Visi raksti, kuriem autors ir Sencis

“Liepājas roks jau piedzima ar aknu cirozi”

Neizplūstot garos ievadvārdos: šeit neliela sarakste iz pērnā gada novembra, kurā kopā ar tvitersfēras asprātīgajiem ļaudīm beidzot palīdzējām vebstera vārdnīcai definēt, kas īsti ir “Liepājas roks”. Šeit tvīti hronoloģiskā secībā. Dažus, iespējams, esmu palaidis garām, jo tas piedien Liepājas rokam.

Sencis: Saeima varēja piešķirt naudu Liepājas roka radīto seku likvidācijai.

Snowtales: Vispirms Saeima vajadzētu piešķirt naudu Liepājas roka likvidācijai. Ar sekām cīnīsimies pēc tam.

Sencis: Man šķita, ka Liepājas roks jau sen kā sācis trūdēt.

Jānis Liksts: Liepājas roks, manuprāt, jau piedzima ar aknu cirozi.

Snowtales: Senajā Spartā Liepājas roku jau pa taisno dzemdētu virs klints.

Jānis Liksts: Ar lobotomiju PSRS niekojās un aizliedza, taču Liepājas roks ir pierādījums, ka tukša vieta ilgi nestāv.

Sencis: Liepājas roks ir tas skolēns, kurš vienmēr ekskursijās piedirš guļammaisu.

Jānis Liksts: Liepājas roks ir, kad tu apģērbu veikalā ieklīsti sieviešu nodaļā, taču to vēl neesi sapratis.

Snowtales: Liepājas roks katra latvieša sirdī ir atstājis brūnu svītru.

Sencis: Liepājas roks ir, kad uzstāj uz motorolleri kā ērtu un praktisku pārvietošanās veidu.

Jānis Liksts: Liepājas roks vienmēr smejas par saviem jokiem. Un visskaļāk tieši par saviem jokiem. Un sāk smieties pirmais.

Jānis Liksts: Liepājas roks ir tā skaņa, kad tu kasi pauri, jo esi aizmirsis, kāpēc atvēri ledusskapi.

Raimonds: Liepājas roks ir kā aizgriezts ciet ūdens krāns, kas vienmēr tāpat kaitinoši pilēs izlietnē

Snowtales: Liepājas roks – mītiska vieta, kurp dodas nomirt mūzika pēc tam, kad to ir izņēmuši arī no Latvijas radio 2 rotācijas

Sencis: Liepājas roks ir dumpinieku Ansis Ataols Bērziņš.

Jānis Liksts: Liepājas roks ir norvēģu uzvārdu latviskais pieraksts un izruna.

Sencis: Liepājas roks ir mēģinājums Polijā pirktu gultasveļu ar dzīvniekiem Latvijā tirgot dārgāk.

Snowtales: Liepājas roks ir tas šausminošo skaņu virknējums, ko Pļavnieku deviņstāvenē izdveš lifts kaut kur starp 6. un 7. stāvu.

Jānis Liksts: Liepājas roks ir, kad tu met kaut ko misenē, netrāpi, it kā gribi pacelt, taču nodomā “Ai, pohuj.”

Tas Lops: Liepājas roks ir salvete, kura pielīp pie Makdonalda paplātes un nekrīt miskastē kopā ar ēdiena atliekām.

_affair: Liepājas roks ir kā soja tirgus gaļas paviljonā.

Sencis: Liepājas roks ir, kad tu veikalā “Top” aizej prom no kases, nesagaidot viena centa atlikumu.

Snowtales: Liepājas roks ir kā sūdīgs Šrēdingera kaķis, par kuru visi jau sen zin, ka tas ir miris.

Sencis: Liepājas roks ir, kad resna meitene ziemā nēsā cepuri ar lāča austiņām un pa gabalu tiešām atgādina lāci.

Snowtales: Uz ko arī norāda fakts, ka atbildību par Liepājas roku ir uzņēmusies Islāma valsts. Un Račs.

_affair: Liepājas roks ir, kad vidējais pirksts izšaujas cauri pārāk lētam tualetes papīram.

Jānis Krīvēns: Liepājas roks ir tas bērns, kas smilšu kastē bāž pirkstus dibenā un pēc tam degunā.

Sencis: Liepājas roks ir, kad tu “Labdien” vietā saki “SVEIKI, KANAREIKI :DDD”

Tas Lops: Liepājas roks ir tā pauzīte, kad škirstot tv kanālus, ekrāns uz mirkli aptumst.

Jānis Liksts: Liepājas roks ir, kad tu dziedi “diženi, raženi mīlējotieSSS”

Cehs.lv analizē mobilos operatorus

Katra cilvēka dzīvē pienāk moments, kurā tev ir izbesījuši absolūti visi mobilie operatori, tāpēc centies saprast,  kurš besī vismazāk. Subjektīvi piedāvāju savu redzējumu uz pasauli, piedāvājot tev grandiozu iespēju atstāt savu viedokli komentāros. Tikai kopā mēs varam padarīt šo digitālo pasauli labāku! Foršākos dirsienus pievienošu rakstam, ja nebūs slinkums, bet, visticamāk, būs.

LMT: Dārgs žīdmasonu kantoris ar pieklājīgu pārklājumu un labu internetu, taču tieši tik nihilistisku attieksmi pret saviem lietotājiem, ka ņirgāšanās nolūkos t̶i̶e̶m̶ ̶k̶a̶t̶r̶u̶ ̶r̶e̶i̶z̶i̶ ̶i̶r̶ ̶j̶ā̶p̶i̶l̶d̶a̶ ̶c̶a̶p̶t̶c̶h̶a̶,̶ ̶k̶a̶d̶ ̶c̶e̶n̶t̶i̶e̶s̶ ̶i̶z̶m̶a̶n̶t̶o̶t̶ ̶G̶o̶o̶g̶l̶e̶ tiem pārceļ IP adreses nahuj uz Vāciju, lai nestrādātu nedz Facebook event sadaļa, nedz lokācija mobilajām ierīcēm, kā arī lai rādītu debilas reklāmas, piedāvātu novērtēt T-Mobile servisu un PornHub’ā defaultā mestu priekšā septiņdesmitgadīgus MILF’us no Bavārijas.

Bite: Principā sakaru Optima Līnija ar lieku hromosomu – iztikt var, ir ļoti lēti, bet tevi uzrunā kā bērnu, taču, ja ikdienā nav nepieciešams satikties, tas ir vienalga.

Tele2: Internet Explorer, kas savus produktus pozicionē ar jauniešiem bez personīgās higiēnas, kas savu pārklājumu sāk risināt piecus gadus par vēlu.

VaiSpejTrapitLikePogai par Tele2:
Es lietoju Tele2 jau no brīža, kad nopirku mobīlo telefonu “Ericson”, nu tas stilīgais, kam varēja mainīt pogu paneļus. Esmu pats no Saulkrastiem…līdz ar to man bērnība pagāja kā jebkuram jaunietim, kam nebija mobīlā telefona, jo mans telefons vienmēr bija ārpus zonas. Vienīgais bonus – spēlītes. Tagad, 15 gadus vēlāk, nu jau lietojot šiku Samsung viedtālruni, joprojām esmu Tele2 klients. Un kad izbraucu apciemot savu Omi un izstaigāt dzimtās kāpas un apskatīt kādas tik mājas nav sabūvētas, es joprojām izbaudu mieru visas nedēļas nogales garumā…jo neviens mani nevar sazvanīt. Miers!

U par visiem tīkliem:
LMT klientu servisā strādā ārkārtīgi talantīgi profesionāļi, kuri klientam spēj iedvest kauna un vainas apziņu, kā arī novest klientu līdz vēlmei rūpīgi izlasīt līgumu un patērētāja tiesības reglamentējošos likumus. Acīmredzams ir viņu mērķis novirzīt visus neapmierinātos pie klientu servisa vadības, kuri, minēšu, ir ļoti vientuļi un alkst pēc cilvēciskas saskares. Tomēr LMT nekad nebūs pirmā izvēle, jo pakāsa Elkoram konkursā uz apkārtnes neglītākās ēkas titulu (uzvarot VEF Kultūras pili un Staķiku).
Tele2 NAV marihuāna. To es sapratu tikai vēlāk.
Bite patiešām ir citāda. Kā kaķis ar trim kājām vai tie džeki no Tele2 reklāmām.

Purvītis:
Bite – nav zonas (joprojām bļaģ, lielpisānos tornis, mazpisānos sēžot sausajā atejā priežu ielokā tikai sūda 3G ar ko knapi pietiek lai pabrowsētu “anal gif”)
Tele2 – zombijs. patīk, bet pats starp tiem negribu būt. Izmantoju tikai stacionārajam internetam, jo mazpisānos tam ir vislabākā zona. Bet sarunām nē, jo uz papīra sanāk visneizdevīgākie tarifi. Da i “mājas internets” ir pizdjec ne lētākais, bet tā kā manas interneta zināšanas aprobežojas ar cehu, youtube mūziku un animētajiem gifiem, tad ne-mājas internets arī ir okej.
LMT – vot šitais ir superīgākais appisēju kantoris. Uz papīra es maksāju kaukādus pāris eiro. Plus bezlimita internets (moš pietiktu ar 500mb, bet katrs nākamais gb ir sūda eiro, karoč maksāju maksimumu par bezlimitu, kas, atšķirībā no Bites arī ir – bezlimita). Plus mazcenas atvērtais mobilais, plus hujo majo, plus pvn, beigās sanāk 40Eur mēnesī. Katru mēnesi ar lielu sajūsmu skatos kā pāris eiro pieslēguma maksa satēk 20x lielākā rēķinā. Vot tā, lūk, bizness jātaisa. Cieņa un respekts!

Latvijā pirmā alkoholisma skala – nosaki, cik tieši pālī tu vakar biji

Vai tev arī ir apnikušas tās reizes, kad tu piedzeries, taču draugiem nākamajā dienā nespēj precizēt, cik tieši lielā pālī biji? Cehs.lv, gadiem ilgi testējot dažādus alkoholisma līmeņus, ir nācis klajā ar savu skalu, kas, cerams, noderēs arī jums. Protams, šī skala vēl ir jāprecizē, jādaudzina un jālolo, lai iegūtu akadēmisku statusu, tāpēc cerēsim uz atsaucību un grandioziem ierosinājumiem komentāros.

0,0 Kulakovi – tu esi skaidrā.

0,1 Kulakovs – izdzēri aliņu.

0,2 Kulakovi – izdzēri dažus aliņus, bet, ja pagaidīs, tad drīkstēs stūrēt.

0,3 Kulakovi – Tas līmenis, kurā točna nedrīkst stūrēt.

0,4 Kulakovi – “davaj, vienu aliņu” pārvērtās “davaj, aliņu visu vakaru.” Patīkams kodiens.

0,5 Kulakovi – “davaj, aliņu visu vakaru” pārvērtās par “okej, vēl šotu un kokteili”. Pirms gulētiešanas metas reiboņi; tu domā – nahuj vajadzēja tik daudz. Pie šī līmeņa sākas iespējama vemšana.

0,6 Kulakovi – Konkrēts pālis. Ir potenciāls sataisīt sūdus, iztrūkst kadri, nākamajā dienā nožēlo izdzerto apjomu, jūtams sagurums, tomēr veiksmīgi izsprūc un nekas vairāk par neganti nodzertu vakaru nav noticis. Iespējams, iztērēta vairāk nauda nekā plānots.

0,7 Kulakovi – Esi sastrādājis muļķības. Iespējams, publicējis sociālajos tīklos sevi diskreditējošu informāciju un/vai rakstījis sūdu pretējam dzimumam. Iztrūkst bilde, ir kauna sajūta un nepārvarama vēlme vismaz kādu brīdi atteikties no alkohola. Pēc šī līmeņa bieži vien vēlme dzert atgriežas ne ātrāk par trim dienām. Iespējams, iztērēta vairāk nauda nekā plānots.

0,8 Kulakovi – Tu neko neatceries, esi guvis savainojumus, apkārtējie ļaudis uz tevi ir dusmīgi, iespējams, esi guvis nopietnus finansiālus zaudējumus (pazaudēts telefons, nodzerta visa nauda u.c.) Morālie apsvērumi pilnā nopietnībā liek pārdomāt turpmākos alkohola lietošanas paradumus un/vai speciālista iesaisti.

0,9 Kulakovi – Viss iepriekšminētais ar nosacījumu, ka tevi mājās nogādāja ar nešanu.

1 Kulakovs – Tu šonedēļ dzer jau devīto dienu un nesaskati tajā problēmu. Tava ģimene un draugi novēršas; alkoholisms kļuvis par dzīvesveidu, kas visticamāk tevi arī piebeigs. Pie alkohola tu esi pieradis tik ļoti, ka tas netraucē tev spēlēt klavieres, skaldīt malku vai velns vien zina, ar ko tu ikdienā nodarbojies.

*ja alkohola lietošanas laikā esi riskējis ar savu dzīvību vai pamodies policijas iecirknī, tad tie, neatkarīgi no citiem apstākļiem, ir 0,9 Kulakovi.

Ansis Ataols Bērziņš – reti draņķīgs dumpinieks

Daži multimākslinieki, liriķi un radošās inteliģences pārstāvji teiks, ka esmu lohs, bet es šodien iekš Delfi.lv pakacināju šo tematu…

Atceros, ka astotajā klasē es seksīgās angļu valodas praktikantes-skolotājas krēslu aplēju ar krītūdeni. Viņa tajā iesēdās un ar slapjiem, viegli baltiem un pilošiem pusmelones formas vaigiem nosvērti aicināja: “Janek, nāc līdzi!” Tas sākotnēji atgādināja visas manas un manu klasesbiedru fantāzijas, taču vēlāk eskalējās ar mītiņu direktores kabinetā, kurā piedalījās mani vecāki. Tā vairs nebija fantāzija, tas bija sods.

Man bija ļoti grūti argumentēt, kāpēc neesmu vainīgs pie izdarītā. Es uzņēmos pilnu atbildību par pārtraukto nodarbību. Par klasesbiedru izglītošanas sabotēšanu, izsviežot miskastē 40 minūtes no viņu dzīves. Es, tiesa, nepiekritu tam, ka apģērbs tika sabojāts, jo to var izmazgāt. Tāpat, manuprāt, arī jaunā angļu valodas praktikante guva mācību, kas notiks, ja uz stundām konsekventi vilks īsus un visus labumus izceļošus svārciņus, fantāzijai atstājot pārāk maz rūmes. Saņēmu sodu, ko ar godu izcietu, jo biju panācis savu un demonstrējis attieksmi.

Ja tu taisi sūdus, tad par sūdiem arī atbildi. To mums iemācīja jebkurš revolucionārs un jebkurš dumpinieks. Arī Če Gevara netēloja baigo pārsteigumu, kad Bolīvijas armija ielenca viņa revolucionārus, atstājot pēdējo vēsti: “šauj, tu grasies tikai nogalināt cilvēku!” Arī Francijā 1830. gadā 3000 revolucionāri nebija pārāk pārsteigti, kad pret viņu barikādēm nāca 30 tūkstoši armijnieki ieviest kārtību. Dumpinieku koncepts ir ciest augstāku mērķu vārdā. Nevis iesist un bēgt. Šis koncepts ir rezervēts sākumklašu skolniekiem, kuri ķircina meitenes.

Ko ir izdarījis Ansis Ataols Bērziņš? Viņš meta ar bruģi pa Saeimu un brīnījās, ka tam ir kaut kādas sekas. Savā publiskajā Skype čatiņā, ko daži ļoti mīļi nodēvēja par preses konferenci, Ansis atklāja, ka “(..) no Latvijas valsts, par kuras atjaunošanu savulaik vēl kā skolēns cīnījies, neesot gaidījis savu notiesāšanu, lai gan nenoliedz, ka sviedis bruģakmeņus Saeimas virzienā.” Nē, Ansi, ja tevi paņēma līdzi uz barikādēm, tas nenozīmē, ka tev ir tiesības izsist dažus stiklus Saeimai tāpat kā tas nenozīmē – ja tu pastāvēji Baltijas ceļā, tu drīksti pačurāt uz Mildas.

Arī tiesas spriedumu Ansis pats sev ir sagādājis. Ja sākotnēji viņam piesprieda nosacītu sodu, kas nenozīmē reālu došanos slēgtā telpā, tad Anša izvēle mukt un kliegt, ka viņu nedrīkst tiesāt, izprovocēja tālāko sodu. Jā, sasodīts, mēs dzīvojam valstī, kurā mukšana no policijas ir sodāms pasākums. Tam nepiekrīt tikai Ansis Ataols Bērziņš un “pamatiedzīvotāju ķēniņiene” Ditta Rietuma. Sagadīšanās?

Tomēr visvairāk kaitina Bērziņa vēlme priekšplānā izlikt bērnus un diskutabla rakstura mūziku: “Šī dziesma veltīta jaunākajai meitai Krescentijai, kura vēl ir par mazu, lai saprastu, kāpēc tētis nevar pie viņas atbraukt.” Jāatzīst, es dziesmā nedzirdēju vārdus “lalala, ja tētis būtu klausījis policistu kungiem, šalalalala, nevienam cietumā nebūtu jāiet un mēs kopā varētu iet uz zoodārzu, lalala.”

Aicinu padomāt A.A.B. atbalstītājus par piemēru, ko viņš kā pašpasludinātais politiskais trimdinieks rāda citiem. Personīgi man ir cerība, ka Latvijas nākotne ir jaunu un dumpiniecisku jauniešu rokās, kuru mērķis ir labāka nākotne, taču, ko mēs iegūtu ar ideālu, kura mugurkauls ir ļenganāks kā nepievilktas ģitāras stīgas?
Cilvēki, kuri no Mazsalacas aizbrauc uz zaļumballi Rūjienā un paziņo, ka “Rūjiena – Lohi”, pēc dabūšanas pa muti brīnītos, jo uzskatītu, ka ir nepelnīti piekauti?

Raivis Dzintars pēc maršēšanas spelgonī ar uzrakstu “ABRENE” uz krūtīm, mēģinātu iesūdzēt tiesā ziemu, jo ir dabūjis iesnas?

Varbūt arī man savulaik pēc skolotājas pusložu sabotāžas vajadzēja mesties melos, ka mani uz to pamudināja vecāki zēni, es patiesībā tas nebiju un neesmu gatavs uzņemties atbildību par krītaini mitro kanjonu?

Kā teiktu rajonā – par bazaru vajag atbildēt.

Ansis Netiek Galā

Tu esi neglīts, tev smird seja

“Visi mēdiji ir nopirkti, viņi visi melo, netici nekam!!!”

Tu apšaubi visus plašsaziņas līdzekļus, bet nekritiski pieņem katru sūdu, ko tev garāžā, palīdzot mainīt ziemas riepas, pastāsta Gača, jo kāpēc gan lai viņš un viņa lasītais jewsnews.de tev dirstu. Gatis māk lieliski rīkoties ar motorzāģi, bet pirms iešanas uz naktsklubu čomiem paziņo, ka dodas izvālēt kādu šļuhu.

“Visi menti pidarasi, bļaģi, viņi nevis aizstāv sabiedrību, bet grib tikai sodīt un iepist kādam!”

Tu vienmēr pie sevis velti visus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus policistiem, kad tos ieraugi – pidarmots, gailis jobnutais, pīzdacis – bet, kad tev no mazdārziņa nozog lejkannu un rabarberus, inspektoru R. Unkuli uzrunā uz “Jūs”.

“Politikā iet tikai zagļi un stulbeņi, kuri nekur citur nespēj attīstīties! Viņus neinteresē Latvijas nākotne un viņu vienīgais mērķis ir no manis izspiest pēc iespējas vairāk piķi nodokļos, tāpēc es principiāli cenšos nemaksāt nodokļus.”

Tev vidusskolas klasesbiedrs strādā domē un, uzsniegot pirmajam sniegam, tu centies sarunāt, lai tavu ielu notīra pirmo.

“Man blakus mājā dzīvo pilnīgs pidars, jo viņam čoms strādā domē, un viņam pie mājas noasfaltēja ielu!”

Tu ar kaimiņu mācījies vienā klasē, bet viņš ir labāks draugs nekā tu.

“Zibl tie nonimie dirseji internet, zinu k vinus sponsore JENOTIB un PUTLERS, troli jobnie!!!”

Tava intelekta kapacitāte neļauj salikt saistītā tekstā vairāk par vienu teikumu, taču finansiālā kapacitāte spiež komentārus ziņu portālos rakstīt no lombardā pirkta Nokia komunikatora, kam nestrādā “a” taustiņš.

— — —

Es cilvēka seju vērtēju pēc tā sūdu apjoma, kas no tās mēdz velties ārā. Jo vairāk mēslu, jo vairāk tā man atgādina dirsu. Jūs teiksies – hei, Mārci, kāpēc tu esi tik vulgārs? Lūk, tāpēc, ka vecvectēvs karā izcīnīja man tiesības parādīt uz idiotu ar pirkstu, kad es tādu redzu. Un brīžiem man ir sajūta, ka es dzīvoju ToiToi būdiņā.

Būtu labāk Burkharti pabeidzis, durak

Krūmiņš vienkārši dirš virsū!

Sekundē, kad pienāca ziņa par Jūlija Krūmiņa aizturēšanu, ar Kurbadu WhatsApp čatiņā sasaucām ārkārtas sēdi, lai sāktu šķetināt iespējamos tālākos scenārijus. Pēc tam, kad šodien padzirdējām, ka Krūmiņš “diršot virsū” spriedumam, jāsecina, ka nemaz tik tālu no patiesības nebija. Šeit ir mūsu sarakste. Necentāmies to vēlāk padarīt smieklīgāku kā oriģinālo, jo mēs vienkārši diršam virsū uz kvalitāti, haha.

Kurbads: Vizualizēju Jūliju Krūmiņu, kurš saulesbrillēs, zelējot milzu cigāru, saka KNAB’am: “Negodīgs bizness? Korupcija? Uzgaidiet, es pavēršos vārdnīcā, kas tie par svešvārdiem.”

Sencis: “Ļaujiet uz šīm apsūdzībām atbildēt manam draugam Banknotes k-gam, ser!”

Kurbads: Šis scenārijs man arī patiktu:
“Uzgaidiet!”
/Krūmiņš pieliecas pie somas/
“Ļaujiet šo komentēt manam preses sekretāram Uzi.
/Krūmiņš sāk smieties un šaut ar kārtām ar automātu, turot zobos cigāru/

Cilvēki: Krūmiņa kungs, jūs nevienam netrāpījāt?
Krūmiņš: Velns, Smiters! Tu ielādēji tukšās patronas?
Smiters: Ser, jums jau ir 4 vai 5 kriminālprocesi par slepkavības mēģinājumu.

Sencis: Jap, klasika. Dzirdēju, ka viņš samaksāšot izpirkuma maksu tieši tik lielu, ka limuzīns pēc viņa iebrauks tieši cietuma kamerā, savukārt uz atvadām viņš KNAB darbiniekiem pavēstīs “Visu labu, kungi, es jūs visus nošaušu, lai burvīgs vakars, kungi!”

Kurbads: Krūmiņš samaksās tieši tik daudz naudas, ka sodu izcietīs, bet ieplānoto cietumu uzbūvēs ap viņa villu. Pēc tam valsts attapsies, ka nav vietas cietumniekiem un brīvas ir tikai Krūmiņa cietumā, par ko viņš prasīs īri.

Sencis: Viņu par valsts čakarēšanu aizturēs vēlreiz, uz ko Krūmiņš atbildēs: “Nav problēmu!” Pēc tam viņš iekāps cietumā uz savas jahtas ar kailām vecenēm, viskiju un cigāriem.

Kurbads: “Vai tiešām šajā valstī viss ir pērkams?” TV intervijā lādējās Kalnmeiers. Pienāca klāt Jūlijs, iebāza Kalnmeiera žaketes kabatā banknošu briketīti un noteica: “Necepies nu. Un nodzen tak tās ūsas, tev nepiestāv, Ērik.”
– “Jākungs!”

Sencis: Nez, ko šobrīd pa īstam dara Krūmiņš… Sēž kamerā, skatās sienā un domā – bļe, par kuru no visām lietām es esmu paņemts?

Kurbads: Lielākā škrobe ir, kad viņš palūdz uzpīpēt, bet ments iedod Wall Street. Krūmiņš neatpazīst cigareti: “Kas tas tāds?”

Kurbads: Bet vispār ražīga WhatsApp saruna.

Sencis: Jū! Bet man ir vēl viens joks. Klausies:

Kurbads: Man ir vēl daudzi, bet besī rakstīt telefonā.

Sencis: Jūlijs Krūmiņš nopratināšanā mēģina saprast pie kā ir pieķerts:
Jūlijs: Es noprotu, ka esmu pieķerts, joooo izzzdarīīījūūū to, kaaa…?
KNAB: Jūlija kungs, mēs no jums sagaidītu lielāku pretīmnākšanu…
Jūlijs: Aha, aha, jo mani pieķēra tajā, ka…?
KNAB: Lūdzu, netēlojiet muļķi…
Jūlijs: Protama lieta, saimniek, galu galā es šeit esmu tāpēc ka kukul…(skatiens uz nopratinātāju) negodpr… (samulsis skatiens uz nopratinātāju) korup… (jau pavisam izmisis skatiens uz nopratinātāju)

Kurbads:
KNAB: Truksnis, Krūmiņa kungs, Truksnis.
Jūlijs: Es zvērnu, ka tā plutonija krava Truksnim bija jau pirms es viņu pazin…
KNAB: Pag, ko? Ernest, pieraksti arī šo!!

Kurbads:
Prokurors tiesā: Krūmiņa kungs, šī prāva būs kā paraugs un mācība, ka visu nevar nopirkt par naudu.
Krūmiņš: Sakiet, prokuror… Anitai patiktu vasarnīca?
Prokurors: …
Krūmiņš: Nu, jūsu sieviņai… Un kā mazajai Inesītei? Aizvien cīnās ar alerģiju? Dzirdēju, piejūras gaisam esot laba ietekme.
Prokurors: Krūmiņa kungs, tiesas zālē nedrīkst kūpināt cigāru.
Krūmiņš: Pie jūsu vasarnīcas neviens nesmēķēs.
Prokurors: Mūsu vasarnīcas?
Krūmiņš: Jūsu mantas no Ķengaraga pašlaik tiek vestas uz Majoriem.

Sencis: Lai Krūmiņam nebūtu garlaicīgi, viņš palūdza KNAB aizturēt arī viņa pavāru, sulaini, klaunu un dublieri.

Kurbads: Viņa divstāvu cietumam uzbūvē deviņpadsmito stāvu, jo zemāk par piecpadsmito neskaitītos īstens penthauss.

Sencis: Es točna šito iestūķēšu Cehā!

Man ir vienalga, ko vegāni liek sev mutē

Vai zinājāt, ka Sorosam besī vegāni? Šajā nedēļā pa šokolādes Ceha muguras izeju urbinājos es. 

Līdz šim, izdzirdot durvju zvanu, manas lielākās bailes bija, ka ciemos ieradušies pāris nekaitīgi jefiņi ar tukšu acu skatienu, kuri centīsies man iesmērēt pievienošanos savam pulciņam un pāris grāmatas. Taču šobrīd pamazām mani sāk biedēt, ka drīzumā būs sagaidāmi izdēdējuši hipiji ar prosas vārpām rokās, kuri gribēs parunāt par dzīvi bez gaļas, kā arī piesēst, jo viņi būs noguruši, kāpjot uz otro stāvu.

Agrā 2016. gada pavasarī saskrējos ar bijušo klasesbiedru Mārci (vārds anonimitātes nolūkos mainīts no Mairis). Vidusskolā Mair… Mārcis bija normāls čuvaks. Mēs kopā gājām uz bufeti un ņēmām vienu standartu – frī kartupeļus, karbonādi un kečupu vai krējumu. Ja kāds no mums mēģināja kaut kam iekrāt no pusdiennaudām, tad garajā starpbrīdī skrējām uz tuvējo beķereju pēc siera bulciņām. Bija skaidrs, ka siers uz tām bija tikpat nosacīts jēdziens kā “stabils atalgojums” Latvijas hokeja izlases trenera vakances aprakstā, taču baltmaizes klucis bija gana pamatīgs, lai līdz stundu beigām aizsistu vēderu, kā arī veiksmīgi pietuvotos disku pleijera iegādei un kuņģa čūlai.

Pa šiem gadiem Mārča dzīvē kaut kas bija noticis – kad pēc daudziem neredzēšanās gadiem piedāvāju ieskriet uz kādu burgeri, viņš atteica, ka būs grūti, jo tagad ir kļuvis par vegānu. Līdzīgi kā jautājumos par homoseksuālismu, man ir absolūti un pilnīgi vienalga, ko citi cilvēki sev bāž mutē, tāpēc es piedāvāju viņam izvēlēties pasēdēšanas vietiņu. Neesmu aizspriedumais un labprāt pamēģinu kaut ko jaunu (šis gan attiecas tikai uz gastronomiskajiem jautājumiem).

Mairis izvēlējās kādu netālu esošo restorānu, kurā, nu, točna ir ļoti fantastiski vegānie salāti. Par spīti tam, ka nesen ziņās biju lasījis par iestādes slikto slavu, devāmies turp. Kaut arī realitātē mani interesēja, vai tā bija taisnība, ka viņš kādā klases vakarā nolaida ar angļu valodas praktikanti-skolotāju, pieklājības pēc vispirms apvaicājos par spirituālo ceļu līdz vegānismam.

Pilnīgi negaidīti viņa resnā zarna samainījās vietām ar rīkli, no mutes birstot verbālajai caurejai par to, cik neētiska ir olu atņemšana vistām un piena atņemšana govīm. Ja sākotnēji es centos izsekot domai, tad pie punkta, kurā viņš skaidroja, kā sabiedrība un ķirzakcilvēki ir sazvērējušies, lai apspiestu vegānus, es aizdomājos par svarīgākām lietām – ja jau viņam rīkle un resnā zarna ir samainījusies vietām, tad tos tikko atnestos salātus nevajadzētu pa taisno viņam pakaļā sabāzt? Brīžiem šķita, ka rieksti viņa ēdienā būtu mazāk kaitinošs sarunu biedrs, Mairim man atgādinot absolūti katru stereotipu, ko esmu dzirdējis par vegāniem.

Ātri pārlapojot dažādus vegānu materiālus, es nekur neatradu teikumu “atsakoties no dzīvnieku pasaules produktiem, tev ir jādara tieši tas pats, ko dara jebkurš elektrisko cigaršu lietotājs – jābāž visiem tas sejā.” Man bija pilnīgi vienalga par Mārča un viņa vegānu-klana pārtikas patēriņa paradumiem, taču man nebija vienalga par to, ka viņš ir lohs, un neko citu kā vegānismu es vainot tajā nespēju.

Ir pagājis teju pusgads un neveiksmīgo atkalredzēšanās pieredzi biju veiksmīgi aizmirsis, savukārt Mārci no čomu listes pārcēlies uz pavirši sveicināmo cilvēku sarakstu. Tomēr manu ikdienas rutīnu nopauzēja feisbukā pamanīta ziņa – restorāns, kurā Mārcis gardu muti abām rokām stūķēja savā žoklī dārzeņus, veģetāriešu ēdieniem pievieno vistas buljonu.

Kad mana histēriskā smieklu lēkme, kas vijās ar uzvaras sajūtu, bija veiksmīgi pārgājusi, sāku izdarīt secinājumus. Iespējams, iemesls, kāpēc “Gan Bei” salāti Mār… Mair… Mārcim tik ļoti gāja pie sirds, bija apslēpts tajā, ka paralēli lakstiem un riekstiem viņš tomēr sajuta arī kādu īstu garšu, kas lika klasesbiedram, kuru es agrāk pazinu, sajūsmā gavilēt.

Cehs.lv atklāj Ždanokas un Asada tikšanās tēmas

Ar sajūsmu uzņēmām ziņu, ka beidzot ir norisinājies politikas “El Classico” – pie viena galda sēdusies Ždanoka un Asads. Diemžēl oficiāli nav pieejama plašāka informācija par apspriestajām tēmām, taču Cehs.lv pētnieciskās žurnālistikas komanda ir nākusi klajā ar dažiem ticamākajiem tematiem un Sīrijas ziņu virsrakstiem.

Stienis: Sīrijā krīze nebeidzas, bet krievu valoda pasludināta par otro oficiālo Sīrijas valodu
Sencis
: Bēgļi plūst atpakaļ uz Sīriju – Ždanoka visu sakārtojusi
Stienis: Pēc smagām parrunām, Sīrijā “Allahu Akbar” aizstāj ar “bļāģ nahuj”
Sencis: Pēc tikšanās ar Ždanoku Asads medijiem: “Es ņehuja nesapratu, ko viņa man teica”
Lodzinjsh: Asada kontrolētajās teritorijās jau tiek organizēts referendums ar lūgumu tās uzņemt Krievijas federācijā
Kurbads: Dienu pēc Ždanokas vizītes Damaskā Asads beidzot novāc rokas no krievu skolām.
Sencis: Pēc Ždanokas uzrunas “Daesh” met mieru un padodas
Sencis: “Eiropas Parlamentā tomēr ir arī visai sakarīgi ļaudis,” novilka Asads pēc tikšanās ar Ždanoku
Zemnieks: “Ja jums visas sievietes ir tādas kā Ždanoka, mēs nedosimies jūs slepkavot. Allahs jūs jau ir sodījis” oficiāls Daesh paziņojums pēc tikšanās ar Ždanoku
Kurbads: Eiropā Ždanoka ir ragana, bet Sīrijā – Vasiļisa Prekrasnaja.
Sencis: Ždanokas un Asada tikšanās tiek atzīta par daudz vērtīgāku nekā Jaltas un Teherānas konferences ņemtas kopā
Kurbads: Asads atsakās satikties ar Ždanoku, pirms viņai galvā uzmaukts hidžābs.
Kurbads: Citās ziņās: Ždanoka kļūst par pirmo vīrieti, kuram piespiež valkāt hidžābu
Sencis: Ždanoka galvenokārt vēlējusies apspriest aizdusu
Sencis: Ždanoka beidzot uzzina atšķirību starp Sīriju un Sibīriju
Sencis: Obama un Putins sasauc ārkārtas sēdi, lai apspriestu Ždanokas un Asada tikšanos. Pēc sanāksmes Ovālajā ofisā, abi esot iznākuši ar sāpošām presītēm un noraudātām acīm
Kurbads: Ždanokas vizītes laikā arī Al Nusra un Islāma valsts pārtrauca karot, jo visi gribēja aizbraukt paskatīties uz Bobu Dilanu.
Bobs ŽdanokaKurbads: Asads tiekas ar hipiju ēras miera vēstnesi Bobu Dilanu

Cehs.lv: Novazātās tradīcijas, globāls alkoholisms un Jānis

Šonedēļ Putlers un Soross mums samaksāja, lai Delfi lasītāju morāli kropļojam ar skepsi pret sūdīgām Līgo dziesmām.

“Līgo, līgo! Kur šogad svinēsi?” man uzbāzīgi vaicāja kāds puspaziņa, kuru satiku dirnot lielveikala rindā. Viņa iepirkumu ratos vērās teju vai Jāņu piramīda – pamatos ielikta alkohola stikla tara, nedaudz augstāk siera ritulis un diļļu čipsu paka, virs tās odu atbaidīšanas līdzeklis, kā arī realitātē neko nedodošas dārza sveces odu atbaidīšanai, bet pašā spicītē – disks ar jautrajām līgo dziesmām. Sapratu, ka ir pienācis tas maģiskais laiks, kad ļaudis vienu zaru čupu uzmauc galvā, bet otru aizdedzina.

Protams, Jāņi galvenokārt ir par tradīcijām, taču tajās es saskatu nelielu problēmu – manuprāt, vārds “tradīcija” tiek piesiets tam, lai attaisnotu jebkuru alkohola reibumā izdarītu lietu. Ja es dodos pliks vārtīties slapjā zālē 22. jūnijā, tad es esmu kategorijā “idiots parastais” un labākajā gadījumā mani neaiztur policija, taču, ja tas tiek darīts kārtīgā reibumā Jāņu naktī, tad attiecīgi es esmu malacis, kurš piekopj latviskās tradīcijas, mērcējoties veselību un skaistumu veicinošajā rīta rasā. Gluži kā to darīja mūsu senči. Jā, tie paši senči, kuri uz mājām zīmēja zvaigznīti, lai aizbaidītu kāda nogalināta cilvēka dvēs’li, kas, pieņēmusi iesauku Lietuvēns, staigā apkārt, lopus un ļaudis žņaugdams.

Tāpat “tradīcija” un “papardes zieda meklēšana” ļoti glīti attaisnos vienas nakts sakarus. Daži mani draugi papardes ziedu meklē visu gadu Vecrīgā. Vienīgi Vecrīgai savā ziņā ir daži plusi, piemēram, tur ir grūtāk saķert ērces vai ievelties latvāņos.

Tradīcija ir arī nejēgā piežļākt seju ar alu un pilnā balsī gavilēt līdzi vietējā benzīntankā iegādātajam Jāņu albumam un dziesmām par to, cik forši ir dzert. Taču tas ir okej tikai Jāņu vakarā, jo visos citos vakaros to sauc par alkoholismu.

Par dziedāšanu runājot – ticiet man, katrā kompānijā atradīsies kāds, kurš būs parūpējies par šausmīgas mūzikas izlasi visam vakaram un okupēs “dīdžeja” vietu blakus magnetolai. Atsevišķās ballītēs tas var būt arī Pasāts ar atvērtām durvīm. Kaut arī katru gadu parādās aizvien jauni atgremojumi dziesmām par alu un papardes ziedu, mani tomēr visvairāk iepriecina dažādie remiksi jau vecākām dziesmām, radot sajūtu, ka tās producējuši ir tie paši ļaudis, kuri sacer mūziku Čehu lunaparkam. Roberts Lejasmeijers nespētu labāk.

Lai nevienam nerastos šaubas, ka tieši tavā bagāžniekā ir visvairāk pretodu sveces, visskaļākais sabvūfers, visķimeņotākais siera riņķis un šoferis, kuram vēlāk būs vielielākais promiļu skaits, ir būtiski auto korpusā saspraust krūmus un zarus. Šeit ir padoms, kā to izdarīt ātrāk un vieglāk: ar paceltu kapotu iebraukt jasmīna krūmā, strauji aizcirst kapotu un padot atpakaļgaitā. Restēs viņu iestrēgs paši.

Lai ietaupītu policijas darbu un resursus, arī braukšanu dzērumā uz Jāņu nakti mēs varētu padarīt par latvisku tradīciju. Pirmkārt, mēs jau to aktīvi piekopjam, otrkārt, tas policijai atrisinātu problēmu ar jaunu alkometru iegādi, jo 2015. gada Jāņos kādam liepājniekam ar likumsargu rīcībā esošo ierīci, kas spēj izmērīt nieka 5,5 promiles, bija par īsu. 

Protams, dažiem Jāņi ir arī ģimeniskas tuvības diena, kurā no sen nesatiktiem radiniekiem dzirdēt diva veida teikumus:

1) “Vaj, kā tu esi izaudzis! Tu esi mainījies līdz pat nepazīšanai!”

2) “Eu, a, kad tu precēsies? m? Sintijai jau sen ir 3 bērni! Domā vecpuišos visu dzīvi dzīvot, m? m?”

Tajā momentā tu sāksi domāt, vai tikai nebija kaut kāds iemesls, kāpēc jūs neesat tik sen redzējušies.

Dienu pēc Jāņiem tev būs absolūti vienalga par namatēva īpašo šašļika marinādi Gruzijas gaumē. Tu jau sen būsi aizmirsis, ko pārrunāji ar radiniekiem un kurš bija paņēmis līdzi paša sieto sieru – varbūt tev pat būs kauns atzīties, ka neatšķīri to no lielveikala kluča. Tāpat tu beigās būsi attapies dzerot lētāko alu, jo pašbrūvētais beidzās jau vienpadsmitos, bet nefiltrētais baigi gāž no kātiem. Vienīgais, kas paliks tavās atmiņās vismaz uz trīs dienām – ugunskura smaka.

Vai tavā kompānijā atradās arī kāds Jānis – kas, pie velna, to lai zina.

LĪGO DIRST

Kā no blogera kļūt par blogeri

Publicists Konrāds nebija pārāk izskatīgs, taču viņš šarmēja ļaudis ar savām smadzenēm. Viņš, loģiski, nebija arī pats turīgākais cilvēks savā draugu lokā, jo ir taču skaidrs, ka inteliģentiem cilvēkiem naudas nav. Par dziļi eksistenciāliem savārstījumiem neviens vidējo mēnešalgu nemaksā, taču nolaisties līdz CV iesūtīšanai labi apmaksātās darba vietās nozīmētu iekāpšanu netīrajā sistēmā, ko Kondrāds vienmēr asi kritizēja.

Viņš to kritizēja nevis tāpēc, ka uzskatītu to par sliktu esam, bet gan tāpēc, ka iespēja kritizēt iemiesoja visu viņa pasauli. Galvenokārt – viņa publisko tēlu, kas bija sācis dīgt pēc līdzīga principa kā padsmitgadnieces krūtis. Būtu jājūtas slikti par tā apbrīnošanu, taču ir atzinīgi jānovērtē fakts, jo tas glabā potenciālu nākotnei. Turklāt tas šad tad kļūst par apspriešanas vērtu tematu Tviterī.

Konrāda mūžīgās finansiālās problēmas nevarēja atrisināt arī bagātas sievas piemeklēšana, jo ar viņu vēlējās draudzēties tikai dāmas ekvivalentā stāvoklī. Nepārprotiet, viņas tiešām bija gudras meičas (savā lauciņā) un nozarē ļoti pieprasītas (savā lauciņā). Problēma slēpās tajā, ka viņu lauciņš bija tieši tik neliels, lai pieprasījums korelētu ar šampūna atšķaidīšanu, kad pudele iet uz beigām.

Konrāds bija ticis pie iespējas publicēties kādā žurnālā, tāpēc ātri prasījās attēls autoru slejai. Viņu pieteica kā skarbu, bet patiesu satīras rakstnieku, tāpēc joki bija mazi. Attēlam bija jāiemieso attieksme, melnbaltā krāsa, lai neredz pretīgās tapetes fonā, un bohēma. Cigarete, rūpju nomocīts acu sktiens, iespējams, viskija glāze…

“Klau, Kaspar, kā es izskatos?” viņš vaicāja vienam no saviem dzīvokļa biedriem. “Fantastiski! Gudri! Labais!” Konrāds zināja, ka Kaspars ir tā kā labradors, kurš allaž būs līdzās, lai mētātos ar komplimentiem. Konrāds un Kaspars bija gluži kā Betmens un Robins. Mozers un Štokingers. Kārlis Dagilis un viņa suns Jons. Jānis Skutelis un satīras scenāriste Nellija Ločmele LTV raidījumā “Skutelis IR studijā”.

Parasti Konrādu iepriecināja Kaspara nepamatotie komplimenti, taču ilgstošā raudzīšanās spogulī viņam lika aizdomāties un pamanīt novelkāto apģērbu, plaisas apmetumā un pretīgo lustru. Konrāds saprata, ka ar vārdu “vintāžs” viņš vienmēr mēģina nomaskēt vārdu “vecs”, bet ar vārdu “atmosfērisks” – “netīrs”. Gluži tādā pašā izpratnē kā Čomskis ir vintāža un atmosfēriska kafejnīca.

– “Kaspar, vecīt… Tev nešķiet, ka mēs dzīvē kaut ko darām nepareizi?”
– “Nē, ko tu. Apskaties uz mums! Kur mēs bijām pirms trim gadiem un kur mēs esam tagad!”
– “Mēs esam turpat, kur bijām, kamēr visi citi virzās uz augšu.”
– “Jā, mēs esam un paliekam true!”

GOT IT