Piecas mēnešalgas

– Piecas mēnešalgas. Piecas fakenās mēnešalgas, – pie sevis purpināja Andrejs. – Jebal kāda netaisnība. Kāpēc vecas lietas maksā bļaģ tik dārgi? – viņš turpināja sev klusītēm sūdzēties. Viņš skaidri zināja, ka tas nemaksā tik daudz, taču reizē arī saprata, kā riskēja būvfirmas ekskavatorists Česlavs, kurš nenogādāja šo eksponātu līdz izgāztuvei. Pārliecinājies, par cieši aizslēgtām…

Dzerbudisms – saules zaķis

– ..kā roka saules zaķi, vārdi spēj satvert īstenību, – nodomāja Nahdaris, taču dzīvē pateica: – tak atpisās dzīves gudrie, – nodomāja Nahdaris, taču patiesībā pateica: – es pis kāds tuņķis, – nodomāja Nahdaris, taču īstenībā pateica: – tavbļmāt, – nemaņā murmināja Nahdaris, pūšot skābu siekalu burbulīšus kādā Spīķeru kvartāla peļķē. * * * Reiz…

Dzerbudisms – Šrēdingeram bija kaķis

Vēl būdams jauns skolnieks garīgās izaugsmes skolā, Ānts negaidīja, kā to dara citi skolnieki – uzaicinājumu, bet pats devās pie krietnā skolotāja jautāt: – Skolotāj, nu tad cik drīz es kļūšu apskaidrots?! – Šrēdingeram bija kaķis, – bez kavēšanās atbildēja vecais skolotājs. Ānts nerimās un pārvaicāja: – Ā, jā, nenoteiktība! Mans ceļš uz Ikstlanu var…

Dzerbudisms – dabiskais lietu ritējums

Bija pavasaris. Plīsa pumpuri. Vējš liegi zēģelēja gan Likteņupes krastos, gan vecā skolotāja kabatās. Skaidrums nebija tā vieta, kurā būtu vērts atrasties, tāpēc Nahdaris apņēmīgi tenterēja uz Spīķeru apkaimes zintnieku iecienīto pārdotuvi, ko vadīja austrumu ieceļotājs Jo-Ske. Vietējie viņu dēvēja par Skopo Biezlūpi. Līdz ko vecais skolotājs pārkāpa necilā iestādījuma slieksnim, Jo-Ske ierunājās: – Ā,…

Dzerbudisms – notikšana

Visu satsangu vecais skolotājs bija sēdējis lotosa pozā aizvērtām acīm uz neliela paklājiņa iepretim sanākušajiem klausītājiem. Nahdaris bija sūdā – rāva uz augšu un paģiras plēsa pauri uz pusēm. Iespējams tās zināja, ka vecā skolotāja galva, kā sažņaugta dūre sargā kādu vērtīgu domas dārgakmeni. Viedais skolotājs nodomāja, ka dažiem dziļdomīgiem vārdu savārstījumiem vajadzētu kliedēt aizdomas,…

Depresīvā nedēļa II: Astotais marts

To, ka viņš nebūs dzīvei derīgs, Vilnis zināja jau no bērnudārza laikiem. Šādus apgalvojumus viņš neskaitāmas reizes bija dzirdējis no savas audzinātājas Vallijas. Vallija bija pusmūža sieviete, kuras āriene atgādināja mazpilsētas kultūras nama direktori – tamborēta dzijas kleita un dzintara broša. Viņa allaž Vilnim teica: “Izaugsi liels, varēsi grāvjus rakt.”, bet Vilnim jau tad nepatika…

Dzerbudisms – īstas pārvērtības

Reiz Nahdari apciemoja divus tūkstošus gadu vecs svētais. Ješua jeb Atnācējs nu vai vienkārši Jānis. Ciemiņš sacīja: – Es protu pārvērst ūdeni vīnā. Pirms atbildēt vecais skolotājs aizvēra acis. Viņam bija apnikuši laicīgie māņi un maldi. Tad Nahdaris atbildēja: – Ha! Pārvērst dievišķo dievišķajā var katrs nīkulis. Tās nav īstas pārvērtības. Es protu dievišķajā pārvērst…

Dzerbudisms – pareizais trauks

Pastaigājoties pa Huaņ-guna dievnamu Nahdaris uzdūrās savādam traukam, kuru sauca jučži. – Kas tā par huiņu? Ānt, tu redzējies vai? Sūds kaut kāds. Dievnama vecākais uzraugs aizrādīja, ka tas neesot vis nekāds sūds. Šis trauks atspoguļojot trauslo robežu starp uzplaukumu un norietu. Ja to piepilda ar ūdeni līdz pusei, tas stāv taisni, taču ja turpina…

Dzerbudisms – kaķis maisā

Tuvojās lielā talka. Kas Spīķeru skolniekiem solīja īpašu rosību. Bamšļu atcelšanas iznākums bija īpaši piedrazota Spīķeru kultūras nama pēcpuse. Tur joprojām atradās tukšais malkas šķūnis, kurā Nahdaris vadīja savus garīgos seminārus. Vadoties pēc maiju kalendāra slepenā pielikuma, pavasarī noslēdzās garīgo meklējumu aplis. Tāpēc katrs skolnieks uz semināru ieradās atrādīt gada laikā apgūtās prasmes. Ānts bija…

Dzerbudisms – ceļš uz debesīm

Reiz pie Nahdara ieradās izdienējis karavīrs. Viņš bija vecs, tāpēc vēlējās pie vecā skolotāja saņemt pēdējos norādījumus laikam, kad sāks skanēt zemes flauta. – Saki man, skolotāj, kur šajā pasaulē atrodam ceļš uz elli un kur ceļš uz debesīm, – viņš vaicāja. Nahdari mocījā spīvas paģiras un muļķīgām sarunām galīgi nebija spēka, tāpēc viņš noskaldīja:…

Dzerbudisms – upuris

Tuvojās pavasaris un Nahdaris kā allaž bija izsludinājis saulgriežu satsangu. Tajā katrs varēja saņemt atbildi uz kādu sev svarīgu jautājumu. Pasākums notika Spīķeru kultūras nama mazajā aktu zālē. Zāle atradās pamestās ēkas dienvidu pusē. Tā bija vienīgā telpa, kurai lokālā zelta jaunatne nebija izdauzījusi logus. Pavasara saule bija uzsildījusi zāles gaisu. Tas smaržoja pēc mitrām…

Dzerbudisms – vīns

Skolotājs sildīja spīķeru kultūras nama pagales. Bija atvērto durvju diena. Katrs varēja traucēt Nahdara mieru. Ānts izmantoja izdevību: – Vai Jēzus tiešām spēja pārvērst ūdeni vīnā, – viņš jautāja. Nahdaris atbildēja: – Pārvērst vīnu ūdenī var katrs muļķis. – Bet es jautāju – vai var pārvērst ūdeni vīnā? – Pārvērst ūdeni vīnā var katrs muļķis, –…

Dzerbudisms – dzīves jēga

Bija 9. maijs. Vecais skolotājs bija svinīgā noskaņojumā. Ne jau tāpēc, ka uzvaras diena, bet gan tāpēc, ka 9. maijs ir tikai vienu reizi gadā. Tas tika atzīmēts. Skolotājs izgulēja svinīgo noskaņojumu Spīķeru kultūras nama šķūnī. Te pēkšņi iečīkstējās šķūnīša durvis un tajās parādījās Ānta ūdeņainākā ķermeņa daļa. Ānts jautāja: – Skolotāj, kāda ir dzīves…

Dzerbudisms – nenotikusī cīņa

Bija brūnais gadalaiks, piektais rudens mēnesis. Nahdaris priecājās, par gaisa mitrumu un vēsumu. Paģiras tajā bija pat baudāmas. Skolotājs veldzējās Spīķeru kultūras nama šķūnīti, kad pēķšņi klusumu pārtrauca samtaina balss: – Labrīt, hehe. Te sunītis Pifs, hehe. Nahdaris neatvēra acis. Mūža gaitā izkoptā spēja uztvert lietas kādas tās ir, ļāva vecajam skolotājam sajust, ka ciemiņš…

Dzerbudisms – jautājums

Bija augusta vidus. Tuvojās jaunais mācību gads un Nahdaris vēlējās saviem skolniekiem sniegt īpašu mācību, tāpēc sprediķa beigās sacīja: – Nav tāda jautājuma, uz kuru man nebūtu atbildes. Ānts satrūkās. Viņam neatbildētu jautājumu bija aizgūtnēm. Nolaistām acīm Ānts ierunājās: – Skolotāj, lai atsijātu pelavas no graudiem, derēsim. Ja nespēsiet atbildēt, jūs gadu no vietas man…