Gads: 2012

Kā jau svarīgs rīdzinieks, kas apzinās savu un sava biznesa vērtību, Tviterī sekoju arī galvaspilsētas mēram. Ne jau tāpēc, ka viņš man patiktu vai liktos simpātisks, bet tomēr dažreiz trāpīgs tvīts @nilushakov virzienā ir viss, kas nepieciešams, lai iekustinātu birokrātijas dzirnakmeņus man tīkamā virzienā. Jebkurā gadījumā, Rīgas mērs ielika internetā bildītes no Ziemassvētku eglēm, kas…

Noslēdzot kārtējo mitotu, kura laikā uz paģirām visi tā dalībnieki košļāja magoņu galviņas un piegrauza Rēzeknes sausiņus, Nahdaris ieslēdza jūķūbu un projicējot attēlu uz sķūņa pelēkās sienas nospēlēja Valda folklorizēto “Kas es esmu?” jautājumu. Iestājās garāka pauze. Klusumu pārtrauca skolnieks vārdā Ānts: – Skolotāj, – mazliet saminstinājās, tad turpināja. – Kas es esmu? – Pidars,…

– “Sveiks, sen neredzēts, ko Tu šeit, arī atnāci paskatīties uz homīšiem lateksā, hehehe?” – “Čau,” viņš atbildēja it kā sakautrējies un klusi murminādams: “Laikam jau.” Pēc neveiklas klusuma pauzes sapratu, ka saruna tālāk nevirzīsies pārāk produktīvi, tāpēc izlēmu no tās tikt vaļā un tēloju, ka man zvana telefons – biznesa saruna, kura, lai arī…

Likteņdārzs ir svarīga Latvijas dzīvesziņas sastāvdaļa. Likteņdārzs ir ar mums jau no agras bērnībās. Tas stāv blakus šūpulim, kad mēs pirmo reizi mēģinām satvert mantiņu mūsu acu priekšā. Tas ir ar mums kad pirmo reizi pieceļamies kājās. Tas seko mums uz sākumskolu, pēcstundām un vasaras darbiem. Dārzs ir ar mums. Tas ir liktenis. Mēs sēdējām…

Un jau atkal…

CEHS.lv radošā triecienbrigāde aizgājušo nedēļas nogali sāka uz skumjas nots, jo piektdien saņēma bēdīgas ziņas – Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība pirms četriem gadiem bija 3,17 miljardi latu, bet nu jau sarukusi līdz nieka 1,7 miljardiem latu. Tas nozīmē, ka ja pirms četriem gadiem katrs no 100 bagātākajiem cilvēkiem bija vērts cienījamus 31,7 miljonus…

… viņai starp kājām noteikti ir čekpoints. Liels, vaļīgs čekpoints, kurš elš un pūš kā noguris sanbernārs. Mana darbavieta ir piemērota, lai novērotu cilvēkus. Sēžu, skatos, dzeru kafiju un konstatēju, cik ļoti manī dvingo sociopātisms. Riebjas katrs cilvēks, kurš paiet garām manam logam. Jaunietis ar austiņām, kuras vajadzēja aizliegt ražot jau deviņdesmitajos, taču vajadzēja aizliegt…

Esmu uzaudzis parastā ģimenē. Bērnībā esmu iemācījies ko nozīmē strādāt – mani nebaida ne malkas skaldīšana, ne došanās mežā ar zāģi, grābekli, sērkociņiem, benzīnu un čūskām. Esmu audzināts par dāsnu cilvēku, tāpēc protu dalīties ar to mazumiņu, kas man ir. Esmu mācīts respektēt un cienīt. Cienīt vecākus cilvēkus, policistus, ārstus, skolotājus… Pirmajos skolas gados audzinātāja…

Šis ir mans debijas mākslasdarbs Ceha novembra triennāles ietvaros. Jau paredzot sajūsmas pilnu tīneidžeru uzmākšanos ar jautājumiem, uzreiz atbildu – centīšos arī turpmāk realizēt savu māksliniecisko potenciālu šeit. Izkliegsim kopā ‘JĀ’ augstajai mākslai Cehā!

Kad Tricepss pameta mūsu rindas, ilgi jutāmies iztukšoti, brīžam pat neiederīgi. Ir grūti savākties pēc tam, kad tevi pamet sava veida garīgais līderis, iedvesmas avots un vienkārši plecs uz kura paraudāt, ja ir skumji. Mums vairs nebija skaidras vīzijas – ko vēlamies panākt? Kāds ir mērķis? Vai vispār vērts turpināt? Kuram tas vajadzīgs? Tas turpinājās…

Cementa ievadvādrs: Neraugoties uz nerimstošo Drošības policijas spiedienu un lielā austrumu lāča centieniem apturēt CEHS.LV triecienbrigādes darbu, aptuveni reizi nedēļā baudkāri izskatām potenciālo biedru pieteikumus. Pēc garām diskusijām nolēmām dot iespēju jaunam censonim – Sencim. “Savām ausīm izdzirdot rupjus vārdus, prievīte, buljona pīrādzīņš un tikumības vainags savīst kā libido Samantas Tīnas erotiskā video laikā. Mana…

Kamēr masu mediji aktīvi seko līdzi “Huļi” Riharda nedienām, ēnā palicis patiesais sāgas upuris. Viņa eksomugurkauls ticis salauzts. Mūsu triecienbrigādei izdevās noskaidrot, ka viņš vada savas dienas kādā ārstniecības iestādē, kurā cenšas atbrīvoties no smagas narkotiku atkarības un depresijas. Cietušais audzis nelabvēlīgā ģimenē, sliktā rajonā. Vide ātri vien piesaistīja nelabvēlīgu draugu kompāniju, tāpēc tālākais diemžēl…

Bija parasta darba diena birojā, vienā no tām mazajām firmām, kas atradās vienā telpā un ar apkārtējām vientelpu firmām dalīja ne tikai kopīgu koridoru, bet arī tualeti. Pie lielajām ieejas durvīm bija kaudze ar firmeļu nosaukumiem un tām piederošām zvanu pogām. Ikreiz centos uzminēt, kura no pogām jānospiež, lai durvis atvērt atnāktu simpātiskā meitene, kuru…

– Čau, Ripzāģi! Prieks, ka esi piekritis šādai sarunai zem četrām acīm visas Ceha auditorijas priekšā. Kas bija tas, kas lika Tev, citādi tik anonīmam cilvēkam, vēlēties izkratīt dvēseli publiskajā telpā? – Viennozīmīgi tas, ka intervēt sevi šobrīd ir modē, veicina atpazīstamību un kačā manus peņpunktus reklāmas nozarē. Izlasīju Gata Rozenfelda brīnišķīgo interviju ar sevi,…