Monthly Archives: maijs 2013 - Page 2

Prostitūtas? Izspiedēji? Labdarība?

TV aizvien bija ieslēgts un blakus gulēja pudele, kas veltīja man nožēlas pilnu acu skatienu. Var jau būt, kļūdos, taču varu apzvērēt, ka dzirdēju viņu sakām „atver logu, ielaid telpā svaigu gaisu, citādi mēs te abi dirsā nosmaksim!” Izpūtu kārtīgu devu gaisa atsvaidzinātāja, uzvilku šmotkiņas un devos prom pirms tās ir piesūkušās ar to, ko viņi sauc par ceriņu aromātu. Svaigs gaiss, izrādās, pārsteidzoši smird.

Mana ikdiena nav satraucošu notikumu un spontānu lēmumu pilna. Pat neapsvēru variantu, ka būšu spējīgs sevi pārsteigt ar nezināmas izcelsmes tetovējumu, mistiski zilu aci vai nepazīstamu cilvēku raidītiem acu skatieniem, kas pauž „hej, trakuli – tu vēl dzīvs? Tu nu gan dod, zvērs, haha!”. Nē, es to nepazīstu, tas nav man. Turklāt Valmiera ir pārāk maza tādām aktivitātēm. Nav iespējams pat uz veikalu pēc āboliem aiziet, neuzskrienot virsū avīžzēnam, mēram un šerifam, kurš pie viena arī prasmīgs namdaris. Visas sarunas sākas un beidzas ar “Ahoi Valmier’ Puik’!” Ne pārāk pateicīgi īstai rokenrola bohēmai. Taču viena lieta šoreiz man nelika mieru.

Tālrunī pēdējais zvanītais numurs plkst. 04:43 bija nezināmas izcelsmes. Mans satraukums bija spēcīgs. Gluži kā vecpuiša labā roka. Varbūt esmu uzdrošinājies piezvanīt šķietami vieglajai kasierei no Maximas un iznīcinājis visas nākotnes cerības viņu savaldzināt, lai tiktu pie atlaidēm gaļai. Varbūt esmu piezvanījis loham no pamatskolas, lai izaicinātu pēc stundām sporta laukumā. Varbūt beidzot esmu noskaidrojis vai Rīgas prostitūtas brauc uz reģioniem. Neziņa ir destruktīva, tāpēc biju apņēmības pilns no tās atbrīvoties.

Ar nelielu kņudoņu vēderā piespiedu gumijoto zaļo klausules pogu. Prātā izspēlēju dažādus scenārijus. Biju sagatavojis nelielu atvainošanos, patīkama pārsteiguma frāzes, taču aizvien nezināju kā pavaicāt ar ko runāju tā, lai saglabātu stilīgā un vēsā džeka imidžu. Cerēju, ka viss norisināsies pats no sevis. Zvans.

„Pīīīp. Paldies, Jūs esat ziedojis latu dzīvnieku patversmei.”

Es jutos appists. Divreiz. No otras puses – nojautu, ka dziļi sirdī esmu labs cilvēks.

Reklāmists

Visi zina vismaz vienu. Bet, visticamāk, kādus 10, kas katru dienu atvemj no lielajām kompānijām nopizģītās idejas latviešu valodā savos ultra stilīgajos ofisos, kuru dizaineris pirms projekta sākšanas izlasīja nevis vienu, bet DIVAS grāmatas par to, kā projektēt, lai nebloķētu kreatīvo enerģiju. ANGLISKI.

Nepietiek ar to, ka sarunājoties ar viņu pēkšņi prātā nojaucas visas morāles normas, kas ikdienā saka – nogalināt ir slikti. Viņš principā nežēlo nevienu sava sarunu biedra maņu, uzbrūkot vizuālajai uztverei ar savu absurdo ģērbšanās stilu, bet dzirdei – ar nebeidzamo murgu par bezjēdzīgām aplikācijām, web dizainiem vai to, kā vienā restorānā, kur viņš brančoja, nožēlojams viesmīlis izlēja viņa baltvīnu, it kā nezinātu, ka apkalpo reklāmas rojalitāti. Viņa apģērbs cenšas pārrakstīt evolūcijas teoriju, demonstrējot, ka spēcīgas, attīstītas miesasbūves vīrieši patīk tikai sievietēm, kuras domā “kastē”, bet pārējām patīk dzīvot “uz naža asmens”, cerot, ka kritiens no fiksīša nepārlauzīs viņas mīļotā augšstilbu. Pagaidām caurspīdīgi legingi, caur kuriem koķeti var redzēt biksīšu maliņu, vīriešiem vēl nav jaunais modes kliedziens, bet, ja būs, viņš būs pirmais, kurš tviterī sūdzēsies, ka uz tiem jau paspējis uzliet savu ikrīta latti.

No sākuma viņš bija tikai viegli kaitinošs un viņa draugi tikai laiku pa laikam “nejauši” aizmirsa viņam piezvanīt. Taču pēc tam, kad viņš saņēma savu pirmo atalgojumu, sākās bezgalīga spirālveida kustība uz leju. Viņa draugu loks kļuva tikpat šaurs, kā viņa bikšu staras un pārsvarā sastāvēja no cilvēkiem, kuri izmēģināt jaunākās aplikācijas un sociālos portālus uzskata par savu pienākumu. Sēžot un blenžot sava radošā ofisa griestos, viņš sāka prātot: “Es par to sūdu, ko izdomāju pa pusei piepisies, pa pusei aizmidzis saņēmu vairāk, kā lielākā daļa cilvēku saņem strādājot 2 nedēļas 8 stundas dienā. Es nezinu, ko gan citu tas varētu nozīmēt, kā vien to, ka….. Es… Es esmu labāks par viņiem visiem….”

Šī sakropļotā loģikas kļūda, kad savā galvā tiek nosvītrotas visas liekās vienādojuma daļas, kuras norāda, ka viņš tomēr nav savas paaudzes ģēnijs, kas “izdomā, ko citi smērēs uz maizes rīt”, tagad ir viņa dzīves vadlīnija. Jo viņš IR savas paaudzes radošā izcilība. Paskaties, katram paskastē ir pa Maximas lapelei ar jaunajām akcijas precēm. Kurš izvēlējās krāsas otrajam atvērumam? Viņš. Kurš “izkāpa no kastes” un ierosināja, ka šoreiz lielo atlaižu procentu zīmes būs citā fontā? Viņš. Viņš izdomā, ko mēs, mazie cilvēki, rīt ēdīsim. Viņš izdomā, kur to pirksim. Nevar viņš izdomāt tikai to, kāpēc tā sāpe vaigos un mandelēs ir kļuvusi par ikdienu.

Pulcēšanās brīvība

Vēl pirms divdesmit gadiem mums nebija gandrīz nekādu tiesību. Laiks gāja uz priekšu un tagad, padzirdot par jaunām tiesībām, modernā latvieša acis iemirdzas. Viņš šņauc tās iekšā kā kokaīnu un vēlas darīt pilnīgi visu, kas ir atļauts. Pēdējās desmitgades lielākais hits – pulcēšanās brīvība.
Savulaik mēs pulcējāmies, lai izveidotu Baltijas ceļu. Mēs pulcējāmies, lai sēdētu pie ugunskuriem barikāžu laikā. Mums bija vīzija un mērķis – mēs to realizējām. Šobrīd cilvēki pulcējas, lai parādītu, ka viņiem ir velosipēds, motocikls, jaunas skrienamās kurpes vai modīga orientācija. Nav skaidrs, kurš bija brīdis, kad šī nozīmīgā brīvība un revolūcijā savilktā dūre kļuva par ļenganu netīrumu pozēšanu kameru priekšā, bet ir skaidrs, ka tas patiesi ir noticis.

Moto sezonas atklāšana
Bars ar pozeriem lēnām brauc cauri pilsētai, bloķējot satiksmi. Viņi nepārtraukti gāzē tukšgaitā (acīmredzot – lai motocikli nenoslāptu) un smaidīgi māj ar roku visiem trim pasākuma vērotājiem. Tie ir divi tūkstoši motociklistu no visas Latvijas, kuri izmanto pulcēšanās brīvību. Rīdziniekiem tas sagādā tikai un vienīgi neērtības, tāpēc viņi šos motociklistus un ienīst. Piedāvāju moto sezonas atklāšanu rīkot uz Tallinas šosejas, posmā starp Salacgrīvu un Ainažiem.

Velo kritiskā masa
Bars ar pozeriem lēnām brauc cauri pilsētai, bloķējot satiksmi ne tikai uz ielas, bet arī trotuāra. Tādējādi – viņus ienīst arī gājēji. Šis pasākums notiek, lai pievērstu pilsētas iedzīvotāju uzmanību šaušalīgajau velobraucēju diskriminācijai, jo pāris jauni veloceliņi gadā droši vien nav pietiekami – vajadzētu pilsētā pilnībā aizliegt satiksmi ar automašīnām. Visu ziemu fiksītis ir redzējis tikai viedtālruņa kameru, tagad var parādīt to draugiem arī ārpus instagrama. URĀ! Tu to esi paveicis! Vectētiņš, kurš mira frontē, noteikti būtu lepns! Piedāvāju velo sezonas atklāšanu rīkot Tallinas šosejas, posmā starp Salacgrīvu un Ainažiem.

Jebkurš maratons
Bars ar pozeriem, kuri nespēj vienkārši noskriet maratonu – viņiem obligāti jāmaksā dalības maksu un jāskrien kopā ar vēl pāris tūkstošiem varoņu. Šī pulcēšanās ir vēl sliktāka par iepriekšējām, jo neviens moto vai velobraucējs tev pusgadu iepriekš nestāsta par to, kā gatavojas pasākumam. Nemaz nerunājot par sociālos tīklus piesārņojošajām ziņām: “Tikko noskrēju 2,1 km ar Endomondo, nākamnedēļ plānoju noskriet 2,3 km”. Nedēļu pirms maratona, tā dalībnieki kļūst īpaši neciešami un katru otro dienu tā kā nejauši pārjautā, vai Tu arī skriesi.
– “Nē.”
– “Ā, pareizi – Tu taču neskrien, haha. HAHAHAHA!”
Maratona rīkošanai tiek slēgta satiksme lielā daļā pilsētas. Tūkstošiem cilvēku viņus ienīst. Normāli cilvēki savācas kopā, lai nodarbotos ar komandu sporta veidiem, maratonisti savācas pāris tūkstošu barā, lai skrietu “vienītī”. Piedāvāju maratonus rīkot mežā un noteikt maksimālo maratona dalībnieku skaitu – viens cilvēks.

Geju praids
Tiek noslēgta ieeja Vērmaņdārzā un moderni orientēti cilvēki ar saviem draugiem ierodas padižoties visas Latvijas priekšā: “Redz, kādi mēs normāli!” Pasākuma mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību geju diskriminācijai un parādīt, ka viņi ir tādi pat cilvēki, kā visi pārējie. Respektīvi: “Mēs neesam citādi, tāpēc mums vajag gājienu, lai parādītu, cik parasti mēs esam.” Domāju, ka ar tādiem pat panākumiem varētu cīnīties pret nāvessoda atjaunošanu valstī, publiski parkā pakarot cilvēkus. Piedāvāju geju praidu rīkot kādā valstī, kur viņu tiesības patiesi tiek diskriminētas.

Jebkura politiska rakstura pulcēšanās
Bars ar idiotiem.

Šo un visas iepriekš minētās grupas vieno kopīga, tomēr klaji maldīga vīzija – viņiem šķiet, ka kādu tas interesē. Vienīgās sajūtas, ko tas izraisa līdzcilvēkos ir naids. Un nevis tāpēc, ka būtu pretenzijas pret kādu konkrētu cilvēku grupu, bet gan tāpēc, ka jūsu sasodītie pasākumi traucē mūsu ikdienas gaitas. Piedāvāju viņiem visiem vienkārši iet dirst.

Viss ekoloģiskais nolemts sapūšanai – arī kultūra

Cehs.lv jau rakstīja par ģeniālo izgudrojumu “Eko-slauķis”, tāpat esam ironizējuši par to, ka Eko latvietim ir tas pats, kas VIP krievam. Vārdsakot, esam līdz elkonim Eko kultūrā. Protams, domāt zaļāk nav nekas slikts, un ir vairāk nekā skaidrs, ka pļavā augusi govs ir garšīgāka par to, kas audzēta plastmasas mucā. Tomēr, ieraugot veikalā Eko veļu, Eko bērnu ratus un pat uz Rīgas vecajiem mikroautobusiem izlīmētos uzrakstus “Eko buss – 0.50 Ls”, nekļūst skaidrs tas ir eko-loģisks vai eko-nomisks. Tas viss kopā rada sajūtu, ka mūsu Eko domāšana ir lēta butaforija, un, ja neskaita dažus mačo, kas pirms izsviešanas saspiež pat nule iztukšoto Hektora litreni, pārējie ir vienkārši wannabe pidari.

Ja vēlies būt īstens Eko piekritējs, ierosinu domāt dziļāk, līdz pat saknei pievērsties ekoloģiskajam dzīvesveidam. Saaugt ar bērzu, elpot sauli. Pist vaivariņus.

Eko skola

Kad Tava atvase ir izaugusi līdz sešu, septiņu gadu vecumam, aizved viņu uz mežu. Samīļo, noskūpsti uz pieres un sarunā tikties tajā pat laikā un tajā pat vietā. Pēc 12 gadiem. Izsniedz paciņu ar koka spičkām, koka dakšņiņu, nazīti un karotīti. Šāda skola ir lieliska, jo taupa enerģiju, laiku un nekādā veidā nekaitē videi. Turklāt, pēc šādas skolas Tavs bērns būs stiprs kā Mauglis un ātrs kā tīģeris. Ja izdzīvos. Ja nē, uztaisīsi jaunu, jo nezinu neko ekoloģiskāku un dabiskāku par bērnu radīšanu un laišanu pasaulē.

Eko hokejs

(Šī precizēšanai nācās sasaukt īsu Cehs.lv kolektīva apspriedi pie kantainā galda. Mēs visi bijām pilnīgi vienisprātis, ka ekoloģisks hokejs ir tieši šāds)

Proti, ekoloģisks hokejs ir tāds, kur pilnīgi kails piecinieks skraida pa saules apskautu pļavu. Vīru rokās ir nūjas, vienīgā atšķirība – tām jābūt no dzīviem kokiem (podiņos), jo koku nedrīkst nogalināt. Par salauztu nūju diskvalifikācija uz trim spēlēm. Diskvalifikācijas vai noraidījuma gadījumā, spēlētājs dodas ravēt zemenes, bet tiesnesis svilpes vietā izmanto redīsu. Ripas vietā – cukurbiete, ko arī iegūst spēles uzvarētājs. Šīs spēles princips ir mēģināt vienam otru nogāzt no kājām ar enerģētiskiem rīkiem, nopietnu sejas izteiksmi sejā, jo par smaidiem tiek piešķirts noraidījums uz divām minūtēm zemeņu dobē. Vārtus gūt ir aizliegts, jo tas var slikti ietekmēt pretinieka karmu. Spēle ar “augstu paceltu “nūju”” un “aizmugure” Eko hokejā iegūst jaunu skatījumu. Vēl būtiski, ka Eko hokejā visus sasitumus un lūzumus komandas dakteris ārstē ar ceļmallapu.

Eko slimnīca

Nevienam nav noslēpums, ka slimnīcas patērē milzīgu daudzumu energoresursu un tieši no slimnīcām nāk tonnām nepārstrādājamu atkritumu. Šis būtu vienreizējs risinājums. Iedomājies, cik forši būtu ierasties uz vienkāršu apendiksa operāciju. Anesteziologs, tērpts tīrā lina kreklā, smaidīdams sveču gaismā, iepiš Tev pa galvu ar Eko baļķi (Eko baļķis ir lietojams atkārtoti vismaz četrdesmit gadus un spēj iemidzināt tūkstošiem pacientu). Tad līdzīgi tērpts ķirurgs ar akmens šķēpeli pārgriež Tev vēderu, nogriež nevajadzīgo trubas galu, apsien to ar lina diegu, bet brūci aizbāž ar svaigiem govs mēsliem. Antiseptiskos nolūkos, abi Tevi no galvas līdz kājām apmīž, jo, kā zināms, tas ir ekoloģiskākais antiseptiķis pasaulē.

Eko policija

Dabai visdraudzīgākā policija. Pārvietojas tikai ar velosipēdiem un bruņoti ar koka šaujamieročiem. Biedēšana vienmēr ir tīrāka un dabai pateicīgāka, par īstiem šaujamajiem. Cietumus likvidēt, bet notiesātos vienkārši ievest un atstāt dziļi, dziļi mežā. Sievietes Latgales mežos, vīriešus Kurzemes mežos, piemēram, uz Moricsalas. Lēti un vienkārši. Ja nu gadījumā kāds aizies bojā, kalpos par mēslojumu vismaz divām priedēm.

Šādi varētu turpināt mūžīgi un bezjēdzīgi. Ceru, ka doma skaidra. Vienīgā atķirība starp homo un eko ir tāda, ka homo bāž dibenā locekli, bet eko burkānu. Tas, ka nopirki svaigēdāju sūdos audzētu dilli, nenozīmē, ka drīksti pārvietoties ar hammeru un saukt sevi par zaļa dzīvesveida atbalstītāju. Ja vēlies būt īstens Eko čalis, izpildi iepriekš norādītās idejas un pēc masturbēšanas apslaukies ar akmeni.

Latvijas Nokia

Ar milzu godu un lepnumu varam atklāt, ka teju divdesmit gadus esam smagi strādājuši, lai atrastu zāles pret latvieša mūžīgo nīgrumu, un atrisinātu visas mūsu problēmas jau saknē. Pēc smagām neveiksmēm un neskaitāmām pētījumu naktīm, beidzot mūsu meklējumi vainagojušies ar panākumiem. Liekot roku uz sirds paziņojam – visas latviešu problēmas ir atrisināmas ļoti vienkārši un atbilde visus šos gadus bijusi mums blakus. Lai šis risinājums būtu vieglāk uztverams, atainojām to ļoti vienkāršā un visiem saprotamā ilustratīvā retrospekcijā.

Atdod savu dzīvi

Es mēdzu tos piespiest cieši pie zoda, lai ar vieglu rokas kustību pabraukātu pa labi, pa kreisi, tādējādi iegūstot patīkamu kņudoņu sejā. Jā, man aizvien ir saglabājusies vecā ķemme, kuras sari kļūst šaurāki, tievāki, bet ciešāki no gala līdz galam. Laika gaitā tā ir ieguvusi vieglu naftalīna smārdu un morālu nodilumu. Sen jau ir izgudrotas labākas, taču doma par jaunu man nekad nav patikusi. Gluži vienkārši tāda ir mana ķemme – nav dizaina un funkcionalitātes kalngals, bet citas neuzrunā. Un kāpēc lai uzrunātu, galu galā man taču viena jau ir. Tomēr pēdējā laikā šis rituāls vairs neraisa agrāko sajūsmu, un seja paspēj noķert vien tirpoņu, kas parādās pēc veco labo dienu inerces.

Izbraucis caur saviem īsajiem, mazuta melnajiem matiem, pieķeru, ka spogulī vēroju pār plecu redzamās durvis. Vēlos nekavējoties tās izmantot, lai dotos ārā un iegādātos jaunu ķemmi. Tomēr zinu, ka tas nav tik vienkārši, jo manas kabatas aizvien būs pilnas ar atmiņām par iepriekšējo, turklāt es neprotu pamest to, kas man ir tik pierasts. Bailes atzīt liek man apzināties, ka šoreiz tas ir pa īstam.

Man ir apnicis skatīties pār plecu. Es palieku vecāks, katra elpa attālina no dzimšanas. Man ir apnicis pa ceļu vilkt beigtu ķermeni. Mani mati ir pelnījuši jaunu ķemmi. Tādu ar kārtīgu kātu un sariem, kas sasprausti mīkstā spilventiņā, ko ir patīkami paspaidīt ar pirkstiem, lai sajustu kā ķemmes stiebri cits pēc cita saglaužas ap pirksta galu. Es negribu turpināt skrāpēt galvu ar gadiem asinātu plastmasas gabalu.

Die’s vien zina, kur tas novedīs. Es negribu palaist garām progresu. Es gribu tādu pašu ķemmi kā visiem pārējiem, es gribu tādus pašus matus! Es gribu būt visi pārējie!

EHR – pašreklāmas guru

Eiropas Hitu Radio jau izsenis izpelnījies mūsu nedalītu uzmanību. Nesen, kārtējo reizi baudkāri tverot katru sociopātisko radio viļņu skaņu, izdzirdēju reklāmas rullīti, kas mani uzrunāja. Nespēšu to citēt vārds-vārdā, tomēr šis būs no realitātes neattālināts citāts: “Ja Tavi vecāki klausās tādas radio stacijas, kā Skonto un Star FM, tad saki, lai viņi klausās Super FM – 70to, 80to un 90to gadu hīti!”

Šis nešaubīgi ir lieliskas reklāmas piemērs, tāpēc CEHS.LV triecienbrigāde veltīja pāris minūtes sava nenovērtējamā laika, lai izveidotu bezmaksas reklāmas saukļus citiem uzņēmumiem un notikumiem.

Cements: Ja Tavi vecāki pilda degvielu Statoilā, saki, lai viņi pilda Nestē !
Cements: Ja Tavi vecāki iepērkas Rimi, saki, lai viņi iepērkas Maxima.
Sencis: Ja Tu lasi Krizdabz, nāc lasīt Cehu!
Cements: Ja Tev garšo Nākotnes gaļa – neēd to!
Cements: Ja Tev šķiet, ka 2.0 VW dīzelis ir ērts un ekonomisks auto, nopērc 5.0 benzīna BMW.
Baļķis: Tev ir vēzis? Onkoloģiskajā tu nomirsi, nāc uz Gaiļezeru.
Treneris: Ja Tev patīk sava dzimuma pārstāvji, kļūsti par mežstrādnieku!
Cements: Esi ieguvis maģistra grādu ekonomikā un vēlies ar to saistīt savu dzīvi? Nāc būvēt ceļus Binderā !
Cements: Uzskati, ka LTV7 veido pašus kvalitatīvākos un interesantākos raidījumus? Nāc skatīties Dziesmu Karus un citu huiņu uz TV3 !
Treneris: Patīk iesmaržoties ar Boss ? Nāc par degustētāju uz Rīgas Šprotēm.
Cements: Esi nolēmis balsot par ZZS, jo uzskati, ka viņu programma ir pati labākā? Balso par SC!
Sencis: Patīk klausīties EHR? Skaties TV.
Sencis: Patīk lasīt Cehs.lv? Nāc palasi, kā Liepnieks tviterī nodriš Vienotību!
Sencis: Patīk ostīt benzīnu? Labāk nāc ostīt līmi!
Cements: Esi saaukstējies un sāp kakls? Nāc pie mums – Slaviks tev salauzīs kājas.
Sencis: Negribas tērēt naudu par reklāmām? Dari kā EHR – netērē.
Cements: Patīk aktuālie hiti un deju mūzika? Klausies metālu!
Baļķis: Negribi zaudēt neatkarību? Balso par Vienotību!
Treneris: Vēlies sekot līdzi tendencēm Eiropas klubu scēnā? Iesmērē sev zem astes ar terpentīnu.
Treneris: Esi pārliecināts heteroseksuāls vecis? Iespraud aunam.
Cements: Visu mūžu esi strādājis uz PC un esi ar to ļoti apmierināts? Nopērc uz pusi dārgāku Mac.
Sencis: Patīk oriģināli un smieklīgi joki? Lasi Uģa Poļa twitter.
Cements: Tava ģimene jau piecās paaudzēs dzīvo Liepājā un esi par to lepns? Pārvācies uz Cēsīm.
Baļķis: Grasies uzspridzināt cilvēkus? Pārej uz citu reliģiju.
Cements: Tev ir svarīga Tavas dzimtās valodas saglabāšana? Balso par Nilu – viņam arī rūp sava dzimtā valoda.
Stienis: Esi kino entuziasts un dievini kino mākslu? Dodies uz Aizkraukli veidot akmens dārzus.
Stienis: Bail no augstuma? Izlec ar izpletni.
Stienis: Patīk skanīga un dažāda mūzika? Klausies rokera Kažas duetu ar Andri Kiviču.
Stienis: Patīk skaistas sievietes? Fano par seriālu Sex and the city.