Pagaidām precīzi nenoskaidrots ļaužu daudzums šonedēļ saķērās rokās, lai stātos pretī valdošās kliķes uzspiestajām necilvēcīgajām prasībām vakcinēšanās sakarā. Organizētāji arī neknapinājās ar akcijas nosaukumu, nosaucot to par “Baltijas ceļu”, gluži kā pirms gadiem trīsdesmit notikušu identiska mēroga akciju, kas stiprināja tautas vienotību gandrīz tikpat lielā mērā. Notikušā fenomena spārnots, “Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorijas patriotisma nodaļas vadītājs K. Āls nācis klajā ar ieteikumiem nākamajiem soļiem, kas nostalģiski ļaus tautai atgriezties uz pareizajām sliedēm.
Aizvadītajās nedēļās ir uzņemts skaidrs kurss, kas paģēr, ka ceturtā tautas atmoda ir jāstiprina ar trešās atmodas atskaņām. Eksperts Kristaps Āls allaž ir augstu vērtējis pilsonisko aktivitāšu izpausmes, tāpēc arī šajā reizē, nevarot nostāvēt bezdarbībā, sniegs dažus vērtīgus padomus, kā panākt, lai jaunā atmoda neizskatītos pēc tādas, kas pasūtīta ar 50% atlaidi interneta krāmu veikalā “Aliexpress”.
Šā brīža opozīcija nemitīgi skandē, ka ir nepieciešama prezidenta rokāde. Apelējot pie tautas sirdsapziņas un patīkamās deviņdesmito gadu nostalģijas, ir skaidrs, ka Latvijas Valsts prezidenta amatā Levita kungs steidzami jānomaina pret nācijas tēvu, kuru visi atceras kā Latvijas jaunās valsts galvu, – Gunti Ulmani. Kā zināms, eksprezidents vēl ir tīri sprigans un vecuma ziņā tīri labi sapasē ar pasaules dižākajiem vadoņiem – ASV prezidentu, Anglijas karalieni un Romas pāvestu.
Lai atgrieztu tautas pašapziņu un uzvarētāju garu, hokeja izlasei steidzami jānokrīt atpakaļ līdz C grupai, lai tā varētu uzsākt strauju un uzvarām bagātu atpakaļceļu, pāris gados pakāpjoties līdz B grupai. Pēc tam jāatgriež sastāvā mūsu krietnie bāleliņi Znaroks, Tambijevs, Beļavskis un Kerčs, kuriem sensacionāli jāizcīna vieta A grupā. Tādējādi mēs beidzot novērtēsim, ka mūsējie ir pašā hokeja mekā. Gluži kā Rīgas “Dinamo”.
Lai gan Rīgas ielās mēdz vizināties Retro tramvajs no 20. gadsimta sākuma, nostalģijas vēsmas tas uzdzen vien iepriekšminētā Ulmaņa laikabiedriem. Lai rūpīgāk gremdētos atmodas noskaņās, ar to vien nepietiks. Ielās nekavējoties ir jāatgriež vecie labie dzelteni sarkanie “Škoda 14Tr” trolejbusi, bet autobusu maršrutos jākalpo pieredzējušajiem ungāru “ikarusiem”.
Deviņdesmitajos mēs katrs varējām no galvas nosaukt trīs tuvāko draugu telefona numurus, bet mūsdienu digitālie žogi atstāj mūs bezpalīdzīgus brīžos, kad izlādējas tālrunis. Agrāk šāda apkaunojoša situācija nebija iespējama. Ielās jāatgriež taksofoni, kas būtiski atvieglos dzīvi un atbrīvos no sarežģītajiem rēķiniem. Viens “Lattelekom” žetons – viena sirsnīga saruna ar draugiem vai ģimeni jaunās valsts noskaņās! Ja labi uzvedīsimies, tad varbūt, varbūt, attīstoties tehnoloģijām, ieviesīsim telekartes ar krāsainiem un uzmundrinošiem attēliem uz tām.
Veikalu kultūra ir pilnībā degradējusi latvieša iepirkšanās paradumus. Vai tu atceries to patieso prieku un lepnumu par svaigi dvakojošajām un tikko no Polijas konteineriem atvestajām īstajām džinsa biksēm? Visdrīzāk, neatceries, jo tavās maņās jau izsenis parazitē kapitālistu zemo cenu veikali, kuriem nav ne sirds, ne dvēs’les. Visādas “Zaras” un visi “H&M” ir jāpatriec no Latvijas, lai jaunās atmodas patriotus apģērbtu vienīgais un īstais “Gerkens & Partneri”. Kas zina, varbūt tieši tev iepērkoties gadīsies pie veikala durvīm satikt pašu smaidīgo onkuli, kurš no bagāžnieka krāmē ārā maisus ar jaunākā svaiguma drānām.
Pietiks savu naudu uzticēt alkatīgajām skandināvu bankām, kas izsūks no mums pēdējo kapeiku. Laiks atgriezt deviņdesmito laiku vērtību, kas pratās solīt krietni labākus nosacījumus saviem klientiem, – “Banku Baltija”! Par tās galvu jāieceļ viens no spožākajiem ekonomikas prātiem Aleksandrs Lavents, kurš banku sektorā sevi pierādījis jau sen, un šķiet, arī mūžīgās veselības likstas viņu ir pametušas. Protams, protams, Kristaps Āls neaicina izveidot vienas bankas monopolu valstī, tāpēc kā izvēles iespēja tiks piedāvāta “Topbanka”. Tas gan nebūs viegls darbiņš, jo no Malaizijas būs jāatgriež Boriss Osipovs, taču ceturtās atmodas vārdā – nekas nav neiespējams!
Atmodas noskaņās jāstiprina arī vietējie mediji – Māra Grigaļa un citu niekkalbju vietā jāatgriežas allaž spriganajam Viktoram Zemgalam, bet “prime time” vieta raidlaikā jāieņem jaunajai, aizraujošajai daudzsēriju telenovelei “Hameleonu rrrrrrrrotaļas”, to demonstrējot no pašas pirmās sērijas. Un kas gan var būt labāks par kopīgu pasmiešanos – lai deģenerēto jaunatni izvilktu no “Tiktoka”, jāatgriež tradicionālā vērtība – “Imanta Babīte”. Arī drukātajiem medijiem jāatgūst kāda sen aizmirsta vērtība, piemēram, “Neatkarīgās Rīta Avīzes” abonentu vidējā atvērumā gaida pārsteigums – plakāts ar kādu viegli atkailinātu ceturtās atmodas līderi.
Lai vēl jo vairāk liktu mums vienoties kopīgā atmiņu dziesmā par daudz labākiem un vairāk pārtikušiem laikiem, līdz ar uzskaitītajiem novecojušajiem un aizmirstajiem reliktiem varam padomāt par vēl daudzu citu rūsas un putekļu pārklātu lietu izvilkšanu no pažobeles, piemēram, divlitru alus pudelēm, mūžam jauno ekonomistu Vili Krištopanu vai tautas barikāžu buldozeru Aināru Šleseru.
Kopīgiem spēkiem mums izdosies atgriezties trīsdesmit gadus senā pagātnē, lai sāktu visu no jauna. Pēc tam, kad būsim vēlreiz izdzīvojuši priekus, bēdas, panākumus un krīzes, varēsim atkal visu saņurcīt, izmest atkritumos un sākt no jauna. Ir skaidrs, ka aizvien vairāk devalvētas atmodas ir tikai laika jautājums.