“Enn en en en en enn,” aiz loga kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarē garām mikrorajona hruščovkai aiztraucoties saujiņai tjūnētu braucamrīku. Mārcis jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks. Kamēr pamatskolā citi puikas starpbrīdī raustīja meitenēm matus, Mārcis aizdomīgi daudz laika pavadīja stāvvietā, pliķējot pa svešu braucamrīku bākām. Iestājoties pubertātei, aizvien niknāk jaunā…