Aizrijieties bezdvēseliski savtīgie asni; ej prom pavasari

Saulainā vakarā, uzmetis acu skatienu sniegotajai pļavai un tviterī ierakstījis jociņu par to, ka sagaidāma ledaina vasara, es pamanīju kaut ko pārsteidzošu. Cauri biezajai un stingrajai sniega kārtai, savu ceļu pretim saulei bija uzsācis pavasara vēstnešu – sniegpulkstenīšu ducis. Mazie asniņi bija iztīrījuši tādu kā bedrīti sev apkārt, lai drosmīgākie un spēcīgākie stiebri mestu izaicinājumu lauska tēvam un uzziedētu visā to spožumā.

Saprāta balss manī iekliedzās: „ņehujāā, bezkaunība!” Redziet, pavasaris šogad ir kā tā pievilcīgā, taču sirdī bezdvēseliskā meitene, kura dod cerību, taču liek gaidīt, lai uzpeldētu, kad tas pašai ir visizdevīgāk un nosvīstu pie pirmās iespējas. Nevienam nevajadzētu tēlot pārsteigumu, ja tiec pievilts vairākkārt. Pats vainīgs. Un tagad, kad pavasaris ir parādījis stingru vidējo pirkstu vairāk kā mēneša garumā, tie asni tā gluži vienkārši ievalsēs manā dārzā un augs? „Ņehujāā, bezkaunība! Kur Jūs bijāt, kad man vajadzēja Lieldienu olas smuki novārīt?!

Nē. Es pateikšu stingru šiem konkrētajiem un visiem citiem asniem. Jums sava iespēja bija. Palaidāt garām? Tā vairs nav mana problēma, man jūs nevajag. Aizrijieties ar ledu un ejiet dirst, stiebriņi.

  1. tieši vakar ieslīgu pārdomās – kā nez rodas tie slimie prāti, kas dur ar puļķiem kaķiem acīs, kas ar nazi graiza zirgu muguras, paši par to tīksminādamies, un kāpēc viņi to vispār dara? nu esmu par soli tuvāk atbildei – lūk, viens solis vēl pirms kaķiem.
    bet tam, kurš man iestāstīja, ka tas suns, kas rej, tas nekož; ka pedofīli neraksta grāmatas par maziem bērniem; ka sērijveida slepkavas sapņos redz margrietiņu laukus, ne no rumpja atdalītas galvas, nebija taisnība. šis piemērs lieliski ilustrē, kā fantāzijas un vaukšķēšana mēdz iet rokrokā ar reālu darbību.
    gaidu uzspridzināta kāmīša bildi, lai varētu sākt dzīt pēdas Sencim.

  2. Ne jau es pavadu laiku detalizēti domājot par puļķu duršanu kaķu acīs un zirgu muguru graizīšanu, Evita. Ieteiktu Tev apmeklēt kādu speciālistu un mazāk rādīties sabiedrībā, jo tas neizklausās normāli. Slimā. Ceru, Tev nav mājdzīvnieki.

  3. Reizēm sarkasms ir smieklīgs. Šis ir nežēlīgs un nevietā. Tiešām, bēdīgi.

  4. paldies, Senci par padomiem. speciālists mani šad tad apmeklē, pati sabiedrībā bez vajadzības nerādos. ja lasīšu un skatīšu vēl šādus rakstus un bildes, iespējams, nāksies iziet biežāk…

  5. eu nu beidz Evita.
    attēls ir safabricēts – paskaties uz ēnām, stiebru patterniem.
    nepadari sevi par muļķi – netici visam, kas rakstīts internetā.
    un beidz tvnet ziņās šausmināties par briesmīgām lietām pasaulē – nevienu tas nepiš. labāk uztraucies par reālām lietām – savas dzīves kvalitāti, piemēram.

  6. Ne parāk unikāls un homoseksuāla rakstura akts -vismaz noteikti homoseksuāla rakstura.

    Psihologu un psihiatru pētījumi visā pasaulē pierāda statistiki nozīmīgu un cēloņsakarīgu saistību starp nemotivētu un slikti motivētu vardarbību pret augiem, īpaši telpaugiem, un slēptām, nereti deviantām homoseksualitātes formām. Vardarbība pret augiem gandrīz vienmēr norāda uz problēmām pacienta psihoseksuālajā stāvoklī. Uztraukumam nav pamata, jo daudzi pacienti ar ilgstošas terapijas palīdzību aizvada pilnvērtīgas, lai arī vientuļas dzīves, protams, ja palīdzība tiek meklēta savlaicīgi, un pacients ir atvērts dažādām metodēm.

    Katru gadu Latvijā no homoseksuāli motivētas vardarbības cieš vairāk kā 70’000 augu, un vairāk kā 7000 seksuāli izaicinātu cilvēku.

  7. Jā, tiešām, kā tā drīkst – piedurt pirkstu nabaga neaizsargātajiem sniegpulkstenīšiem?! Būtu vismaz zirgiem muguras pazgraizījis, kaķim acis izdūris vai kādam galvu no rumpja atdalījis bet nē, ņem un pastrādā šitādu necilvēcību! Diagnosticēt, nodīrāt un pakārt! (drīkst arī jauktā secībā)

  8. “Sarcasm is the last refuge of the imaginatively bankrupt.”
    Cassandra Clare

  9. ai, ai, ai – atvainojos visiem, kas netīšām lasīja. es tak nez kāpēc biju iedomājusies, ka te tāda tukša muldēšana tikai, bet izrādās, ka atsevišķas lietas tomēr tiek uztvertas gaužām nopietni, un sniegpulkstenīšu piesmējēji patiesībā ir maigas dabas. īsti gan tā arī neiebraucu, kāpēc rakstu redzam tik viegli, bet komentārus tik smagi… kāpēc sniegpulkstenītis nav īsts, bet kaķa mugura gan ir… labi, lai nu kā ar to – atzīstu – pāršāvu šoreiz pār strīpu. vēlreiz atvainojos. un lai Sencim mierīgāks prāts – man ir divi kaķi. ar visām acīm, kuras tuvākajā nākotnē neesmu ieplānojusi aiztikt.

  10. es katru vakaru graizu zirgiem muguru un par to tīksminos, jūs gan tā nedariet…

  11. Jā. Un citu cilvēku citēšana gan ir iztēles augstākā pilotāža.

  12. ka baigi visus tas “piš”.

    Tad kamdēļ jūs cūkas brienat pa pļavu, mauriņu vai citu augu valstību, lai apmierinātu savas vēlmes pēc miera, labsajūtas, skaistuma?

    Tas ir nedaudz amorāli pirkt puķes/audzēt-griezt un šeit kaut ko gudru irst.

    Kā teica viedas kaimiņu Juris: “Kas citu acī glaukomu redz, tam pašam herpe starp kājām”.

    P.S. atvainojos visām cūkām, kas jūtas aizvainotas pēc manis teiktā sagremošanas.

  13. vienmēr būs kāds >>.. pirms spiedu “Pievienot” jau to nojautu. Netiku pievilts.
    Man pavasaris ir brīdī, kad pēdējas sniega paliekās gozējas dažnedažādas krāsas pašķīdušas kakas pasteļtoņos. Kaķi,s-pulksteņi, nē to man nesaprast.

  14. Senci, uzmanies! Ka tik Māte Daba arī tev pa ķobi neiedod ar kādu ledus kluci. Līdz jūlija vidum labāk sēdēt istabā un dzert visīti ar 3 ledus gabaliņiem.

  15. aaaa, šitā ir Beņa pasaciņa par kociņš-hujociņš. tas bija asaru un pārdzīvojumu pilns. toreiz lamāju pat deputātus.

Komentēt