Manī vienmēr ir klusi kvēlojusi doma par labāku rītdienu cilvēcei, sev un galu galā – mūsu bērniem. Kaut arī nesavtība un labums, ko spiežu pa visām malām, ir neizmērāms, dziļi sirdī tomēr izjūtu zināmu spiedienu. Spiedienu no tās ietekmes tonnāžas, kas gulst uz maniem pleciem, teju vai viegli ielokot mugurkaulu. Taču līdz šim un, ticu, arī turpmāk spēšu to noturēt tieši tik taisnu kā vidējo pirkstu, ko Tev rāda sabiedrība.
Šī ir tā diena, kad speršu nākamo lielo soli. Līdzīgi kā Spartaks, kurš pirms vairāk kā simts gadiem mudināja Senās Romas vergus sakaut nacistu karaspēku, arī es ieņemu stingru nostāju un nāku klajā ar paziņojumu, kas Latvijas mediju vidē jau bija ieguvis baumu statusu. Šobrīd tas ir oficiāli: apstiprinu lēmumu atcelt sieviešu dienu 8. martā.
Vēl notiek pārrunas un diskusijas par dāvanu atgriešanu Apelējot pie faktora, ka tās ir vērtējamas emocionālā, nevis finansiālā līmenī, kā viens no potenciālajiem variantiem tiek izskatīts sitiens pa kuņģi visiem, kuri ir iegādājušies biļetes uz teātri, kino, puķes vai Raffaello. Atzīstiet! Tas būtu tikai godīgi.
Apsveicu visus pagājušajā vīriešu dienā.
Lasu un priecājos, jo nav jau ko atcelt, ja tādas dienas nav, vismaz man :)
Ej dirst :P