Nočīkstēja durvis un istabā ienāca samulsis jaunēklis. Vecā čigāniete ar smagu skatienu to nopētīja un ar galvas mājienu norādīja uz krēslu. Viņš apsēdās un sakrustoja kājas, tad rokas, mirkli vēlāk nolika rokas klēpī un iztaisnojās, tad atkal sakumpa. Jaunēklis bija ģērbies ziemas drēbēs, no zābakiem uz vecā parketa pilēja dubļains ūdens, no pidarkas stila cepures apakšas uz pieres nokrita piesvīdusi rudu matu šķipsna. Putekļaino istabas mijkrēsli piepildīja velkošs klusums.
„Man te tāds jautājums,” viņš beidzot klusi bilda, knibinot nagus.
„Es zinu,” atbildēja čigāniete, cenšoties piešķirt savai balsij noslēpumainu viedumu. „Saki, kas uz sirds. Sieviete? Nauda? Veselība?”
„Ne gluži. Šis ir ļoti intīms jautājums.”
„Protams. Tu esi atnācis uz pareizo vietu. Klāsti vaļā.”
„Vai… Vai es…” Jaunēklis nodūra acis un mēģināja saņemties. Viņš turpināja aizlūzušā balsī: „Vai es kādreiz būšu Latvijas blogeris numur viens? Atkal.”
Čigāniete nobubināja kaut ko nesaprotamu un pasniedzās zem galda. Viņa izvilka noputējušu Samsung Galaxy S3, ilgi glāstīja to ar pirkstu, līdz beidzot pievērsās rūpju nomāktajam grūtdienim, kurš nepacietīgi dīdījās uz vecā krēsla.
„Man jau acis īsti labi nerāda,” viņa teica un pasniedza planšeti ar bildi uz tās. „Paskaties pats.”
Nežēlīgi. Kā viss Cehā.
“ble, ku kruta! Ka ar sirpi pa olām!
Bet liktens bij lēmis…
Neizdodas izlasīt, kas tajā bildē. Redzu tikai “j” burtu beigās. =[
Huj viņš būs. Kā noprotu tas atiecas uz vairākiem gejiem?
А что ето такое “ПЛАНШЕТС АР БИЛДИ”?
Kruti!
Haha, nice!
Kā izveidoji bildi?
Atceros, manā bērnībā bija importa komiksi (mamma darbā dabūja, pa blatam, no importa dāmām. Man – Mikijmausu, māsai – Popkornu), kuri pilni šīm bildītēm, kur acis izšķobot varēja salasīt vārdu vai ieraudzīt kādu 3D bildīdi.
Sēžu ofisā, šķielēju jau 10min.. nekā. Manas iemaņas ir zudušas :(