Pretīguma cikls

Dzīve reizēm piespiež darīt to, ko pats sev nenovēli. Tomēr ar sakostiem zobiem un aizturētu elpu, es katru rītu pirms darba pamanos ieskriet lokālajā lielveikalā. Viens “X”, šķiet, apzīmē ne tikai veikala potenciālu, bet arī romiešu numerācijā minimālo minūšu skaitu, ko visticamāk nāksies ziedot mirstot rindā. Ar dalītām emocijām to vienmēr esmu uztvēris par īstu…

Mazā Parīze nespēj apmierināt latvietes

Visas sievietes vēlas apmeklēt Parīzi. Tā ir kā slimība, stils un rokraksts vienlaikus. Knapi sasniegušas pupu augšanas vecumu, kuces vēl nezina par ko viņas vēlētos kļūt un ko sasniegt savā dzīvē, kad kļūs pieaugušas. Bet viņas zina pavisam skaidri, ka vēlas apmeklēt Parīzi. Kāpēc? Šis jautājums mani ir tirdījis gadiem, bet beidzot esmu nācis pie…

Zelta griezums gūstekņa acīm.

Ir vēls vakars un zilajā televizora ekrānā ir iestājusies kārtējā reklāmas pauze, kas cenšas iebarot uzlabotu veļas pulveri un kādu šokolādes izstrādājumu. Pārējās reklāmas nav vērts pieminēt, jo to piedāvājums man vajadzīgas tikai brīžos, kad jāatstāt iespaidu uz cilvēkiem, kuri man ir vienaldzīgi vai pat nepatīkami. Ienīstu reklāmas pauzes, jo tas nozīmē, ka atkal pienācis laiks…

Dzerbudisms – pareizas investīcijas ceļā uz apskaidrību

– Skolotāj, vai laicīgās dzīves baudas un nauda var patraucēt mums sasniegt apskaidrību? Nahdaris pārlaida vienaldzīgu skatu pār savu skolnieku sejām un atbildēja: – Vairs nevar, – ar skumjām atceroties kā vēl naktī Spīķeru bordelī notrieca ekskursijai uz Kijoto iekasētos līdzekļus.

Prezidents Pēteris

Gaidītākais notikumus bija sagaidīts, Bērziņu ģimene kļuva par vienu dzīvībiņu bagātāka. Puika bija piedzimis perfektā svarā, perfektā veselībā, perfektā noskaņojumā. Mamma un paps sadevās rokās, pavērās viens otra acīs, tad uz mazuli, tad atkal savā starpā un vienbalsīgi izrunāja: „Pēteris!” Laimīgais tēvs saknieba lūpas un mamma nežēloja dažu asaru. Kaut arī Pēteris katru gadu kļuva…

Tava laime būs sāpes

Man blakus apsēdās uzticamais suns, kura spalvā manīju pāris sirmus matus. “Heh, labs puika. Cik ilgi jau Tu esi ar mani? Gadi astoņi?” Atbildi nesagaidīju, jo suns taču neprot runāt. Jautājums vairāk bija retorisks. Viņš bija atnesis bumbu, taču gan man bija apnicis viņu sviest, gan viņam bija apnicis to nest. Zinu, tie ir vēl…

Motorolleris – muļķa pazīme, sabiedrības bieds

“Klau, davaj, aprīkosim tabureti ar diviem riteņiem un virtuves kombaina motoru!” bija tā ģeniālā ideja, kas mums atnesa veselu idiotu paaudzi. Daba vienmēr parūpējas, lai ar domāšanu neapdāvinātās personas būtu identificētas – par to aizdomājos, kad pie vietējā lielveikala redzēju sapulcējušos veselu baru ar nepilngadīgiem baikeriem, kuri, metuši izaicinājumu dabiskajai atlasei, mērījās ar skaļāko “zīīīīī”…

Idiotu fabrika

Jau gadiem pašmāju telekanāli piedāvā skatītājiem TV šovus, kuriem visiem ir viena kopīga iezīme – tie būvēti ar domu, ka skatītājs ir idiots. Skumjāks par to ir vienīgi fakts, ka tā ir patiesība. Ir skaidrs, ka šāda pieeja varēja funkcionēt pirms padsmit gadiem, kad zilos ekrānus viena pēc otas pāršalca arvien jaunas fabrikas. Latvijas ekrānlūris…

Izsludināta pieteikšanās balvai “Platīna pele 2013″. Vai pieteikties?

Saņēmām preses relīze no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA). Tajā mūs aicina pieteikties Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balvai “Platīna pele 2013”. Pieklājīgi atbildējām LIKTA, ka pagaidām vēl nejūtamies cienīgi pretendēt uz šo balvu, taču viņu atbilde bija tieša un nepārprotama, citēju: “Jums jāpiedalās kategorijā “Labākais E-skolotājs”! Internetā mēļo arī par citiem šīs…

Rakstam līdzīgs priekšmets

“Jau ziņots, ka 23.augustā Rēzeknes pusē aizdomās par bruņotas laupīšanas veikšanu tika sākta 1965.gadā dzimušā Tokaho meklēšana. Viņš šajā dienā ap plkst.17 bija iegājis kādā autoservisā Rēzeknē un, piedraudot ar apgrieztai medību bisei līdzīgu priekšmetu, sasējis servisa darbinieku, bet pēc tam nolaupījis automašīnu «Audi Q7».” Cements: Apgriezta bise. Cements: Tas ir tā, ka viņš tēmēja…

Es neesmu labs cilvēks. Pirmā daļa

Septītā klase, pārtraukums. Bija dzestra marta diena un debesu pelēkie toņi tikai akcentēja skolotājas Modrītes pēdejās stundas nobeigumā teikto: “Viduvējības, jūs visi esat viduvējības!” Ejot cauri gaitenim dzirdēju strauji tuvojošos soļus. Pagriezu galvu, redzēju Modri. Viņš bija klases nosacītais līderis, vismaz ja runa bija par apcelšanas upuru izraudzīšanu starp vājākajiem skolēniem. Vārdu sakot, tipisks topošais…