Zudušo laiku meklējot

Zinaīda noklikšķināja peles labo taustiņu. Šo triku viņai bija iemācījusi meita – tā varēja fotogrāfiju pa taisno pārvilkt uz foruma mapīti, kur administrators to vēlāk ielika galvenajā lapā. Tikai uz vienu dienu, vēlāk to nomainīja nākamais izšuvums, taču vienu dienu viņas mākslas darbs gozēsies slavas saulē. Bildei vajadzēja parakstu. Viņa brīdi padomāja, tad ierakstīja: “Zudušo…

Trešā atmoda: Mājas

Pirmā atmoda dzīvo ŠEIT Otrā atmoda dzīvo ŠEIT „Stasis Antons!” pa puspavērtām kabineta durvīm gaitenī izvēlās pļumpīgas pirmspensijas vecuma bābas balss. Stasis piecēlās un sekoja nodarbinātības aģentei kabinetā, piekalis skatu grīdai. Viņš nudien negribēja pacelt acis un ieraudzīt bābas milzīgo celulīta ļercekli, kas uz katra soļa notrīcēja simtiem mazos vilnīšos. Bēšās plānā auduma ūzas ļāva…

Man nepatīk Asociācija ģimene

Pirms divām nedēļām mēs publicējām rakstu ar nosaukumu “Man nepatīk mans bērns” un lielākajai daļai lasītāju pasaule nebeidza griezties, citi to uztvēra kā joku un pasmējās, pavisam daži saprata raksta vēstījumu un padalījās ar to sociālajos tīklos. Tikmēr daži komentētāji steidza norādīt, ka mēs pildām Sorosa plānu – iznīcināt visas šķīstās proletariāta vērtības. Un tad…

Šovinistiskais žurnāls “Viesturs”

Neilgi pēc sieviešu solidaritātes gājieniem visās pasaules valstīs, kurās sievietes netiek apspiestas, pašmāju sieviešu tiesību cīnītājas un feministes nāca klajā ar paziņojumu, ka izdos feministisku žurnālu “Samanta”. Žurnāls mācīšot sievietei “Būt pozitīvai pret savu ķermeni nozīmē pieņemt savu un citu ķermeņus, pieņemt mēnešreizes, spalviņas, pumpas, celulītu, novecošanu, nevis nemitīgi mēģināt savu ķermeni uzlabot, tievējot, veicot vaksāciju, ienīstot,…

Otrā atmoda: Īsta mīlestība

Kontekstam – pirmā atmoda lasāma ŠEIT. Stasis piemeta plaukstu priekšā acīm un saviebās, pēc morga telpas puskrēslas pusdienlaika saule nepatīkami žilbināja. Ietūcījis jakas azotē spirta pudeli un sameklējis kabatā veco nošku, Stasis klusu nolamājās – 15. jūlijs. Šodien jāiet atrādīties uz „bezdarbniekiem” un kaut ko kārtējo reizi sadirst par cītīgiem mēģinājumiem atrast stabilu darbu, lai…

OMD? OMG!

Nesen uzdūros viedoklim, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests. Kā jau ierasts, šādu viedokli pauž cilvēki, kuriem pašiem šis dienests nedraud – vīrieši labākajos gados (pensionāri) un sievietes. Protams, es saprotu iemeslus, kas liek domāt, ka mums katrs pilngadīgais valsts vīrietis ir jāiemāca nogalināt, un bez apdomas un vilcināšanās pildīt pavēles. Iemeslus raizēties par…

Cehs.lv analizē mobilos operatorus

Katra cilvēka dzīvē pienāk moments, kurā tev ir izbesījuši absolūti visi mobilie operatori, tāpēc centies saprast,  kurš besī vismazāk. Subjektīvi piedāvāju savu redzējumu uz pasauli, piedāvājot tev grandiozu iespēju atstāt savu viedokli komentāros. Tikai kopā mēs varam padarīt šo digitālo pasauli labāku! Foršākos dirsienus pievienošu rakstam, ja nebūs slinkums, bet, visticamāk, būs. LMT: Dārgs žīdmasonu kantoris ar pieklājīgu pārklājumu…

Legingi

“Apčīīiiiii!” Blakussēdētājs, pretīgs vecis ar šķidru bārdu, nošķaudījās tik skaļi un izteiksmīgi, ka Laurai gandrīz izkrita no rokām telefons. Tieši bija pienācis viens jauns paziņojums – sākumā viņa bija domājusi, ka instagrammā, bet, nē, feisītī. Mamma bija nolaikojusi viņas postu ar jaunajiem sonya_winter kolekcijas legingiem. Laura nospieda uz instagrammas ikoniņu – nē, nekā. Viņa nopūtās….

Atmoda

„Kad bija pēdējā reize, kad tu biji tā pa īstam laimīgs? Tā ja… Klusē, tātad nezini,” večuks nemaz negrasījās gaidīt atbildi un turpināja savā nodabā rosīties un vervelēt par dzīves jēgu, laikapstākļiem un to, vai ķausis ir atsevišķa nosaukuma vērts ēdiens vai vienkārši pārāk bieza zupa. Stasis nekustīgi vērās vienā punktā, tad noteica: „Kādu huiņu…

Man nepatīk mans bērns

Reina, mana bērna māte, nebija mana pirmā mīlestība, bet tā bija mana pirmā “īstā” mīlestība. Mēs bijām jauni, pēdējo kursu studenti, nepilnas slodzes nodarbināti, lielu dzīves plānu piesātināti un līdz ausīm iemīlējušies. Ar vecāku atbalstu un svētību mēs īrējām nelielu dzīvokli, kur kopīgi rūpējāmies par savu saimniecību. Nebijām saderinājušies, bet diezgan skaidri zinājām, ka gribam…

Meža brāļi 3

MEŽA BRUOĻI trešais cēliens Tumša skatuve. Uz skatuves stāv galds, tam virsū galda lampa un avīze, galdu izgaismo prožektors. Aiz galda, pie sienas – Latgales karogs. Iepriekš tika publicēts pirmais cēliens un otrais cēliens. Lomās: Broņislavs – vecākais Staņislavs – gudrākais Jezups – pastarītis Lugas dalībnieki uznāk uz skatuves un apsēžas pie galda. Broņislavs paņem…

Sintijas stāsts

Pie bāra letes mīņājās divi puiši ar vienādām frizūrām un meitene baltā, apspīlētā krekliņā ar uzrakstu FCUK YOU. Sintija lēnām viņiem pietuvojās un kautrīgi nostājās sprīdi tālāk. Meitene pagriezās un, Sintiju pamanījusi, pagrūda malā abus vīriešus. “Roli, klients!” No telpas dziļuma iznira smaidīgs puisis. Viņa rokas un krūtis (krekls bija pilnīgi vaļā) viscaur klāja tetovējumi,…

Alma Mater

„Mjā… tā diena, kad viss sagāja dirsā…” nopūtās Lidija un iestrēba kafiju. Par spīti tizlajam vārdam un Centrāltirgus veterānes sejai, viņa  nebija dzimusi pirms 50 gadiem deficīta ēnā, kad cilvēkus interesēja arī dzintariņa odekolonu smarža, ne tikai garša un patīkamā tilpuma/cenas attiecība. Viņas sarunu biedrene izskatījās stipri jaunāka, kaut abas bija vienaudzes, turklāt krietni labāk…

Tezē tikšanās Vecrīgas bāros

Šonedēļ aizskāru reliģiozo Delfu lasītāju jūtas. Vai spējat iztēloties situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt tik atvērti domājoši, ka mīļuprāt uzņemtu Rīgā un izguldītu savās mājās, teiksim, 15 tūkstošus musulmaņu jauniešu? Un, ja rīdzinieki nebūtu pietiekami aktīvi jauniešu uzņēmēji, vietējie publicistikas spīdekļi dotos guļammaisos gulēt parkā, lai norādītu uz to, cik ļoti svarīgi ir ikvienam…