Autors: Cements

Esmu ļoti vienkāršs cilvēks, man nav pārlieku augstu ekspektāciju no dzīves, un mani neinteresē nedz globālas, nedz arī valsts mēroga problēmas, kamēr tās neskar mani personiski. Man ir pilnīgi vienalga, kādos apstākļos iepriekš dzīvojušas manas pusdienas, cik daudz naudas nozadzis kārtējais oligarhs vai cik pamesto dzīvnieku ziemā nosaluši patversmēs. Principā vienīgais, kas mani satrauc, ir tas,…

Zinu, ka iepriekš vairākkārt esmu negatīvi izteicies par feminismu, tomēr, esmu no tiem cilvēkiem, kuri nekaunas atzīt savas kļūdas, tāpēc teikšu kā ir: piedodiet, dārgās feministes – es kļūdījos. Pēc vairāku sieviešu tiesībām veltītu diskusiju noklausīšanās sarunu festivālā “Lampa”, es ne tikai kategoriski mainīju savu viedokli, bet nolēmu arī pats kļūt par aktīvu feministu. Sākot…

Pēdējā laikā salīdzinoši reti biju apmeklējis kultūras pasākumus, tāpēc, lai atsvaidzinātu savu sociālo dzīvi, nesen devos uz skolēnu deju uzvedumu Arēnā Rīga. Biju sagatavojies spēcīgam emocionālam saviļņojumam, jo deja man vienmēr bijusi īpaši tuva sirdij, tomēr tas izpalika, jo koncertu neredzēju. Tā vietā man bija iespēja skatīties uz daudziem tūkstošiem pār galvām paceltiem mobilajiem telefoniem…

Kad bērnībā ēdu vecmāmiņas ceptās kotletes ar štovētiem kāpostiem, pie sevis klusībā biju nolēmis, ka tad, kad izaugšu liels, noteikti iemācīšos tos pagatavot tikpat garšīgi, ja ne vēl garšīgāk. Pagājuši pārdesmit gadi, esmu visādi izmēģinājies, tomēr nākas atzīt sakāvi – pagatavot labāk, kā to darīja vecmāmiņa, vienkārši nav iespējams. Līdzīgi nav piepildījušās arī citas manas…

Tā kā pensionāru uzturēšanai tiek notērēta trešdaļa Latvijas valsts budžeta, tad loģiski varam izsecināt, ka nabadzībai un finansiālai katastrofai mūs tuvina nevis “simts liekēži Saeimā”, bet tieši pensionāri. It kā ar to vien nebūtu gana – vecūkšņi nekautrējas nepārtraukti čāpstināt par to, cik viss ir slikti un, redz, padomju laikos vismaz cilvēkus cienīja… Tāpēc vēlos…

Pagājušā gada septembrī pamanījām internetā burvīgas reklāmas, kurās izmantoti pazīstamu dziesmu teksti. Nolēmām uzģenerēt pāris līdzvērtīgus reklāmu tekstus, kas varētu noderēt dažādu pakalpojumu reklāmām, bet aizmirsām tos publicēt. Te būs: – Vējš augstākās priedes nolauza, par divvietīgiem dīvāniem tās pārvērta. Dīvāni un Dīvāni. – Vienmēr uz pasaules kāds, kuram bez tevis ir auksti. Mīkstumiņa gultas…

Pēc raksta par Tezē jauniešiem, kurā atļāvāmies viegli ironizēt par kristietību un reliģiozitāti kā tādu, saņēmām daudzus naidīgus komentārus, kuru autori norādīja uz to, ka mēs esam radušies rietumu civilizācijā, kura, savukārt, lielā mērā radusies uz kristīgās pasaules bāzes. Respektīvi – ja nebūtu kristīgās baznīcas, nebūtu arī mūsu, jūsu un, iespējams, Latvijas kā tādas, tāpēc smieties…

Neilgi pēc sieviešu solidaritātes gājieniem visās pasaules valstīs, kurās sievietes netiek apspiestas, pašmāju sieviešu tiesību cīnītājas un feministes nāca klajā ar paziņojumu, ka izdos feministisku žurnālu “Samanta”. Žurnāls mācīšot sievietei “Būt pozitīvai pret savu ķermeni nozīmē pieņemt savu un citu ķermeņus, pieņemt mēnešreizes, spalviņas, pumpas, celulītu, novecošanu, nevis nemitīgi mēģināt savu ķermeni uzlabot, tievējot, veicot vaksāciju, ienīstot,…

Šonedēļ aizskāru reliģiozo Delfu lasītāju jūtas. Vai spējat iztēloties situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt tik atvērti domājoši, ka mīļuprāt uzņemtu Rīgā un izguldītu savās mājās, teiksim, 15 tūkstošus musulmaņu jauniešu? Un, ja rīdzinieki nebūtu pietiekami aktīvi jauniešu uzņēmēji, vietējie publicistikas spīdekļi dotos guļammaisos gulēt parkā, lai norādītu uz to, cik ļoti svarīgi ir ikvienam…

Šonedēļ pastāstīju Delfu lasītājiem par cukura kaitīgo ietekmi uz bērniem. Pirms vairākiem gadiem bērnudārza vecāku sapulcē kāda māmiņa paziņoja: “Mans Pēterītis saldumus neēd, tāpēc domāju, ka jubilejās bērniem vajadzētu aizliegt nest uz grupiņu saldumus!” Atbildēju, ka mana meita pēc pakakāšanas vienmēr dejo polku un jodelē, tāpēc turpmāk tā vajadzētu darīt arī pārējiem bērniem. Iestājās neveikls…

Šonedēļ Delfos runāju par ātrajiem kredītiem. Pirmo reizi ar kredītsaistībām saskāros studiju gados 2000-šo pašā sākumā, kad toreizējā “Hansabanka” nolēma bez jebkādiem jautājumiem, parakstiem vai saskaņošanas uzlikt manam kontam 60 latu overdraftu. Nesapratu, no kurienes kontā uzradusies nauda, tāpēc momentā devos uz veikalu, lai iegādātos sen kāroto kabatas kompaktdisku atskaņotāju “Walkman”. Tikai pēc kāda mēneša…

Šonedēļ nolēmu kacināt Delfu lasītājus, ierosinot aizliegt vēlēšanās piedalīties idiotiem. Atceros kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām smīkņāju par Artusa Kaimiņa iespējām iekļūt Saeimā. Līdzīgi jutos arī pirms Anglijas #brexit balsojuma. Pirms ASV prezidenta vēlēšanām jau smējos balsī – nu nevar taču visa pasaule būt tādi idioti? Var gan, LOL. Tāpēc teikšu skaļus un nepatīkamus vārdus –…