Kā jūtas Memory Water?

Piektdiena, darbdiena, ikdiena – bizness notiek, nauda griežas, dzīve uz galvaspilsētas pulss. Darba dienas pašā sākumā, braucot uz tikšanos ar CEHS.lv galvenajiem sponsoriem*, ievēroju klasisku ainu – sagrabējušu kravas busiņu. Ikdiena daudziem maziem uzņēmējiem, kuriem katra diena ir cīņa par izdzīvošanu. Piebraucot tuvāk ievēroju, ka šis tomēr nebija jebkurš kravas pārvadātājs vai klavieru remontētājs –…

Par kristīgās mācības izčakarētajiem prātiem

Šonedēļ Delfu Versijās stāsts par kebabiem, datorspēlēm un urdzošu prieka strautiņu. Ierijot dievmaizīti, kuru baznīctēvs ar labi atstrādātu kustību iegrūda manā gaidās pavērtajā mutē, nevilšus aizdomājos par šīs darbības spilgto līdzību ar to, kā kristietība savulaik ienāca tagadējās Latvijas teritorijā. No šīs apceres gan mani ātri izrāva pie aukslējām nekomfortabli pielipušais apaļais miltu plācenis, kuru centos nobakstīt…

Trīs mīlestības

Alises pirkstu gali sāpēja tik ļoti, ka viņa priekšmetu satveršanai jau instinktīvi izmantoja tikai labo roku. Māte Alisei bija stingra. Vijoļspēles nodarbības trīs dienas nedēļā, bet atlikušajās četrās – vingrināšanās mājās divas stundas. Līdz tam nekāda rotaļāšanās. Vien svētdienās māte reizēm atļāva beigt nedaudz ātrāk. No sākuma Alisei kā jau bērnam, kam kaut ko spiež…

Gints Bude pret internetu 2, jebšu – #PaldiesLielisksVizuālaisMateriālsValstsPolicijai

Oktobra sākumā nedaudz pasmējāmies par Latvijas modes vecvectēvu Gintu Budi, publicējot viņa vēstuli ASV prezidentam un pilnīgi nejauši atrodot internetā meme ģeneratoru. Neilgi pēc tam, Ceha triecienbrigadieris, kurš Budi nepazīst un nevēlas pazīt, sociālajos tīklos saņēma šādu te vēsti: Pasmējāmies par šo saraksti aizmirsām to jau pēc stundas, līdzīgi kā tas bija ar cilvēku interesi par Budes apeņu līniju….

Valsts ieņemšanas dienests

Tā kā šonedēļ pasūdzējāmies par valsti, Delfu lasītāji pirmo reizi piekrīt mūsu viedoklim. Pirms vairākiem gadiem, nolemjot mesties iekšā uzņēmējdarbībā un dibinot mikrouzņēmumu ar pamatkapitālu – 1 Ls –, pat nenojautu, ka Valsts ieņēmumu dienests centīsies ieiet manī līdz elkonim, kā proktologs, kurš nolēmis pievērsties leļļu teātrim. Nodokļu deklarācijas, gada pārskati un citas kamasūtras pozas jau…

Dzīvnieku Brīvība vēlas KIŠKAS un ASINIS!

Ja pēc mana pirmā raksta Cehā jums nebija skaidrs, atgādināšu – man dzīvnieku tiesības ir pie dirsas. Daži dzīvnieki ir paredzēti ēdienam, daži kažokiem un daži bezzobainu, sīku slaviku izklaidēšanai cirkā. Vēlaties mani pārliecināt par pretējo: nodzīvojiet mēnesi ieslēgti vienā dzīvoklī ar nepieradinātu vilku. Joprojām mīļākā lapa, ko internetā skatos tikai lai sadusmotos par hipsteru…

Māksla neko nemācēt

Kolēģis jūs vakar priecēja ar saturīgu un pārdomātu rakstu Nospiest irsi ar mitru īkšķi jeb padomi, kā kļūt par īstu vīrieti. Jāsaka, ka visnotaļ viņam piekrītu. Lai arī esmu no sievietēm, kas mirkļa vājumā Vestā uzsēstos kādam lati dzerošam, uz barberšopu staigājošam hipster’ barista švītiņam uz sejas, es tomēr nenoliegšu, ka manas patiesās seksuālās fantāzijas…

Nospiest irsi ar mitru īkšķi jeb padomi, kā kļūt par īstu vīrieti

Cilvēki mēdz sūdzēties, ka ziņās viss slikti, bet nu… šis raksts ir diezgan zajebis. Esmu noguris no mačo tipa rakstiem publiskajā telpā, kuros notiek žēlošanās par armijai nederīgajiem mīkstmiešiem un mandeļu piena latti strebjošiem pilsētas švītiņiem, kā arī paustas nostalģiskas ilgas pēc sen aizgājušiem laikiem, kad katrs vīrietis esot spējis pret savu vēderpresi saliekt naglu,…

Šī nav depresīvā nedēļa: Viena trika ponijs

Digitālā pulksteņa sarkanās lampiņas rādija 05:43 no rīta. Pirms kādas pusstundas viņš bija pamodies no murgiem, kuri pēdējā laikā nomocīja arvien biežāk (parasti tajos ļaužu pūļi rādija uz viņu ar pirkstiem un zviedza). Viņš vienmēr pamodās tieši ap pieciem. Iespējams, tā bija asinsbalss, kas, pietuvojoties lielajam vecumam, teica: “Ir laiks… Tev jābrauc uz Centrāltirgu!”. Pirms pāris gadiem visa pasaule bija viņa…

5 iemesli, kāpēc autovadītāji ir cilvēces atkritumi

Šonedēļ Delfu versijā čista meklējiet piecus iemeslus – tas nav kārtējais uzmetiens. Katru rītu pamostos ar lielisku garstāvokli, gatavs apskaut visu pasauli un pārsteigt kolēģus un priekšniecību ar nesavtīgu darba ražīgumu. Tā kā gulēt dodos laicīgi, tad arī pamostos tā, lai varētu sataisīties bez strespilnas steigas – karsta duša, brokastu pārslas ar bio lakto jogurtu, kafija pie TV,…

Es – riteņbraucējs. Tu – velodarasts.

Pagājušās nedēļas pašās beigās iegādājos jaunu velosipēdu. Tā kā man – atšķirībā no dažādām Rūsiņveidīgām radībām – reizēm arī vakaros mēdz būt tādas tikšanās, uz kurām gan pašcieņa, gan cieņa pret citiem, liedz ierasties velobiksēs un viegli iesvīdušam, riteni atstāju centrā līdz piemērotam brīdim, kad bija iespēja mērot ceļu uz savu dzīvesvietu Baltezerā. Būdams sabiedriski…