Noskaidrots, kuram čista ir sūdīgi

Līdzīgi kā “Netflix” un “YouTube” samazinājuši kvalitāti, arī es samazinu kvalitātes kritērijus un publicēju rakstu, ko pēc uzrakstīšanas februāra vidū izlēmu moš tomēr nelikt.  Pie poģika piebrauca zaļš pasāts ar apaļu “Bolt” uzlīmi. Šķita, ka uz tā nobružātajiem krēsliem sēnīte no Pļavniekiem cīnās ar infekciju no Ķengaraga. Vienīgais, kurš šajā mašīnā bija zaudējis visas cīņas,…

Mīkstie slimo, īsti latvieši izstaigā

Pieaugot globālajam satraukumam par jauno koronavīrusu, aizvien biežāk un krasāk iespējams novērot kādu izteikti latvisku parādību. Tā ieguļas nerakstītajā kultūras kanonā līdzās tādiem fenomeniem kā āderes, caurvējš, kūlas dedzināšana un labākie hokeja fani pasaulē. Runa ir par izstaigāšanu. Nav tā, ka latvietis ir neievainojams. Protams, ir. Tikai īstam latvietim ir paaudzēs nodotas zināšanas un metodes,…

Kā nekļūt par vecūksni internetā jeb ‘manā laikā tā bija’

Šonedēļ Delfi uztūcīju sacerējumu par Tviteri. Man vienmēr šķitis, ka, paliekot vecākam, man kritīs uz nerviem jaunieši ar savām neordinārajām izdarībām, jocīgajiem trendiem un mīkstā likšanu sistēmai. Šobrīd es esmu fāzē, kurā man uz nerviem krīt ļaudis ap trīsdesmit, kuri nespēj pārdzīvot, ka laiks nestāv uz vietas un pasaule negriežas ap viņiem. “Kāpēc tīņi raksta…

Atklāti par filmu ‘Piļsāta pī upis’

“Hei, Viestur! Saderam, ka tu nevari vienā filmā sabāzt iekšā visus žanrus!” Mirkli padomājis, viņš atcirta: “Paturi munu olu, mozijs!” Un tā tapa filma “Piļsāta pī upis”, pēc kuras noskatīšanās tu īsti nesaproti, ko tikko redzēji un kurā no visām valodām tā īsti bija. Es filmas laikā parasti sev uzdodu jautājumu: “Ko režisors grib no…

Augstākā līmeņa lauķis – It Iz Wat It Iz

Mārcis bija standarta mazpilsētas iedzīvotājs. Viņš bija lāga zellis ar plašu sirdi un labiem nodomiem, bet mazvērtību komplekss lika reizi pa reizei ierakstīt kādu dusmīgu komentāru tviterī, piemēram, “wtf, kas tā par Beāti, kas vadīs Supernovu?” Mārcis no Valmieras bija spiests pārcelties uz Rīgu, lai sāktu piepildīt savu sapni, proti, darbu reklāmas aģentūrā. Viņš bija…

13 svarīgi notikumi, kurus 2020. gadā sabiedrība gaida visvairāk

Kamēr vairums darbaļaužu Jauno gadu sagaidīja, dzerot dzirkstošo vīnu un veroties debesīs, “Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorija rukāja melnām mutēm, lai apkopotu tos notikumus, kurus sabiedrība gaida piepildāmies 2020. gadā. Kā norādīja laboratorijas vadošais eksperts un brīvā laika astrologs Kristaps Āls, rezultāti ir publicēti jauktā secībā. “Ir grūti izcelt vienu konkrētu, bet viens ir skaidrs –…

Kas kopīgs mediķu piketam un piedirstam guļammaisam

Reizi četros gados latvietim ir tradīcija sūdzēties, ka Saeimas vēlēšanās nav, par ko balsot, ko pavada mēģinājums sasniegt jaunu rekordu vēlētāju mazaktivitātē. Neatņemama tradīcijas sastāvdaļa ir gadu vēlāk būt pārsteigtam, jo kāds stulbenis ir ievēlējis muļķus. Šobrīd “Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorija rūpīgi seko notikumiem Saeimas atlaišanas iniciatīvas kontekstā. Jābrīdina uzreiz: secinājumi ir šokējoši. Varētu domāt,…

Es vairs neļaušu sevi apkāst tāpēc, ka esmu patriots

Heh, pavisam aizmirsu ielikt Cehā pagājušās nedēļas versiju. Vai dzirdējāt, ka par ‘Dinamo’ spēļu translācijas skatīšanos Lattelecom (tagad, šķiet, Tet vai STV Pirmā) arī prasa papildus piķi? :DDDD Jau no mazotnes nepamet sajūta, ka mani cenšas apjāt. Jau pirmajās savas eksistences sekundēs, apjaušot, ka esmu piedzimis Padomju Savienībā, man bija skaidrs – esmu apčakarēts. Kopš…

Žirafes virsrakstu Top 10 – glābjam medijus

Es esmu labas literatūras cienītājs. Varat mani dēvēt par teksta gurmānu vai lingvistikas someljē. Par savu lielāko prasmi uzskatu spēju ātri noteikt, kur beidzas tīrradnis un sākas lubene. Droši varu apgalvot, ka pirms pāris gadiem, pavirši braucot ar acīm pār laikrakstiem kioska stendā, teju vai apžilbu no spozmes, ko izstaroja žurnāla “Žirafe” vāks. Šajā brīdī…

Smaids caur dirsu

Atplaucis neviltotā smaidā, es vasarīgā otrdienas pievakarē izmetu loku pilsētas ielās. Pirmo reizi es tā pa īstam sajutu, cik ļoti mana pozitīvā enerģija iespaido citus. Es jutos kā smaidu donors. Visa pozitīvā influenceris. Prieka vēstnesis! Pretī nāca biznesa lēdija, kuras blondie un taisnotie mati viegli plandēja vasarīgajās brāzmās. Dāmas nopietnā seja atplauka smaidā un pat…

Mani ļoti interesē, ko tu domā par šo bloga ierakstu

Man ir diezgan kruts smaids. Ne tādā ziņā, ka tas būtu perfekts – viens zobs ir nedaudz atlauzts. Daži varbūt nav īsti samērīgi savā izmērā, kā arī šur tur kariess ir vairāk redzams kā gribētos. Citi to neredz, bet pašam gan kaitina tajos vakaros, kad paplešu lūpu kaktiņus ar rādītājpirkstiem un lupīju sev mutē, lai…

Trīspakāpju plāns – kā panākt jēgu no Latvijas futbola

Latvija starptautiskajā vidē ir pazīstama ar trim lietām. Pirmkārt, tas ir zema līmeņa futbols. Mums, protams, ir atsevišķi talantīgi indivīdi, taču būsim tieši. Neviļus uzslēdzot Latvijas futbola čempionāta tiešraides, tās vizuāli ir grūti atšķirt no garā starpbrīža pamatskolas sporta laukumā. Atskaitot to, ka skolu sporta laukumos, protams, ir īstas tualetes, nevis pārvietojamās būdiņas, kā arī…

ŠOKS! Uzzini, par ko tev jābalso vēlēšanās

Pirmsvēlēšanu periods allaž mudž no divām lietām. Pirmkārt, partiju pašreklāmām, kurās vecie ļaudis mēģina uzrunāt jauniešus. Otrkārt, ar medijiem, kas savā starpā sacenšas, kuram izdosies vairāk iedziļināties līdz potītēm seklajos politiķos. Gan vienā, gan otrā var viegli apmaldīties, tāpēc “Cehs.lv” megaportāls nāk talkā ar partiju klasifikatoru jeb rakstu “Cehs.lv ar Kristapu Ālu – “Par ko…

Čerkstošais trīsdesmitgadnieks

Nedaudz čerkstošā balsī vilcienā mani uzrunāja trīsdesmitgadnieks. “Vhiņiem vhjajadzhētu phabrīdināt, ka šhitais irha komfhorta vaghons. Eiro čēsn’t tomēr…” Atbildēju, ka obligāti jau nav jāsēž pie augstākā stratifikācijas slāņa un droši var apmeklēt kādu citu no vagoniem, kur jāpiemaksā nebūs. Pieļāvu, ka varbūt viņam šī informācija nebija zināma. “Phar vhēlu, bļe… Es jau apshēdos, ja… negrhibu…

Depresīvā nedēļa II: Karsto salātu mīla

Atskan zvans. Ināra zina, kas gaidāms. Tālumā skaņa izklausās pēc pērkona ducināšanas, taču tuvojoties aizvien vairāk tā atgādina satrakotu gazeļu baru, kas haotiski spraucas pa šaurajām ēstuves durvīm. Visbeidzot vēl pirms mirkļa klusā un mierīgā skolas kafejnīcas idille ir kļuvusi par knēveļu koloniju. Agrāk Ināra to mēdza salīdzināt ar skudru pūzni, bet tad dabas mācības…