Visas pareizās atbildes

“Hua-hua-hua, tie puņķutapas neko nejēdz,”  apmierināti nohuhināja Guntis, uzsitot ar rādītājprikstu pa nospeķoto “Enter”. Ar lielu loku un nedaudz teatrāli. Visi punkti uz visiem “i” reizē un punkts teikuma galā, pēc kura nevienam nebūs preargumentu. Kā jau katrs Gunta komentārs ziņu portālā. Šoreiz Guntis bija nokomentējis rakstu par ģenētiski modificētu pārtiku.

“Nu, naivie jau var rīt zivs un gēnus apelsīnā un tikt pie vēža. Es gan labāk ēdīšu apelsīnu pareizi. Tikai tie ar izskalotajām smadzenēm ēd visu apelsīnu, ja to vispār var nosaukt par apelsīnu. Pateikšu jums priekšā – īstais apelsīns ir tikai tas mazais bumbulītis, kas parasti ir lielajam auglim “pakaļgalā”. Tieši tik lieli vēl pirms pārdesmit gadiem gadiem bija visi apelsīni, pirms ĢMO. Lielais “apelsīns” ir modificēto gēnu masa, bet ēst var tikai apelsīna tīro daļu – mazo bumbuli. Nav par ko.”

Pēc 40 minūtēm Guntis atčāpoja atpakaļ no piemājas veikala. Bija nešķīsti karsts, un vienlīdz stipri svīda gan tā pēdu daļa, kuru nosedza sandaļu brūnās ādas strēmelītes, gan tā, kas uztūkusi kā mikls zefīrs spiedās starp strēmelītēm pretī saules glāstiem. Guntis atgāzās krēslā pie datora, sandales nenovilcis, un atplēsa otro saldētās sulas čūpstekli uz kociņa. Cukurs un pārtikas krāsvielas, pretēji ĢMO draudiem, viņu nebiedēja. Ja jau valdība vielas atļauj rakstīt uz etiķetes un no cilvēkiem neslēpj, tad tās ir vienas no nedaudzajām, kas nav produktā ar mērķi balto cilvēku populāciju padarīt impotentu un masveidīgi izplatīt vēzi dekristianizācijas nolūkā. No jauna ielādējis vaļā atstāto portāla lapu, viņš ar patiku secināja, ka komentāram bija 5 plusi, kādi 10 smaidiņi, vēl divtik mīnusi un viens komentārs “Aizmirsti!”

“Hua-hua-hua,” Guntis iehuhinājās tā, ka čīkstēja arī krēsls. “Puišeļi neko nesaprot. Nekas jauns. Tā ir, kad mediji izskalo paurīšus tukšus. Tā, kas mums labs te vēl ir?” ar kūstošā cukurūdens sūķa salipinātajiem pirkstiem tika pāršķirstītas visas populārāko ziņu portālu lapas. Gunta sejā ievilkās pašapmierināts smīns, ieraugot virsrakstu: “Ukrainas austrumos kārtējo reizi pārkāpts pamiers; krituši trīs Ukrainas karavīri un viens civiliedzīvotājs.”

“Lūk, pirmklasīga dezinformācijas paraugstunda, hua-hua-hua. Varu derēt, ka lielākā daļa šito norij bez sakošļāšanas,” Guntis pavirši izlasīja raksta pirmo rindkopu, bet vairāk arī nebija vajadzīgs – visu pateica bilde, kurā bija redzama ložu sadrupināta ķieģeļu siena. “Hua-hua-hua-ēēēē-hua-hua-hua!” jautrību izraisīja arī atsauce pie bildes – ziņu aģentūras nosaukums un iekavās norādītā atruna, ka attēls ir tikai ar ilustratīvu nozīmi.

“Un šito apšaudi “ilustratīvajā attēlā”, pieņemu, sarīkoja “prokrieviskie” kaujinieki, vai ne? :))) Es šo to zinu par ieročiem no dienesta specnazā. Tie, protams, tikai tiem, kas armiju vienīgi filmās redzējuši, izskatās pēc 5,45mm kalibra caurumiem. Bet siena sacaurumota ar pieci-komā-pieēsmitsešiniekiem. Tiem, kam vēl nav skaidrs, pateikšu priekšā – visticamāk amerikosu diversanti, protams, ne bez Vāgnera grupas ziņas. Tur viss augšā sen sarunāts starp amerikosiem un krieviem Jeruzalemes baņķieru virsvadībā,” ar kārtējo “hua-hua-hua”, kas skanēja pēc veca dīzeļa izmisīgajiem mēģinājumiem -20 grādu rītā, Guntis nospieda “Komentēt” pogu. Pāris laiki, krietni daudzāk smaidiņu, pāris komentāru ar sacenšanos asprātībā un viens “Aizmirsti!”

Guntis bija visai apmierināts. Atvaļinājums tikko sācies. Priekšā viss vakars un vēl 12 tādi netraucētas pētniecības un zinību smelšanās .ru domēna blogos, lai pēc tam izpētīto nedaudz vieglā garā ar šķipsnu pārākuma apziņas atstātu .lv domēna ziņu portālu komentāru sadaļā. Darbā bija nedaudz grūtāk – ik pēc stundas bija jāiet apgaitā pa teritoriju, kas prasīja minūtes desmit, pirms atgriezties sarga būdā pie laptopa. Kaut kā izsita no ritma.

“Pasaules okeāns sasilst krietni ātrāk par pētnieku iepriekš prognozēto” – āāāā… medusmaize. Guntis iekrekšķējās un ķērās apgaismot komentāru sadaļas lasītājus par Ķīnas klimatiskajiem ieročiem.

Bija atvasara, Guntis, nomainījis ādas sloksnīšu sandales pret apsarga melnajiem šņorzābakiem, atkal sēdēja sarga būdā. Pēc karstas vasaras, visticamāk, būs auksta ziema, ja vien Ķīnai nebūs citu plānu. Augļu koncentrāta cukurūdens sūķi kā pirmo izvēli sutīgajā vasarā tagad aizstāja krietni barojošāks vairants – saldā krējuma saldējumu vafelē. Aukstumkaste darba vietā bija izcils pirkums. Viņš tīksmi atlaidās krēslā un nolaizīja balto micīti.

Nākamais, ko Guntis redzēja, bija viņam pretī notupies vīrs melnā uniformā, stūrainu zodu un dzeloši asu skatienu – tiešs pretstats Gunta skatienam, kas pamatīgi miglojās.

“Tu, protams, zini, kas es esmu. Nu, ne vārdu, bet ko es pārstāvu. Un tu, protams, saproti, kāpēc tev nācās pagaršot nervu indi. Tu, protams, arī zini, ka tas vis nav nekāds novičoks, kā mēs iebarojām medijiem un tālāk arī lētticīgajiem lasītājiem, bet gan sorosmijs. Ironiski, ka tev ir visas pareizās atbildes, bet parunāt vairs nevari. Tā… Sirdij vajadzētu apstāties pēc 30-40 sekundēm. Vajadzēja aizvērties, kad tevi draudzīgi brīdināja. Protams, visi tavi komentāri un atbildes uz tiem pazudīs jau šovakar. Patiesība nav paredzēta visiem, un par pareizām atbildēm ir jāsamaksā pareizā cena. Ne tu pirmais, ne pēdējais. Arlabunakti,” vīrietis paliecās uz priekšu, papliķēja Guntim pa vaigu. Pēdējā informācija, ko apstrādāja dziestošais prāts, pirms visu paņēma tumsa, bija uzšuve uz vīrieša uniformas piedurknes.

7 Replies to “Visas pareizās atbildes”

  1. Labs, patiešām. Šis ir tas Ceha virziens un stils, kas tuvākais man.

    Bet par saturu runājot, – diemžēl tā nu tiek apklusināti patiesības paudēji. Lasot ziņas un rakstus tīmeklī, ir skaidrs, ka ne jau tajos rakstos patiesība jāmeklē, bet komentāros, kur tādi pašaizliedzīgi Gunša līdzinieki dāsni dalās ar pasaules vareno rūpīgi slēptajām patiesības atziņām, kas pieejamas ne jau katram.

    P.S. Kauns man par komentāru pie iepriekšējā raksta, – ka tik daudz paviršas drukāšanas kļūdu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *