Piedzimstot un uzaugot padomju laikā, visi apzinājās, cik bīstami ir skaļi izrādīt pret kādu nepatiku. Tā, piemēram, nesen kāds jauks kungs man pastāstīja, kā savulaik, ejot nodot savu studiju diplomdarbu, pamanījis priekšā bakurētainu meiteni un nedomājot izspēris: “Kas tā par tādu triperaino?” Tikai dienu vēlāk, kad pēc tolaik jaunā vīrieša ieradās drošībnieki, lai aizvestu uz stingrā režīma koloniju, viņš uzzināja, ka nejauši izteicis komplimentu Brežņeva meitai.
Par laimi, šie laiki jau sen kā aiz muguras un nevienam par saviem vārdiem nav jādodas trimdā. Mēs taču esam līdz elkonim iegājuši demokrātijas, liberālisma un vārda brīvības laikmetā un izbaudām to nestos augļus, vai ne? Mūsu domas taču netiek kontrolētas un mēs drīkstam teiktu visu, kas uz sirds? Nevienu taču nedrīkst nosodīt par to, ko viņš domā vai to, kas viņam nepatīk. Šeit vairs nav nekāda Padomju savienība un Domu policija eksistē tikai Orvela romānos!
Tiesa, tev nedrīkst nepatikt geji, jo, ja tev nepatīk geji, automātiski kļūsti par sasodītu homofobu un tumsoni. Ja tev nepatīk geji, ir skaidrs, ka tualetes podu neesi izmantojis jau gadiem, jo nokārtojies vienīgi polietilēna maisiņos, kurus pēcāk noglabā ledusskapī. Tanī pat laikā, nedrīksti īsti atklāti būt arī pret geju nīdējiem, citādi skaidrs, ka sodoma, gomora un pekles vārti tevi jau gaida plaši atvērti. Tas Bībelē pateikts tikpat skaidri kā fakts, ka latviešu grupām jādodas spēlēt krievu armijas festivālos (1. Jāņa. 4:16).
Viss pārējais latvietim drīkst legāli nepatikt. Protams, izņemot bēgļus. Ja tev nepatīk bēgļi, tu esi ksenofobs, rasists un tumsonis. Katram taču skaidrs, ka uz Latviju brauks tikai labie bēgļi, kuru mērķis ir gada laikā integrēties sabiedrībā un pelnīt iztiku Brīvdabas muzejā pinot puzurus un no jauna apkopojot visas latvju tautasdziesmas. Tiesa, īpaši nevajadzētu aizrauties arī ar bēgļu nīdēju pelšanu, jo tas automātiski padara par dzimtenes, kristīgo vērtību un latviskās dzīvesziņas nodevējiem.
Pārējo gan varam skaļi nosodīt vai vismaz brīvi paust nepatiku. Vienīgi, vīriešiem noteikti vajadzētu paturēt prātā faktu, ka nedrīkst skaļi teikt neko sliktu par sievietēm, jo šāda rīcība padara par šovinistu cūku un sieviešnīdēju. Tajā pat laikā, skaidrs, ka visas sievietes, kas publiski pazemo vai aprunā vīriešus, ir vismaz 120 kg smagas feministes, kuru nerealizētās fantāzijas gadu gaitā izspiedušās uz virslūpas šķidru ūsu formā.
Protams, nekādi nedrīkst izrādīt nepatiku arī pret kāda nacionālo piederību. Visi, kam ir kāda nebūt nepatika pret krieviem, ir rusofobi, nacisti un fašisti, taču, ja kādam nepatīk latvieši – trīs vārdi: “Čemodāns, stacija, Maskava.” Un lai ņem līdzi pārējos vatņikus. Ja kādam ir pretenzijas pret žī… (teju vai iekritu) ebrejiem – valstī atdzimst nacisms.
Ja tev nepatīk apvienība Visu Latvijai, automātiski esi Kremļa trollis. Ja nicini Ušakovu, esi Visu Latvijai trollis. Nepatīk Artuss Kaimiņš – Vienotības pakalpiņš. Nepatīk Saeima? Pats taču ievēlēji. Nepiedalījies vēlēšanās? Nu tad pats vainīgs!
Modernās paaudzes demokrāti un liberasti padarījuši nepatiku par slimību, tāpēc izbaudīsim to, ka joprojām drīkstam skaļi paust nepatiku pret heteroseksuāliem, bezpartejiskiem, nereliģioziem vidēja vecuma baltajiem vīriešiem. Un piena zupas plēvi. KALADŪ!
Esmu trīsdesmitgadīgs heteroseksuāls apolitiskis un agnostisks vidēja vecuma sabalansētu uzturu lietojošs bezbērnu baltais vīrietis bez izteiktas etniskas piederības. Sabiedrībā jūtos kā minoritāte, bet, diemžēl man nav savas kastas. Es vienkārši esmu tai grupā, kas nedrīkst neko sliktu teikt par sievietēm, krieviem, latviešiem, bērniem, kažokādām, glutēnu, laktozi, sportistiem, riteņbraucējiem, drifteriem, vegāniem, politiku, reliģiju un mākslu. Vienkārši turu muti.
Vistrakākais, ka tā visa rezultātā man ir jāpiekopj vardarbība pret manu iekšējo bērnu, ieslodzot to zemapziņas vistālakajā pagrabā, jo viņš grib ierēkt un pazoboties par visu un visiem, tādā veidā draudot nonākt DP redzeslokā, jo es būšu aizskāris kāda indivīda vai indivīda grupas godu un cieņu. Grozies kā gribi – kāds cietīs, es pats vai apkārtējie.
Fpzdu, kā lai nekļūst par ciniķi šādā paraliberālā pseidodemokrātiskā valstī, kas patiesībā ir konservatīvs aizspriedumainu sūdmietpilsoņu kopums, kur vārda brīvība ir iespējama tikai tiem, kas pieder izteiktai grupai.
Izrādās, ‘kaladū’ semantika ir viens riktīgs rēbuss. Visādi skaidrojumi par šo vārdu, bet neviens tā īsti nevieš uzticību.
Sava kaste jau ir ikvienam – tā ir sociālā grupa, kurai cilvēks pieder profesionālās darbības vai bezdarbības dēļ. Un, tici man, vienmēr atradīsies ne mazums cilvēku, kas tevi patiesi ienīdīs dēļ tā, kādu darbu tu strādā, pat ja tu neko sliktu nevienam nedari.
Ja neienīdīs, tad izsmies (piemēram, mājražotājus vai zemniekus).
Globāli vērtējot, man ir grūti saskatīt vēl kādu dzīvu būtni, izņemot cilvēku sugu, kam negatīvisms būtu tik būtiska dzīves sastāvdaļa. Šķiet, ka negatīvisms kā personības pamatiezīme veidojas socializējoties, vienlaikus ar valodas apguvi. Ja vēl bērnībā vēlme raut nost kājas mušām var būt saistīta ar pasaules iepazīšanas vajadzību, tad pieaugušo cilvēku negatīvismu ar to vien izskaidrot nevar.
Padalīšos ar savu blīgznu no laikiem, kad biju mazs bi-ideoloģisks oktobrēns. Ap 89.-90. gadu vai tml.
Cēsu 1. videnē bija kaut kāda caur kloāku izvilkta sistēma, ka vecākie, statusu ieguvušie komjaunieši, pārbauda visus bērnus, kuri iet ārā vai iekšā no skolas.
Tad nu lūk: vienam no viņiem bija agrīnās plikpaurības defekts. Es savā bērna prātā vienreiz skaļi pateicu, ka Ļenins durvis sargā.
Pēc “gandrīz čekas” sarunām ar maniem vecākiem mums zem dīvāna sāka stāvēt Zemessardzes kalašņikovs.
Tālāk jau nāca Atmoda un Akurāteres Pops.
Morāle: Jāmāk turēt muti :)
No sirds ienīstu to eksistences stāvokli, kad mani pirksti ir aplipuši ar superlīmi. Es varu rīvēt, berzēt un mazgāt aplipušos pirkstus, cik vien tīk, bet nekādi nav iespējams atbrīvoties no tās pretīgi sausās, pirkstu taktīlo jutīgumu (vai jūtīgumu) kastrējošās sajūtas. IENĪSTU. Un neviens man šo naidu neatņems.
Salīdzinot ar šo, viss rakstā uzskaitītais ir bērnišķīgi nieki un blēņas.
@U
Līmē ar kāju pirkstiem, tad tā sāpe vairs nav tik sāpīga. Ja vien tu ikdienā nerāpies kokā un nekarājies aiz kājām ar galvu citur.
Ja salīmē kāju pirkstus, tad pat laķenes var mēģināt uzvilkt. WIN-WIN situācija.
“Globāli vērtējot, man ir grūti saskatīt vēl kādu dzīvu būtni, izņemot cilvēku sugu, kam negatīvisms būtu tik būtiska dzīves sastāvdaļa. Šķiet, ka negatīvisms kā…”
Šis Tev ir tīri labi sanācis. Smējos. Vēl derētu palildināt ar “zinātnisku pētījumu” par sugu negatīvisma izpausmēm, tīri salīdzināšanai homo sapiens versus pārējie lopi, un negatīvisma mērījuma metodēm. Valoda un socializācija kā negatīvisma pamats – vnk ģeniāli! Tēmu var pamest Ceha autoriem.
Aaaksts,
Neder, jo staigāju basām kājām un līme man neļaus sajust Dzimtenes smiltaini, rudzupuķes, skudru sejiņas un suņu kakas.
Bet kā tad viņš vēlāk dabūs nost pie pirkstiem pielipušās laķenes?! Būs jāiet gulēt ar visiem apaviem. Nomazgāties arī īsti nevarēs – salīs ūdens, pēc tam staigās apkārt ar žļurgu kurpēs. Sieriņi arī smakos pēc purva.
Nē, labāk lai līmē ar rokām. Vismaz naktī turēs rokas virs segas. Sažņaugtas dūrēs, protams, aiz naida.
U, kas tev traucē Dzimtenes suņu kakas apgrābstīt ar rokām?
@Solaris
Negatīvisms ir sinonīms modernajai izdzīvošanai. Pozitīvie parasti pabeidz savu dzīvi pašnāvnieku sektās, par ko es arī viņus apsveicu. Ja man kādreiz būs miljons, es uzlikšu granīta pieminekli pozitīvistiskajiem kritušajiem.
=====
Es neiebraucu par valodas nozīmīgumu +/- iznākumā.
=====
Socializēšanās, savukārt, ir kā ievietot savas smadzenes klasiskajā kalta čuguna gaļas mašīnā un tad gaidīt, kas iznāks ārā; ar cerību, ka būs tas, ko ielaidi.
Aaksts – mans minējums ir, ka valodas apguves gaitā bērns vienlaikus apgūst abstraktas idejas, starp kurām nozīmīgu vietu ieņem ‘labais – ļaunais’ ideja (piemēram, bērnu pasakās sastopams mājiens, ka vilks ir ļauns, bet viņa vajātais zaķītis ir labs). Tur, pieļauju, arī sakņojas pastāvīgs naids un negatīvisms, jo abstrakti jēdzieni ir mūsu pasaules priekšstata pastāvīgi veidojošie elementi.
Atšķirībā no citām dzīvām būtnēm, kur agresijas / baiļu emocijas instinktīvi rodas tikai noteiktas situācijas ietekmē. Piemēram, plēsoņa uzbrūk, lai apmierinātu izsalkumu, bet būdams paēdis vienkārši snauž un nevienu neienīst.
Jā, sociāla konkurence var būt skaidrojums, piekrītu tev. Tomēr ņemot vērā, ka efektīvi tirgus likumi neparedz obligātu negatīvismu (drīzāk jāmāk kādu piešmaukt), tad sabiedrībā tik plaši sastopamo negatīvismu ar konkurences cīņu jeb izdzīvošanas vajadzību vien, manuprāt, izskaidrot nevar.
Aaaksts,
solaris pauž domu, ka apmācības un informācijas nodošanas fenomens eksistē tikai cilvēka sugas ietvaros. Tās, ka zināms, ir pilnīgas muļķības. Nav pat vērts uzskaitīt n-tos socializācijas piemērus n-tajām sugām. Visi taču bērnībā ir lasījuši, piem., Mouatu, Lorencu vai Gudolu. Sen jau ir apgāzta padomijā populārā tēze, ka dzīvnkieki pārvalda tikai pirmo signālu sistēmu. Vienīgais, ar ko varētu atšķirties cilvēka vai citas sugas pārstāvja attieksme pret duālajiem pāriem “labais (derīgais) – ļaunais (bīstamais)”, ir moralizēšana. Pieņemu, ka tā tomēr ir ekskluzīva cilvēka nodarbe.
Tāpēc ir reti muļķīgi apgalvot, ka dzīvnieks nevienu neienīst, t.i., ne no kā nebaidās. Protams, ka baidās, piem., ka atnāks solaris un liks viņam turēt rokas virs segas vai apgrābstīt kakas ar rokām.
Paēdis cilvēks arī mēdz snaust un nevienu neienīst. Ko tas pierāda? Neko, jo lai naidīgi reaģētu, vispirms ir nepieciešams kairinājums. Gan cilvēkam, gan arī jebkuram citam lopam.
P.S. Sākumā domāju, ka solaris joko. Kļūdījos. Nekas, tas ir pat vēl jautrāk.
Aaaksts, nepievērs uzmanību pārgudrajam U, kurš nespēj atšķirt verbālu abstraktu informāciju no konkrētiem priekšstatiem. Šis čalis vienmēr daiļrunīgi cenšas parādīt sevi kā gudrāku par citiem. Ja viņam nebūtu iespēja saukāt citus par muļķiem, viņš droši vien aiz naida zaļš paliktu.
@Solaris
Es trešajā klasē nospēru 1000+1 nakts pasakas no skolas bibliotēkas.
Kādam man tagad vajadzētu būt?
@U
Mouats + Gudols bija labi kēksi. Reāli norāva aizkarus. Man no sākuma likās, ka kaķis vainīgs, bet tad nāca apgaismība.
Ai nu bļe bezbazars sākās. Jūs visi esat pediņi! Aicinu jūs uz nekonstruktīvu dialogu!
Aaaksts,
Krievu šimpanzologi pamanījās iemācīt šimpanzu pusaudžiem kurlmēmo valodu, kuru tie izmantoja saziņai ar cilvēkiem un arī savā(!) starpā, nododot viens otram informāciju, t.sk. abstraktu, un plēšot jokus. Joki gan bija tādi patizli – 3 gadīga bērna līmenī, nu rau, kā te… šitam pašam… ēēē… suņa kaku apgrābstītājam. Eksperiments ar šimpanzēm nav vienīgais piemērs, ka arī citas sugas spēj apgūt un operēt ar otro signālu sistēmu. Par spīti solaris naidpilnajiem iebildumiem.
Da labi, ko jūs te ņematies, nerunājiet aplinkus un sakiet, kā ir – heitot taču ir stīlīgi! Daudziem, kuri dzīvē vīlušies (un ir interneta pieslēgums) tagad tas ir top-notch. Tā ir tāda pašapmierinoša ilūzija, ka tad, kad tiek pausta aroganta, trolliska, tipa provokatīva attieksme, tad no malas kādam tas varētu likties, kā “viela pārdomām”, ka runā kāds drēbes pazinējs.. pats Padegs, Niks Keivs vai Niks Padegs Keivs Galahers… vai nu kas jums tur katram elkos… Tjipa no malas vērtējošais-atšķirīgais-antipozitīvais tēls, kas nepakļaujas liberālās kultūras pozitīvsmam lol. Zin kā, galvenais neapvainoties, ka kāds jūs tur nesaprot vai neatļauj jums kaut ko ienīst, savādāk nekas vairāk, kā padzīvojis 2006. gada emo origots no tā visa nesanāk.
Aaksts – lasītprotošam.
U, gļēvi noliedzot sevī pašatzīto vēlmi apgrābstīt Dzimtenes suņu kakus un projicējot savu naidu uz mani, tu lieliski atspoguļo savas personības būtību. Lai vai cik tava runa būtu daiļrunīga un izkopta, tā – alegoriski izsakoties – smird.
Savukārt, ja jau tava sapratne par to, kas ir un kas nav abstrakti jēdzieni, asociējas ar otro signālsistēmu, tad nav brīnums, ka tev mācītas šimpanzes vai trīsgadīga bērna domāšana šķiet abstraktu jēdzienu līmenī.
Diezgan nepatīkams cilvis tu esi ar savu narcismu un naidīgumu, ko centies apslēpt ar daiļrunību un augstprātību. Taču neceri, man tu sapīkumu neradīsi. Vien skumjas par to, ka ir tādi cilvēki.
18 cm – tieši tā; naidīguma jēga un neapzinātais mērķis ir pašapmierināšanās, intelektuāla un emocionāla masturbācija. Sevišķi internetā taču ir tik vienkārši ar citu nozākāšanu veidot savu paštēlu savās acīs, gūstot gandarījumu no tā.
Izvēlētais nozākāšanas objekts pats par sevi nav nekādi saistīts ar šo faktisko motīvu un cēloni.
Jautājums, kāpēc cilvēkiem – kā sugai – raksturīga tiekšanās pašapmierināties no sava paštēla, paliek atklāts.
Pētnieki veica kādas Chlorocebus mērkaķu grupas trauksmes signāla, kas brīdināja par čūsku briesmām, ierakstu un pēc tam šo trauksmes signālu atskaņoja citai Chlorocebus mērkaķu grupai, kuras teritorijā čūsku vispār nav. Šī grupa nekādi nereaģēja uz sugasbrāļu čūsku trauksmes signālu, lai gan atpazina un adekvāti reaģēja uz citiem briesmu brīdinājumiem – plēsīgs putns, leopards, utt. Kāpēc? Atbilžu varianti:
a. Dotā mērkaķu grupa ir neparasti drosmīga un atvaira čūsku briesmas neuzkrītoši ar pirkstiem atveidojot Ūsiņa zīmi (Ūsiņš ir zirgu aizgādnis, bet zirgi ir visniknākie čūsku dabiskie ienaidnieki, jo tiem garšo čūskas);
b. Šie mērkaķi no čūskām nebēg, jo izmanto tās savtīgi perversos nolūkos un tāpēc viņu dibeni ir tik sarkani;
c. Neklausieties to narcisu U, viņš pats gļēvi atzinās, ka viņam patīk ēst suņu kakas. Tas nav iespējams, ka kaut kādi debili mērkaķi spēj ko tādu, ko nespēju es!
d. Šādi pētījumi ir tikai cilvēkam vien piemītoša negatīvisma izpausme, tie neko nepierāda, jo dzīvnieki nevar būt negatīvi un to autori ir dzīvniekfašisti;
e. A kas ir mērkaķis?
f. muĒrKaķi LOL, IMHO afu, dude pilnīGi lošaras un botāni arī lošaras :DDD;
g. cita atbilde.
P.S. Izglītošana Iespējamās misijas ietvaros, jo mēs nepiekrītam lozungam “Svētīti tie garā nabagie”: abstraktā domāšana ir cieši saistīta ar valodu; arī trīsgadīgi bērni un šimpanzes spēj operēt ar abstraktiem jēdzieniem, neraugoties uz solaris negatīvo personīgo pieredzi šajā vecumā.
Ja es katru reizi, kad kāds man pasaka, ka esmu nepatīkams cilvis, es saņemtu vienu eiriku, tad tagad man būtu jau vesels euro.
Purvīt, laipni lūgts uz borta. Pievienojies augsti intelektuālajam disputam.
Vērtīgs ieraksts, lika kļūt par geju nīdēju
Vislatvijas koprofāgu genocīda veicināšanas institūts
Pazemīgi paklanos!
Iz dzīvnieku pasaules.
Ja kādas augstas pirmātu sugas tēviņam kopš bērnības iestāsta, ka, ja viņš aiztiks otra tēviņa krānu, tad viņu uz visu mūžu sagaida minimālā alga, viņa mīļākā hokeja komanda vienmēr zaudēs. Nu labākā gadījumā paliks par frizieri. Tas ir modernās primātu sabiedrības zemākie punkti. Atpalikušās primātu grupās biedēts tiek ar to, ka ja sevi apkaunojušais tēviņš nonāks armijā vai cietumā (neatņemama dzīves sastāvdaļa), tur viņu izmantos kā sievieti (kas var būt sliktāks, kā būt par sievieti) un viņš būs mīkstais un gailis uz visu mūžu. Šādi apstrādātam primātu tēviņam atlikusī dzīve paiet meklējot un atmaskojot “mīkstos”, tādejādi pierādot sevi pašam sevi kā īstu veci. Jo, ja nu armija, ja nu cietums. Vajadzētu atzīmēt, ka no šādas audzināšanas metodēm parasti cieš tie primātu tēviņi, kuri ir vai nu pieķerti aiztiekot citus krānus, vai ir domājuši to darīt, tāpēc uztver mācību ar pastiprinātu atbildības sajūtu. Atsevišķos gadījumos tēviņi jūtas kā mīkstie aiztiekot paši savus krānu, bet tākā to nedarīt viņi nevar, tad ieiet kāda portāla sekssadaļā un izgāž smacējošo vainas sajūtu pat uz netradicionālu seksu mīlošām sievietēm. Ir dzirdēts, ka esot kopā ar svietēm, tie tās pārāk neciena, jo galu galā tikai mīkstajiem patīk krāni.
Vēl vairak dergadētu primātu aprindās biedēts tiek ar pēcnāves mokām, kuras noorganizēs visus cilvēkus vienādi mīlošs ēbrejs Jēzus vai arābs Muhameds. Sekas? Kaku maisiņi lido pa labi un pa kreisi.
Kas ir interesanti, šiem primātiem piemīt dīvaina spēja saskatīt sakarības, kur to nav. Piemēram, ja nepilgadīgs tēviņš paņem mammas puķaino lietussargu, ir iemācījies dzejoli labāk par citiem no galvas, izrāda interesi par tautas dejām vai vizuālo mākslu, tas viennozīmīgi liecina par viņa vēlmi tik anāli izvarotam vai gatavošanos atlikušo mūžu čurāt pietupjoties. Un ko tāds darīs armijā vai cietumā???
Homo sapiens ir interesants radījums jā. Vienīgais dzīvnieks, kurš pēc kārtīgas diršanas ar avīzi rokā, apbrīno savu veikumu (“re, kāds liels”, vai “kas tie par gabaliņiem? Ā, kukurūza”) un pārliecinās, ka nav izdirsis savas smadzenes.
Ko tu te sēdi, U, būtu labāk aizgājis kļūt par Latvijas pirmo miljardieri. Ekonomiku saproti, cilvēkmērkaķu uzvedības likumus un paradoksus arī – tieši nepieciešamā kombinācija uzvarām akciju tirgos. Nē, vot, vajag ar solaris kvaziloģiskajiem un metafiziskajiem skatpunktiem cīkstēties. Donkihotisms valda, vobšem.
Nepatika pret citādiem ir evolūcijas mehānisms. Ja mērkaķiem sāks patikt rudie mērkaķi bez dvēselēm, krokodili, braukt kokā ar riteni, stumd banānu dibenā, tad x laika periodā sugas īpatņu skaits samazināsies y reizes. Daba kļūdas nepiedod…izbalini mērkaķi un ielaid atpakaļ barā, un viņš tiks sociāli atstumts.
Svarigāks jautājums ir, cik mēs esam evolucionāri pārāki par mērkaķiem. Vai vispār to apzinamies?
anon,
Kas ir piedzimis par miljardieri, tas nekad nekļūs par donkihotu. Nē, otrādi.
Esmu balta, 30 gadiga “sieviete parastā” un naidu tā īsti neizjūtu. Esmu tik ļoti absolūtā minoritāte, ka uz pirkstiem skaitāmus domu biedrus varu atrast. Neienīstu arī nīdējus. Ja gribas, tad vajag. Bet ziniet, ka var arī iztikt. Priekā.
Interesants novērojums no Ceha puses par to, ka pat ienīst neko nedrīkst…
Bet nujā – viduvējība, pelēkums, paredzamas, kontrolējamas reakcijas, zemi ideāli (patiesībā ideāli “tiek piedāvāti”, lai gojiem nav jāsatraucas pārlieku)… Manipulējama homo-greyus masa, kam tik vairs atlicis pēdējais ievērības cienīgais uznāciens viņu nevērtīgajā mūžiņā… kaut kur dzirdēts scenārijs, kas strādā ar atbaidošu precizitāti! Gaidam nākamo gājienu Spēlē!
Ja tev ir problemas vadit dzivi ka 30 gadigam baltam virietim ar funkcionejosiem organiem tad atvaino, varbut problema ir tevi un nevis sabiedriba.