Mikronodokļa grupveida izvarošana

Šodien Delfos runāju par seksu ar valsti.

No jaunā gada valsts ir ieplānojusi realizēt mikronodokļa režīma pārveidi. Turpmāk “mikro” šinī vārdā apzīmēs nevis nodokļa lielumu, bet naudas daudzumu, kas uzņēmējiem paliks pāri pēc nodokļa nomaksas. Kučinskim patraucējis gļēvums paziņot par šī nodokļu režīma likvidāciju, tāpēc viņš to nolēmis līdz nepazīšanai izkropļot, bet turpināt saukt par skaistuli, nevis “nodokli ar īpašām vajadzībām” vai gluži vienkārši “kropli”.

Izmantojot līdzīgu pieeju, miljardu vērto Dienvidu tiltu varētu saukt par mikrolaipu, Dziesmu svētkus par mikrodungošanu, bet 22cm garu cūkgaļas zobenu par mikropeni.

Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai prognozētu, ka janvārī tiks atlaisti desmitiem tūkstošu mikronodokli izmantojošo uzņēmumu darbinieku un neskaitāmi mikrouzņēmumi tiks likvidēti, bet pirms dažiem gadiem no pelēkās zonas iznākušie uzņēmēji, atmuguriski ierāpos tanī atpakaļ.

Gluži kā multfilmā “Skubijs Dū”, kurā katra nākamā sērijā ir identiska iepriekšējai, arī valdības lēmumi atkārto vienu un to pašu šabloniski-idiotisko piegājienu. Tā vietā, lai iespringtu un izķertu mikronodokli negodprātīgi izmantojošos uzņēmumus (piemēram, lielās takšu firmas), perspektīvais nodokļu režīms tiek sačakarēts priekš visiem. Šeit jau vairs netiek šauts ar lielgabalu pa zvirbuļiem, bet ar ballistiskajām raķetēm pa blusām.

Asaraini-liekulīgā šļupstēšana par darbošanos mikrouzņēmuma darbinieku interesēs, rūpējoties par viņu sociālajām garantijām, neiztur kritiku. Jau ieviešot šo nodokļa režīmu, tika skaidri definēti spēles noteikumi, ka mikrouzņēmuma darbinieki atsakās no sociālā nodrošinājuma (piemēram, veselības un izglītības izdevumu atmaksām) par labu atvieglotam režīmam un lēmumam savu vecumdienu fondu veidot patstāvīgi.

Turklāt mikrouzņēmuma darbiniekam vai īpašniekam nav liegts šo režīmu izmantot tikai kā piepelnīšanās variantu, paralēli patstāvīgi strādājot tradicionālā nodokļu režīmā funkcionējošā uzņēmumā.

Esmu personīgi pazīstams ar mikrouzņēmējiem, kuri nopelnīto naudu iegulda nekustamajā īpašumā paši nodrošinot sev vecumdienas un izvēloties pensijas vietā nākotnē pabarot sevi ar ieņēmumiem no to izīrēšanas. Uzņēmējs savā domāšanā fundamentāli atšķiras no darba ņēmēja, jo necer uz valsts solījumiem par nodrošinātām vecumdienām un izvēlās par tam rūpēties pats.

Atklāti sakot, man šķiet, ka ir jābūt vārtrūmes lobotomijas upurim, lai pilnā nopietnībā cerētu, ka pēc 20 vai 30 gadiem valsts spēs ar pensiju iedzīvotājam nodrošināt cilvēka cienīgu iztiku. Turklāt neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā viņš līdz tam ir strādājis. Īpaši jau situācijā, kad solījumi tiek lauzti kā deguni zaļumballē, bet nodokļu režīmi mainās biežāk nekā maniakālās depresijas slimnieka garastāvoklis.

Tā kā Saeimas un Ministru kabineta krēslus berzējošās, kafiju nonstopā strebjošās klimpas ir totāli attālinājušās no jebkādas realitātes, varu viņus informēt par šī brīža noskaņojumu mazo uzņēmēju aprindās. Mēs jūtamies tā, ka katra kalendārā gada nogalē mums draud ar izvarošanu, bet šogad mūs visus ne tikai kolektīvi iegūs no aizmugures, bet visa akta laikā ausī čukstēs sūdīgas anekdotes – gluži vienkārši, lai fiziskām ciešanām pievienotu garīgas.

Nezinu kā jūs, bet es turpmāk Kučinska uzvārdā burtu č aizvietošu ar c.

16 Replies to “Mikronodokļa grupveida izvarošana”

  1. “Uzņēmējs savā domāšanā fundamentāli atšķiras no darba ņēmēja, jo necer uz valsts solījumiem par nodrošinātām vecumdienām un izvēlās par tam rūpēties pats.”
    Un kā ir ar mikrouzņēmuma darba ņēmējiem? It sevišķi, nozarēs, kur biroja trīs kabinetos parasti strādā četru mikrouzņēmumu darbinieki, kuri viens par otru, protams, nekad neko nav pat dzirdējuši?

  2. Precīzi, kā naglai uz galvas! Un sulīgiem epitetiem.
    Tā “ēnu ekonomikas apkarošana” nav nekas cits kā ienaidnieka tēla apzīmējums kārtējiem nodokļu palielinājumiem. Tai pat laikā neviens īpaši neiespringst samazināt valsts pārvaldes birokrātisko aparātu un tā pieaugošās izmaksas. Tiklīdz kāds papukst, tā uzreiz tiek pretī likti zemu atalgotie skolotāji un mediķi. Tiklīdz notiek kārtējā “pīrāga” dalīšana, tā no 100 – 200M viņiem papildus piešķir neko, jo ir taču svarīgākas prioritātes.

  3. Paldies par rakstu. Par šo vajadzētu vairāk runāt. Mikro uzņēmums bija labs veids kā legāli kaut ko nelielu uzsākt un atbalsīt sevi. Pensijas šajā valstī ir slikts joks. Ja man būtu jādzīvo kā pensionāram bez bērniem un mazbērniem, kas mani atbalsta, tad es sen jau būtu izdarījis sev galu. Nerunājot par to, ka pensijas vecums ik pa pāres gadiem tiek vēl pagrūzts atpakaļ. Pensijas jau šobrīd ir zem jebkāda iztikas līmeņa, bet ar visu inflāciju un mazajiem %, ko tie pensiju fondi pieaudzē. Tuvākie pāres gadi būs vēl sliktāki.

  4. BET necep uzņēmumu, kurš pat nav spējīgs samaksāt nodokļus. Galvenais- visiem vienādus noteikumus.
    Es pats esmu pārliecināts, ka mūsu nodokļi tiek iztērēti pilnīgi nelietderīgi. Bet tas nozīmē, ka ir jāmaina valsts atparāts, nevis nodokļu apjoms.
    Kādreiz, kad rietumos ieviesa PVN, tad viņiem solīja, ka ienākumu nodokli un sociālo vispār atcels. Maksā tas, kurš daudz tērē – pārējie iegūlda saimniecībā un rada darba vietas.
    Mēs vēl joprojām velkam sev līdzi to sasodīto socālismu ar visām tā cēlajām izpausmēm. Vienalga vai dara lietderīgu darbu – katik dara!

  5. Saskaņā ar jauno likumu, jo mazāks apgrozījums, jo lielāks nodokļu slogs. Ja viena darbinieka MU gada apgrozījums ir 10 000, tad nodokļu slogs no apgrozījuma sastāda 16.7%, ja 5 000, tad jau 28.3%.
    Ja VSAOI nozīmē arī visas sociālās garantijas, tad iesaku visiem mazajiem pie pirmās izdevības paņemt valsts apmaksātu bezdarbnieka atvaļinājumu.

  6. 1. šobrīd normālie nodokļu maksātāji uztur visus pensionārus, tā skaitā mikrouzņēmēju sencīšus

    2. šobrīdējie mikrouzņēmēji, iekšdarbu un ārdarbu meistari, taksisti utml arī kādreiz būs veci un slimi, un gribot negribot viņus vismaz kautkādā mērā būs jāuztur nākotnes normālajiem nodokļu maksātājiem, tātad tikai godīgi būtu viņiem visiem pašiem kļūt par normāliem nodokļu maksātājiem.

    3. plāns ar patstāvīgi ieguldīšanu piem nekustamajā var nostrādāt priekš atsevišķiem indivīdiem bet ne masveidā

  7. pacepsies un mizos tālāk.
    tā tak bija ar tiltu, bibleni, citadeli, kaut kādu tur valūtu fondu, repšem ar miljonu sameta.
    apbrīnojami iecietīga tauta un forši depīši.

  8. Nav jau nabaga mirstīgajam nekāda lielā izvēle:
    vai nu kļūsti par walking dead darba ņēmēju vai
    pliku dirsu mazo uzņēmēju. Vēl var iet politikā
    un kļūt par Grigules kundzi.

  9. Jā, nu šodien vēl kasu pakausi, kas būtu perspektīvāk – skriet uz UR mainīt mikrouzņēmumam statusu vai stāties rindā PID un mainīt pilsonību… Nav jau vairs Igaunija kartē jāmeklē, nupat, šķiet, pietiks ar Lietuvu :-)

  10. Nu ko var tirst. Ar mikru maksā ap 20% nodokļos, ar parastu siju ap 25, par darba ņēmēju ap 45. Protams, mikristi labprāt izmanto iespēju kļūt konkurētspējīgākiem piem. nekustamā iegādē, kā arī noraudzīties, kā pašu senčiem patreizējiem pensionāriem pensiju samaksā tie, kas pēc tam ir spiesti īrēt šos nekustekļus no viņiem. Īsti godīgi tas nav, bet stulbi ir brīnīties, ka tāda iespēja tiek apgriezta. Pat brīnos, ja godīgi, ka tik maiga pāreja sanāks. Man ar nākamais pēdējais gads ar mikro :)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *