Visi raksti, kuriem autors ir Cements

Bērziņš ir tik vecs, ka…

Varu saderēt, ka daudzi ne reizi vien iedomājušies – cik īsti vecs ir mūsu prezidents? Ja godīgi, arī mums nav ne jausmas, tomēr centāmies to noskaidrot diskusijā. 

Zemnieks: Bērziņam, kā vecam cilvēkam, pasaules karte sasatāv tikai no 6. tramvaja maršrutā sastopamajiem objektiem.
Zemnieks: Andris Bērziņš ir tik ļoti pensionārs, ka joprojām skatās Hameleonu rotaļas.
Kurbads: Andris Bērziņš visus pēdējos biznesa jaunumus uzzina prihvatizācijas raidījumā “Mans būs mans”.
Zemnieks: Andris Bērziņš pārtiku iepērk lasot ciema avīzes sludinājumu slejas.
Kurbads: “Kājiņās” vēl aizvien divas reizes nedēļā iegriežas autoveikals.
Zemnieks: Andris Bērziņš ir tik vecs ka jaunumus par notikumiem draugu dzīvēs izlasa pēdējā ciema avīzes lapā.
Kurbads: Andris Bērziņš ir vīlies straujajā repšiku kursa kritumā, jo tieši šajā valūtā ir lielākā daļa viņa uzkrājumu.
Kurbads: Andris Bērziņš pusgadsimtu sena ieraduma pēc aizvien ceļas no krēsla, lai aizietu pie televizora, paņemtu pulti, pārslēgtu kanālu, noliktu pulti atpakaļ uz televizora, un ietu atpakaļ apsēsties. Pārslēgt kanālus no attāluma šķiet kaut kā nepareizi.
Kurbads: Andris Bērziņš, kā lielākā daļa pensionāru, aizvien nav iegādājies dekoderu, tāpēc skatās tikai Baltkrievijas un Krievijas televīziju.
Zemnieks: Andris Bērziņš jaunumus par notikumiem pasaulē uzzina no radioaparāta Selga.
Cements: Bērziņš vēlējās būt prezidents jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Zemnieks: Kad Andris Bērziņš beidz skatīties televizoru viņš uzklāj uz ekrāna tamborētu deķīti.
Kurbads: Andris Bērziņš ar nepacietību gaida 2017. gada jūniju, kad beidzot būs izstāvēta rinda pēc VAZ 2011.
Kurbads: Andris Bērziņš ir vienkāršs cilvēks. Pat tagad, esot prezidentam, viņa sapņu atvaļinājums, tāpat kā 1975. gadā, ir kūrorts Krimā.
Cements: 6. tramvaja maršrutu izmainīja, lai Bērziņš varētu aizbraukt uz Vidzemes tirgu.
Zemnieks: Andris Bērziņš prezidenta penthausa remonta specifikācijā lūdza ieviest saprotamas korekcijas – viņš palūdza santehnikas mezglu aizstāt ar sausās tualetes bedri, jo tā ir pierastāk.
Kurbads: Piezīme – tualete atrodas ārā, pagalmā.
Zemnieks: Andris Bērziņš uz skapjaugšas kaltē ķirbju sēkas, kas izklātas uz saulē izdzeltējušas avīzes.
Kurbads: Bērziņš ieraduma pēc arī piena tetrapakas cenšas atvērt ar diviem pirkstiem un klusu pukšķi izsitot caurumu piena pudeļu folija pārvalkā.
Cements: Dienās, kad Andris labi uzvedies, sieva viņam uzsmērē rupjmaizi ar krējumu.
Zemnieks: Andrim Bērziņam ir gaužām grūti iegādāties saldumus, jo nekur vairs netiek tirgotas bonbongas.
Kurbads: Andris nesaprot, kāpēc mazbērni viebjas par plēves kārtiņu virs atdzisušas piena makaronu zupas. Bērnībā laukos tas bija pats labums.
Kurbads: Andris aizvien mēdz pienu uzsildīt. Tas tik ļoti atgādina svaigo, barojošo bērnības gardumu, tikko no tesmeņa nākušu.
Kurbads: Ja Andrim būtu jādefinē pārticība vienā teikumā, viņš teiktu “Sviesta kārta tikpat bieza kā maizes rika”.
Cements: Andris joprojām nesaprot jauniešu mūziku. Tādu kā “Kantoris 04”.
Kurbads: Andris nes uz fotodarbnīcu attīstīt ar digitālo kameru uzņemtos attēlus.
Kurbads: Andris mēdz aizrādīt saviem mazbērniem, kas uz nebēdu bildē ar iPhone, lai netērē lieki filmiņu.
Cements: Ieraduma pēc, Andris joprojām nēsā līdzi peidžeri.
Cements: Straujumu Andris parasti uzrunā uz “meitiņ”.
Zemnieks: Andris zina, ka kļuvis par svēto, jo reiz viņš vēlu vakarā redzēja televizorā pliku sievišķi, bet nesacēlās.
Kurbads: Andris uzskata, ka pasaulē smieklīgākā lieta ir Imanta Babīte.
Benvenuto: Andrim rocība atļauj vismaigāko papīru, bet viņš joprojām izvēlas sabužinātu avīzes lapu.
Kurbads: Andris izteikti skaļi norij šķidrumus.
Benvenuto: Kājiņas B dārzā Andris mīl ravēt zemenes tumši zilās trennūzenās ar gumiju ap potītēm un izdilušiem ceļgaliem.
Kurbads: Andris galošas joprojām pagatavo pats, nogriežot gumijas zābakiem garos stulmus.
Kurbads: “Kājiņās” virtuves galds noklāts ar puķainu vaskadrānu.
Benvenuto: Ne tikai galds, bet 50% visu virsmu.
Kurbads: Tuvojoties ziemai, Andris logu rāmju šķirbas rūpīgi aizdara ar balto papīra līmlentu, bet dubultlogiem pa vidu ieklāj segu.
Benvenuto: Datoru viņš sauc par kompjūteri.
Zemnieks: Datoru Andris sauc par skaitļotāju.
Ripzāģis: Andrim Bērziņam eiro ir kaut kā pie dirsas. Viņam viss notiek dolāros.
Cements: Andris nezina, ka Trinidada un Tobago vairs nav Latvijas kolonijas.
Sencis: Obama nespēja divas stundas nolikt klausuli pēc tam, kad Bērziņam pieklājības pēc pavaicāja “kā iet?”
Ripzāģis: Andra Bērziņa mīļākā picērija ir “Little John / Mazais Jānītis”.
Sencis: Bērziņš zina, ko nozīmē grūtības, jo galu galā – savulaik veiksmīgi pārdzīvojis Lielo depresiju.
Cements: Dzirdot, kā Dziesmu svētku kopkoris dziet “Vēl nāks piektais gads…”, Andris apraudas nevis tāpēc, ka dziesma šķiet aizkustinosa, bet tāpēc, ka ir piedzīvojis piekto gadu.
Špagats: Andris mājas viesībās draugus cienā ar tējas sēni.
Ripzāģis: Bērziņš aizstāv tradicionālās vērtības. Kā, piemēram, braukšanu uz Rīgu zirgu pajūgā.
Ripzāģis: Bērziņš joprojām nespēj piedot Glikam, ka viņš nospēra Bērziņa Bībeles tulkojumu un nopublicēja zem sava vārda.
Sencis: Pēc aplikācijas “Nemīz” ieviešanas Bērziņš ierosināja ieviest arī aplikāciju “Par vēlu”.
Benvenuto: Dažkārt, sena ieraduma dēļ, Andris sāk rakstīt vecajā drukā.
Sencis: Andris nejauši nosūtīja prezidentam lūgumu smazināt novadu skaitu, jo viņš nespēj visus atcerēties.
Ripzāģis: Bērziņš atcerās 1920. gadu agrāro reformu kā vakardienu.
Sencis: Bērziņš ir redzējis Hameleonu rotaļu pirmo sēriju.
Ripzāģis: Industriālā revolūcija iemācīja Bērziņam, kas ir darbs.
Špagats: Bērziņš, skatoties filmu “Sapņu komanda 1935″, meklē sevi tribīnēs.
Sencis: Andris attāluma noteikšanai izmanto verstus.
Špagats: Andris bieži lūdz šoferim, lai nobrauc gar tirgu paskatīties vai kvasa mašīna nav atgriezusies.
Benvenuto: Andris joprojām nekādi nevar pierast, ka dirižabļu angāros tagad iekārtots tirgus.
Kurbads: Andris, ievadot numuru viedtālrunī, telefonu glāsta ar apļveida pirksta kustībām.

Preses relīze: Žurnāls atsakās saņemt Cehs.lv preses relīzes

Šī gada 25. martā Triecienbrigāde Cehs.lv piedzīvoja kārtējo nepatīkamo pārsteigumu – kāds žurnāls atsūtīja elektronisko pastu, kurā paziņoja, ka ir pārāk svarīgi lai tērētu laiku mūsu ģeniālo preses relīžu lasīšanai. Jāteic, ka šādu spļāvienu sejā nebijām saņēmuši kopš reizes, kad ClearChannel nomīza izlikt vidē mūsu kažokādu plakātus. 

1

2

3

4

5

6

Preses relīze: Ziņu aģentūra LETA sabotē CEHS.lv darbību

Šī gada 18. martā radošā trieciendivīzija CEHS.lv piedzīvoja ļoti nepatīkamu pārsteigumu – LETA, jeb kā viņi paši sevi lepni dēvē – “nacionālā informācijas aģentūra” – nepublicēja nacionālā populārākā bloga izsūtīto preses relīzi. Tas burtiski grauj demokrātijas pamatprincipus. “LETA iestājas par staļinisma atdzimšanu”, situāciju īsi un kodolīgi komentēja CEHS.lv sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Āls.

Aplūkosim, kādas preses relīzes aģentūrai LETA šķita publicēšanas vērtas:
08:45 Aptauja: Katrs trešais izvēlas dzert fasēto ūdeni krāna ūdens vietā
09:43 Šefpavārs Gints Aizupietis iesaka pavasari svinēt ar maurlokiem
09:48 Kivičs un “Eifonija” piedāvā pirmo kopdarbu
10:12 “Rimi” aicina ēst un dzert augļus un dārzeņus
10:47 Jaunumi no “Fiskars”: virtuves piederumu komplekts ideālu salātu pagatavošanai
11:58 Paziņo konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2014″ laureātus
12:20 Ķemeru nacionālajā parkā iepazīst pūču daudzveidību

Lai cik neloģiska sākotnēji nešķistu šāda aģentūras LETA rīcība, rūpīgāk izanalizējot situāciju, viss kļūst daudz skaidrāks. Nosaukumā LETA ir 4 burti. ISIS arī (tāpat kā AIDS, HUJS, RAČS un HIVV).

Aplūkosim it kā nevainīgo LETA logotipu:

LETA_logo

Ar neapbruņotu aci grūti pamanīt, tomēr nākamajā ilustrācijā skaidri redzams, ka tajā iestrādāts slēpts ISIS karogs:

omg

Tiesa, joprojām paliek neatklāts jautājums – kādas ziņas vēl mums ir liegts uzzināt tā saucamās ziņu aģentūras LETA patvaļas dēļ? Kamēr krievu tanki trauksies Rīgas virzienā, LETA rakstīs par Ķīpsalas kaķīšu izstādes laureātiem?

Cehs dodas pēc Adwards medaļām

Kā ik gadu, arī šoreiz nolēmām aktīvi iesaistīties Adwards. Kā pirmo izvēlējāmies Vides reklāmas asociācijas radošo darba uzdevumu:

“Latvijas valsts 100 gadu jubilejas sagaidīšana ir sākusies! Izstrādā vides reklāmas grafikas dizaina ideju un tehnisko risinājumu sociālas kampaņas ietvaros ar mērķi godināt Latvijas valsts simtgadi (2018. gada 18. novembris)!”

Ar lepnumu prezentējam mūsu iesniegto darbu: “Latvijas otrās simtgades dzimšana”.

1190x1750

Domājot par Latvijas 100 gadu jubileju, mēs neskatāmies pagātnē. Cildināt izcilos sendienu sasniegumus būtu pārāk viegli. Mēs droši un cieši lūkajamies nākamjos simts, glaudot piebriedušo punci un adot cimdus ar sešiem pirkstiem.

#Cehstivāls 4

Cehs analizē reklāmu: Būt tēvam tā ir māksla

Teevi_birojs

Iecere par kampaņu, kas beidzot uzsver arī tēvu svarīgo lomu bērna audzināšanā, ir skaista, tomēr aplūkosim, ko vēl, neskaitot pieturzīmju trūkumu, mums stāsta šis konkrētais plakāts.

Redzam smaidīgu bērnu, kurš sagriezis un neatgriezeniski sabojājis sava fātera 200 € uzvalka bikses, lai pagatavotu ļerpatainu lupatu. Labs solis, puis, sabojā visu, ko vēlies – tētis nopirks vietā jaunu. Nauda nav problēma, mēs esam turīga ģimene un naudu varam kaut vai skalot podā.

Mēs redzam, ka tēvs smaida vēl vairāk, nekā mazais. Viņš ir pieradis atpirkties no dēla. Viņš labprātāk ir gatavs nopirkt jaunas uzvalka bikses, nekā sadzirdēt sava dēla izmisīgo kliedzienu pēc uzmanības. Viņš uzskata, ka ir lielisks tēvs, tomēr jau sen ir palaidis garām faktu, ka planšete dēla audzināšanā piedalās vairāk, nekā viņš pats.

Pateicoties spēcīga tēva lomas modeļa trūkumam dzīvē, dēls ir pieradis, ka drīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā. Viss sākās ar kādas mantas apzinātu salaušanu un palikšanu bez soda. Pēc tam puika saprata, ka var brīvi sagraizīt tēva bikses. Laiks ies uz priekšu un viņš būs tas čalis, kas apmētās ar akmeņiem pagalma kaķus un spļaus uz muguras skolotājai. Viņš būs tas čalis, kura vecāki samaksās skolai sulīgu ziedojumu, lai tiktu piemirsts fakts, ka viņš starpbrīdī piekāvis vājāko klasesbiedru. “Mazais Pēterītis taču ir pats jaukākais bērns uz pasaules, tas noteikti bija nejauši. Turklāt, tas otrs puika nāk no mazturīgas ģimenes, varu saderēt, ka viņš melo,” teiks puikas māte. Un viņš pat tā īsti nebūs pie tā vainīgs.

Jaunākā modeļa BMW astoņpadsmitajā dzimšanas dienā, vairākas uzsāktas un pusratā pamestas augstskolu programmas, nesekmīgi mēģinājumi iekārtot darbā tēva birojā, ceļojums sevis izzināšanai uz Indiju – vecāki Pēterītim vienmēr vēlēs tikai to labāko. Līdz brīdim, kad pamanīs, ka zem viņu jumta dzīvo trīsdesmitpiecgadīga, no kokaīna atkarīga lupata. Droši vien vajadzēja būt nedaudz stingrākam tēvam.

Konkurss jeb Politiskā karikatūra #2

Tā kā mūsu lasītājus nespēja pārsteigt pat zīmējums, kurā Krievija ņem Latviju no aizmugures, sapratām, ka droši varam turpināt pušot limitus. Mūsu nākamajai politiskajai karikatūrai vēl nav paraksta. To sakot, domājam – nav paraksta, par kuru mūs neuzaicinātu uz pārrunām Drošības policija.

Tomēr mums ļoti rūp jūsu viedoklis, tāpēc aicinām visus lasītājus piedalīties karikatūras paraksta radīšanā! Tā teikt – degsim elles liesmās kopā!

Cehs

Labākais komentārs saņems Ceha autoru atzinību.

Transseksuālis Māris uzrunā Cehu

Saņēmām e-pastu no Māra. Jāteic, ka reizēm cilvēki sevi prot pazemot tik prasmīgi, ka beigās vairs nav nekādas jēgas atbildēt. Protams, kā vienmēr esam korekti, tāpēc grafiskās apstrādes programmā retušējām Māra uzvārdu.

1

2

BRĪDINĀM, ka e-pastā norādītās saites saturs nav draudzīgs atvēršanai darbā.
Tā teikt – uz pašu atbildību var SPIEST ŠEIT.

3

Beznosacījuma draudzība

To, ka man nebūs draugu, sapratu jau agrā bērnībā. Bērnībā, kas Rīgas guļamrajonā ir sevišķi skarba, ja vecāku alkoholisma dēļ skolā parasti ierodies ar zilu aci un divās paaudzēs nemazgātām drēbēm. Iesauka “smerdelis” izplatās ar gaismas ātrumu un dienas beigās tevi klapē arī stilīgākie čaļi no mazajām klasēm. Tomēr nezaudēju ticību labajam un katrā dūrē, kas tuvojās manam vaigam, saskatīju potenciālu skaistas draudzības sākumu. Naivums ir smaga rota nevainīga bērna sejā.

Pēc mātes nāves pārvācos uz dzīvi pie vecmāmiņas, jo, par spīti tam, ka biju tuvu saviem brieduma gadiem, nekādi nespēju saņemties sist pretī savam miesīgam tēvam. Šķiet, viņš nemaz nepamanīja, ka esmu izvācies. Pāris mēnešus vēlāk satiku viņu uz soliņa pie vietējā veikala. Tēvs mani vairs neatcerējās.

Dzīve pie vecmāmiņas bija pilnīgs pretstats ierastajam. Siltas maltītes, ar mīlestību mazgātas drēbes un taupīgi dzīvojot iekrātā naudiņa pirmā studiju gada maksas nosegšanai. Viņa bija zelta cilvēks, vienīgi laiku pa laikam apvaicājās, kad tad es beidzot vedīšot mājās sievu. Man nevajadzēja sievu. Viss, ko vēlējos bija patiess un uzticams draugs.

Arī RTU fizikas fakultātē ar to iegūšanu pārāk nevedās. Pateicoties bērnībā iedauzītajai tieksmei izvairīties no acu kontakta un novērsties, pamanot tuvojamies nepazīstamu cilvēku, ātri vien kļuvu par izstumto arī augstskolā. Man nebija skaidrs, kā citiem izdodas tik ātri sadraudzēties. Centos to izprast, vērojot draudzīgās domubiedru grupiņas no attāluma, tomēr atraktīvākie puiši  to nolasīja kā provocēšanu iepist man pa seju.

Gadi pazuda bezjēdzīgā un skumjā vienveidībā. Laika gaitā biju kļuvis par nevienam nevajadzīgu četrdesmitgadīgu vīrieti, kas vientulībā nodzer vecmāmiņas pensiju. Sevis bija ļoti žēl, tomēr visvairāk vēlējos, lai mani pažēlo arī kāds cits.

20130401-weber-mw20-001-910

Vakar kārtējo reizi biju remdējis skumjas par nepiepildītajiem sapņiem un nerealizēto dzīvi bezjēdzīgi nokožoties, tāpēc šodien vajadzēja salāpīties. Iznācu no “Mego” veikala, ieraudzīju sunīti un nodomāju: “Iedošu desu, acis tādas labsirdīgas”. Turklāt suns bija bez uzpurņa. “Iesim uzēst desu,” es teicu un zināju, ka šis ir jaunas, skaistas draudzības sākums.

Cehs atklāti pārkāpj autortiesības

1

2

Saite.

3 Lasīt visu »