Draudzība kā radošuma vadzis acī

Visi ceha dibinātāji, draugi un partneri, visi ir izlikuši savu niknumu. Visi sarakstījuši viduvēji lasāmus pamfletiņus, kam it kā būtu jāatspoguļo reālā ceha vēsturi un notikumi, noveduši pie jauna drauga meklēšanas un Tricepsa pašizolācijas trimdā “ārpus Rīgas”. Svarīgākais nav pat tas, ka Tricepss nespēj sadzīvot ar bohēmisko realitāti un spēj uzpīpēties tik augstu, kā trauku…

Draudzība kā tukša divlitrene

Iedams uz pirmo Ceha radošo vakaru, atcerējos, kā es kādreiz kādā mazā krodziņā skaļi deklamēju savu dzeju par krizantēmām un kā sajūsminātā publika pēc lasījuma mani dievināja. Tas arī ir pēdējais, ko atceros, jo biju smagi pārdzēris jēgu, bet ar līdzīgu pacilātību dvēselē (ko radīja arī Centrāltirgus dzertuvē iepļautie 200 grami) tuvojos Ziepniekkalna dzīvoklim. Es…

Draudzība kā vadzis, kas lūzt

Pirms gada viss bija savādāk – kreatīva pārpilnas dienas, sarunas pie pusdienu tējas un kopīgi sapņi par skaistu nākotni. Nav ko noliegt – arī mēs bijām jauni un naivi. Pirmie ieraksti CEHĀ, pirmie fani, pirmās saņemtās mīlestības vēstules – nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai saprastu, ka zvaigžņu slimība nebija izbēgama. Sākās regulāras iedzeršanas un ballītes…

Mirusī draudzība

Gandrīz pirms gada mēs radījām šo projektu. Kamēr cehs bija tīstīts autiņos, man šķita, ka nu tik mēs radīsim, nu tik mēs mainīsim. Cerības bija lielas, šķita, ka mēs viens par otru cīnīsimies, viens par otru kritīsim. Diemžēl šis auglis ir izaudzis par kropli. Uzskatu, ka jāizrāda žēlsirdība un šis izdzimtenis ir jāaizvāc prom no…

Lētā draudzība

Iepazinos ar Trenera raudulīgo žēlošanos, ka viņu pametis uzticamais draugs. Ilgi apsvēru vai klusēt un izlikties, ka nekas nav noticis, vai tomēr atklāt visu patiesību. Varu galvot, ka pirmais nebūtu sācis, bet, ja reiz kārtis, tad uz izģērbšanos! Kad pagājušā gada oktobrī nolēmām sanākt kopā un izveidot spēcīgu, neatkarīgu interneta resursu, kas bez žēlastības pātagos…

Meklējam draugu!

Sakarā, ar to, ka viens no cehs.lv dibinātājiem ir pārcēlies uz Latgali, kaut kur starp Riebiņu novadu un Rāznas ezeru, mēs meklējam jaunu draugu. Jā, jūs nepārklausijāties, mēs tiešām draudzējamies arī dzīvē, nevis katrs peramies savā rajonā un satiekamies tikai delfu komentāros un sastrēgumos uz krasta ielas. Lietas rit mēs esam aktīvi visās nozīmēs. Dažkārt…

Oda internetam. Tam, kas bija.

Es atceros internetu. Manā atmiņā internets ir palicis tīrs un nesamaitāts – kā jauna, nevainīga meitene, kas kautrīgi apmainās skūpstiem ar gadu vecāko puisi no kaimiņciema. Manā atmiņā internets nav samaitāts ar miljons lapu par viagru, ar simtiem tūkstošiem fashionblogeru diršanu, ar seksuālām perversijām katrā „parastajā” pornolapā, ar seo-optimizētām mēslainēm, kas pievelk apmeklētājus kā zirgābols…