Dieviņš paņēma puisīti pie rokas un teica: “Ejam nu, Jānīt, ejam!” Jānītis gāja arī, jo kā nu tu dieviņam līdzi neiesi? Vai tā maz var? Soļi bija viegli, viegli, kā pa mīkstiem mākoņiem virs galvas. Varbūt arī bija pa mākoņiem. Bet vai mākoņi vispār ir mīksti? Un kā tad vispār ir iet citādāk? To Jānītis…