Visi raksti, kuriem autors ir Cements

Kurzeme – ļišņīs nūvods

“Kurzeme jera kuļturviesturisks reģions, kas slavans ar mežūņeigu jiurys stovkrostu, boltu smiļšu un akmiņs pļažym. Ceļotojus sajiusminos i šarmantuos mazpylsātys i meži.

Reģiona īpašū gaisūtni īpaši vīgļi sajust zvejņīku cīmatūs i sanū ļībeišu apmašanos vītās, kai arī vītiejū svātku i festivalu laikā, pīmāram, ikgadiejūs Zvejņīksvātkūs juļī.

Naparasta, naskarta, sovdobeiga i tymā pot laikā akteiva i aizraujūša – taida jera Kurzeme.”

Itai par Kurzemi soka Latvejis tyurisma ceļveds. Cehs.lv koļektivs nūlāma padziļinoti apskateit voirokus Kurzemi raksturojošus mītus, kū vītējī čiuļi izmantoj, lai mieģinotu īzacaļt iz normalu Latvejis noūvodu īdzīvotoju fona.

Ventiņu “dialekts”
Parasti, pamanūt, ka bārns stūstās i naizrunoj vordus da gola, vacoki sovu atvasi syuta pi logopāda, lai īvīcātu jam runot pareizi. Kurzemņīki jera vīņeigī, kas ito rausteišanūs lapny sauc par īpošu diaļektu. “Es i’ ventiš’, man i’ lāb’!”. Vāļ jāpīzeimoj, ka ventiņu “diaļektā” runoj kotrs latvīts  timos raizīs, kad porkopis diu alkohola promiļu sļīksni, tāpiec, runojūt ar kurzemņīku, ir dīzgan složna nūteikt vai jis nav pjāns.

Ventas rumba
Eiropys plotoko iudiņskrytuma tituls nav vīņeigā ļīta, ar kū dīžavoj Ventas rumba. Pi vīna tys jera arī pasauļī zamokīs i skučnokīs iudiņskrytums. “Jā, bet tas i’ plac! Tur ziv’s lēkā!” Točna tai – “iudiņskrytums” jera tik zams, ka jam pori piļņeigi vāsy var porlākt daže zivs. Īrūsinom Ventas rumbu porsaukt par Ventas muorku.

Latvejis nacionālīs jiedīns – sklandrausis
Sklandrausis jera pirmīs lauksaimņīceibys produkts Latvejā, kū kai nacionalū kukņis īpatņeibu aizsargaj ES ļeimeņī. Tys jera arī pirmīs jiedīns Latvejī, kurš īzaver tai, it kai keids tū vīnu raizi jau biutu apieds. Apādūt sklandrausi tūp skaidrs, ka tys i goršoj tīši tai pat. Naizbreina arī fakts, ka sklandrausi īrasts pasņīgt porklotu ar skoba kriejma kortu – tys jera vīņeigīs veids, kei nūslāpt tū  izskatu. Dīmžāl, kriejms napaļeidz paslāpt gādnū garšu.

Ļīpājis roks – Latvejis muzykas šiupeļs
Daži ar muzyku saisteiti cylvāki uzskata, ka vysa rokmuzyka kai taida radusīs Ļīpojā:

rock

Soksim ar tū, ka koju īzaplešona un īzļīkšana ceļūs nepadara šlāgeri par roku. Tys nav roks i jiusu pylsātā nadzimst viejš. Roks Līpājā ir tikpat dzeivs kai grupa Līvi, kas, iroņiski, bejusi vīņeigo eisto rokgrupa nu itos pylsātys.

Dzyntars – nacionālīs dorgakmiņs
Vysupirms – tys nav akmiņs, bet gan sakaltušy sveķi. Orzemu tiurysti dzyntara rūtasļītas pārk tikai deļ tū, lai aizbraucūt sātā parodeitu draugim, sokūt: “Pazaver iz itīm dzaltanym siudim – čiuļi dūmoj, ka tei jera baigo vierteiba, haha!”

Sabiļis veina kolns
Jā, Sabiļī eisteņeibā jera kolns, kurā audzej veinūgas, tūmār daudzi ļeloka īspiejameiba par ito kolna tiemiešanu ira īgūt pīcus jaunus pyrmos pokopis radiņīkus, jaunys džinsu biksis i “zalta” bižutereji. Taipat pastov ļūti ļela īspiejameiba, ka paraļeli veina kolna apzavāršanai, biusit sova auto ļītūs diskus nūmaiņiejuši pret ķirpičim.

Zilās govis
Karoče – tos jera palākas na zylas. Punkts.

Kā kļūt par stilīgu minoritāti

Kā ierasts, mūsu iknedēļas artavu Delfi.lv satura papildināšanā, publicējam arī šeit. 

Aizvadot savas dienas ērtos biroja krēslos, reti aizdomājamies par to, ka mūsu starpā arvien biežāk parādās minoritātes. Pavisam nemanāmi – tas var būt kāds no kolēģiem, tas var būt arī pastnieks vai veikala kasiere. Tā var būt pat bērnudārza auklīte, kas katru dienu pavada kopā ar mūsu atvasi. Statistiski, teju vai katrs desmitais satiktais cilvēks ir viens no viņiem, kaut gan ārēji nekas par to neliecina. Runa, protams, ir par pašu stilīgāko moderno minoritāti – velosipēdistu.

2

Šķiet, ka brīdī, kad sajūti starp kājām ieslīdam auksto dzelzs rumaku un uzsēdies uz stingrā un uzticamā ādas sēdekļa, tavā dzīvē kaut kas neatgriezeniski mainās. Ja līdz tam biji vienkārši pilnvērtīgs un iederīgs sabiedrības un pilsētvides loceklis, tad šajā mirklī esi pievienojies augstākajai – izredzēto kastai. Viens zibsnis, un pēkšņi saproti, ka pilsētas infrastruktūra, kas vēl no rīta šķita tīri tā nekas, tomēr ir neatgriezeniski sačakarēta. Saproti, ka pilsētas domes plāns vairāku gadu laikā pakāpeniski padarīt Rīgu par velodraudzīgu pilsētu ir nekam nederīgs, jo visu pilsētu jāpārvērš par vienu milzīgu veloceļu TŪLĪT PAT!

Kļūt par velosipēdistu ir gluži kā izvilkt laimīgo lozi vai Super Bingo izlozē tikt pie lielā laimes rata. Ja vēl pirms mirkļa biji nekam nederīga pabira, tad uzsēžoties uz ciskudriļļa, automātiski iegūsti tiesības pieprasīt jebko. Pieprasīt, lai pilnīgi visur ir veloceliņi, lai vienmēr deg zaļā gaisma, lai autovadītāji dod ceļu, lai gājēji nemaisās pa kājām. Principā, velosipēds ir kā Mozus, kura priekšā pilsētai jāpaveras kā jūrai, bet neticīgajiem jākrīt ceļos un jālūdz piedošana par to, ka trāpījušies ceļā.

Velosipēda iegāde pilnībā maina cilvēka vērtību sistēmu. Tie, kas agrāk satraucās par Krievijas teroru Ukrainā un trešā pasaules kara draudiem, tagad vairāk pārdzīvo par faktu, ka visos Rīgas centra krustojumos nav uzstādīti kāju balsti, kas ļautu sagaidīt zaļo gaismu nenokāpjot no velosipēda. Cilvēkus, kas iepriekš juta empātiju pret Nepālas krīzē cietušajiem, šobrīd vairāk satrauc fakts, ka visi nav pamanījuši jauno, iepirkumu groziņa krāsai pieskaņoto latte kafijas turētāju.

Apbrīnas vērta ir arī velosipēdista mesijas apziņa un vēlme pilnīgi visiem uzspiest savu vienīgo un pareizo dzīvesveidu. Viņi ir kā divdesmitpirmā gadsimta ārieši, kas būtu gatavi visus autovadītājus sūtīt uz labošanas nometnēm, atņemt viņiem automašīnas un pārstrādāt tās velosipēdu rezerves daļās.

Katrs sevi cienošs velosipēdists pasūdzēsies internetam par to, cik ļoti viņu apbižo visi pārējie satiksmes dalībnieki. Sevišķi jau sātana izdzimumi – autovadītāji. Viņš pastāstīs par to, cik ļoti daudz velosipēdistu cietuši sadursmēs un pieminēs faktu, ka pērn bojā gājuši veseli 16 velosipēdisti. Tomēr, pārveselīgajam dzīvesveidam līdzi nākošo loģiskās domāšanas un veselā saprāta trūkuma dēļ, viņš ignorēs to, ka šajā pat laika posmā bojā gājuši tikai 10 motociklisti. Un šeit mēs runājam par čaļiem, kas parāvuši gaisā priekšējo ratu, velk pa Brīvības ielu uz 150 km/h. Par čaļiem, kuri brauc tik ātri, ka ir pārējiem spoguļos jāskatās divas reizes biežāk. Kāpēc tikai desmit? Tāpēc, ka viņi, atšķirībā no velosipēdistiem, zina ceļu satiksmes noteikumus, prot ne tikai braukt, bet arī nolasīt satiksmi un prognozēt pārējo satiksmes dalībnieku kustības. Tāpēc, ka viņiem, atšķirībā no tik ļoti priviliģētajiem cietējiem, rokas aug no pleciem, nevis pakaļas.

Tiesa, ir divas lietas, kas var mainīt pašpārliecināta veloentuziasta viedokli un dzīves uztveri, un likt viņam no karojoša radikāļa pārvērsties par normālu cilvēku, kuram vienkārši patīk mīties ar riteni:
– bērna piedzimšana, kas nāk reizē ar apziņu, ka bez automašīnas dzīvot tomēr ir diezgan sarežģīti;
– 21 gadu vecuma sasniegšana.

Katram, protams, savs. Respektēsim līdzcilvēku izvēles un neuzbāzīsimies tiem ar savējām. Kamēr velosipēdisti sestdienu rītos stāvēs Juglā šosejas malā, rokās turot plāksnītes ar dažādu pilsētu nosaukumiem, es būšu tas čalis, kurš pabrauks garām tukšā mašīnā, uztaurēs un smaidīgi parādīs uz augšu izstieptu īkšķi: “Veiksmi pilsētvides un velosipēdu infrastruktūras uzlabošanā, draugi! Līdz Salacgrīvai jāiet tikai 103 kilometri.”

CEHS.LV pieliek punktu savai radošajai darbībai

Šodien saņēmām komentāru: “Mellais humours? Satīra? Ironija vai tomēr sarkasms? Manuprāt morāls pagrimums, nekas vairāk. No lasāma interneta resursa cehs ir pārvērties par absolūtāko deģenerātu patversmi. Evolūcija ir mauka, bet jums to nesaprast, jo jūsu nodzertās smadzenes tikai un vienīgi regresē. Žēls respekts par veco formātu un saturu. Vairāk jūsu mēslus nelasīšu.

Kā arī: “Visam ir kaut kāda robeža, vai arī jums ir sakāpis galvā, ka esat tādi pasaules rebeli, Hanteri S. Tompsoni vai absintu dzeroši bohēmiķi? Come on, pieduraties pie jēgas. Visam ir savas robežas, absolūti visam.

Vienmēr esmu apzinājies, ka pienāks liktenīgais brīdis, kad aiziesim par tālu un pāršausim pāri strīpai. Uz ātru roku centos atsaukt atmiņā galvenās lietas, par ko esam smējušies un ironizējuši – pilnīgi visi rudmatainie cilvēki, ainavu mākslinieki, stirnas, hipsteri, aizsargājamas dzīvnieku sugas, vegāni un svaigēdāji, Lauris Reiniks, 8. marts, indiešu virtuve, Dievs un reliģija, dārzeņi, latvietība, latvieši, latviešu sapņi, draudzība, igauņi, ievas, zinātnieki, zinātne, midžeti, reklāmas industrija un reklāmisti, vardarbība internetā, Eiropas Hitu Radio, kaitošana, velosipēdisti, Dimiters, Memory Water, Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgas Dinamo, miljonāri, Sprīdītis, skriešana un maratoni, kultūra, pulcēšanās brīvība, veselīgs dzīvesveids, kažokzvēru audzēšana, mājdzīvnieku aizsardzība, Pestivāls, klubs “Piens”, dzīvnieku patversmes, Nacionālā Apvienība, Artuss Kaimiņš, motorolleri, televīzijas šovi, melnie stārķi, sievietes, Ušakovs, Kašers, valsts simboli, armija, hokeja fani, prezidents Bērziņš, Maxima, Rimi, Deac, Sky, Soču olimpiāde, modes blogeri, Eirovīzija, kāzas, feministes, Mednis, Rīga, Vest, Miit, suņi, kaķi, runas brīvība, Rīgas Satiksme. Nemaz nerunājot par 100 cilvēkiem, kurus mēs vienkārši nosaucām par idiotiem.

Bet Latgale? Tas ir par traku. Pienācis laiks mest plinti krūmos un klapēt bodi ciet, kamēr neesam aizgājuši vēl tālāk. Nedod Dievs – taptu kāds raksts par jobanajiem kurzemniekiem…

8DE8J

Cehs analizē reklāmu: Māksla dzīvot pilsētā

maaxla

Ļoti skaisti iecerēts reklāmas plakāts – jaunais tēvs, kurš neraugoties uz modernās dzīves nerimstošo steigu un rutīnas sadedzināto dzīvesprieku, tomēr spējis rast sevī spēku, lai palīdzētu piepildīt meitas sapni – iemācīties braukt ar skrejriteni. Lai palīdzētu viņai nebaidīties no dzīves nestajām grūtībām. Palīdzētu izaugt par pilnvērtīgu sabiedrības dalībnieku. Iemācītu viņu dzīvot pilsētā.

Stilīgais un viegli hipsterīgais jaunais tēvs ir kļuvusi par sava veida modernās reklāmas ikonu. Tam būtu vajadzējis nostrādāt arī šajā iepirkšanās centra reklāmā, ja vien… Ja vien meitenīte braukt ar skrejriteni nemācītos uz ielas. Uz bruģētas ielas! Kamēr viņai aiz muguras brauc tramvajs. Un tēva rokās ir puķupods, lai kritiena gadījumā meitenīti nevarētu noķert.

HALLO!?! Pa sūda bruģi pat braukt ar mašīnu ir diezgan pretīgi, bet ar bērnu skrejriteni pa to pabraukt vienkārši nav iespējams. Kas notika to cilvēku galvās, kuri šo ideju izdomāja, nofotografēja un apstiprināja? Ko tieši mums stāsta šis plakāts? Māksla dzīvot pilsētā – mums uzpist likumiem un bērnu drošībai? Vai arī ideja bija izņirgāties pa bērnu, uzdodot viņam neizpildāmu uzdevumu?

Šādi iztēlojos breinstormus, kuros tika diskutēts par šo ideju:
shutterstock_150094592

shutterstock_81118432

shutterstock_226232410

Sausais atlikums ir pavisam vienkāršs – uz plakāta ar saukli “Māksla dzīvot pilsētā” ir cilvēki, kuri nemāk dzīvot pilsētā. Un tas nav joks.

Bērziņš ir tik vecs, ka…

Varu saderēt, ka daudzi ne reizi vien iedomājušies – cik īsti vecs ir mūsu prezidents? Ja godīgi, arī mums nav ne jausmas, tomēr centāmies to noskaidrot diskusijā. 

Zemnieks: Bērziņam, kā vecam cilvēkam, pasaules karte sasatāv tikai no 6. tramvaja maršrutā sastopamajiem objektiem.
Zemnieks: Andris Bērziņš ir tik ļoti pensionārs, ka joprojām skatās Hameleonu rotaļas.
Kurbads: Andris Bērziņš visus pēdējos biznesa jaunumus uzzina prihvatizācijas raidījumā “Mans būs mans”.
Zemnieks: Andris Bērziņš pārtiku iepērk lasot ciema avīzes sludinājumu slejas.
Kurbads: “Kājiņās” vēl aizvien divas reizes nedēļā iegriežas autoveikals.
Zemnieks: Andris Bērziņš ir tik vecs ka jaunumus par notikumiem draugu dzīvēs izlasa pēdējā ciema avīzes lapā.
Kurbads: Andris Bērziņš ir vīlies straujajā repšiku kursa kritumā, jo tieši šajā valūtā ir lielākā daļa viņa uzkrājumu.
Kurbads: Andris Bērziņš pusgadsimtu sena ieraduma pēc aizvien ceļas no krēsla, lai aizietu pie televizora, paņemtu pulti, pārslēgtu kanālu, noliktu pulti atpakaļ uz televizora, un ietu atpakaļ apsēsties. Pārslēgt kanālus no attāluma šķiet kaut kā nepareizi.
Kurbads: Andris Bērziņš, kā lielākā daļa pensionāru, aizvien nav iegādājies dekoderu, tāpēc skatās tikai Baltkrievijas un Krievijas televīziju.
Zemnieks: Andris Bērziņš jaunumus par notikumiem pasaulē uzzina no radioaparāta Selga.
Cements: Bērziņš vēlējās būt prezidents jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Zemnieks: Kad Andris Bērziņš beidz skatīties televizoru viņš uzklāj uz ekrāna tamborētu deķīti.
Kurbads: Andris Bērziņš ar nepacietību gaida 2017. gada jūniju, kad beidzot būs izstāvēta rinda pēc VAZ 2011.
Kurbads: Andris Bērziņš ir vienkāršs cilvēks. Pat tagad, esot prezidentam, viņa sapņu atvaļinājums, tāpat kā 1975. gadā, ir kūrorts Krimā.
Cements: 6. tramvaja maršrutu izmainīja, lai Bērziņš varētu aizbraukt uz Vidzemes tirgu.
Zemnieks: Andris Bērziņš prezidenta penthausa remonta specifikācijā lūdza ieviest saprotamas korekcijas – viņš palūdza santehnikas mezglu aizstāt ar sausās tualetes bedri, jo tā ir pierastāk.
Kurbads: Piezīme – tualete atrodas ārā, pagalmā.
Zemnieks: Andris Bērziņš uz skapjaugšas kaltē ķirbju sēkas, kas izklātas uz saulē izdzeltējušas avīzes.
Kurbads: Bērziņš ieraduma pēc arī piena tetrapakas cenšas atvērt ar diviem pirkstiem un klusu pukšķi izsitot caurumu piena pudeļu folija pārvalkā.
Cements: Dienās, kad Andris labi uzvedies, sieva viņam uzsmērē rupjmaizi ar krējumu.
Zemnieks: Andrim Bērziņam ir gaužām grūti iegādāties saldumus, jo nekur vairs netiek tirgotas bonbongas.
Kurbads: Andris nesaprot, kāpēc mazbērni viebjas par plēves kārtiņu virs atdzisušas piena makaronu zupas. Bērnībā laukos tas bija pats labums.
Kurbads: Andris aizvien mēdz pienu uzsildīt. Tas tik ļoti atgādina svaigo, barojošo bērnības gardumu, tikko no tesmeņa nākušu.
Kurbads: Ja Andrim būtu jādefinē pārticība vienā teikumā, viņš teiktu “Sviesta kārta tikpat bieza kā maizes rika”.
Cements: Andris joprojām nesaprot jauniešu mūziku. Tādu kā “Kantoris 04”.
Kurbads: Andris nes uz fotodarbnīcu attīstīt ar digitālo kameru uzņemtos attēlus.
Kurbads: Andris mēdz aizrādīt saviem mazbērniem, kas uz nebēdu bildē ar iPhone, lai netērē lieki filmiņu.
Cements: Ieraduma pēc, Andris joprojām nēsā līdzi peidžeri.
Cements: Straujumu Andris parasti uzrunā uz “meitiņ”.
Zemnieks: Andris zina, ka kļuvis par svēto, jo reiz viņš vēlu vakarā redzēja televizorā pliku sievišķi, bet nesacēlās.
Kurbads: Andris uzskata, ka pasaulē smieklīgākā lieta ir Imanta Babīte.
Benvenuto: Andrim rocība atļauj vismaigāko papīru, bet viņš joprojām izvēlas sabužinātu avīzes lapu.
Kurbads: Andris izteikti skaļi norij šķidrumus.
Benvenuto: Kājiņas B dārzā Andris mīl ravēt zemenes tumši zilās trennūzenās ar gumiju ap potītēm un izdilušiem ceļgaliem.
Kurbads: Andris galošas joprojām pagatavo pats, nogriežot gumijas zābakiem garos stulmus.
Kurbads: “Kājiņās” virtuves galds noklāts ar puķainu vaskadrānu.
Benvenuto: Ne tikai galds, bet 50% visu virsmu.
Kurbads: Tuvojoties ziemai, Andris logu rāmju šķirbas rūpīgi aizdara ar balto papīra līmlentu, bet dubultlogiem pa vidu ieklāj segu.
Benvenuto: Datoru viņš sauc par kompjūteri.
Zemnieks: Datoru Andris sauc par skaitļotāju.
Ripzāģis: Andrim Bērziņam eiro ir kaut kā pie dirsas. Viņam viss notiek dolāros.
Cements: Andris nezina, ka Trinidada un Tobago vairs nav Latvijas kolonijas.
Sencis: Obama nespēja divas stundas nolikt klausuli pēc tam, kad Bērziņam pieklājības pēc pavaicāja “kā iet?”
Ripzāģis: Andra Bērziņa mīļākā picērija ir “Little John / Mazais Jānītis”.
Sencis: Bērziņš zina, ko nozīmē grūtības, jo galu galā – savulaik veiksmīgi pārdzīvojis Lielo depresiju.
Cements: Dzirdot, kā Dziesmu svētku kopkoris dziet “Vēl nāks piektais gads…”, Andris apraudas nevis tāpēc, ka dziesma šķiet aizkustinosa, bet tāpēc, ka ir piedzīvojis piekto gadu.
Špagats: Andris mājas viesībās draugus cienā ar tējas sēni.
Ripzāģis: Bērziņš aizstāv tradicionālās vērtības. Kā, piemēram, braukšanu uz Rīgu zirgu pajūgā.
Ripzāģis: Bērziņš joprojām nespēj piedot Glikam, ka viņš nospēra Bērziņa Bībeles tulkojumu un nopublicēja zem sava vārda.
Sencis: Pēc aplikācijas “Nemīz” ieviešanas Bērziņš ierosināja ieviest arī aplikāciju “Par vēlu”.
Benvenuto: Dažkārt, sena ieraduma dēļ, Andris sāk rakstīt vecajā drukā.
Sencis: Andris nejauši nosūtīja prezidentam lūgumu smazināt novadu skaitu, jo viņš nespēj visus atcerēties.
Ripzāģis: Bērziņš atcerās 1920. gadu agrāro reformu kā vakardienu.
Sencis: Bērziņš ir redzējis Hameleonu rotaļu pirmo sēriju.
Ripzāģis: Industriālā revolūcija iemācīja Bērziņam, kas ir darbs.
Špagats: Bērziņš, skatoties filmu “Sapņu komanda 1935″, meklē sevi tribīnēs.
Sencis: Andris attāluma noteikšanai izmanto verstus.
Špagats: Andris bieži lūdz šoferim, lai nobrauc gar tirgu paskatīties vai kvasa mašīna nav atgriezusies.
Benvenuto: Andris joprojām nekādi nevar pierast, ka dirižabļu angāros tagad iekārtots tirgus.
Kurbads: Andris, ievadot numuru viedtālrunī, telefonu glāsta ar apļveida pirksta kustībām.

Preses relīze: Žurnāls atsakās saņemt Cehs.lv preses relīzes

Šī gada 25. martā Triecienbrigāde Cehs.lv piedzīvoja kārtējo nepatīkamo pārsteigumu – kāds žurnāls atsūtīja elektronisko pastu, kurā paziņoja, ka ir pārāk svarīgi lai tērētu laiku mūsu ģeniālo preses relīžu lasīšanai. Jāteic, ka šādu spļāvienu sejā nebijām saņēmuši kopš reizes, kad ClearChannel nomīza izlikt vidē mūsu kažokādu plakātus. 

1

2

3

4

5

6

Preses relīze: Ziņu aģentūra LETA sabotē CEHS.lv darbību

Šī gada 18. martā radošā trieciendivīzija CEHS.lv piedzīvoja ļoti nepatīkamu pārsteigumu – LETA, jeb kā viņi paši sevi lepni dēvē – “nacionālā informācijas aģentūra” – nepublicēja nacionālā populārākā bloga izsūtīto preses relīzi. Tas burtiski grauj demokrātijas pamatprincipus. “LETA iestājas par staļinisma atdzimšanu”, situāciju īsi un kodolīgi komentēja CEHS.lv sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Āls.

Aplūkosim, kādas preses relīzes aģentūrai LETA šķita publicēšanas vērtas:
08:45 Aptauja: Katrs trešais izvēlas dzert fasēto ūdeni krāna ūdens vietā
09:43 Šefpavārs Gints Aizupietis iesaka pavasari svinēt ar maurlokiem
09:48 Kivičs un “Eifonija” piedāvā pirmo kopdarbu
10:12 “Rimi” aicina ēst un dzert augļus un dārzeņus
10:47 Jaunumi no “Fiskars”: virtuves piederumu komplekts ideālu salātu pagatavošanai
11:58 Paziņo konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2014″ laureātus
12:20 Ķemeru nacionālajā parkā iepazīst pūču daudzveidību

Lai cik neloģiska sākotnēji nešķistu šāda aģentūras LETA rīcība, rūpīgāk izanalizējot situāciju, viss kļūst daudz skaidrāks. Nosaukumā LETA ir 4 burti. ISIS arī (tāpat kā AIDS, HUJS, RAČS un HIVV).

Aplūkosim it kā nevainīgo LETA logotipu:

LETA_logo

Ar neapbruņotu aci grūti pamanīt, tomēr nākamajā ilustrācijā skaidri redzams, ka tajā iestrādāts slēpts ISIS karogs:

omg

Tiesa, joprojām paliek neatklāts jautājums – kādas ziņas vēl mums ir liegts uzzināt tā saucamās ziņu aģentūras LETA patvaļas dēļ? Kamēr krievu tanki trauksies Rīgas virzienā, LETA rakstīs par Ķīpsalas kaķīšu izstādes laureātiem?

Cehs dodas pēc Adwards medaļām

Kā ik gadu, arī šoreiz nolēmām aktīvi iesaistīties Adwards. Kā pirmo izvēlējāmies Vides reklāmas asociācijas radošo darba uzdevumu:

“Latvijas valsts 100 gadu jubilejas sagaidīšana ir sākusies! Izstrādā vides reklāmas grafikas dizaina ideju un tehnisko risinājumu sociālas kampaņas ietvaros ar mērķi godināt Latvijas valsts simtgadi (2018. gada 18. novembris)!”

Ar lepnumu prezentējam mūsu iesniegto darbu: “Latvijas otrās simtgades dzimšana”.

1190x1750

Domājot par Latvijas 100 gadu jubileju, mēs neskatāmies pagātnē. Cildināt izcilos sendienu sasniegumus būtu pārāk viegli. Mēs droši un cieši lūkajamies nākamjos simts, glaudot piebriedušo punci un adot cimdus ar sešiem pirkstiem.

#Cehstivāls 4

Cehs analizē reklāmu: Būt tēvam tā ir māksla

Teevi_birojs

Iecere par kampaņu, kas beidzot uzsver arī tēvu svarīgo lomu bērna audzināšanā, ir skaista, tomēr aplūkosim, ko vēl, neskaitot pieturzīmju trūkumu, mums stāsta šis konkrētais plakāts.

Redzam smaidīgu bērnu, kurš sagriezis un neatgriezeniski sabojājis sava fātera 200 € uzvalka bikses, lai pagatavotu ļerpatainu lupatu. Labs solis, puis, sabojā visu, ko vēlies – tētis nopirks vietā jaunu. Nauda nav problēma, mēs esam turīga ģimene un naudu varam kaut vai skalot podā.

Mēs redzam, ka tēvs smaida vēl vairāk, nekā mazais. Viņš ir pieradis atpirkties no dēla. Viņš labprātāk ir gatavs nopirkt jaunas uzvalka bikses, nekā sadzirdēt sava dēla izmisīgo kliedzienu pēc uzmanības. Viņš uzskata, ka ir lielisks tēvs, tomēr jau sen ir palaidis garām faktu, ka planšete dēla audzināšanā piedalās vairāk, nekā viņš pats.

Pateicoties spēcīga tēva lomas modeļa trūkumam dzīvē, dēls ir pieradis, ka drīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā. Viss sākās ar kādas mantas apzinātu salaušanu un palikšanu bez soda. Pēc tam puika saprata, ka var brīvi sagraizīt tēva bikses. Laiks ies uz priekšu un viņš būs tas čalis, kas apmētās ar akmeņiem pagalma kaķus un spļaus uz muguras skolotājai. Viņš būs tas čalis, kura vecāki samaksās skolai sulīgu ziedojumu, lai tiktu piemirsts fakts, ka viņš starpbrīdī piekāvis vājāko klasesbiedru. “Mazais Pēterītis taču ir pats jaukākais bērns uz pasaules, tas noteikti bija nejauši. Turklāt, tas otrs puika nāk no mazturīgas ģimenes, varu saderēt, ka viņš melo,” teiks puikas māte. Un viņš pat tā īsti nebūs pie tā vainīgs.

Jaunākā modeļa BMW astoņpadsmitajā dzimšanas dienā, vairākas uzsāktas un pusratā pamestas augstskolu programmas, nesekmīgi mēģinājumi iekārtot darbā tēva birojā, ceļojums sevis izzināšanai uz Indiju – vecāki Pēterītim vienmēr vēlēs tikai to labāko. Līdz brīdim, kad pamanīs, ka zem viņu jumta dzīvo trīsdesmitpiecgadīga, no kokaīna atkarīga lupata. Droši vien vajadzēja būt nedaudz stingrākam tēvam.