Zelta griezums gūstekņa acīm.

Ir vēls vakars un zilajā televizora ekrānā ir iestājusies kārtējā reklāmas pauze, kas cenšas iebarot uzlabotu veļas pulveri un kādu šokolādes izstrādājumu. Pārējās reklāmas nav vērts pieminēt, jo to piedāvājums man vajadzīgas tikai brīžos, kad jāatstāt iespaidu uz cilvēkiem, kuri man ir vienaldzīgi vai pat nepatīkami. Ienīstu reklāmas pauzes, jo tas nozīmē, ka atkal pienācis laiks…

Dzerbudisms – pareizas investīcijas ceļā uz apskaidrību

– Skolotāj, vai laicīgās dzīves baudas un nauda var patraucēt mums sasniegt apskaidrību? Nahdaris pārlaida vienaldzīgu skatu pār savu skolnieku sejām un atbildēja: – Vairs nevar, – ar skumjām atceroties kā vēl naktī Spīķeru bordelī notrieca ekskursijai uz Kijoto iekasētos līdzekļus.

Prezidents Pēteris

Gaidītākais notikumus bija sagaidīts, Bērziņu ģimene kļuva par vienu dzīvībiņu bagātāka. Puika bija piedzimis perfektā svarā, perfektā veselībā, perfektā noskaņojumā. Mamma un paps sadevās rokās, pavērās viens otra acīs, tad uz mazuli, tad atkal savā starpā un vienbalsīgi izrunāja: „Pēteris!” Laimīgais tēvs saknieba lūpas un mamma nežēloja dažu asaru. Kaut arī Pēteris katru gadu kļuva…

Tava laime būs sāpes

Man blakus apsēdās uzticamais suns, kura spalvā manīju pāris sirmus matus. “Heh, labs puika. Cik ilgi jau Tu esi ar mani? Gadi astoņi?” Atbildi nesagaidīju, jo suns taču neprot runāt. Jautājums vairāk bija retorisks. Viņš bija atnesis bumbu, taču gan man bija apnicis viņu sviest, gan viņam bija apnicis to nest. Zinu, tie ir vēl…

Motorolleris – muļķa pazīme, sabiedrības bieds

“Klau, davaj, aprīkosim tabureti ar diviem riteņiem un virtuves kombaina motoru!” bija tā ģeniālā ideja, kas mums atnesa veselu idiotu paaudzi. Daba vienmēr parūpējas, lai ar domāšanu neapdāvinātās personas būtu identificētas – par to aizdomājos, kad pie vietējā lielveikala redzēju sapulcējušos veselu baru ar nepilngadīgiem baikeriem, kuri, metuši izaicinājumu dabiskajai atlasei, mērījās ar skaļāko “zīīīīī”…