Lapu pūtēja kakofonija jeb elektrofilu riesta sauciens

“Enn en en en en enn,” aiz loga kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarē garām mikrorajona hruščovkai aiztraucoties saujiņai tjūnētu braucamrīku. Mārcis jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks. Kamēr pamatskolā citi puikas starpbrīdī raustīja meitenēm matus, Mārcis aizdomīgi daudz laika pavadīja stāvvietā, pliķējot pa svešu braucamrīku bākām. Iestājoties pubertātei, aizvien niknāk jaunā…

Dariet to savās guļamistabās, dekadentie perveļi!

Bija rēna sestdienas pievakare, un es ar dēlu sēdēju kādā terasē klusajā centrā. Puika caur salmiņu sūca pēdējās saldējuma kokteiļa paliekas tā, ka nozlurkšķēja vien. Es malkoju alu. “Necūkojies, Jāni. Neesam nabagi, tev nav jāizsūc pati pēdējā pilīte. Rīt par šitiem grēkiem arī izskriesim papildu piecīti,” es ar gredzenoto pirkstu uztinkšķināju pa alus kausu un…

Rutku papiņa mozaīka

Atverot Rutku papiņa lapu, pretī raudzījās simtiem sīksīku bildīšu, kas kopā veidoja mozaīku – sievietes seju. Tā bija Rutku papiņa māksla – nekāds tur Brektes ķēpājums ar trīsacainu un četrcičainu sukubu. Arī ne klišejiskais murālis no visas-viņas-vienādas skandināvu kriminālsērijām netfliksā, ko patiltē ar upura asinīm uzsmērējis sliktais, kurš beigās vienmēr izrādās viens no policistiem. Rutku…

Kā top vate jeb kāpēc okupantu fani ‘nesūtās’ atpakaļ uz Krieviju

Pēdējās dienās sabiedrības noskaņojums ir tik nokaitēts, kādu to neatceros esam nekad. Gan jau ir bijis ne reizi vien, bet es personīgi neatminos. Stiepa, stiepa to mūžam pacietīgās Latvijas sabiedrības noskaņojumu kā tādu atsperi. Nu beidzot izstiepa tik tālu, ka pirksti neizturēja, gals izspruka un atspere uzšāva turētājam pa zobiem. Nekad iepriekš tik liels skaits…

Kas nogāja greizi 9. maija trīsdienniekā. Viltotā integrācija un bezdarbība

Notikumi aizvadītajā nedēļā Pārdaugavā ir izspieduši pāris nelāgus augoņus uz māmuļas Latvijas sejas, ieskicējot gan atbildes uz dažiem mūžseniem jautājumiem, gan ar pirkstu parādot uz sasāpējušām problēmām valsts pārvaldē. Par laimi notikumiem aktīvi sekoja domnīcas “Cehs.lv” iekšpolitikas procesu vērotājs Kristaps Āls, kurš piedāvā savu skatījumu soli pa solim. Kas nogāja greizi vakarā, kas tik daudziem…

Jūtu Ješkiņš

Vai arī tev reizēm ir licies, ka pasaulē nebūtu karu un tamlīdzīgu nebūšanu, ja cilvēki patiesi saprastu cits citu. Kādu vēl karu, pat kautiņu un strīdu nebūtu. Ja visi spētu – tā patiesi un dziļi. Vīrieši spētu kaut uz dienu ielīst sieviešu ādā un saprast, kā viņas redz pasauli un kā pasaule izturas pret viņām….

Forši, ka ir brīvdienas, ne?



Kā Putina murgi nejauši atjauno seno Lietuvas lielvalsti

Man ir daži paši mīļākie Latvijas vēstures fakti, kas daudziem nav zināmi. Ādolfs Hitlers savulaik ir bijis Malnavā, grupa “Boney-M” ir uzstājusies Baltinavā, bet pirmo Lietuvas valsts karali Mindaugu nogalināja pie Aglonas. Tas notika 1263. gadā. Tieši šī leišu dižkunigaiša slepkavība, manuprāt, Latvijai un arī Ukrainai var radīt diezgan pamatīgas problēmas, ja ņemam vērā Krievijas…

Es tevi neieredzu, tu mani arī jeb īsa nīšanas anatomija

Naids ir spēcīgs vārds spēcīgām jūtām. Tik spēcīgām, ka par šo jūtu veicināšanu paredzētas sankcijas arī krimināllikumā. Būtu taču skaista tāda pasaule bez naida un neieredzēšanas, kur visi visus citus ja ne gluži mīl un sadodas rokās ap ugunskuru, tad ir vismaz neitrāli noskaņoti. Tā teikt, netur ļaunu prātu. Vai ne? Man gan šķiet, ka…

Taupīgais Mārčuks

Kad opis stāstīja par karu, Mārčuks uzmanīgi klausījās. Tas nekas, ka šo stāstu viņš bija dzirdējis vismaz piecas reizes, turklāt identiski. Opis neatcerējās, ka šo Mārčukam jau bija stāstījis, bet teikumu secība, konstrukcijas, vārdu izvēle – tas bija ieēdies tik dziļi, ka katru reizi skanēja precīzi tāpat kā iepriekšējās. Karojis opis nebija – toreiz viņš…

Dzerbudisms – saules zaķis

– ..kā roka saules zaķi, vārdi spēj satvert īstenību, – nodomāja Nahdaris, taču dzīvē pateica: – tak atpisās dzīves gudrie, – nodomāja Nahdaris, taču patiesībā pateica: – es pis kāds tuņķis, – nodomāja Nahdaris, taču īstenībā pateica: – tavbļmāt, – nemaņā murmināja Nahdaris, pūšot skābu siekalu burbulīšus kādā Spīķeru kvartāla peļķē. * * * Reiz…

Bailes un naids Lasvagonā jeb ko iesākt ar bomžiem Rīgas tramvajos

Gribam šo rakstu sākt ar atvainošanos par virsrakstā izmantoto apzīmējumu “bomzis” – mēs neņemamies apgalvot, ka personas, par kurām lielākoties būs šis komentārs, ir vai sevi uzskata par tiem, ko sabiedrībā parasti dēvē par bomžiem. Taču diemžēl kārtējo reizi nācās izvēlēties starp aizvainojošu, bet auditorijai uztveramu virsrakstu un tādu, kas vairumam neko neizteiks. Tāpēc –…

Zudušo collštoku cunfte

Keitija skatījās ārā pa logu ar tukšu skatienu. Ārā gāza lietus. Kārtējais tropiskais negaiss gāja pāri pilsētai – bieža parādība lietus sezonā. Gaiss Keitijas istabā bija smacīgs, saņemties atvērt logu īsti nespēja, vai negribēja. Vai nespēja.  Kā es šādos sūdos nonācu? bija jautājums, kas viņas galvā mala jau vairākus mēnešus no vietas. Viņas plāni bija…

Kad atrisināsim ekoloģisko pēdu, ķersimies pie kamieļpēdas. Intervija ar Zemnieku

“Es nezaudēju tikai savas dzīves mīlestību. Es zaudēju gadus ar nepiepildītiem solījumiem, ko biju kā devis, tā saņēmis,” stāsta “Cehs.lv” autors Zemnieks, kurš pirmo reizi atklāti piekritis runāt par nu jau seno, taču aizvien grūti pārdzīvojamo zaudējumu. Mēs tiekamies nelielā coworking telpā, kurā nepasniedz alkoholu, tāpēc to nācās līdzi ņemt pašiem. Mums apkārt valda vārga…