Monthly Archives: aprīlis 2014 - Page 2

Kaspars Dimiters, geji un propaganda internetā

Pēdējās desmitgades laikā pasaule un sabiedrība kļūst arvien liberālāka. Cilvēki sāk arvien brīvāk uztvert un pieņemt citādāk domājošos. Homoseksuāli orientēti cilvēki vairs nebaidās atklāt savu dzīvesveidu un visi arvien skaļāk runā par iecietību un geju tiesībām uz līdzvērtīgu dzīvi. Sociālie tīkli, balansējot uz demokrātiskās runas brīvības robežas, tiek izmantoti, lai arvien biežāk un skaļāk paustu savus uzskatus. Dažāda veida provokācijas kļuvušas teju vai par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Tieši tāpēc pienācis laiks padomāt – vai šī ir tā pasaule, kurā vēlamies vērot pieaugam savus bērnus? Vai tiešām šī propaganda ir tas, kam vajadzētu likt mūsu jaunākās paaudzes dzīves uztveres pamatakmeņus? Atbilde ir vienkārša: NĒ!

CEHS.LV ir gatavs kļūt par karognesēju un uzsākt parakstu vākšanu, lai nepieļautu degradējošas propagandas publicēšanu internetā. Mēs vēlamies pasargāt mūsu bērnus no maldiem un uzskatām, ka viņi ir pelnījuši normālu bērnību. Tieši tāpēc nebaidīsimies to pateikt skaļi – Kasparam Dimiteram jāliedz pieeju internetam!

Dalies ar šo ziņu un, iespējams, kopā mēs piedzīvosim to dienu, kad, atverot internetu, sejā vairs nelidos šī marasmātiķa murgi.

CEHS dodas uz ADWARDS

Vērīgākajiem lasītājiem nebūs noslēpums, ka radošā trieciendivīzija CEHS.LV katru gadu piedalās radošās izcilības festivālā ADWARDS. Arī šogad nesēdējām malā un pieteicām savu veikumu “darba uzdevumu” kategorijā. Komentāri ir lieki, ļausim mākslai runāt pašai par sevi.

Ceram uz to, ka aktīvākie lasītāji novērtēs šo darbu tautas balsojumā.

Esmu ar Tevi, Andri!

Pirms neilga laika cienījamie lomogrāfijas darbnīcas kolēģi nāca klajā ar iedvesmojošu uzrunu mūsu valsts prezidenta atbalstam. Kopš tā brīža neskaitāmi cilvēki pie manis vērsušies ar jautājumu par to, kādēļ uz apsveikuma kartītes nav mana paraksta. Esmu iekūlies daudzās divdomīgās un kutelīgās situācijās, saņēmis draudu vēstules sociālajos portālos un ticis zākāts par patriotisma trūkumu. Pat izcilā latviešu literāta Andra Kiviča dzīvesgudrās atziņas nav spējušas kliedēt šo karsto, caururbjošo spriedzi.

Tagad esmu sapratis savu kļūdīšanos. Atzīstu – biju kā gļēva bezrakstura amēba. Taču svarīgākais ir tas, ka vēlos vērst visu par labu. Šī iemesla dēļ, esmu sagatavojis personīgu atbalsta apsveikumu Andrim. Tieši no manis. Tā kā manas iemaņas prozā ir vājas, šoreiz runāšu par savām jūtām vīrišķā dzejā. Ceru, ka tas mūs vēl vairāk satuvinās un liks saprast, cik patiesībā dvēseliski cieši blakus varam viens otram būt. Un kļūt.

Dzejas darba nosaukums ir “Pretī uzvarai”

Miglainas dūmakas ietītā rītā,
Ejam ar Tevi mēs vienotā svītā,
Triumfa liesmiņas acīs mums dej,
Fortūnas pavadā laime smej!

Mums nerūp, ka priekšā spējš jasmīnu krūms,
Nebūs šīs ērms nekāds šķērslis mums,
Pāri tam lēksim, uz priekšu tik trauksim,
Pārējos biedrus vēl līdzi sev sauksim!

Kopā mēs vienoti uzvarai,
Kopā mēs abi tai noticam,
Kopā mēs trauksimies mākoņos,
Kopā mēs ziedēsim rītdienai.
Kopā mēs vienoti uzvarai,
Patiesai, īstenai, mirdzošai.
Kopā mēs abi kā limuzīns,
Ieeļļots, patīkams, brīnišķīgs!

Ar šo attēlu vēlos paust to dejisko gaišumu un cilvēcisko mirdzumu, kam allaž vajadzētu caurstrāvot mūsu attiecības.

Dzerbudisms – īstā darba dzens

Reiz kāds darba ļaužs, samaksājot ierasto taksu 12 eiro, jautājis Nahdarim – kāpēc pasaulē ir iekārtots tā, ka viņš strādājot slapju muguru un tāpat esot nabags, turpretī citi tai pašā laikā ни хуя nedara un ir pārtikuši. Nahdaris atbildējis:
– Tie kas strādā – ne sūda nav paveikuši. Tie kas nestrādā – sen jau visu padarījuši.
Darba ļaužs acumirklī ieguva apskaidrību un aizdevās tālāk savās gaitās līdz mūža galam auklējot sevī sajūtu, ka ir apjāts.

Rubrika: CEHS atbild

Īss ieskats situācijā, kas izveidojas, kad atsūti Ceham e-pastu, kurā pie saņēmējiem redzamas 130 dažādu reklāmas aģentūru darbinieku elektroniskā pasta adreses:

Pēc mirkļa reaģē vēl kāds saņēmējs, kurš cenšas izmantot izdevību:

Protams, ka mēs atbildam!

CEHS pauž atbalstu valsts prezidentam!

Pēdējā laikā ir, eeeee… izskanējuši, varētu pat teikt – dažādi viedokļi. Tas mums liek aizdomāties. Nav jau tā, ka… nē, nu, vispār jau mēs cenšamies tā kā atturēties no kāda nosodīšanas, bet situācija prasa, eeeee… mērīt. Nē, pieņemt mērus. Ne jau pilsētas. Nu, un tad mēs izsūtījām ielūgumus… ielūgumi bija spēkā un, eeeee… tie bija spēkā esoši. Mēs sanācām kopā, lai vienotos. Varētu pat teikt, lai spriestu par šo jautājumu. Bija skaidrs, ka jautājums ir ļoti būtisks, tāpēc to bija jāapspriež kolektīvi. Un mēs, eeeee, sapratām, ka tas nav tik viennozīmīgi. Nevar tā vienkārši pateikt, ka, eeeee… Nu, nav tā, ka viss ir vai nu balts vai melns. Ka pienāks tāda situācija. Es atkārtošu, šeit ir abpusēja… Viena no versijām, ja saka… nu, ka mums ir slikts prezidents. Šis jautājums skan arī tagad. Mēs vienojāmies, ka  vajadzīgs at… …balss, eeeee… ATBALSTS! Un savā nostājā mēs paliksim.

Tas būs kādam jādara, tāpēc CEHS ir pateicis šo lietu. Bet mums tas tomēr liekās, mēs nepiekrītam tam, ka tiek uzsvars. Tagad ir visa pasaule atvērta, nevienu nepiespiedīsi skatīties to, ko viņš negrib vai viņš uzskata, ka viņam nav jēga. Mums šķiet, tur ir tas jautājums ir ļoti abpusējs, ka tur ir vēl viena, vēl viena sfēra, kur mums daudz nopietnāk ir jāpiestrādā. Nav pamata teikt, ka prezidents ir sliktāks. Citiem varētu pat būt tā, eeeeee… Varbūt ne gluži vēl sliktāks. Bet tas ir diskutabls jautājums.

Andri – mēs esam ar tevi!

Kā redzams, savus parakstus, eeeee, prezis… nē, prezidentam, varētu pat teikt atbalstīšanai, esam jau uzlikuši. Aicinām nestāvēt malā arī mūsu lasītājus. Atstājiet savu atbalstu komentāros!

Sniega bumbas efekts.

Vidusmēra sniegavīrs sver aptuveni trīsdesmit kilogramus. Tas ir uz pāris kilogramiem vairāk, nekā sver vidusmēra sniegavīra cēlājs. Tāds standarta sniegavīrs, kurš sastāv no trim pamatīgām sniega bumbām, kuras simbolizē kājas, rumpi un galvu, un no dažādiem aksesuāriem, tādiem, kā rokas, deguns, acis un pogas. Katra sniega bumba tiek savelta no saujas izmēra pikas. Ārzemēs to sauc par sniega bumbas efektu un šo jēdzienu attiecina uz dažādām dzīves sfērām, kad no kaut kā maza, veicot secīgu darbību, izveidojas kaut kas liels. Kāds gudrs ķīnietis reiz teica, ka tūkstoš jūdžu ceļojums sākas ar vienu soli, kas nozīmē aptuveni to pašu. Pastāv arī tāds jēdziens kā „tauriņa efekts”, bet šis jēdziens ir tikpat truls un sekls, kā tāda pat nosaukuma Holivudas filma.

Jaunām meitenēm patīk sliktie zēni. Mūsu skolas sliktais zēns bija Ainārs un viņš mācījās ar mani vienā klasē. Jebkurā vietā, klasē vai skolas autobusā, viņš konsekventi aizņēma pēdējās rindas, regulāri iekaustīja klasesbiedrus un sagādāja rūpes visai skolai. Mans skolas sols allaž atradās kaut kur pa vidu, lielākoties pie loga. Līdz ar to man bija iespēja gan klausīties un sadzirdēt skolotāja teikto, gan piedalīties klases sociālajā dzīvē. Arī attālums no Aināra bija drošs, ej nu sazini, kas šim iešaujas prātā. Dažreiz es sapņaini skatījos pa logu, dažreiz es sapņaini skatījos uz Diānu. Diāna bija klases skaistākā meitene. Olimpiāžu uzvarētāja un kora soliste. Vienreiz es pat saņēmos drosmi un pavadīju viņu līdz mājām. Nācās izdomāt patizlu ieganstu, ka es dodos apciemot savu vecomāti un mums ar Diānu ir pa ceļam. Es neuzdrošinājos piedāvāt palīdzību viņas somas nešanā, bet ceru, ka tā nebija pārāk smaga. Neba mums bija īsts randiņš, pasarg Dies’. Tikt nokristītam par brūti un brūtgānu, to mana nepilngadīgā psihe nebūtu izturējusi.

Klases sociālā dzīve izpaudās visnotaļ aktīvi. Mums vēl nebija feisbuks, pat draugiem.lv nebija, taču mēs aizpildījām viens otra anketu klades un stundu laikā apmainījāmies ar roku rakstītām zīmītēm. Atceros, tā bija matemātikas stunda, kad man pie muguras piebikstīja aizmugurē sēdošā Līga, un pasniedza zīmīti. Diānai. No Aināra. Pie joda ētiku un nerakstītos likumus, es slepus atvēru zīmīti:

Mana sirds sažņaudzās. Tam cirvim pietika drosmes izdarīt to, par ko es varēju tikai sapņot. Šis pat bija pacenties rakstīt glīti. Ne tā kā parasti. Mana iztēle jau zīmēja riebīgi romantiskas ainas. Ainārs ar Diānu iet sadevušies rokās. Iet uz kino. Sūcas pustumšās kāpņutelpās. Saspiedis miklajā plaukstā pildspalvu, es uzšņāpu pāris svītras tanī nolādētajā zīmītē un padevu tālāk. Tā aizceļoja cauri visai klasei, līdz nolaidās uz pirmā sola, pie Diānas. Viņa atvēra zīmīti, aplūkoja un viņas seju izrotāja vairākas izteiksmīgas emocijas. Visas negatīvas un nosodošas. Diāna pagriezās, sameklēja ar acīm Aināru, un dusmīgi pagrozīja pirkstu pie deniņiem. Varētu parādīt pigu vai faku, bet Diāna stāvēja pāri tik vulgāriem žestiem. Manis uzlabotā zīmīte izskatījās šādi:

Padsmit gadus vēlāk, redzot savas ilustrācijas publicētas labākajos Latvijas un Skandināvijas žurnālos, es neesmu ne uz pusi tik priecīgs, cik toreiz, veicot savu pirmo zīmējumu. Ļoti iespējams, ka tieši šī epizode man lika izvēlēties mākslu par savu profesiju un sabiedroto. Nolādētais sniega bumbas efekts.

CEHS.lv paziņo par portāla likvidēšanu

Ir pagājuši vairāki gadi, kopš uzsākām mūsu radošo darbību. Esam sasnieguši daudz, jo daudz, radošuma virsotņu. Kuluāros pat baumo, ka pērnā gada AdWards laikā likvidēja veselu balvu kategoriju, tikai lai varētu nepiešķirt balvu Ceham. Mēs esam izauguši tik lieli, ka drēbes jau sen vairs nevar savaldīt mūsu uzbriedušos muskuļus.

Tāpēc ir pienācis laiks klapēt šo bodīti ciet. Mēs, atšķirībā no Pugačovas un Renāra Kaupera, apzināmies, ka tālāk vairs nav, kur iet. Vairs nav, kur izaugt. Viss labais jau ir bijis un nākotne mūs gaida tikai un vienīgi ar asarām, vilšanos un smeldzi par aizgājušo jaunību. Un no šīs smeldzes nekas radoši izcils izaugt nevar.

Pilnībā gan nelikvidēsimies, mūsu kolektīvs drīzumā, portāla Tvnet un Toma Ostrovska paspārnē, atklās jaunu vīriešu dzīvesstila blogu kur filmu recenzijas mīsies ar receptēm un padomiem par bērna audzināšanu. Domājam, ka tas ir vienīgais veids, kā turpināt pastāvēt.

Paldies, ka bijāt kopā ar mums visu šo laiku! Nākotnē tiekamies portālā Čalis.lv!

Toma Ostrovska karikatūru kolāža.