Autors: Družba

Pēdējie mēneši ir tikai iedvesuši jaunu elpu trendīgo Rīgas pilsētvides ekspertu burās. Barona ielas haoss, neizbraucamā Čaka iela, visi uz sabrukšanas robežas esošie tilti. Briesmas cilvēku dzīvībām pašpasludinātajiem pilsētvides ekspertiem rada dīvainu uzbudinājumu. Viņi facebook dalīsies ar bildēm no 60-mito gadu Rīgas ar tekstiem: “Ak, kur palikuši visi kociņi?!”. Lai cik ļoti mani kaitina, bet…

Vīrietis ar vīrieti ir pretdabiski un pretīgi! Sieviete ar sievieti arī ir pretdabiski, bet ne tik pretīgi (ja vien nav vecas, resnas vai neglītas). Vai zināt, kas ir vēl pretdabiskāk? Monogāmija. Tas gan netraucē lielajam vairumam Latvijas partiju būvēt savas programmas uz “dabiskām” un “tradicionālām” vērtībām. Kakāt plastmasas maisiņos arī nav baigi dabiski, bet hei…<…

Ievadam. Ja domājāt, ka esmu izmests no Ceha, vai kāds pustraks komentētājs mani maskačkas vārtrūmē sadūris līdz nāvei – ne nieka. Draugi palūdza izpalīdzēt kādam ārzemju politiķim veidot viņa prezidentūras kampaņu… Detaļās neiedziļinoties – būs siena! Bet tagad par būtisko. Nav noslēpums, ka pēdējos gadus savā starpā un publiski esam smīkņājuši par Guntaru Raču un…

-Davai, atdod visu pusdienu naudu, ņuņņa! Es kliedzu uz Stieni, kura galvu biju iespiedis starp savu tēraudcieto bicepsu un nedaudz iesvīdušo padusi. Tieši tāda bija mūsu pirmā tikšanās reize. Nē, tas nenotika pamatskolas-vidusskolas laikā. Tas notika kādu pusgadu atpakaļ (pēc pirmās tikšanās reizes mēdzu viņu saukt par Stieni-Hujieni, ha ha ha). Jau uzmetot skatienu Stienim, bija skaidrs,…

Ja pēc mana pirmā raksta Cehā jums nebija skaidrs, atgādināšu – man dzīvnieku tiesības ir pie dirsas. Daži dzīvnieki ir paredzēti ēdienam, daži kažokiem un daži bezzobainu, sīku slaviku izklaidēšanai cirkā. Vēlaties mani pārliecināt par pretējo: nodzīvojiet mēnesi ieslēgti vienā dzīvoklī ar nepieradinātu vilku. Joprojām mīļākā lapa, ko internetā skatos tikai lai sadusmotos par hipsteru…

Digitālā pulksteņa sarkanās lampiņas rādija 05:43 no rīta. Pirms kādas pusstundas viņš bija pamodies no murgiem, kuri pēdējā laikā nomocīja arvien biežāk (parasti tajos ļaužu pūļi rādija uz viņu ar pirkstiem un zviedza). Viņš vienmēr pamodās tieši ap pieciem. Iespējams, tā bija asinsbalss, kas, pietuvojoties lielajam vecumam, teica: “Ir laiks… Tev jābrauc uz Centrāltirgu!”. Pirms pāris gadiem visa pasaule bija viņa…

– Es tev saku, mana bērnība bija pizģec! Fāteris reiz bija tā sadzēries, ka nodauzīja mani ar gumijas šļūteni! Šitā. – Pēteris gaisā sasita plaukstas attēlojot sitienu. Dmitrijs jeb Ģima, kā viņu bija iesaukuši draugi, šo stāstu jau bija dzirdējis desmitiem reižu. Pēteris to stāstīja vienmēr, kad kādā pasēdēšanā bija labi iesilis. – Vienreiz viņš bija tā sadzēries, ka…

Sen zināma patiesība – pilsētas ir modernie džungļi. Un ielas ir medību lauki, kuros tev jāizrāda sava dominance. Dzīvniekiem parādīt savu statusu ir vienkārši – atliek tikai apčurāt kādu koku (ticu, ka savi 35% delfu komentētāju dara to tieši šādi). Būt cilvēkam ir grūtāk, jo nepietiek ar locekļa izvicināšanu publiskā vietā. Tad nu esmu nolēmis vārgajiem un nīkulīgajiem atklāt noslēpumus,…

Kā mēdza teikt mans vecģeds: “Družba, neskati vīru no cepures! Ja vien šī cepure nav takhija… tad gan, neuzticies tam sukam – muslimam!” Ar šādu pārliecību arī esmu nodzīvojis visu savu mūžu un tieši tāpēc tik liels bija mans prieks izlasot ziņu virsrakstu: “Latvijā gatavojas ierobežot iespējas nēsāt sejas aizsedzošu apģērbu”. Beidzot! LATVIJA neiet vienā solī ar pārējo…

“Ak, jūs, sasodītie liekuļi!” nodomāju katru reizi, kad kāds no draugiem retvīto jaunāko Dzīvnieku Brīvības skumjo stāstu. Sākumā tas vēl šķita saprotami – dresētāja cirkā sit pērtiķīšus! Tā taču nevar! Ā. Viņa tos sita pāris gadus atpakaļ? Tik un tā nav forši, ka mūsu cir… Ā, ne mūsu, bet gan Sanktpēterburgas cirkā. Nu labi. Tomēr tagad tas nonācis līdz…