziņā”.
Bet – kā norādīju – zemapziņā šī reklāma iespiež nepatīkamas asociācijas.
Mērķis – jā, atturēt no nedroša seksa. Taču praktiskā ietekme uz cilvēku uzvedību ne vienmēr saskan ar teorētisko mērķi.
Ja jau cilvēku impulsīvā instinktīvā uzvedība būtu vienkārši izmaināma, tad jau sen visādas pret-AIDS kampaņas būtu savu panākušas; nav jau pirmā diena šai problēmai. Bet redzi, ka nestrādā. Tāpēc arī šī reklāma, manuprāt, nestrādās. Impulsīvi cilvēki vienkārši nepatikā no tās novērsīsies, bet zemapziņā radīsies pretestība, emocionāls noraidījums.
Labi, mēģināšu vēlreiz.
Pirmā kļūda. Reklāmas mērķis nav mudināt uz seksa nedarīšanu, bet uz darīšanu drošā veidā.
Otrā kļūda. Reklāmas mērķis nav prezervatīvs kā tāds, jo prezervatīvs ir tikai līdzeklis seksa darīšanai drošā veidā.
Parasti cilvēka rīcību motivē reāls vai iedomāts ieguvums vai arī reālu vai iedomātu risku draudi. Visos minētajos gadījumos (braukšana reibumā, smēķēšana, nedrošs sekss) ieguvumu nav, nav balvas, t.i. – nekas nenāk klāt. Darot drošā veidā (braucot skaidrā, nesmēķējot), saglabājas staus quo, nekas nemainās, vai pat vēl sliktāk – tiek ierobežotas izvēles iespējas. Nav balvas, ar ko iekārdināt.
Un tagad paskatīsimies, kāds ir rezultāts, ja dara nedrošā veidā – oho, var pat atstiept pedāļus. Tas jau ir nopietni!
Morāle: ja nav ar ko iekārdināt, tad ir jābiedē. Balva šajā gadījumā ir pedāļu neatstiepšana.
Tieši tāpēc praktiski visās sfēras, kas ir saistītas ar riskiem īpašumam, veselelībai un dzīvībai, izmanto negatīvo pastiprinājumu. Esence ir brīdinājuma un aizlieguma zīmes satiksmē un darba drošībā. Nevienam ne prātā nenāk tur izmantot puķītes, ponijus, kucēnus utml. pozītīvu herņu.
Padomā par to.
Nu, nu, kā tas ir, ka seksa tematikā “nav ar ko iekārdināt”?! Cilvēce jau no Khajuraho tempļa laikiem seksa tematu visdažādākajos kultūras un ideoloģijas projektos izmanto ļoti intensīvi.
Un par satiksmes drošību arī tev nepiekritīšu – ļoti daudzos gadījumos brīdinājuma kampaņās tiek izmantoti mājās gaidošu mīļu cilvēku tematika, tas ir – pozitīvas emocijas izraisošas asociācijas.
Padomā par to!
Pat tik ekstrēmas (jo pretdarbojas pašsaglabāšanās instinktam) kampaņas kā džihādistu pašnāvnieku motivēšana neiztiek bez pozitīvām asociācijām. Jā, no sākuma viņiem ieborē naidu pret “neticīgajiem”. Bet pēc tam viņi šihāda jostu apsien, lai paradīzē tiktu pie septiņpadsmit vai cik tur brīnumskaistām jaunavām, kas tieši viņu aplaimos.
Priekšstats, ka tikai ar nepatīkamām asociācijām var mudināt cilvēkus lietot prezervatīvus, ir vienpusīgs, šaurs.
Pēdējais mēģinājums.
Tev nepielec, ka šī reklāma seksu nepiedāvā? Tev tiešām nepielec, ka nevar iekārdināt ar to, kas indivīdam jau ir, jo indivīds JAU NODARBOJAS ar to sasodīto seksu, indivīds jau VIZINĀS ar savu auto, indivīds JAU SMĒĶĒ savas sasodītās cigaretes? Kādu papildus seksu Tu vēl viņam vari piedāvāt? Ņem vērā, ka reklāma nedrīkst būt maldinoša.
Mājās gaidošu mīļu cilvēku tematika? Jā, cilvēkam liek paraudzīties uz to, ko viņš zaudēs, ja nerīkosies pareizi, nevis iegūs, jo mīlošā ģimene viņam JAU IR.
Attiecībā uz džihādistiem nebūtu korekti psihus margināļus salīdzināt ar normālo biomasu, plus margināļi saņem maldinošu smadzeņu skalošanu lielās devās, nevis kļūst par vides reklāmas upuriem.
Ir bailes no riska un apmierinājums par ieguvumu.
Es nevienam neko nepiedāvāju un nesaskatu arī, ka šī reklāma kādam piedāvātu seksu. Mēs te ar tevi runājam par dažādām lietām. Tu, šķiet, pamatā runā par cilvēku racionālo sapratni un apzinātu izvēli, savukārt es runāju par cilvēku neapzinātiem motīviem un impulsīvu uzvedību. Atkarībā no tā, uz ko tēmēta šī vides reklāma – cilvēka prātu vai cilvēka zemapziņu – tā, manuprāt, darbosies atšķirīgi. Saprātīgs cilvēks no tās izdarīs apzinātu izvēli lietot prezervatīvus (ja vien pieņem, ka saprātīgs cilvēks jau līdz šim tādu izvēli nav izdarījis). Impulsīvs, daudz nedomājošs cilvēks norobežosies no nepatīkamām asociācijām saistībā ar “prezi saulaino”.
Cilvēku motivāciju noteic ne jau tikai racionāli saprotams risks / ieguvums. Cilvēku motivāciju ļoti būtiski noteic zemapziņā [sākotnēji amygdala] sakņotas emocijas.
Par džihādistu nepiedzimst, par to pataisa ideoloģiskas motivācijas kampaņas. Jā, tās ir daudz intensīvākas un ilgākas, nekā vides reklāma. Taču psihes procesi visiem cilvēkiem ir vienādi.
Kā jau ierasts, Tu mani saprati savā stilā – pilnīgi nepareizi.
Es runāju par motivācijas un lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas darbojas, neatkarīgi no indivīda spējas to reflektēt, nevis tikai par racionālo saprātu.
Nākošā aplamība – lai gan neesmu reklāmas eksperts, tomēr esmu pārliecināts, ka neeksistē šaura reklāmas specializācija: racionālais saprāts vai iracionālā zemapziņa. Kaut vai tāpēc, ka lēmumu pieņemšanā racionālajam saprātam ir sekundāra loma.
Un te mēs nonākam pie Tavas galvenās kļūdas. Lai arī kā mums gribētos sevi uzskatīt par racionāliem, tā tas tomēr nav. Protams, pēc lēmumu pieņemšanas cilvēki mēģina tos racionāli pamatot, radot ilūziju par loģisku racionalitāti. Reklāmas mērķis ir ietekmēt auditorijas uzvedību, darbojoties dažādos psihes līmeņos. Taču galvenais mērķis ir lēmumu pieņemšanas sfēra, kas, lieku reizi atkārtošu, labākajā gadījumā tikai daļēji atrodas racionālā saprāta kompetencē.
Cilvēka vēlme izvairīties no briesmām un tiekšanās pēc vajadzību apmierināšanas arī darbojas dažādos psihes līmeņos. Ir pīrāgs un ir pātaga. Konkrētajā gadījumā shēma ir vienkārša – ja indivīds neveic noteiktas darbības, tā rezultātā indivīds dabū pātagu (nāve). Nevis pīrāgu. Tava spekulācija, ka cilvēks nelietos prezervatīvu tāpēc, ka nāve izsauc negatīvas emocijas, ir kliedzoši stulba. Saskaņā ar šo loģiku, daudzus indivīdus nemaz nebūtu iespējams apmācīt, jo negatīvās asociācijas bloķētu tādus padomus, kā nespēlēties ar uguni, nelēkt ārā pa 9. stāva loga, ziemā nesāt siltu apģērbu, utt. Bailes no sankcijām, soda, traumām vai nāves vairumā gadījumu darbojas daudz efektīvāk par pozitīvu pļurkstēšanu.
Un vēl viena kļūda – izmantot pīrāga gadījumu kā piemēru pātagas gadījumam. Džihādistam-pašnāvniekam tiek solīts, lai gan reāli neeksistējošs, bet tomēr milzīgs un gards pīrāgs. Prezervatīva nelietošana, kas var beigties ar inficēšanos ar nāvējošu vīrusu ir pātagas gadījums.
Nu ja šis Tev nepalīdzēs, tad Iespējamā misija pamet ēku un dod vietu Neiespējamai misijai ar saukli “Rēcīgi ir garā nabagie.”
Sekss ar prezervatīvu
nav
foršs sekss
Es tā uztvēru šo reklāmu.
Nu re, U tomēr atgriezās pie savas aizskarošās, augstprātīgās manieres komunikācijā. Ilgi nebija jāgaida.
Atvainojos, ja liku kādam gaidīt.
Piezīme sev pašam: Lai uzasinātu trulu un ierūsējušu cirvi, smalka galodiņa un pulējamā pastas neder, vajag elektrisko divripu šmirģeli.
Auditoriju reklāma acīmredzot sasniegusi.
Par “Hipopotama tīklveida struktūru emocionālo iekrāsu” ir pamatā divi ar pusi variantu.
Ar primitīvu pantiņu, kas ietver norādi uz nāvi, vardarbību un “prezi”, turklāt vēl vizuāli ilustrēts ar riebumu izraisošu bildi, nevienu īpaši neizdosies motivēt tagad cītīgi sākt lietot prezervatīvus, jo:
(A) Bērnībā un ilgi pēc tam pats tika saukāts par kondomu.
(B) Bērnībā tika pakļauts hroniskais smadzeņu kondomizācijai.
Te ir divi apakšvarianti:
(b-1) Socioķīmiskai;
(b-2) Astromolekulārai.
Gribēju ierakstīt kādu skanīgu pantiņu, bet U un solaris komentāri lika aizmirst par šādu domu.