Ej dirst!

“Ej dirst!” paziņoja Kārlītis pie galda, kad pierastās brokastu omletes vietā viņa priekšā tika nolikta bļodiņa ar auzu tumi un godži sēklām. “Kārlīt! Dabūsi ar žagaru!” iesaucās ome un pārliecinošākam efektam uzsita ar karoti pa galdu. Taču tas nelīdzēja, nedarbojās arī Ineses draudi neļaut spēlēties ar planšeti pa ceļam uz dārziņu, audzinātājas bāršanās un citu…

Smaids caur dirsu

Atplaucis neviltotā smaidā, es vasarīgā otrdienas pievakarē izmetu loku pilsētas ielās. Pirmo reizi es tā pa īstam sajutu, cik ļoti mana pozitīvā enerģija iespaido citus. Es jutos kā smaidu donors. Visa pozitīvā influenceris. Prieka vēstnesis! Pretī nāca biznesa lēdija, kuras blondie un taisnotie mati viegli plandēja vasarīgajās brāzmās. Dāmas nopietnā seja atplauka smaidā un pat…

Pst! Miskastniek, gribi daudz naudas?

Varu derēt, ka neviens neatceras, bet pirms 15 gadiem interneta gaisu tricināja WEB 2.0. Tāpat kā pirms desmit gadiem informācijas tehnoloģiju guru bubināja par “blockchain”, pirms pieciem gadiem par “Big Data” un šobrīd par mākslīgo intelektu. Visas šīs tehnoloģijas nāca kā panaceja neeksistējošām problēmām. Kāpēc? Jo “startapi” ir “bada spēles” cilvēkiem, kas pārtiek no roltoniem…

Kopābrauciet dirst

Nu, pakaļas cietvielu entuziasti, esmu jums sarūpējis kārumu Delfos. Nesen velomaniaku apsēstajā sociālajā tīklā “Twitter” gadījās lasīt interesantu saraksti. Kāds no viņiem sūdzējās, ka pilsētā redzot ļoti daudz auto, kuros brauc tikai viens cilvēks, un ieteica kopā braukšanas risinājumu kā visu pilsētas privāto transportlīdzekļu maksimālas piepildīšanas variantu. Šim aktīvistam man ir tikai viens padoms: ej…

Mani ļoti interesē, ko tu domā par šo bloga ierakstu

Man ir diezgan kruts smaids. Ne tādā ziņā, ka tas būtu perfekts – viens zobs ir nedaudz atlauzts. Daži varbūt nav īsti samērīgi savā izmērā, kā arī šur tur kariess ir vairāk redzams kā gribētos. Citi to neredz, bet pašam gan kaitina tajos vakaros, kad paplešu lūpu kaktiņus ar rādītājpirkstiem un lupīju sev mutē, lai…

Par mēsliem, kas apgrābsta sievietes

Mūsu mazajā postpadomju sabiedrībā pastāv ļoti nopietna problēma ar vardarbību pret sievietēm. Ja tu esi vīrietis, tu esi daļa no problēmas, tev to būs grūti pieņemt, bet pacieties – paskaidrošu, kāpēc. Ja tu esi sieviete, tu esi daļa no problēmas, tev to būs grūti pieņemt, bet pacieties – paskaidrošu, kāpēc. Cik nu esmu piedzīvojis padomju…

Sūdu stirna #5

“Bļe, kas par huiņu? Vakar te tā vēl nebija,” Sūdu stirna stāvēja pie nupat uzslietā robežžoga Krievijas pusē un acumirklī aizmirsa sklandrauša garšu un dzimto valodu. Kurš gan nezina, ka stirnas vispār neprot runāt? Vareņiki nav pelmeņi, bet tos var lietot kā tādus.

Šovinistu cūka

Never let your man leave the house hungry or horny[1] Vilis pamodās vēlu. Pulkstens rādīja jau pusdivpadsmit. Nebija nekāds brīnums, pēc dubultās maiņas, taču kas cits atlika, kopš jaunā kārtība bija ieviesusi vīriešiem maksāt divreiz mazāk – bija jārukā, lai kaut kā savilktu galus. Ātri nomazgājies un iekodis, viņš devās lejā pēc cigaretēm. Kiosks uz…

Sūdu stirna #4

Sūdu stirna pamodās ar purnu ābolu rūgušvēmeklī un divreiz lēni nočāpstinājās, tad nepiecēlusies apkārpījās par 180 grādiem un atkal parubījās – šoreiz ar purnu sūdā. Ja paskatās šādi, sūds ir nekas cits kā dirsas vēmeklis. Talsu rituli var aizvietot ar fetu, bet nekad ne otrādi.

Sūdu stirna #3

Sūdu stirnai sapinās kājas un tā nogāzās uz zemes ar dobju troksni. “bļe, kur var tā, pie…” Pār sūdu stirnas lūpām strauji izvirda sarūgušu ābolu masa. Konservētie turku zirņi neder falafelam, tie ir pārāk mitri un pļurīgi.