I don’t need to sell my soul, he’s already in me. I wanna be adored… Mārtiņš klausījās vienu no savām mīļākajām dziesmām, grupas Stone Roses klasisko I wanna be adored. Asara noripoja pāri viņa vaigam – šajā brīdī viņš jutās pretty fucking far from adored, lai gan Mārtiņš uz brītiņu sajutās labāk, domājot par savu lielisko…
Mēnesis: 2022. gada oktobris
Zelta rudens
“Laižam uz Siguldu!” Jolanta pabāza galvu kabinetā un informēja mūsu departamentu. Viņas sejā spīdēja tieši tik tizls smaids, kāds piestāv jebkuram latvietim, kurš rudenī grib doties uz Siguldu. “Jolanta, jobtvai, kāda Sigulda?” es iebildu. “Mēs dzīvojam Rēzeknē. Kāda velna pēc ir jākratās pāri puslatvijai lai ieraudzītu ko? Puspuvušas, kritušas lapas un nožēlojamus paugurus? Tepat Ančupānos…
Piecas mēnešalgas
– Piecas mēnešalgas. Piecas fakenās mēnešalgas, – pie sevis purpināja Andrejs. – Jebal kāda netaisnība. Kāpēc vecas lietas maksā bļaģ tik dārgi? – viņš turpināja sev klusītēm sūdzēties. Viņš skaidri zināja, ka tas nemaksā tik daudz, taču reizē arī saprata, kā riskēja būvfirmas ekskavatorists Česlavs, kurš nenogādāja šo eksponātu līdz izgāztuvei. Pārliecinājies, par cieši aizslēgtām…
Ivars un Jūra
Kā katru rītu, Ivars iekārtojās pie brokastu desmaizes ar kafiju un atvēra telefonā twitteri. Tas bija viņa rituāls jau vairākus gadus. Lasīt ziņas, sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus, politiķu uzsaukumus, brendu neveiklos pī-āra jokus. Visa tā lasīšana darīja Ivaru laimpilnu un piederīgu globālai un modernai pasaulei. Arī šorīt, viņš atkal paijāja uz augšu čiepstu lenti. Uz…
Nāk rudens apgleznot Tviteri
Es atvainojos, bet kā jūs varat… nē, pārāk formāli. Nederēs. Lai arī Marta sākotnēji bija domājusi atbildēt pieklājīgi uz nievājošo komentāru dzimuma disforijas jautājumā, kur kāds aprobežots plebejs vaicāja, vai viņš var mainīt sugu un kļūt par suni, jautājums tomēr bija pārāk emocionāli piesātināts. Un vai tad tviteris jebkad ir bijis vieta pieklājībai? Šis galīgi…
Ja kāds vēlas mani apsveikt, redz kur konta numuriņš
“Šodien atkal runājos ar pūķiem. Terapija pagaidām nepalīdz, bet zālēm nepietiek naudas, jo vakar aizgāju no jaunā darba un ievācos dārgākā dzīvoklī. It kā jau darbā viss bija forši, bet viens no kolēģiem uz mani jocīgi skatījās… Pati vairs netieku galā. Ja vēlies palīdzēt, te būs mans konta numuriņš: …” Nekad neesmu pametis cilvēkus nelaimē…
Dzelteno lapu blūzs
Krēslainajā puspagraba telpā ienāca melnā plašķī tērpies stāvs. Taču arī mākslīgā āda nespēja noslēpt tauku kroku viļņošanos sānos virs gurniem. Šim kaut kam stampas bija tajā dīvainajā apgriezta burta Y konfigurācijā, kur gļupīgie augšstilbi cieši rīvējas viens gar otru, bet zem ceļgaliem kājas tomēr atzarojas uz sāniem. Pārvietošanās notiek mazāk ar kāju vēzēšanu, bet drīzāk…
Kā es pazaudēju vienu “Twitter” sekotāju
Vēls rudens, aiz muguras pārdzīvoti pandēmijas ierobežojumi, plaušās drusku dur no pārslimotā kovida, priekšā smaida ekonomiskā krīze, bet kaimiņos notiek karš. Mūrēju lauku saimniecības ēkai sienu, mēģinot saprast, kā man dzīvē justies. Lietotu, taču praktiski nesabojātu silikāta ķieģelu čupiņā, ko atradu ss.lv, pagadījies arī apskrambāts pusķieģelis, kam īsti pielietojumu neatrodu, tāpēc tas nomaļus stāv un…