Alma Mater

„Mjā… tā diena, kad viss sagāja dirsā…” nopūtās Lidija un iestrēba kafiju. Par spīti tizlajam vārdam un Centrāltirgus veterānes sejai, viņa  nebija dzimusi pirms 50 gadiem deficīta ēnā, kad cilvēkus interesēja arī dzintariņa odekolonu smarža, ne tikai garša un patīkamā tilpuma/cenas attiecība.

Viņas sarunu biedrene izskatījās stipri jaunāka, kaut abas bija vienaudzes, turklāt krietni labāk ģērbta. Ilze arī parasti nemēdza lamāties, vismaz cilvēkos ne. „Jā… nelāgi,” viņa piekrita.

Abas turpināja malkot kafiju un pa logu vērot garāmgājējus, nepārmijot īpaši daudz teikumu. Viņas satikās apmēram reizi mēnesī, varbūt divas. Ilze šajos pasēdēšanas brīžos meklēja iespēju iztukšot galvu un nedomāt ne par ko, vien ik pa brīdim vienfrāžaini piekrist draudzenes teiktajam. Lidija, savukārt, nelaida garām iespēju uzturēt atmiņā dzīvu īstas kafijas garšu. To viņai allaž uzsauca Ilze. Lidija par savu algu varēja atļauties vien lētāko šķīsteni, kas garšoja pēc piecreiz izskalota espresso automāta filtra un taukšķētiem kastaņiem.

„Viss. Tās ir beigas. Es nezinu, ko tagad darīšu. Es nezinu, ko darīsiet jūs,” krāmējot no galda somā visu, kas nebija piesiets un tur salīda, noklepojās lektore. Viņa nebija radusi triekt sīvo tīrajā, viņa nebija radusi triekt sīvo vispār, taču allaž pienāk reize. Ierāvusi vēl vienu šļuku un pārlaidusi skatu auditorijā sēdošajiem studentiem, lektore manāmā reibumā nožļerkstēja: „Labi, dažām no jums vēl ir cerība atrast kādu bagātu pimpi un iesūkāties normālā dzīvē vai darbā, nu gluži kā Inga iesūkājās budžeta grupā. Jā, jā, nemaz neblenz, domā, visa skola nezina, cik ļoti tev patīk čūpstināt cīpslaino beku? Bet ko darīs tie daži pautotie idiņi, kas kļūdas pēc izdomāja kļūt par psihologiem, es nezinu. Uz neredzēšanos.” Tie bija pēdējie vārdi, pirms aizvērās auditorijas durvis.

Kājās sāka slieties arī studenti. Tostarp Lidija un Ilze, abas nedaudz samulsušas. „Nu ko… ejam piedzerties?” iebļāvās viens no trim kursa čaļiem, ne tik daudz sarūgtinājuma par notikušo dēļ, cik nojautis lielisku izdevību pēc tam kojās izšaut ķekaru kādā no kursabiedrenēm.

Kopš ministrijas lēmuma akadēmiju faktiski izformēt un pievienot citai augstskolai Lidijas un Ilzes ceļi šķīrās. Ilze steigā atrada iespēju jau vismaz daļu jau iegūto kredītpunktu likt lietā un studēt tālāk, kaut nācās izvēlēties mazāk prestižu profesiju. Lidija nolēma, ka no sākuma jāatrod pilna laika maiņu darbs, lai sāktu nomaksāt studiju kredītu, pēc tam varēs domāt par bakalaura pabeigšanu.

Nu piecus gadus vēlāk kopīgajās kafijošanas reizēs abas tikpat kā nesmaidīja. Bija tikai viena lieta, kas spēja no draudzenēm vienmēr izvilināt ja ne īsu smiekliņu, tad vismaz sāju smīnu. Atkal un atkal.

„Jā, bet pilnīgs vāks, cik ļoti tai lektorei bija taisnība. Par tiem pimpjiem,” pēc ilgas klusuma pauzes veco tematu uzsāka Lidija. „Augstskolā es mulsu no šī vārda vien. Tagad pilnīga vienaldzība. Simtiem krānu un pimpju ik dienu.” Rīgas autoostas tualetes apkopēja Lidija piecēlās un noņēma no krēsla atzveltnes jaku. Jau pēc pusstundas sākās maiņa, un viņai atkal ar puspelējušu lupatu rokā ik 15 minūtes būs garlaikoti jālavierē starp mīzošiem večiem.

„Tev vismaz nav jāpieraksta katrs vārds, ko tie tur… nu…” Ilze pieklusināja balsi un turpināja: „pīī… saka.”  Iesmējās gan Lidija, gan Saeimas stenogrammiste Ilze.

6 Replies to “Alma Mater”

  1. Nopelniem bagātā augstskola rosināja Lidijas interesi par krāniem. Tas ir apsveicami. Lidija, lai arī nediplomēts, bet tomēr psihologs, šo interesi realizēja sociāli akceptablā veidā. Arī tas ir apsveicami. Ilzei, kam atšķirībā no Lidijas nācās pamest psiholoģijas lauciņu un izvēlēties mazāk prestižu specialitāti, tik ļoti nepaveicās. Varbūt ilzēm vajadzētu padomāt, vai augstskolas viņām vispār ir vajadzīgas?

  2. Taukšķēti kastaņi
    Nu ble
    Es pat iegūglēju šo vegānu prieciņu – veseli pieci ieraksti, bet visi par zirņiem, taukšķētiem.
    Kalnciema tirdziņā šitie aizietu grabēdami

  3. Varbūt Ilze var iekārtot Lidiju Saeimas tualetē.
    Tiem parazītiem naudas daudz, moš var pa vienu sūkājienu nopelnīt mēneša algu.
    Pasniedzēju sakontaktēt, uzaicināt komandā. Sūkājamtualetes departments, odnako.
    Reku Saeimas kaukāds ekspertu kantoris tika izveidots, kur katram parazītam 2k€ alga. Tad jau var arī sūkājamtualetes departmentu izbīdīt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *