Monthly Archives: jūnijs 2016 - Page 2

Sazīmē kropli: Rupučinskis

Plikas ziceles, bērni netīrām mutēm, sieviešu plakanpupi un purkšķināšana dubļu peļķē. Nē, runa nav par cilti Amazones džungļos nešnal džeografik kanālā. Runa ir par latgales inteliģences ziedu – Rupučinsku dzimtu.

Mazā Rupučinska nākotne tika izplānota ilgi pirms viņa tēvs iešpļāva, lai labāk slīd. Kā jau kārtīgā latgales skolotāju ģimenē, Rupučinskim dzīvei tika nosprausti visai izaicinoši mērķi:
– līdz astoņpadsmit pārstāt rukšķēt,
– līdz trīsdesmit diviem iemācīties atšķirt podiņu no siles,
– līdz četrdesmit pieciem nostāties uz savām kājām t.i. stāvēt tā, lai silē atrastos tikai pakaļkājas.

Rit jau trešais gadu desmits taču mūsu stāsta varonis joprojām nav atmetis rukšķēšanu, ko viņš pats lepni sauc par – runāšanu latgaļu valodā. Tamdēļ pēdējo notikumu gaismā līdzdalības platformā manakāls.lv esmu piereģistrējis aicinājumu ar likumu veikt viņa vārda nomaiņu uz Rukšķinskis (pie reizes ierosināju aizstāt latgales novadu ar aizgalda novadu). Runājot dzejnieka vārdiem:

cūka mamma cūka tētis
cūka rupučinskis
latgale nav zemes tādas
tikai dirsas šķiņķis

Neiegrimstot detaļās, ja vēlies Cehstivālā satikt Rukšķinski, nomet zemē rāceni. Pirmais, kas to apēdīs, būs īstais.

Esam izstrādājuši jaunu IT rīku

Nav noslēpums, ka ManaBalss.lv ir sens Cehs.lv sadarbības partneris: esam regulāri iesnieguši vērtīgas likumdošanas iniciatīvas, kā arī vienmēr saņēmuši no šī portāla komandas visaugstākā līmeņa atbalstu un konsultācijas. Vēlamies dot kaut ko pretī, tāpēc sadarbībā ar Ceha IT depratamentu un E. Repšes (nejaukt ar Eināru Repši) Mākslīga Intelekta Laboratoriju, esam laiduši klajā informācijas tehnoloģiju rīku, kurš tiešsaistē parāda, cik no ManBalss.lv iniciatīvām ir bijušas veiksmīgas un noslēgušās ar reāli izmērāmu rezultātu. Rīks pieejams šeit:

cehs.lv/myballs/

Sazīmē kropli: Kurbads

“Šis ir manu tekstu redaktors”, savulaik Kurbadu stādīja priekšā Sencis. Ja sākotnēji šķita, ka abus vieno tikai laukos pavadīta bērnība un pāragra matu atkāpšanās, tad drīz vien sapratu, ka kopīga ir arī sūdīga muzikālā gaume un maldīgā apziņa, ka viņi prot rakstīt.

Kurbads ir viens no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka LETA ziņu pārpublicēšana, pamainot teikuma uzbūvi un iepinot tekstā pa kādam iespraudumam, padara cilvēku par žurnālistu, tāpēc tiekoties ikreiz jādzird tādi teksti kā: “Žurnālistu aprindās mēs šo jau apspriedām”, vai “Vakar biju uz prezentāciju kopā ar citiem žurnālistiem”. Tie, kas pazīst Kurbadu tuvāk, zina, ka prezentācijas viņš apmeklē tikai tāpēc, lai piepistos na haļavu, bet iekļūšana Latvijas žurnālistu asiciācijā viņam ir tikpat nereāla, kā iespēja iegūt vagīnu neizmantojot naudu vai fizisku spēku.

Kurbads domā, ka dārga alus pirkšana padara viņu par alus someljē. Diemžēl, sešas 4 € alus pudeles dienā nepadara par mazāk alkoholiķi, kā tos, kas pērk divas akcijas ciskas par 1,65 € gabalā. Cehstivālā pie bāra letes noteikti atpazīsiet viņu kā to čali, kurš saka: “Cēsu alus jau nav alus, haha, kas jums te vēl ir? Valmiermuižas arī ir baigais mēsls, bet, ok – dodiet man piecas pudeles. Starp citu – esmu žurnālists!”

Kurbada nepiepildītais sapnis par militāro dienestu nav palicis bez sekām – ikdienā viņš vislabprātāk tērpjas kamuflāžas biksēs un armijas kerzās, kam komplektā nāk dažādi, lētos amerikāņu bojevikos saklausīti wannabe armijas teksti: “Rodžers, vīri, tiekamies bārā precīzi deviņpadsmit simtos”. Draugi tā arī nav spējuši saņemties pateikt, ka sekošana Jāņa Sila tviterim nepadara viņu par Džonu Matriksu.

Cehstivālā Kurbads būs tas čalis, kurš būs saģērbies kā armijnieks, dzers kā traktorists, blatos kā deputāts rokkafejnīcā, bet vizuāli vairāk atgādinās kaut ko, kam no rīta pamostoties blakus, jebkuras meitenes pirmā doma būs: “Bļe, mani sazāļoja!”

NYtZ64x

Sazīmē Kropli: Družba

“Šis noteikti atstās paliekošas sekas,” es nodomāju, kad sēdēju uz poda un dirsu pasaules lielāko sūdu. Ārā vienlaicīgi griezās gan aizvakardienas cūkgaļas steiks, gan rīta nūdeles. Klunkš, kaboom, pow, furrr…

Pirms ķēros pie tualetes papīra, drošības labad uz ķepas uzmaucu dūraini un prezervatīvu, lai sūda daļiņām nebūtu iespējas tikt līdz manai rokai. Pēc pirmā brauciena starp vaigiem uzmetu acis papīra virzienā, lai varētu saprast, cik ruļļi aizies kodolkatastrofas savākšanai. Gluži kā “spogulis – skatiens – signāls” man bija “triepiens – nopūta – skatiens”.

“Hmm, interesanti,” es nodomāju, veroties uz toksiski sūdainu tualetes papīru. Tas izskatās uz mata kā jebkurš Družbas raksts Cehā. Tikai šim ir kaut kāds saturs.

Nē, nopietni, man tika vieglākais no visas “Sazīmē Kropli” rakstu sērijas. Mēģināt smieties par Družbu ir tas pats, kas Stīvenam Hokingam uzdāvināt dāvanu karti uz līdzteku nodarbībām vai Artusam Kaimiņam prasīt uzrakstīt vārdu “kodekss”. Tās ir idejas, kas mums visiem ienāk prātā, bet aiz līdzjūtības paturam pie sevis. Tāpat es pie sevis paturēšu komentārus par to siekalu, kas lēni nokarājas no viņa apakšlūpas katru reizi, kad par Ceha Ringo Stāru dēvētais šmeka lupī ekrānā un ar plaukstām hujačī pa klaviatūru, izdodot neartikulētas skaņas.

Jā, es zinu – Družbas publikācijas šad tad ir izpelnījušās tādus komentārus kā “Pārstāj rakstīt, loh” un “Pazūdi no Ceha, mēsls”. Šādos gadījumos mums viņu kā jaunāko komandas biedru vajadzētu aizstāvēt, taču Ceha biedri nav divkosīgi un spēj turēt mēli aiz zobiem. Jo, nu… mēs paši tos komentārus rakstām.

Družba pievienojās Ceham, cerot, ka tas nesīs viņam slavu, naudu un vecenes. Zināmā mērā taisnība ir – viņam ir slava kā sūdīgam autoram, nauda tiks aiznesta prom pēc pirmās zaudētās tiesvedības, bet vecenes viņam Cehstivālā kārsies kaklā, lai iegūtu iespēju tikties ar īstiem vīriem. Tādiem kā Sencis, Cements, Benis un Vaidelote. Pateikšu priekšā nelielu noslēpumu. Ja “Sencis” ir nikneims, tad “Družba” ir dikneims.

Par viņa atpazīšanu Cehstivālā varat neuztraukties. Viņš būs tas īblis, kurš viens pats stāvēs pie letes un nepazīstamiem cilvēkiem teiks “Hei, es rakstu Cehā! Tu drīksti man uzsaukt dzērienu,” kamēr tu patiesībā vēlēsies ar mutautiņu noslacīt siekalu no viņa zoda. Kā viņš izskatās reālajā dzīvē es īsti nemāku aprakstīt, jo pēc iepazīšanās nekavējoties norāvu ūdeni.

Družba

Par ko nākamajās vēlēšanās balsot īstenam latvietim?

Šonedēļ Delfos ēdam šokolādi, kamēr vaigi kļūst brūni.

Vienmēr esmu sevi uzskatījis par īstenu stingrā kaula latvieti. Latviešu valoda un mūzika patīkami kutina manas ausis, bet esot svešumā vienmēr velk uz dzimto krastu. Tēva lauku mājās labprāt baudu svaigi pļautas zāles smaržu, ar pirkstu mīļuprāt iespiežu bāli-rozā aplīti govs tesmenī un neatsakos arī dūrē sažņaugt mālainu piku. Tai pat laikā neuzskatu sevi par nacionāl-ekstrēmistu: esmu par ciešu integrāciju ES, pilnasinīgu dalību NATO un parādību kopumu, ko mēdz saprast ar terminu “Rietumu vērtības”.

Diemžēl, esmu attapies situācijā, ka nākamajās vēlēšanās man gluži vienkārši nebūs par ko balsot. Faktiski jau nav bijis arī līdz šim, lai gan vienmēr esmu sev iestāstījis, ka Vienotība ir pirmajā rindkopā minēto vērtību jēdzīgs balanss un urnā metis tieši šīs partijas vārdu. Tā kā sabiedrisko attiecību sērijveida katastrofas un egomaniaku iekšējās cīņas tās reitingu ir pazemojušas līdz nepieskaramo kastai, tad man šī izvēle nākotnē vairs nebūs jāizdara, jo Vienotība gulēs blakus sartīram pārbīdītajā razkladuškā līdz aizrīsies ar savu sarkanmataino mēli un nosmaks pavisam.

Nākamajai loģiskajai izvēlei it kā būtu jābūt Nacionālajai apvienībai un tieši šeit savā domu pavedienā es nonāku pie pašas mulsinošākās daļas: Nacionālās apvienības darbībā nav gandrīz nekā tās nosaukumam atbilstoša. Manuprāt, nacionāli noskaņotai partijai būtu jārūpējas par iekšēji saliedētu nāciju, kas ir droša pret ārēju apdraudējumu. Tā vietā mums ir “nacionāla” partija, kas visu savu laiku un enerģiju velta tam, lai sakāpināti interesētos par iedzīvotāju kājstarpēm un nodotos līdzpilsoņu seksualitātes mikromenedžmentam.

Ironiski, ka tā arī ir vienīgā NA atšķirība no Saskaņas: abam partijām ir izdevīga sašķelta un sanaidota nācija, abus uzbudina rakāšanās vēstures konfilktos, abām ir pilnīgi pie pakaļas, ka Aizsardzības ministriju vada zemkompji, abas izvēlas utopisku pašizolācijas politiku mērenas un pārdomātas bēgļu integrācijas vietā, un abas negribīgi pieņem Latvijas dalību ES un NATO. Vienīgā atšķirība: NA roka masē Latvijas iedzīvotāju bikšupriekšu, kamēr Saskaņas ķetna čamda rīdzinieku maku.

Iespējams, ka dažus NA biedru prātus tik ļoti nodarbina viendzimuma attiecību nianses, jo pašus māc bailes, ka tikai dažas rindiņas likumdošanā viņus šķir no kārdinājuma uzvilkt svārkus. Bet to es, protams, neņemos apgalvot un uzsveru, ka tās ir tikai vēja atnestas baumas, jo baidos kādā krēslainā vasaras vakarā ar celi izķert pa saulīti no Tēvijas sargu ielu patruļas.

Pēdējām divām pāri palikušajām partijām veltīšu attiecīgi katrai pa teikumam:

Par smaidīgo cilvēciņu krāsainajos uzvalkos un platmalēs es vienkārši nevaru. Savukārt, par Artusu Kaimiņu nebalsošu, jo joprojām neesmu sapratis vai savos raidījumos viņš viesiem tik bieži uzdod jautājumu “a tu dročī?”, lai viņus pazemotu, vai vienkārši meklē kompāniju?

Kā paši redzat, esmu strupceļā. Ieteikumus pieņemu komentāros.

Sazīmē kropli: Vaidelote

Ar pašiem pirkstu galiņiem no aizmugures viegli pieskaros viņas mazajam, jutekliskajam plecam. Caur plāno blūzīti var skaidri sajust saulē sakarsušu meitenes ādu. Pirksti pārslīd no krekliņa uz atsegto miesas daļu kakla virzienā, mazliet ciešāk pieskaroties, piespiežoties. Skatiens krīt pāri plecam, dziļajā un vienlaikus nevainīgajā krekliņa izgriezumā. Krūtis it kā noslēptas, bet tomēr skaidri apjaušamas. Daudz redzamās daļas, zināms slēpums baltā krūšturītī un tad tālāk pa virsu krekliņš. No augšas un aizmugures vienmēr ir īpatnēji intīms skatupunkts.

Ar otru, labo roku aptveru ap vidukli, plauksta iebraucas kreklā. Mazais pirkstiņš piespiežas svārku augšmalai. Kreisā roka tausta kaklu un mazliet piespiež. Paceļ zodu uz augšu. Ar visu savu augumu paliecos uz priekšu. Viņa piespiežas pie sienas. Labo roku ieslidinu aiz svārku malas. Ar kreiso paceļu mazliet sāņus krāšņās matu cirtas. Ar zobiem liegi saķeru skaustu. Notrīs. Ar ceļgalu paplešu kājas.

Augstāk aprakstītais ir vidējais mediānais domugrauds kas materializējas jebkura pubertāti sasnieguša vīrieša prātā, kad tas pirmo reizi satiek Vaideloti. Tas notiek automātiski. Tīri reflektori, bez augstāku maņu iesaistīšanās. Tieši tas ir ļāvis Vaidelotei noturēties Cehā, kas ir pārsvarā vīriešu kolektīvs. Runā ka rakstu saskaņošana ar papilddirektoru bieži vien notiek viņa kabinetā aiz slēgtām durvīm, kamēr šefredaktoram un kreatīvajam asistentam esot pastāvīga rezervācija viesnīcā Viktorija, kuras izmantošana aizdomīgi sakrīt ar jaunu Vaidelotes rakstu gaisā launčinga datumiem.

Lai vai kā būtu, ja vēlies atpazīt Vaideloti Cehstivālā, un esi apveltīts ar primārajām vīrišķajām dzimumpazīmēm (par ģienderismu!), tad lūkojies pēc meitenes skatiens uz kuru izraisa tev septiņpadsmitgadnieka erekciju. Paredzams, ka viņa būs daļēji apģērbta.

Ja esi meitene, tad ievelc dziļi elpu un paņem vēl šotiņus. Asaras nožūs pašas.

Sazīmē kropli: Stienis

-Davai, atdod visu pusdienu naudu, ņuņņa!

Es kliedzu uz Stieni, kura galvu biju iespiedis starp savu tēraudcieto bicepsu un nedaudz iesvīdušo padusi. Tieši tāda bija mūsu pirmā tikšanās reize. Nē, tas nenotika pamatskolas-vidusskolas laikā. Tas notika kādu pusgadu atpakaļ (pēc pirmās tikšanās reizes mēdzu viņu saukt par Stieni-Hujieni, ha ha ha).

Jau uzmetot skatienu Stienim, bija skaidrs, ka viņš ir viens no TIEM. Stieņa sejā bija ierakstīts, ka viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kurš par katru cenu vēlas citēt Koelju. Kā suns, kurš gaida saimnieku pārnākam mājās, viņš tirinās un gaida mazāko izdevību lai izspļautu kādu citātu.

-Mani sauc Stienis un Alķīmiķis ir mana mīļākā grāmata!
-Aha. Atpisies.

Mana lielākā kļūda (“bija pievienoties CEHAM! Ha ha ha”) bija apstiprināt draudzības uzaicinājumu no Stieņa Facebookā. Tagad katru dienu savā timeline redzu labākos Koelju citātus un Stieņa dienas horoskopus.

Kā rakstīts Stieņa bio: “Kāpēc tieši Stienis, tu vaicāsi? Tāpēc, ka Stienis ir stingrs.” Tā viņam patīk par sevi domāt, jā. Patiesībā kā savu alter ego viņš izvēlējās Stieni, jo viņa mīļākais fetišs ir soundings (Dieva dēļ, ja tu nezini, kas šis ir par fetišu – NEMEKLĒ to internetā! NEKAD!). Viņš nekur neiet bez savas mazās, melnās kastītes.

Kā atpazīt Stieni Cehstivālā? Meklē publikā vīrieti, kurš izskatās novecojis kā heroīna adikts un viņa acīs nolasāms nepārprotams izmisums. Bingo! Tas ir Stienis.

Stieniiic