Krievijas Federācija ir izvērsusi agresīvu karu Eiropā. Karš notiek dažādās frontēs. Krievijas zaldāti ar ieročiem rokās veic kara noziegumus Ukrainas teritorijā. Tanī pat laikā Krievijas specdienestu atbalstīti troļļi dirš izplata propagandu Eiropas valstu internetos. Cehs.lv mākslīgā interneta laboratorijā radītie mākslīgie dižprāti Dainis-E un Pļāpa-KKF ir radījuši tekstus un attēlus, kas ir vērsti uz Krievijas iedzīvotājiem,…

Katrā kārtīgā pētījumā ir nepieciešams datu apjoms, ko murcīt pa rokām kā labradora kucēnu, aplūkojot un bakstot to no visām pusēm. Domnīcas “Cehs.lv” štata sociologs Kristaps Āls ir veicis apjomīgu satura analīzi, kuras ietvaros ir sekots vairākiem pamatotiem un nepamatotiem emociju izvirdumiem. Tādējādi ir apkopota piecu soļu programma, kā rīkoties atbilstoši lumpeņa statusam, ja tviterī,…

I don’t need to sell my soul, he’s already in me. I wanna be adored… Mārtiņš klausījās vienu no savām mīļākajām dziesmām, grupas Stone Roses klasisko I wanna be adored. Asara noripoja pāri viņa vaigam – šajā brīdī viņš jutās pretty fucking far from adored, lai gan Mārtiņš uz brītiņu sajutās labāk, domājot par savu lielisko…

“Laižam uz Siguldu!” Jolanta pabāza galvu kabinetā un informēja mūsu departamentu. Viņas sejā spīdēja tieši tik tizls smaids, kāds piestāv jebkuram latvietim, kurš rudenī grib doties uz Siguldu. “Jolanta, jobtvai, kāda Sigulda?” es iebildu. “Mēs dzīvojam Rēzeknē. Kāda velna pēc ir jākratās pāri puslatvijai lai ieraudzītu ko? Puspuvušas, kritušas lapas un nožēlojamus paugurus? Tepat Ančupānos…

– Piecas mēnešalgas. Piecas fakenās mēnešalgas, – pie sevis purpināja Andrejs. – Jebal kāda netaisnība. Kāpēc vecas lietas maksā bļaģ tik dārgi? – viņš turpināja sev klusītēm sūdzēties. Viņš skaidri zināja, ka tas nemaksā tik daudz, taču reizē arī saprata, kā riskēja būvfirmas ekskavatorists Česlavs, kurš nenogādāja šo eksponātu līdz izgāztuvei. Pārliecinājies, par cieši aizslēgtām…

Kā katru rītu, Ivars iekārtojās pie brokastu desmaizes ar kafiju un atvēra telefonā twitteri. Tas bija viņa rituāls jau vairākus gadus. Lasīt ziņas, sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus, politiķu uzsaukumus, brendu neveiklos pī-āra jokus. Visa tā lasīšana darīja Ivaru laimpilnu un piederīgu globālai un modernai pasaulei. Arī šorīt, viņš atkal paijāja uz augšu čiepstu lenti. Uz…

Es atvainojos, bet kā jūs varat… nē, pārāk formāli. Nederēs. Lai arī Marta sākotnēji bija domājusi atbildēt pieklājīgi uz nievājošo komentāru dzimuma disforijas jautājumā, kur kāds aprobežots plebejs vaicāja, vai viņš var mainīt sugu un kļūt par suni, jautājums tomēr bija pārāk emocionāli piesātināts. Un vai tad tviteris jebkad ir bijis vieta pieklājībai? Šis galīgi…

“Šodien atkal runājos ar pūķiem. Terapija pagaidām nepalīdz, bet zālēm nepietiek naudas, jo vakar aizgāju no jaunā darba un ievācos dārgākā dzīvoklī. It kā jau darbā viss bija forši, bet viens no kolēģiem uz mani jocīgi skatījās…  Pati vairs netieku galā. Ja vēlies palīdzēt, te būs mans konta numuriņš: …” Nekad neesmu pametis cilvēkus nelaimē…

Krēslainajā puspagraba telpā ienāca melnā plašķī tērpies stāvs. Taču arī mākslīgā āda nespēja noslēpt tauku kroku viļņošanos sānos virs gurniem. Šim kaut kam stampas bija tajā dīvainajā apgriezta burta Y konfigurācijā, kur gļupīgie augšstilbi cieši rīvējas viens gar otru, bet zem ceļgaliem kājas tomēr atzarojas uz sāniem. Pārvietošanās notiek mazāk ar kāju vēzēšanu, bet drīzāk…

Vēls rudens, aiz muguras pārdzīvoti pandēmijas ierobežojumi, plaušās drusku dur no pārslimotā kovida, priekšā smaida ekonomiskā krīze, bet kaimiņos notiek karš. Mūrēju lauku saimniecības ēkai sienu, mēģinot saprast, kā man dzīvē justies. Lietotu, taču praktiski nesabojātu silikāta ķieģelu čupiņā, ko atradu ss.lv, pagadījies arī apskrambāts pusķieģelis, kam īsti pielietojumu neatrodu, tāpēc tas nomaļus stāv un…

Ir vairāk kā skaidrs, ka mūziķiem dzīve nav viegla. Jāpavada daudz laika prom no ģimenes, alkohols un narkotikas nepārtraukti pieejamas, turklāt pēc katra koncerta jāatvairās no neskaitāmiem faniem, kas grib ar tevi pārgulēt. Un – jo lielāka skatuve, jo vairāk fanu no kuriem jāatgaiņājas. Protams, lielāki ienākumi arī, bet neaizmirsīsim par ēnas pusēm – dzert…

“Enn en en en en enn,” aiz loga kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarē garām mikrorajona hruščovkai aiztraucoties saujiņai tjūnētu braucamrīku. Mārcis jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks. Kamēr pamatskolā citi puikas starpbrīdī raustīja meitenēm matus, Mārcis aizdomīgi daudz laika pavadīja stāvvietā, pliķējot pa svešu braucamrīku bākām. Iestājoties pubertātei, aizvien niknāk jaunā…

Bija rēna sestdienas pievakare, un es ar dēlu sēdēju kādā terasē klusajā centrā. Puika caur salmiņu sūca pēdējās saldējuma kokteiļa paliekas tā, ka nozlurkšķēja vien. Es malkoju alu. “Necūkojies, Jāni. Neesam nabagi, tev nav jāizsūc pati pēdējā pilīte. Rīt par šitiem grēkiem arī izskriesim papildu piecīti,” es ar gredzenoto pirkstu uztinkšķināju pa alus kausu un…

Atverot Rutku papiņa lapu, pretī raudzījās simtiem sīksīku bildīšu, kas kopā veidoja mozaīku – sievietes seju. Tā bija Rutku papiņa māksla – nekāds tur Brektes ķēpājums ar trīsacainu un četrcičainu sukubu. Arī ne klišejiskais murālis no visas-viņas-vienādas skandināvu kriminālsērijām netfliksā, ko patiltē ar upura asinīm uzsmērējis sliktais, kurš beigās vienmēr izrādās viens no policistiem. Rutku…