Monthly Archives: oktobris 2017 - Page 2

Ķirzakcilvēku kļūdas atklāj patiesību – ļaudis ir muļķi

Man ir teorētisks jautājums – ja mums publikācijā iekš Delfi.lv attēlā ir bruņurupucis ar Sorosa galvu un ķirzakcilvēku mēli kosmosā, kuram uz muguras ir plakana planēta, ko stutē ziloņi, vai arī par to mums Soross ir samaksājis? Un jā, es tekstā nosaucu Krizdabzu par gudru un jēgpilnu. Tiesa, tikai brīžos, kad viņš netic konspirācijām.

Laikā, kad elektroniskās informācijas apvāršņi sniedz mums iespējas, piemēram, vētīt vēstures gaitas bez diennaktīm ilgas sēdēšanas bibliotēkās, uzzināt un iemācīties daudz jauna par neskaitāmām profesijām un tā tālāk, rodas sajūta, ka mēs šo resursu izmantojam, lai padziļināti izpētītu punduru pornogrāfiju un konspirācijas teorijas. Šajā rakstā vairāk koncentrēšos uz otro, jo tas tomēr ir nedaudz lielāks temats.

Nav tā, ka muļķi nav eksistējuši pagātnē, taču sociālie tīkli šobrīd ļauj viņus izgaismot gluži kā jāņtārpiņus vasarīgā pievakarē. Par to aizdomājos 10. oktobrī, kad visādi citādi, manuprāt, gudrais un jēgpilnais gadžetu reperis Krizdabz Skutelis savā tviterī apšaubīja Lasvegasas asiņaino notikumu izcelsmi, apelējot pie tā, ka mūsdienās taču nekam nevar ticēt, turklāt Lasvegasas apšaudei esot uzietas paralēles ar Bostonas maratona traģiskajiem notikumiem – kas notika patiesībā, to nezinot, jo nebija klāt.

Tā, it kā visiem būtu pašsaprotams, ka Bostonas maratons, gluži kā Zolitūde vai 9/11, bija iestudēts teātris (komentētājiem: šis bija sarkasms, autors patiesībā nedomā, ka Zolitūde bija teātris (patiesībā Zolitūde bija viens no Latvijas brīvvalsts traģiskākajiem notikumiem, kas nevienā aspektā nav smieklīgs, taču šajā rakstā tika iekļauts, jo tas Latvijas lasītājam ļaus emocionāli veidot saprotamākas paralēles ar to, cik absurdi ir piedēvēt konspirācijas teorijas Lasvegasas šaušanai vai Bostonas sprādzienam (alternatīvi apdāvinātajiem: Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Latvijā (Benesam Aijo: Latvija ir neatkarīga valsts Ziemeļeiropā)))).

Tomēr es nevēlos sūkstīties par to, cik absurdi ir ticēt plakanajai Zemei un citām teorijām. Es vēlos uz brīdi pieņemt, ka visiem šiem populāro, vispārzināmo un racionāli pamatojamo teoriju apšaubītājiem uz brīdi ir patiesība. Iztēlosimies, ka visi “YouTube” atrodamie video, kuriem nosaukumā ir iekļauts vārds “hoax”, vēsta pilnīgu patiesību.

Iztēlosimies, ka CIP un FIB, sadarbojoties ar globālo mediju tīmekli, apmuļķo 7 miljardus cilvēku, bet nekādi nespēj panākt, lai nogarlaikots interneta varonis ar 12 klašu izglītību, kurš nejēdz salikt pieturzīmes, savu šokējošo patiesību neielādētu “YouTube”. FIB mākslīgā intelekta ferma un IBM superdatoru tīkls strādā 24 stundas diennaktī, lai mēģinātu apslāpēt šādu video rašanos, taču nekādi neizdodas tikt galā ar video “100% Proof The Las Vegas Shooting Was A Hoax”.

Iztēlosimies, ka mēs dekādēm ilgi dzīvojam svētā pārliecībā, ka masu apziņas kontrole ar ķimikālijām nenotiek, bet tad vienā dienā kāds ķīmisko trašu smidzinātājs sāk lidot pārāk zemu un kaisīt smadzenes ietekmējošās vielas tieši brīdī, kad patiesības atklājējs ar fotoaparātu rokās veic ikdienas rutīnas gājienu no neveiksmīga “Tinder” randiņa uz NVO. Viss kvadriljonus vērtais plāns sabotēts vienā acumirklī.

Iztēlosimies, ka Zeme ir plakana un šie neticami absurdie meli par gravitāciju un planētas riņķošanu kādam tiešām ir finansiāli izdevīgi. Iztēlosimies, ka tie nejauši tiek atklāti mirklī, kad acīmredzami fotošopētai planētas bildei “no kosmosa” autors ir aizmirsis noņemt peles kursoru no attēla…

Tā kā šie konspirāciju piemēri (atšķirībā no plakanas planētas) eksistē realitātē, ir jāatzīst – ķirzakcilvēki, Rotšildi, Rokfellers, Soross, kā arī, protams, ezerļaudis ir klaji neprofesionāli un nenormāli sūdīgi dara savu darbu.

Džordžs Soross vienā no pēdējām Cehs.lv sapulcēm

Novērots Pāvilostā

Paldies par lielisko bildi, Gundar!

Brīvību Uguntiņam, bļa!

Niecietība

Esmu ļoti vienkāršs cilvēks, man nav pārlieku augstu ekspektāciju no dzīves, un mani neinteresē nedz globālas, nedz arī valsts mēroga problēmas, kamēr tās neskar mani personiski. Man ir pilnīgi vienalga, kādos apstākļos iepriekš dzīvojušas manas pusdienas, cik daudz naudas nozadzis kārtējais oligarhs vai cik pamesto dzīvnieku ziemā nosaluši patversmēs. Principā vienīgais, kas mani satrauc, ir tas, lai man būtu tīras drēbes, ērta mašīna, silts dzīvoklis, kārtīgi paēdusi un vesela ģimene.

Nespēju piespiest sevi satraukties par otrā Eiropas malā noslīkušiem vieglākas dzīves meklētājiem, par debilu Savienoto Valstu prezidentu vai pašmāju dāmām, kas nespējā nopelnīt adekvātu algu vaino vīriešus. Man ir diezgan vienalga, cik smaga ikdiena ir valsts nīgrākajam afrolatvietim, cik apjomīgus brīnumus izdomās kārtējais pseidointelektuālais liberālis, vai arī tas, cik drausmīgi vidi piesārņo lielveikalā izsniegtie domino kauliņi, kuru ļaunie darbi nu jau tiek pielīdzināti Hitlera paveiktajam.

Visas šīs imaginārās problēmas ar katru mirkli arvien vairāk atgādina raidījumu “Bez tabu”, kuram regulāri zvana amēbas, lai LR1 “Brīvā mikrofona” stilā pasūdzētos par to, ka lielveikalā nopirkto pelmeņu svars bijis par 35 gramiem mazāks, nekā norādīts uz iepakojuma, vai arī kāds kaimiņš naktī aiz sienas pārāk skaļi nopirdies. Modernā līdzcietība kļuvusi par nepieciešamu nastu, un tā vietā, lai kaut ko iesāktu ar savu dzīvi, cilvēki izvēlas pavadīt neadekvāti daudz laika, lai satrauktos par svešām – sevi neskarošām – problēmām. Visas pasaules sāpju un likstu uzsūkšana, protams, noved pie mesijas sajūtas iemantošanas, kā rezultātā visi, kas nav gatavi raudāt par pasaules stulbāko putnu turēšanu pārāk šauros sprostos, tiek uztverti kā zemāka intelekta radījumi. Pārfrazējot – liberāļi ir 21. gadsimta ārieši.

Tiklīdz kāds publiski atļaujas paust viedokli, kas disonē iecietības karoga krāsām, viņam pie krūtīm tiek piesprausta Dāvida zvaigzne ar uzrakstu “idiots”. Pavērojiet kaut vai, kas notika intelektuāļu sociālajos tīklos brīdī, kad izrādījās, ka Hermanis nav sajūsmā par bēgļiem, bet Īvānam patīk cirka zvēru priekšnesumi. Teiksim tā – “Biju par viņu labākās domās” bija pati maigākā frāze, kas izskanēja. Šajā brīdī iecietības, individuālās un vārda brīvības dogma, kas manā šaurajā redzējumā it kā bija liberālisma pamatdoma mūsdienu izpratnē, veica orvelisku backflip’u un kategoriski iestājās pret sev nesimpatizējošu viedokļu brīvību. Likumsakarīgi, laika gaitā pat interneta vārdnīcā “Tēzaurs” līdzās pārējiem vārda “liberālisms” skaidrojumiem parādījies vēl viens šķirklis – “pārmērīga iecietība”. Protams, iecietība tikai un vienīgi pret sava viedokļa piekritējiem, nevis pārējiem neaptēstajiem zemniekiem, kas neizprot īstās vērtības un pasaulsāpes.

Esmu ļoti vienkāršs cilvēks, un mana dzīve bez smagās iecietības nastas ir tikpat vienkārša. Varu gardu muti ņukāt iekšā bekonu arī pēc dzīvnieku aizstāvju cūku video noskatīšanās (vai viņi iztēlojās, ka lielveikala bekons iepriekš smaidīgi skraidīja pa pļavām, klausoties Čaikovska “Gulbju ezeru”?), klāt piekožot gardu, no šaura sprosta nākušu olu. Man ir pilnīgi vienalga, vai bēgļi brauc uz Latviju vai prom no šejienes, gluži kā man ir vienaldzīga piespiedu latvietības saglabāšana šajā reģionā. Es vairs neapmeklēšu cirku, jo dzīvnieki bija vienīgā jēdzīgā lieta, ko tur apskatīt, bet tagad atliek vien nesmieklīgi krievu klauni un viduvēji akrobāti. Man ir pilnīgi vienalga, kurš ar ko guļ, precas vai adoptē bērnus. Uzskatu, ka labākais veids, kā atrisināt klaiņojošo mājdzīvnieku problēmu, ir nevis mūžīga ziedojumu vākšana, bet gan eitanāzija (šausmas, šausmas – kāda necilvēcība!), un to pašu vajadzētu darīt arī ar cilvēkiem, kas atkārtoti pastrādājuši īpaši smagus noziegumus. Domāju, ka jebkura reliģija ir senils un infantils idiotisms.

Man pie kājas Katalonijas neatkarība. Negrasos sākt šķirot atkritumus līdz brīdim, kad no šķirošanas kāds labums būs man pašam, nevis Šķēles atkritumu biznesam. Es labprāt nopirktu sievai Latvijā audzētu ūdeļādas kažoku, ja vien tas nemaksātu tik dārgi. Uzskatu, ka apkārtējo vidi piemēslo tikai deģenerāti, vienlaikus man ir pilnīgi vienalga, kāda izskatīsies pasaule pēc tam, kad būšu miris. Piedodiet, visas pasaules sāpju vergi, bet man šobrīd ir daudz nopietnāka lieta, par ko satraukties. Proti – ko lai šovakar pagatavo vakariņās?

Teikas vobla

Paldies Kasparam par iesūtīto bildi.