Yearly Archives: 2014 - Page 2

Par ko rakstītu ziņu portāli 16. gadsimtā?

Tieši šādu jautājumu pirms pāris dienām Ceha kopsapulcē uzdeva kolēģis Stienis. Viņš piedāvāja savas versijas:

– Kalnciema ielas Ziemassvētku tirdziņā izsolīs pāris simtus nēģeru.
– Problema ar līķu kaudzi atrisināta, varas iestādes tos sametušas upē.
– Brivdienu ceļvedī: Mocarts, raganu dedzināšana, nēģeru pēršana.
– Top 10: Labākie nāvessodi šogad.
– Iedzīvotājus aicina būt modriem: pilsētai tuvojas čigāni!
– Modes pārstāvji šokā: Sieviete uzvilkusi bikses!!

Nolēmām attīstīt ideju un izveidot uzskatāmu vizualizāciju tam, kādu informāciju interneta ziņu portāli saturētu pirms pāris simtiem gadu:

tvnet-01

Vizualizācijā neiekļautie raksti:
– Dziednieki brīdina par masalu uzliesmojumu.
– Lai izvairītos no saslimšanām, iesaka brīdi paturēt plaukstā 3 jāņogas un tad izbarot tās cūkām.
– SENSĀCIJA: Kādam jaunietim Juglā, pēc pašapmierināšanās, uz rokām izaugušas spalvas!
– Āgenskalna iedzīvotāji ziņojuši par kādu sievieti, kas, iespējams, sarunājusies ar melnu kaķi.
– Sieviete aizturēta uz aizdomu pamata par buršanu.
– Vecene aizturēta par vēlmi vadīt pajūgu.
– Kučieris atradies alkohola reibumā un nav izvēlējies atbilstošu ātrumu, visticamāk traucies ar 15 km/h.

Tikmēr citos portālos:
Apollo.lv: Zināms, kāds nāvessods tiks izpildīts Marijai Antuanetei.
Delfi.lv: Van Gogs pilnīgi plikiņš nošņakā sev austiņu!
Apollo.lv: Ciematu šokē nevainīga 16 gadus veca meitene.
Ir.lv: Jau kuro dienu nekas interesants nenotiek.
Delfi.lv: Masveida pakāršana centrālajā laukumā (teksta tiešraide).
Diena.lv: Drukātie mediji sāk iziet no modes.
Ir.lv: Mūsu redaktore nav ragana.
KasJauns.lv: Uzminiet, kura redaktore ir ragana!
Vipi.lv: uzminat kam reduktore ira ragana.
Cehs.lv: Mums ir aizdomas, ka rižiem cilvēkiem nav dvēseles.
Alternative.lv: Baznīcu dedzināšana būs modē pēc 500 gadiem.
Dievietei.lv: Mēs patiesībā esam tādas visai vaļīgas.
NRA.lv: Aivars izgaismo ciema tumsoņas.
Tvnet.lv: Krievi nāk!
Tvnet.ru: Beidzot nāk krievi!

Dzerbudisms – dzīve kāda tā ir

Reiz sensenos laikos, aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām… Nē. Kā ziņo dzeltenais žurnāls “Kas klauns” – notikumi risinājās Spīķeru malkas šķūnī. Bija tā retā reize, kad Nahdaris pieņēma ciemiņus un sniedza atbildes uz eksistenciāli būtiskiem jautājumiem.
Kāds senas tirgotāju ticības skolas audzēknis jautāja Nahdarim:
– Kas ir dzīve?
Nahdaris pievēra acis un pasmaidīja. Tad klusi sacīja:
– Dzīve ir vēss aliņš vasaras rītā. Dzīve ir konjaks tumšos rundens vakaros. Ziemā dzīve ir kupenā atdzesēts šņabis. Un pavasarī dzīve ir šampanietis pa taisno no kakliņa.
Jautātājs samulsa, jo bija mācīts par dzīvi domāt savādāk:
– Bet kardināls Ānis Pajāts mācīja, ka dzīve ir ciešanu un moku pilns ceļš.
Nahdaris vēl joprojām nebija atvēris acis un smaidot turpināja:
– Tev un tavam skolotājam ir pilnīga taisnība. Jūsu abu dzīves ir pilnas ciešanu un mēslu, jo ir totāli sadirstas.

Sociālo tīklu uzturēšana – vienradžu medības

Vai par sociālo mediju kontu uzturēšanu ir vērts maksāt? Tas ir jautājums, ko mūsdienās uzdod daudzi uzņēmumi. Atbilde, protams, nav viennozīmīga, jo kas vienam atmaksāsies, citam būs kā vegānam pasniegt sulīgu visaugstākās kvalitātes steiku. Kopumā gan jāsaka, ka, ņemot vērā Latvijas tirgus apstākļus, ir ļoti reti uzņēmumi, kuriem atmaksājas maksāt aģentūrai, lai tā uztur firmas kontus sociālajos medijos.

Protams, tā kā vidējais CEHS.lv lasītājs ir mazliet izglītotāks par vidējo Artusa Kaimiņa vēlētāju, pasteigšos obligātajam jautājumam – “Kāpēc?” – pa priekšu un izklāstīšu elementārus, bet patiesus, faktus. Domāju, ka šie fakti liks visiem padomāt divreiz, kad nākamreiz jūsu mieru traucēs kārtējā pašpasludinātā sociālo mediju guru aģentūras pārstāvis.

Es jau ilgāku laiku saviem draugiem (man ir daudz draugu, es taču rakstu Ceham) esmu uzdevis elementāru jautājumu – vai Tu kādreiz esi kaut ko pircis no firmas, par kuru Tu pirmo reizi dzirdēji sociālajos medijus? Ja neskaita CEHS.lv jauno t-kreklu kolekc… pag, nē, tā vēl nav iznākusi. Tātad, ja neskaita retus izņēmumus, cilvēki nav kaut ko pirkuši tikai tādēļ, ka ir redzējuši retvītu vai piedalījušies kaut kādā spēlītē. Sociālo mediju komunikācija, vismaz manā plašā draugu lokā, nav īpaši veicinājusi iepirkšanās gribu.

Labāk nopērc

Toties apziņa, ka ja nenopirksi, tev nodzedzinās māju, vienmēr nostrādā.

Un, būsim godīgi – tas, kurš būs uzvarējis iespēju uz nedēļas nogali pabraukāt ar 5. sērijas BMW, jo būs pareizi nošērojis BMW dīlera Facebook ierakstu, noteikti nebūs jauna BMW pircējs. Tas, ka viņš varēs divas dienas griezt saulītes Ludzas centrā un piespamot Instagramu ar #chornijbumer bildēm viņu nepadarīs par cilvēku ar liekiem 60 tūkstošiem kontā. Tas, kurš kārtējā alkobodes konkursā saņems iespēju nopirkt vīna kasti par eirocentu, tieši to arī darīs – nopirks vīna kasti par eirocentu. Protams, 3213 (vai pat 32130) sekotāji Facebookā izskatās kruta (tici man, mēs esam CEHS, mēs to zinām), bet cik no tiem būs gatavi pirkt jūsu produkciju un vai tas skaits cilvēku, kas kļūs par jūsu klientiem tieši dēļ jūsu sociālo mediju komunikācijas, atsvērs to naudu, ko būsiet samaksājuši par kontu uzturēšanu?

Cik tad tas īsti maksā?

Protams, ja sociālo mediju mārketings neko nemaksātu, katrs iegūtais klients nozīmētu peļņu. Bet tā jau nav. Māris Antons savā blogā ir ļoti lietišķi un precīzi uzskaitījis, kā veidojas aģentūru piedāvātā cena klientam. Par aģentūras stundu likmi un aprēķiniem varbūt varētu padiskutēt, bet tam liela jēga nebūtu, jo fakts ir, ka sociālo tīklu uzturēšana izmaksā aptuveni 700 – 1500 EUR mēnesī. Vismaz ja to dara aģentūra, vai cilvēks, kas to spēj darīt daudz maz profesionāli.

700-1500 eiro. Kādam tā šķiet milzu summa, citiem tāda nauda ir nieks. Kāds trīs mēnešus vergo melnās miesās, lai nopelnītu štuku, cits piektdienas vakarā kopā ar draugiem štuku nodzer un par to daudz nedomā. Kā nu kuram. Bet vai šāda summa ir adekvāta, lai – ņemsim Māra bloga veikto aprēķinu par piemēru – kāds reizi dienā veiktu vienu ierakstu jūsu uzņēmuma Facebook, Twitter un Draugiem.lv kontos? Vārdu sakot, vai Latvijā atmaksājas izdot tādu naudu, ko aģentūras prasa, par sociālo tīklu uzturēšanu?

Vienu vārdu sakot: nē!

Bet ja jāpasaka vairāk par vienu vārdu, lietas jau kļūst sarežģītākas, jo sociālo mediju mārketinga rezultāti ir ļoti grūti mērāmi. Un tās metodes, kas tiek izmantotas, pārsvarā ir pašu aģentūru (vai citu valstu aģentūru) izstrādātas. Jo kā lai mēra rezultātus? “2299 impressions, 291 new likes, 400 retweets” – un? Ko tas īsti izsaka? Pliku neko. Var izstrādāt visādas metodes, kā mērīt dažādus faktorus, bet diemžēl ir ļoti grūti izmērīt pašu būtiskāko – ROI (return on investment) jeb peļņu no kapitāla ieguldījuma.

Kā lai uzzina, vai Jānis, kurš nupat nopirka 0.7 Tullamoru, par veikalu uzzināja no sociālajiem medijiem, nevis no drauga, kurš pateica, ka alkobodē labas atlaides? Kā lai saprot, vai pārdošanas apjoma pieaugums novembrī bija saistīts ar veikala augošo popularitāti, reklāmas kampaņu radio, vai dēļ krutajām kaķu bildēm Draugos?

Tieši šis fakts ļauj soctīklu aģentūrām uzturēt plašu klientu loku, kas mēnesi pēc mēneša atpogā štuku vai pusotru un pretī saņem gaumīgus ierakstus soctīklos, kā arī mistisku statistiku, ko nekādi nevar sasaistīt ar reāliem un mērāmiem rezultātiem. To arī pats Māris Antons atzīst komentāros pie manis pieminētā ieraksta:

Jā, var prasīt rezultātus, bet tad manā galā ir jābūt praktiski 100% kontrolei pār budžeta izlietojumu. (…) Nākamais ir – kas ir rezultāts un kā to mēra. Grāmatai varētu būt grūti izmērīt interneta ietekmi uz pārdošanas rezultātu, jo šķiet, ka tās vēl joprojām diezgan daudz pērk offline. (…) Komunikācija palīdz, bet komunikācija viena pati nepārdod. Komunikācija palīdz veidot attiecības, kuras pircēju padara par lojālu klientu, palīdz veidot uzticamību un citas lietas, kuras tiešā veidā nepārdod, bet palīdz pie lielas daļas pirkumu. ”

Māris Antons, atšķirībā no daudziem, kas strādā ar sociālajiem medijiem, vismaz runā patiesību. Daudzi tik godīgi nebūtu, īpaši pārdevēji… piedodiet, projektu vadītāji. Mūsdienās taču visi ir projvadi. Bet, atgriežoties pie tēmas – sociālo tīklu administrēšana par maksu savā ziņa ir unikums, jo ir viens no retajiem interneta mārketinga veidiem, kur rezultāti nav mērāmi. Pat SEO (search engine optimization) rezultātus ir salīdzinoši viegli mērīt (jo var redzēt precīzi cik cilvēku atraduši jūsu mājaslapu caur Gūgli un jebkurš sevi cienošs interneta biznesa veicējs apzināsies, aptuveni cik ir vērts viens apmeklētājs un varēs izdarīt secinājumus, vai šis pieaugums nosegs SEO ieguldīto piķi), par AdWords nemaz nerunājot.

Tas, ka ir ārkārtīgi grūti sociālo tīklu uzturēšanu noreducēt līdz reāliem cipariem (nē, retvītu skaits nav “reāls cipars”, uzņēmuma gada pārskata peļņas-zaudējumu aprēķinos nav aile “Retvīti”), un tas, ka cilvēkiem mēdz būt mazas zināšanas par šīm lietām, arī noved pie pašreizējās situācijas, kur daudzi maksā aģentūrām. Un maksā. Un maksā. Par projvadu pārdošanas trikiem nerunāšu, bet ne jau velti 20% no tāmes novirza tieši projvadiem.

Par milžiem nerunāsim, bet mazie un vidējie – dariet paši!

Par milžiem es negrasos runāt, jo ja runa ir par globālām megakorporācijām, vai par Latvijas mēroga gigantiem, sociālo tīklu uzturēšana tiešām spēlē ļoti svarīgu lomu uzņēmuma tēla veidošanā un kā daļa no mārketinga stratēģijas. Bet tad mēs arī nerunājam par 1000 eiro mēnesī – tad runa ir par vienotu reklāmas stratēģiju, plašām reklāmas kampaņām un pavisam citiem cipariem. Tas ir pavisam cits līmenis.

Bet ja runa ir par maziem un vidējiem uzņēmumiem – viss, ko varu teikt, ir dariet paši. Un to nesaku es, to saka matemātika. Paņemsim to pašu Antona piemēru, kur tiek aprēķinātas 24 darba stundas mēnesī. Ja darām paši, varam atskaitīt projekta vadību (četras stundas), atliek 20 stundas. Vai jau ir darbinieks/-i, kas nodarbojas ar mārketingu/reklāmu? Ja ir, tad, uz priekšu – darba pienākumos iekļaujam darbu ar sociālajiem medijiem. Varam pat piedāvāt algu pielikumu, teiksim, 200 eiro mēnesī. Uzņēmumam papildus izmaksas kādi 350 eiro un viss notiek.

Tagad varbūt kāds sāks iebilst, ka vajag īpašu kompetenci, lai administrētu kontus sociālajos tīklus. Ka vajag īpašas zināšanas un prasmes. Jā, es to nenoliegšu – ir nepieciešama spēja rakstīt saistošus tekstus un aprakstus, zināmas iemaņas darbā ar datoru, komunikācijas prasmes un spēja ātri reaģēt. Izklausās kaut kur dzirdēts? Jā, ja jūsu mārketinga cilvēkam/komandai nav šādas prasmes, nu… ziniet, tad labāk maksājiet aģentūrai. Un atlaidiet visus mārketinga darbiniekus un maksājiet arī par šo darbu kādai aģentūrai. Lūdzu. Mūsu labā, jūsu labā. Mēs negribam redzēt vēl vienu reklāmu, kas apgalvo, ka ķiploku grauzdiņi ir labāki par seksu:

Brex-Hujeks

Bez tam, tieši sociālos tīklu administrēšanu aģentūras parasti uztic studentiem un praktikantiem. Vismaz visu melno darbu darīšanu – to melno darbu, kas jums Antona tāmē izmaksās 630 eiro mēnesī.

Ja nav mārketinga cilvēks? Nu – vai nu dariet paši, nedariet nemaz vai dariet minimāli (kaut vai saīsiniet kaut kādas relīzes par jauniem produktiem vai reizi nedēļā ierakstiet par kaut kādām akcijām). Ieguldiet ietaupīto naudu cita veida mārketingā, mārketingā, kuru rezultātus varat izmērīt. Ticiet man, tā būs labāk.

Nobeidzot šo rakstu, aicināšu jūs parēķināt, cik tieši sociālo tīklu uzturēšanai būtu jāpalielina jūsu pārdošanas apjomus, lai tā atmaksātos. Atbilde, protams, nav 1000 eiro – lai gan ir viegli uz šo domāšanas kļūdu iekrist. Janvārī paņēmi aģentūru, jau maijā apgrozījums +2000, nu jau tikai jāskaita naudiņa… Bet tā jau, protams, nav. Jāskaita ir peļņa.

Pieņemsim, ka mēs tirgojam produktus, kuru vidējā cena ir 25 EUR. Produktu pašizmaksa ir 15 EUR. Peļņa attiecīgi 10 EUR uz katru notirgoto produktu. Lai jūsu soctīklu uzturētāja darbs atmaksātos, jums jānotirgo vismaz 100 vienības vairāk, nekā jūs būtu notirgojuši bez uzturētāja darba. Un tas katru mēnesi. Ja gada laikā soctīklu uzturēšana izmaksā jums 12 000 EUR, tad ir pilnīgi vienalga, vai jūs gadu noslēdzat ar 100, 3213 vai 15 000 sekotājiem Facebook, ja jūsu peļņa pieaug vien par 2000 EUR. Pilnīgi vienalga. Ja paliksiet parādā VID:am, ar argumentu “bet mūsu Facebook lapa patīk 8390 cilvēkiem” jūs tālu netiksiet.

Paturiet to prātā, kad jums kāds projvads saldumsaldā balsī skaidro par jūsu panākumiem sociālajos tīklos, par jaunajiem sekotājiem un retvīteru armiju. Apsēdieties, parēķiniet. Always Think About the Bottom Line.

Nobeidzot vēlamies paskaidrot, ka šis ieraksts nav tapis aiz skaudības vai ļauna prāta (CEHS.lv mīl visus, arī tavu mammu) bet vienkārši tādēļ, ka mums likās interesanti kaut ko uzrakstīt, kas varbūt ļaus mūsu lasītājiem aizdomāties. Jo starp visām skaistajām runām par sociālajiem medijiem un vienradžiem ir viegli aizmirst, ka pastāv arī tāda lieta kā reālā pasaule. Un reāli skatoties, sociālo mediju pakalpojumi, mūsuprāt, bieži ir brutāli pārcenoti un nedod vēlamo rezultātu.

Mēs nenoliedzam, ka ar LABU sociālo mediju mārketingu var arī labi nopelnīt, bet LABS sociālo mediju mārketings (lasiet – sociālo mediju mārketings Ceha stilā) ir kaut kas pavisam cits, nekā aģentūru piedāvātais standartkomplekts, kur jaunākais darbinieks katru dienu iebakstīs neveiklu teikumiņu tviterī un pāris kaķbildītes Draugos un Facebook.

P.S. Ja mēs kopš Ceha dibināšanas būtu algojuši aģentūru, kas mūs pārstāvētu sociālajos tīklos, mēs līdz šim būtu aģentūrai samaksājuši 50 000 EUR. Nedomājam, ka aģentūrai būtu sanācis labāk.

Vienradža medības

#ParādiArtusu

Sestdiena nav īsta darba diena, tāpēc nolēmām, ka šodienu jāpavada visiem kopā ģenerējot spēku un kreatīvu. Pienācis laiks radīt pašmāju “Skumjo Kianu Rīvsu“.

kaim
Lejupielādē .png failu (SAITE), izveido bildi un dalies ar to komentāros, vai tviterī, izmantojot #ParādiArtusu
Labākās bildes publicēsim šajā pašā ierakstā, kā arī – ik pa laikam papildināsim to arī paši.

Lasīt visu »

Cehs ēd: kafejnīca Vest

Šķiet, ka šobrīd galvaspilsētā nav trendīgākas vietas par kafetēriju Vest. Tā, gluži kā tāda lecīga erekcija, izspiedusies no sirmās māmuļas Rīgas vaiga. Ilgi tā mani vilināja ar saviem bārdainajiem baristām, rūtaini kreklotajām apteksnēm un izvarotajiem mopēdiem. Pagājušajā nedēļā beidzot nolēmu, ka nevaru vairs ilgāk gaidīt un arī man ir jānomēģina vai tiešām Vest ir tik lielisks, kā to slavē zināmās deklasētās aprindās, vai arī tas ir tikai kārtējais ātri pārejošais modes untums.

Savu nelielo gurmāna ceļojumu sāku ar baltas kafijas pasūtīšanu. Jau pēc pirmā malka skaidri sajutu, ka izmantots prasts krāna ūdens. Par 3 EUR tomēr biju gaidījis ko vairāk par spļāvienu sejā, tāpēc atļāvos kafiju uzlabot ar līdzi paņemto strukturēto ūdeni.

Sapratis, ka šajā dīvainajā ieskrietuvē pavārs ar manu ķermeni var izrīkoties pēc savas patikšanas, nolēmu lieki neriskēt un jau laicīgi nodrošināties ar trim pretsāpju tabletēm. Par kūciņas cenu pat negribas atcerēties. Manā dzīvē ir bijis laiks, kad esmu zvērīgi piekāvis sievieti par mazāku summu.

Protams, arī šoreiz izdzinu kafejnīcā veST valdošo pompozitātes dēmonu, apslakot pārvērtēto biezpienmaizi ar svētīto ūdeni.

Godīgi sakot, pēc pēdējā kumosiņa nokniebšanas, nejutos paēdis, tāpēc nolēmu nežēlot sevi un pasūtīt picas šķēli. Diemžēl, bāra VesT pavāram ir sava, no visas pārējās pasaules atšķirīga izpratne par picu… Viņaprāt, pica ir ar salātiem apgānīta, bieza sāļā torte. Esmu pietiekami ilgi strādājis valsts iestādēs, lai atpazītu sāļo torti. Tāpēc nedirs, Ratatuī, tā nav pica.

Vienīgais, kas mani piespieda iztukšot šķīvi, bija vecāku ieaudzinātā cieņa pret ēdienu. Siers un maize galu galā nav vainīgas, ka šī ūķa darbiniekiem ir tikai kreisās rokas. Vai Vestā pasniegtais ēdiens ir kas tāds, ko es dotu cilvēkam, kuru mīlu? Jā… bet tikai tad, ja šis cilvēks būtu smagi slims un es vēlētos izbeigt viņa ciešanas.

Pēc maltītes atlika vēl pēdējais pārbaudījums pēc kā vērtēju ēstuves – vai ir iespējams pamīzt izlietnē. Diemžēl, arī šeit VeSt izgāzās, jo izlietni no ēdamzāles neatdala durvis. Neatlika nekas cits, kā strukturēti piemīzt podu.

Verdikts: 1/5 un arī tikai tāpēc, ka nepaklupu aiz sliekšņa.

Vai Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja ienīst Latvijas ģērboni?

Valsts jubilejas priekšvakaru pavadīju tupi veroties TV ekrānā. Skatījos „Bez Tabu”, līdz sagaidīju sižetu par valsts ģērboņa izmantošanu (apskatāms zem šīs saites ap devīto minūti).

Sižetā runāja par ļoti loģisku un skaistu ideju sakārtot valsts sektora institūciju logotipus un izmantot tos kopā ar valsts ģērboni. Viss bija jauki, līdz brīdim, kad muti pavēra Maira.

maira

Maira Čentoricka ir Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja. Viņai ir pašai savs viedoklis par Latvijas ģērboņa izmantošanu (gramatikas un veselā saprāta kļūdas atstātas apzināti, lai sakristu ar oriģināltekstu):

„Ģērbonis ir ļoti labi uz valsts veidlapas… organizācijas… valsts organizācijas veidlapas, bet nevis uz eee… prezentācijas materiāliem. Nevis eee… uz eee… eee… prezentācijas eee…, tām… elektroniskajām prezentācijām eee…, ko mēs eee… dalam pa labi, pa kreisi, es domāju, kad tur tas logo varētu palikt.”

Paldies par šo informāciju, Maira. Vēlos paziņot, ka elektroniski materiāli tiek izplatīti elektroniski un neviens tos nedala „pa labi, pa kreisi”. Ģērbonis uz valsts iestāžu elektroniskajiem materiāliem liecinās tikai par vienu – tie ir valsts iestāžu elektroniskie materiāli.

Maira turpina:

„Aizbraucam uz sporta spēlēm, visiem ģērboņaini krekli, visi sportojam, pēc tam nometam visi savus kreklus tuvākajā grāvī un aizejam ar visiem ģērboņiem.”

Pēc šīs prātulas visiem top skaidrs, ka Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja pēc sporta spēlēm savu kreklu vienkārši paņem un iemet grāvī. Paldies par šo informāciju, Maira. Ja ģērboņainie krekli jau izmesti grāvī, ar kādiem tieši ģērboņiem mēs aizejam? Vairāk jautājumu nav.

Nākamā Mairas doma ir ne mazāk spēcīga:

„Ja uz šo… uz šīs krūzes man būs ģērbonis (rāda uz krūzi). Viņš mazgājās trauku mazgājamā mašīnā, ar lupatiņu, viņš pārvērtīsies. Tas būs labi?”

Jā, Maira, un vēl, nedod dies’, šai krūzei varētu pieskarties kāds nēģeris. Diemžēl, vairāk komentārus Mairai neļāva sniegt, tomēr domāju, ka pietiekami labi uztvēru viņas domu gājienu, lai paturpinātu.

Tātad – Latvijas ģērbonis attēlots arī uz valsts prezidenta automašīnas numura zīmes. Kā zināms, lielā ātrumā traucoties pa šoseju, pret numura zīmi tiek nosists liels daudzums kukaiņu. Vai asiņainas kukaiņu ķidas uz ģērboņa būs labi?

Ejam tālāk – Latvijas valsts ģērbonis iekalts uz valsts oficiālās valūtas monētu aizmugures. Monētas tiek dalītas pa labi, pa kreisi, tām pieskaras arī bomži, padibenes un Latvijai nelojālas personas. Monētas aplīp ar netīrumiem un baktērijām, līdz kļūst par slimību pārnēsātāju. Tas būs labi?

Atgriežoties pie veselā saprāta, rodas vairāki patiesi būtiski jautājumi. Tādi, kā piemēram:

  • Kāda ir Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītājas kompetence šī jautājuma apspriešanā?
  • Vai sižetā viņa pauda pati savu, vai oficiālo Valsts tiesu ekspertīžu biroja viedokli?
  • Kāda velna pēc lai es nebaudītu savu rīta kafiju no krūzes, uz kuras uzdrukāts ģērbonis?
  • Vai tiešām Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tik maz darba, ka tā vadītāja par nodokļu maksātāju naudu var darba laikā gvelzt tādas muļķības?

Cehs izdod dzejas krājumu un apjāj sistēmu

Pēc ilgiem un neveiksmīgiem meklējumiem, beidzot mūsu kolektīvam izdevies atrast “Latvijas Nokiju”. Atrast zelta āderi, kas uzsāks naudas nebeidzamu plūsmu mūsu kontos, gluži kā savulaik klīstošajā leģendā tas izdevās Guntaram Račam, reģistrējoties ar pseidonīmu “Autors Nezināms” (kā rezultātā viņš it kā saņemot autoratlīdzību par katru darbu, kura autors nav zināms).

Lūk, mūsu idejas izklāsts:

Autortiesību likumā teikts:

4.pants. Aizsargājamie darbi

Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

Savukārt AKKA/LAA mājaslapā teikts:

Autors ir fiziska persona, kuras radošo, intelektuālo un māksliniecisko spēju rezultātā radīts literārs vai mākslas darbs. Autori, radot darbus, kļūst par autortiesību īpašniekiem, kam vienīgajiem ir tiesības pilnībā rīkoties ar saviem darbiem, ļaut vai neļaut izmantot tos saskaņā ar pašu nosacījumiem attiecībā uz darbu lietošanu un samaksu par lietošanu.

CEHS.LV kolektīvs nolēmis pieteikties kā autors AKKA/LAA, tāpēc publicējam savu pirmo dzejas krājumu. Tiklīdz viss tiks sakārtots likuma priekšā, par katru no mūsu dzejas rindām, kas tiks izmantotas ārpus šī dzejas krājuma, maksāsiet mums autoratlīdzību.

Ideja kā Cehs

1:0, Latvijas likumdošana. 1:0…

Draudzeņu patversme

Sociālos tīklus jau labu laiku pārpludina aicinājumi no dzīvnieku patversmēm, kas aicina ļautiņus savā aizgādībā paņemt kādu no patversmē mītošajiem radījumiem. Tā kā Cehs.lv radošā triecienbrigāde allaž ir iestājusies par inovācijām un piedāvājuma klāsta paplašināšanu, esam lepni prezentēt mūsu jaunāko labdarības projektu – draudzeņu patversmi. Arī šeit katrs patversmes apmeklētājs var izvēlēties savu nākamo dzīvesbiedru, pirms tam uzzinot sirdi plosošu stāstu par jaunās draudzenes pagātni. Lūk, pirmie patversmē nonākušie cilvēkdraugi, kuri ir gatavi nonākt gādīgās rokās.

Anna, 22

Pūkaina, mīlīga, ļoti patīk spēlēties un ēst no rociņas. Iepriekšējais saimnieks nabaga radījumu bija atstājis mežā piesietu pie koka, tāpēc daudz labprātāk uzturas iekštelpās. Vēlams jau pirmajā dienā mazajam radījumam ierādīt vietiņu kādā no virtuves stūrīšiem, lai vieglāk aprod ar vidi.

muzzle-gagged-furry

Katrīna, 25

Atrasta guļot uz kādas no vecrīgas šaurajām ielām, kur acīmredzot cerējusi pašas spēkiem atrast jaunu saimnieku. Draudzenīte ir tumšas nokrāsas, taču seju bieži rotā balti lāsumiņi. Bez uzpurņa gan palaidnieci nevajadzētu laist pastaigā, jo ļoti mīl iekost.

article-2252078-169E9F84000005DC-487_634x400

Madara, Ilze, Samanta

Šīs trīs koķetās freilenes ir no viena metiena. Visas kā viena – ar raksturiņu un, ja mājās atradīs kaut ko, kas karājas – raustīs uz nebēdu. Ēdiena ziņā nav īpaši izlutinātas – ēdīs gan no bļodiņas, gan vienkārši no zemes. Labi sadzīvos un labprāt spēlēsies ar citām draudzenēm.

party-fails-woo-girls-get-messy-sometimes-that-drunk-face

Ja arī tu sev vēlies jaunu pastaigu un rotaļu biedru, gaidīsim tevi ciemos. Un atceries, ka arī šie, šķietami niknie un mežonīgie radījumi, var kļūt par īstu cilvēka draugu!

Darba sludinājumu patiesā seja

Cements: Konkurētspējīgs atalgojums = nedaudz virs vidējās algas
Cements: CV pievienot bildi = tev būs jāstrādā arī zem galda
Kurbads: Izaugsmes iespējas = ja atradīsi labāku darbu par šo
Cements: Jautrs kolektīvs = šefam ir sūdīga humora izjūta
Špagats: Draudzīgs kolektīvs = svingeru orģijas ik piektdienu
Kurbads: Ērta nokļūšana = 15. trolejbuss
Cements: Birojs pašā centrā = nav, kur nolikt mašīnu
Špagats: Elastīgs darba laiks = esi gatavs strādāt arī četros naktī. Virsstundas, par kurām nemaksā
Kurbads: Labi darba apstākļi = ir galds, krēsls un tualete
Vaidelote: Vēlamas valodas zināšanas = vēlams esi krievs
Cements: Jāzina latviešu un krievu valoda = birojā latviešu valodu neviens nerubī
Vaidelote: Darba transports = bet ne tev
Sencis: Inovatīvs birojs = kāpņutelpā ir maksas kafijas automāts
Kurbads: Stabils atalgojums = stabili neceri uz algas pielikumu

Cehs_DARBS-01Sencis: Radoša vide = mums ir puffi
Cements: Birojā ir virtuve = kafiju būs jāpērk pašam
Vaidelote: Radošs kolektīvs = mārketings strādā ar peintu
Sencis: Draudzīgs kolektīvs = viens otru nodiršam tikai aiz muguras
Špagats: Iespēja apvienot darbu ar mācībām = varēsi droši strādāt arī savās lekcijās
Sencis: Darbs maiņās = dažkārt tev nāksies strādāt naktī
Kurbads: Iespējams apvienot ar studijām = vēlams, lielas krūtis.
Vaidelote: Obligāta vidējā izglītība = nevienam te tāpat nav augstāka
Cements: Darbs no mājām = vajadzēs web kameru
Špagats: Starptautiska kompānija = krievu uzņēmums
Sencis: Vēlme mācīties un apgūt jauno = ja tu nemācēji atdambēt podu, tad tagad mācēsi
Kurbads: Datorprasmes lietotāja līmenī = būs jāprogrammē
Vaidelote: Var apvienot ar studijām = nevar
Sencis: Vēlama prasme strādāt ar datoru = uzņēmums, kas aizvien stagnē deviņdesmitajos
Sencis: Vēlama prasme patstāvīgi pieņemt lēmumus = kad viss būs dirsā, visa atbildība uz tevi
Vaidelote: Meklējam mārketinga vadītāju = meklējam kādu, kurš prot lietot twitteri
Kurbads: Punktualitāte = jāierodas stundu pirms darba laika sākuma
Vaidelote: Meklējam kādu, kurš gatavs augt un attīstīties = visi pārējie šeit ir idioti
Sencis: Meklējam radošu personību = meklējam kādu, kurš spēs savilkt galus ar 100 eiro mēnesī
Sencis: Der bez pieredzes = darbs uz ceļgaliem
Kurbads: Izdevīga bonusu sistēma = maksājam picās un kuponos
Špagats: Bonusu sistēma = reizi mēnesī labākais darbinieks saņem brīvu svētdienu
Sencis: Meklējam dejotāju = meklējam go-go dejotāju = meklējam prostitūtu
Špagats: Sociālās garantijas = garantējam, ka lielākā daļa algas aizies nodokļos

Cehs_DARBS-02Sencis: Saprotošs priekšnieks = līdzjūtīgi pamās ar galvu, kad tu krāmēsi kartona kastēs savas mantas, lai pie biroja durvīm lietū gaidītu ‘Panda Taxi’
Sencis: Meklējam masieri = c===3
Sencis: Meklējam modeli = meklējam masieri = meklējam dejotāju
Kurbads: Iespēja pierādīt sevi = iespēja uzsūkāties līdz priekšnieka vietniecei
Sencis: Meklējam modeli = tev būs jānēsā ekskluzīva zīmola drēbes un jākļūst slavenai. Bet, redzi, tur ir viens āķis…
Špagats: Darba intervija tiks filmēta = pats saproti
Sencis: Darbs ar bērniem = nepieteikties cilvēkiem no Imantas
Sencis: Meklējam mācekli = galvenokārt darbs ar rokām
Benvenuto: Meklējam darbinieku kebabu restorānam = meklējam kādu, kam patīk hujārīt ar nazi pa gaļu
Sencis: Meklējam taksistu = kontakti narkotiku izplatīšanā un prostitūcijā vēlami
Cements: Bieži komandējumi = būs jāsūkā arī ārpus Latvijas
Vaidelote: Piedāvājam praksi = piedāvājam praksi smukām blondīnēm. C vai lielāks. …der arī brunetes, bet tad čista tikai D. …sarkanmatēm, lūdzu, nepieteikties
Sencis: Meklējam cilvēkus ar dvēseli = rižikiem, lūdzu, netraucēt
Vaidelote: Meklējam biroja administratori = C vai lielāks.
Kurbads: Aicinām darbā drošības nozares profesionāļus ar augstu atbildības sajūtu = apsardzes firma meklē izsitējus
Vaidelote: Garantēta jautra kompānija = džeks no IT tevi konstanti izvedīs no pacietības ar stulbiem jokiem.
Kurbads: Komandējumi uz ārzemēm = cilvēktirdzniecība uz Īriju un Rumāniju
Kurbads: Ģimenisks kolektīvs = kaitinoši familiāri kolēģi
Kurbads: Inovatīvs uzņēmums = pamazām atsakāmies no Windows XP
Kurbads: Darba tālrunis = darbs 1188
Benvenuto: Saliedēts kolektīvs = vidēji divreiz nedēļā kādam kolēģim ir jubileja, tāpēc būsi spiests trešdaļu algas iztērēt “sametoties dāvaniņai” un rīt sāļās tortes no salvetēm

Cilvēkam vajag suni.

Es mīlu dzīvniekus. Mana sirds sažņaudzas sāpēs, kad iedomājos par tiem simtiem un tūkstošiem pamesto, pieradināto un padzīto kaķu, suņu, kāmīšu un fretku. Protams, nevēlos Jums melot. Es mīlu tikai četrkājainus un spalvainus dzīvniekus. Zirnekļi man riebjas un uz putniem man ir pohuj. Podā noskalota zelta zivtiņa? Pie dirsas.

Tas notika agrā bērnībā. Man bija kādi gadi trīs, vai četri, varbūt pat pieci, bet ne vairāk. Ziemassvētkos man uzdāvināja sunīti. Mana ģimene dzīvoja riktīgākajos Latgales laukos, un mans tēvs, stingrs un apņēmīgs cilvēks, pateica, ka mums vajag suni. Sargu. Mamma uzreiz ieminējās, ka suns būs man, un ar savu suni es iemācīšos atbildību un disciplīnu, lai ko tas arī nozīmētu. Tēvs biku parūca, taču neko rupju manā klātbūtnē neteica.

Suns bija prasts sētas krancis. Smuki melns, ar baltu plankumu uz krūtīm. Tēvs viņu nosauca par Cēzaru. Pavisam maziņš kucēns, tik mazs, ka pat manā bērna klēpī tas saritinājies jutās ērti un omulīgi. Pirmo nakti mēs gulējām zem vienas segas, divi bērni — es un mans labākais draugs Cēzars.

Gāja laiks. Reiz pienāca tā diena, kad Cēzaram bija jāsāk pildīt savi tiešie pienākumi. Ādas siksnu ap kaklu, pie ķēdes, no paviršas suņubūdas dziļumiem, viņam vajadzēja riet uz nepazīstamiem cilvēkiem. Es vēroju Cēzaru sakumpušu, ar drebošu asti starp kājām, nedabiski iešķiebis galvu viņš mēģināja pārkost siksnu. Izbrīnīts es pamanīju, cik Cēzaram var būt dziļš un gudrs skatiens. Sakniebis lūpas, visā savā bērna nopietnībā, es Cēzaru tūdaļ atbrīvoju, un mēs devāmies atpakaļ uz manu istabu. Draugus nesien ķēdē. Mamma uzlika tētim pirkstu uz mutes, un viņš tikai smagi nopūtās.

Draugi

Cēzars neko ilgi manā istabā neuzturējās. Pēc pāris dienām viņš pazuda. Tēvs teica, ka sunim mājās nav vietas. Es toreiz biju izbrīnīts, jo Cēzars taču nebija īpaši liels suns. Aptuveni mana auguma, un es nekad nebiju dzirdējis pārmetumus par to, ka istabā nebūtu vietas man. Mums abiem pietiktu vietas. Mamma teica, ka suni vajadzēja iemidzināt. Es toreiz nesapratu, jo Cēzaram nekad nebija grūtības iemigt. Bez jebkāda pamudinājuma, manā gultā, viņš vienmēr aizmiga pats un gulēdams diezgan saldi krāca. Vectēvs teica, sūds ar to suni, skat’ kāda man jauna, silta veste. Melna, ar baltu plankumu uz muguras. Mēs cieši apskāvāmies.