Cehs.lv: Vienīgais pareizais novadu reformas šturmplāns

“Mazs bij’ tēva novadiņis, bet… vajadzētu vēl mazāku,” dungoja no zaļzemnieku saraksta ievēlētais “novadvecis”, sūri gāzējot pa izdangāta grants ceļu savā “Dodge RAM” pikapā ar 5,7 litru dzinēju. Kā īstam ekologam pieklājas. Amerikāņu milzī pat īsti nevarēja sajust pāreju no grants ceļa “trepes” uz perfekti gludo asfaltu, kas sākās 5 kilometrus pirms novadveča lauku īpašuma…

Pilns mēness, bet nepilns rublis – piezīmes par vientiesību

“Vai zinājāt, puikas, ka mazā kniepadatas galviņā kompjūters tagad var ierakstīt veselu tūkstoti grāmatu?” uz lieveņa nupat iznākušais Ilmāronkulis piemiedza ar aci bariņam šmulīgu astoņus vai deviņus gadus vecu ziķeru, kas knakstījās un garlaikojās turpat pie durvīm. Bija deviņdesmito otrā puse, Ilmāronkulis bija mana bērnības čoma vectēvs un man šķita viens no gudrākajiem, iespējams, pats…

“Ej mirt par dzimteni citur, gomik!” jeb patriotisma manifestācija

Aizvadītajā nedēļā Ceha Militārās pretizlūkošanas dienesta kaujas gara un morāles instruktoru uzmanību piesaistīja diskusija tviterī, kuras galvenais varonis ir kāds Mārtiņš – latvietis, zemessargs (bijušais) un vienkārši īsts patriots. Kā jau īstam patriotam pienākas, Mārtiņš savu dzīvi vada pēc savstarpēji cieši integrēta uzskatu komplekta, kas ir tikpat nedalāms kā virszemes televīzijas pamatpakete un Kremļa propagandas…

“Pamēģini zociālizmu, budzi!” jeb kā tevi mēģina ievilināt vilcienā

Katru dienu cenšos nodzīvot tā, lai uzzinātu ko jaunu. Pat ja tas ir niecīgs, triviāls fakts. Pirmkārt, tā ir interesantāk, otrkārt – laiku pa laikam izdodas uzzināt ko patiesi vērtīgu. Tad nu šonedēļ ar Autotransporta direkcijas (ATD) un AS “Pasažieru vilciens” palīdzību es uzzināju, ka arī Latvijā eksistē sabiedriskais transports – autobusi, vilcieni -, kas…

Erotisko stāstu nedēļa: Iedvesma

Šī bija laba diena. Labākā diena visa mēneša laikā. Aivars bija iespīlējis savu trekno, ar zemi, ķērpjiem un sūnām aplipušo rumpi starp padomju laika lasāmkrēsla asstūrainajiem roku balstiem un rakstīja, rakstīja daudz un neapdomājoties. Aiz deviņstāvenes loga pret palodzi rēni čabēja silts augusta lietus, plaukstā nočabēja biezpiena sieriņa iepakojums un saņurcīts nokrita zemē blakus krēslam…

Sūdu stirna #5

“Bļe, kas par huiņu? Vakar te tā vēl nebija,” Sūdu stirna stāvēja pie nupat uzslietā robežžoga Krievijas pusē un acumirklī aizmirsa sklandrauša garšu un dzimto valodu. Kurš gan nezina, ka stirnas vispār neprot runāt? Vareņiki nav pelmeņi, bet tos var lietot kā tādus.

Sūdu stirna #4

Sūdu stirna pamodās ar purnu ābolu rūgušvēmeklī un divreiz lēni nočāpstinājās, tad nepiecēlusies apkārpījās par 180 grādiem un atkal parubījās – šoreiz ar purnu sūdā. Ja paskatās šādi, sūds ir nekas cits kā dirsas vēmeklis. Talsu rituli var aizvietot ar fetu, bet nekad ne otrādi.

Kalašs

Vājā gaisma lidmašīnas kravas nodalījumā bija tumšā rūsas krāsā. Kāds pat varētu nodomāt, ka asiņu uz zemes krāsā, bet vīri pie brūni rudās pustumsas sen bija pieraduši, viņi domāja par ko citu. Domāja, jo sarunāties nebija iespējams, Il-76 četriem turboventilatoru dzinējiem nejēgā skaļi gaudojot un raujot cauri vakara debesīm uz priekšu pašu lidmašīnu, ekipējumu, vairākus…

Depresīvā nedēļa II: Bubertiņa deserts

Kleinā Klinta kaulainās kājas kusli pievilka pie sevis un ieriktējās groteskā lotosā, atgādinot sabrukušu putnubiedēkli. Turpat netālu uz gāzes degļa katliņā burbuļoja ūdens. Tikai vienam logam priekšā pieliktā plēve bija atlocīta malā, skvota telpā ielaižot gaismu. Pārējos logos gaismai nācās caursist miskastes maisu plastikātu, tāpēc viss istabā šķita netīri pelēkā krāsā. Kā februāra debesis virs…

Visas pareizās atbildes

“Hua-hua-hua, tie puņķutapas neko nejēdz,”  apmierināti nohuhināja Guntis, uzsitot ar rādītājprikstu pa nospeķoto “Enter”. Ar lielu loku un nedaudz teatrāli. Visi punkti uz visiem “i” reizē un punkts teikuma galā, pēc kura nevienam nebūs preargumentu. Kā jau katrs Gunta komentārs ziņu portālā. Šoreiz Guntis bija nokomentējis rakstu par ģenētiski modificētu pārtiku. “Nu, naivie jau var…

Ņucis

Tramvajā smirdēja pēc vecas un nolaistas koka divstāvenes kāpņutelpas un tā salkanuma, ko gaisā atbrīvo sasaluši kritušie āboli, ja tajos iekāpj. Var jau arī vienkārši teikt, ka pēc sūdiem. Vagons bija cilvēku pilns, un cieši saspiedušos rumpju siltums smaku pastiprināja. Kaspars vairs neatcerējās, kad tramvajā nebūtu smirdējis, jo vienmēr brauca mājās ap šo laiku –…

Cehs.lv modernizē mājaslapu

Kamēr daļa cilvēku dzīvo pēc principa “nav jālabo tas, kas nav salūzis”, Cehs.lv triecienbrigādes Mākslīgā intelekta laboratorija nemitīgi rūpējas, lai brigāde allaž būtu inovāciju avangardā. Ja mēs redzam, kur iespējami uzlabojumi, mēs tos veicam. Ja mēs neredzam, kur kaut kas uzlabojams, tas vienkārši nozīmē, ka jāpameklē cītīgāk. Vienlaikus uzskatām, ka inovācijām jābūt sabiedrības īpašumam, tāpēc…

Zonassvētki

Leons smagi atkrita uz izgulētā matracīša, ļodzīgajai metāla rāmja gultai pretīgi nokrīkšķot, pēc tam, kad kārtējo reizi bija piegājis pie kameras restēm un dažas no tām vāji paraustījis. It kā cerēdams, ka kāda no tām pēkšņi padosies. Ne tikai rokās, arī kājās spēka nebija, viss Leona augums bija neticībā sagumis – viņš ķurķī bija pirmo…

Intervija

“Tā, tā… Jaroslavs. Tu taču saproti – ja tiksi Aģentūrā, tev būs jāmaina vārds. Gan papīros, gan ikdienā. Vairs nekāda Jaroslava, vairs nekādas vecās dzīves. Aģentūrā tevi sauks par Barakudu, bet tas tikai iekšējai lietošanai, aģentu starpā, saprotams.” Masīvkoka paneļiem klātā istabā platam abpus platam galdam sēdēja kalsns jauneklis, asiem, augstiem vaigu kauliem un plānām…

Politiskā klasifikatora otrais ziņojums: Kā ņukā kandidāti?

Kamēr tu brīvdienās no stikla grāla zīdi pāļūdeni, Ceha mākslīgā intelekta laboratorijas superdators rukāja ar pilnu jaudu, lai tavām TV brīvdienu satura atmiekšķētajām smadzenēm padarītu politisko izvēli mazliet vieglāku un neļautu uz Saeimas beņķiem tīkotājiem tevi tik viegli aptīt ap pirkstu. Pirmajā Ceha politiskā klasifikatora ziņojumā runājām par to, kā atpazīt vēlētājus pēc viņu lasīšanas…