Ministru kabineta Zaļajā zālē premjers bija sasaucis pavisam nelielu sanāksmi ar labākajiem un uzticamākajiem biedriem. Uz sarunu bija uzaicināta Ilze un Sandis.
– Jūs pašlaik esat divi man tuvākie ministri, tādēļ esmu Jūs izvēlējies uzaicināt uz šo brrreinstorrrmu, – pēdējo vārdu Krišjānis izrunāja, ļaujot katram “r” burtam sekundi uzkavēties mēles galā. – Es izvēlējos tikai Jūs, jo pēdējā laikā šķiet, ka citu kolēģu man vairs nav. Jā, es saprotu, Ramona jau no sākta gala bija stulba, bet, vai es varēju paredzēt, ka Pūce kā priekšvēlēšanu kampaņu izvēlēsies ballīti ar Covid Youth koncertu Tērbatas ielā??? – šķita, ka Krišjānis tūliņ salūzīs.
– Artūr Krišjāni Kariņ, viss būs labi. Es tūliņ tviterī ierakstīšu, ka šis nav Ok. Paskatīsimies kopā, cik daudz retvītu būs un uzreiz sajutīsies labāk, – Ilze gādīgi uzlika plaukstu uz Krišjāņa pleca, un ar otru roku no somiņas vilka ārā telefonu. Taču atbloķēt ekrānu viņa nepaspēja.
– NĒ! ŠOREIZ AR TVITERI NEBŪS LĪDZĒTS, ILZE! MUMS VAJAG KO RADIKĀLU! MUMS VAJAG REĀLAS PĀRMAIŅAS, JO COVID-19 VAIRS NEVIENS NEŅEM AUBĒ!, – Krišjānis tik strauji pielēca kājās, ka Ilzes telefons aizlidoja pāri zālei. Gaiss bija nokaitēts, Krišjāņa seja bija sarkana un uz pieres bija izspiedušās vēnas, bet viņa plaušas strauji ventilēja apkārt esošo skābekli. – Sandi, varbūt Tev ir kāda ideja?
– eee, premjera kungs? – nedroši iesāka Sandis. – Šis ir aizgājis par tālu. Man Jums jāsaka, ka…
– Kas ir aizgājis par tālu? Vai arī Tu sāc domāt, ka vīruss vairs nav jāuztver nopietni? – Krišjānis stingri ielūkojās Ģirģena kunga pelēkzaļajās acīs.
– eee, man Jums jāsaka, ka patiesībā… – taču Ģirģena balss aizlūza, viņš nespēja saņemties.
– PATIESĪBĀ KAS??? TU GRIBI TEIKT, KA PATIESĪBĀ VĪRUSS NEMAZ NEEKSISTĒ??? – Krišjānis jau atkal kļuva sarkans un katru izkliegto vārdu pavadīja krāšņi siekalu nokrišņi, kuri nu rotāja Ģirģena seju.
– Patiesībā šis… šis ir “Aizliegtais paņēmiens”!, – kaut teikumu Sandis iesāka nedroši, pēdējos divus vārdus viņš teju vai triumfējoši izkliedza.
Telpā iestājās klusums, un Ilze ar Krišjāni atmuguriski sāka atkāpties no Ģirģena tā it kā viņš būtu spitālīgais (vai vismaz ar Covid-19 inficēta persona), taču Sandis neapjuka. Viņš strauji atplēsa krekla augšējās pogas un ieslidināja roku zem ādas. Jau mirkli vēlāk no Sanda Ģirģena nebija ne miņas. Zaļās zāles vidū stāvēja Guntis Bojārs. Vienīgais, kas liecināja par Iekšlietu ministra neseno klātbūtni bija ļengana gumijas maska Bojāra rokā. Tajā brīdī telpā atskanēja dramatiska mūzika un Sandis Bojārs sāka runāt.
– Bļeģ. – Ilze pirmā reaģēja uz Sanda pārvērtībām.
– Bet… Kādēļ? – vaicāja Kariņš.
– Operācija: Viltus vīruss, – monologu pabeidza Bojārs. – Aprīļa sākumā es no kāda Saeimas deputāta saņēmu anonīmu vēstuli, ka Covid-19 patiesībā ir izdomāts. Ka tā ir valdības konspirācija pret Latvijas tautu. Ziņu avots bija leģitīms, tādēļ es nolēmu iefiltrēties valdībā un atklāt sabiedrībai, ka Covid-19 patiesībā neeksistē. To, ka avots bija melojis, es sapratu pirms dažām nedēļām, tādēļ atriebībā par viltus informācijas piegādi es viņam nosūtīju foto ar kaut kādu nejauši internetā atrasta puiša peni, sakot, ka tas diņķis pieder Artim Kamparam. Lai gan diņķa prikols izdevās uz visiem simts, es joprojām neesmu mierā ar to, ka mani izdevās apmuļķot pustrakam deputātam. Taču patiesība ir šāda: Es esmu Guntis Bojārs un šis ir aizliegtais paņēmiens.
– Bet kas notika ar Sandi? – vaicāja Ilze.
– Ar Sandi viss ir kārtībā. Redziet, viņš joprojām domā, ka darbs norit attālināti. Viss, ko viņš ietvīto vai ieraksta feisbukā, ir viņa paša radīts. Taču Zoom konferences mani korespondeti ir pāradresējuši tā, lai viņš pieslēdzas Latvijas radio raidījumam “Brīvais mikrofons”. Lai gan ir pagājuši vairāki mēneši, viņš joprojām nav pamanījis, ka tās nav valdības sēdes.
– Bet tas nozīmē, ka mums nav risinājuma. Šim breinstormam nebija nekādas jēgas, – Krišjānis saķēra galvu un grasījās pamest zāli.
– Stāvi! – pavēlēja Bojārs, un Kariņš apstājās. – Nekas vēl nav zaudēts. Man ir risinājums, taču man vajadzēs gan Tavu, gan Ilzes atbalstu.
– Es klausos, – Krišjānis beidzot apsēdās.
– Esmu sagatavojis jau pusi raidījuma par viltus vīrusu, bet Covid-19 izrādījās īsts, – iesāka Guntis. – Baigi žēl būtu izmest mēslainē labu materiālu. Tādēļ es tā padomāju: kā būtu, ja patiešām būtu izplatīta informācija par viltus vīrusu? Taču nevis tādu, kas nogalina pensionārus, plaušu slimniekus un dažus citus, bet tādu, no kā visi vīrusa noliedzēji patiešām baidītos. Tas varētu būt vīruss, kas visus inficētos padara par gejiem. Ja ir viena lieta, ko es sižeta veidošanas laikā esmu sapratis, tad lielākā daļa Covid-19 noliedzēju ir homofobi.
– Un kāds mums no tā ieguvums? – vaicāja Krišjānis. – Kāds labums no tā, ka tiek izplatīta informācija par viltus vīrusu?
– Tu tiešām nesaproti? – ar pretjautājumu atbildēja Bojārs. – Ja cilvēki patiešām baidīsies no vīrusa, tad viņi ievēros ierobežojumus. Ja cilvēki ievēros ierobežojumus, mēs uzveiksim Covid. Taču, ja šis eksperiments izdosies, man būs lielisks sižets sezonas atklāšanai septembrī. win-win.
– Bet kā mēs izplatīsim informāciju par viltus vīrusu? – jautāja Kariņš. – Es nevaru preses konferencē melot.
– Tev nebūs jāmelo, – mierināja Guntis. – Es tam pašam deputātam nosūtīšu anonīmu vēstuli par vīrusu GAY-20, bet par tālāko informācijas izplatību parūpēsies viņš un viņa tupie sekotāji. Savukārt Tev un Ilzei nākamos mēnešus būs klaji jānoliedz geju vīrusa eksistence. Tikai tad, ja to stingri noliegsiet, sabiedrība sāks ticēt GAY-20 vīrusam.
***
Bija 14.septembra rīts. Vakarā bija gaidāms Bojāra raidījums, tādēļ Krišjānis un Ilze gatavojās preses konferencei, kurā tiks atklāta patiesība. Pieklājības pēc bija uzaicināts arī Sandis (šoreiz īstais), taču viņam nebija ne mazākas jausmas, kas notiek (kā vienmēr). Pēdējo 26 dienu laikā Latvijā nebija konstatēts neviens jauns Covid-19 slimnieks, taču visi iepriekš saslimušie bija izveseļojušies. Latvija bija pirmā valsts, kurai bija izdevies pilnībā izskaust Covid-19. Bija pienācis laiks atklāt patiesību. Pirmo reizi Krišjānim pirms uzrunas nācās pacelt gaisā roku, dodot mājienu, ka aplausu ir gana.
– Šodien es vēlētos pateikties Latvijas tautai par apbrīnojamo gribasspēku, jo VĪRRRUSS IRRR UZVARRRĒTS! – pēdējos vārdus Krišjānis deklamēja, ļaujot katram “r” burtam sekundi uzkavēties mēles galā. – Šodien man ir jāatklāj noslēpums, kā mums izdevās šo vīrusu uzvarēt… – taču teikumu Krišjānis pabeigt nepaspēja, jo notika kas negaidīts. Tajā brīdī piesteidzās Raivis un Jānis, nogrūžot Krišjāni uz zemes. Gan Raivis, gan Jānis bija ģērbti pieguļošās ādas biksēs. Uz abu spēcīgo vīru kailajiem torsiem bija redzams uzraksts “Abrene” “Gay-20”. Raivis pagrāba mikrofonu un sāka tajā kliegt.
– NEKĀDS VĪRUSS NAV UZVARĒTS. VALDĪBA MĒĢINA NOKLUSĒT GAY-20 IZPLATĪBU, TAČU ŠODIEN IR PIENĀCIS PATIESĪBAS MIRKLIS. VARBŪT COVID IR UZVARĒTS, TAČU LIBERASTU RADĪTAIS GAY-20 STRAUJI IZPLATĀS UN IR REĀLS DRAUDS MUMS VISIEM. JŪS NETICAT? MAN IR PIERĀDĪJUMI! JĀNIS MANS LIECINIEKS, KĀ ES VIŅU PISU DŪMENĪ VISU PAGĀJUŠO NAKTI. JĀ, ES AR JĀNI ESMU INFICĒTS, TAČU MĒS NEESAM GEJI. MĒS ESAM UPURI.
– Bļeģ. – Ilze pirmā reaģēja uz Raivja paziņojumu.
Tajā brīdī telpā atskanēja dramatiska mūzika un nez no kurienes uzradās Guntis Bojārs.
es raudu, mani aiskustināja līdz sirds dziļumiem
A var tevi izkustināt citos dziļumos?
To tekstu runā Aigars Rozenbergs, nevis ūsainais Božārs.
Mmm, garšīgs
Dayum, kas par Dena Brauna cienīgiem sižeta līkločiem un fināla plot-twistu!
Ilzei piestāvētu vairāk reaģēt ar “fuck”
es gribu to vīrusu! kur var inficēties? Kur var dabūt g20? Man vajag izstrādāt antivielas! Tad es kļūšu par visu gejofobu dievu! Un tas ir mans piepildījums!!!