Pikets atrisina problēmas velosipēdistu galvā

17. oktobrī pulksten 12.00 Rātslaukumā pie Rīgas domes notika pikets “Par velo!”, kas norisinājās, lai pievērstu Rīgas domes deputātu uzmanību samilzušajām satiksmes drošības problēmām un aicinātu nekavējoties uzlabot veloinfrastruktūru galvaspilsētā. Cehs.lv komanda labprāt būtu ieradusies, bet diemžēl, pie rātsnama nav iespējams piebraukt ar automašīnu, turklāt, pieaugušiem cilvēkiem šajā laikā jābūt darbā.

Lai vai kā, pilnībā atbalstām pilsētvides aktīvistu entuziasmu un ticam, ka šis hepenings nekavējoties liks domes deputātiem atskārst pieļautās kļūdas un sākt rīkoties. Gara acīm jau iztēlojamies, kā Nils izskrien no domes, pamāj visiem piketētājiem žestu par aizmāršību un sāk uz Krasta ielas krāsot velojoslas.

Veloaktīvisti jau iepriekš rīkojuši dažādas pārdomātas un lietderīgas akcijas, tādējādi uzlabojot veloinfrastruktūru galvaspilsētā. Kā spilgtākos no piemēriem varam minēt:
– velosipēdu “kritisko masu”, kuras laikā pāris simti riteņbraucēju traucas pa pilsētu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, bloķējot automašīnu satiksmi un autovadītājiem, kas nav ar to apmierināti, rādot uz augšu izstieptus vidējos pirkstus
– patvaļīgi uzzīmējot nesaskaņotu velojoslu vienīgajā Brīvības ielas posmā, kur to atļauj ielas platums
– minoties pa Brīvības ielas vidu, lai dabūtu pa muti no nikna bembista.

Tā kā iepriekšējās aktivitātes vēlamos augļus nav nesušas, ir pilnīgi skaidrs, ka pēc vakardienas piketa izmaiņas veloinfrastruktūrā notiks nekavējoties. Pilnīgi iespējams, ka brīdī, kad lasāt šīs rindas, Rīgas centrā jau ir aizliegta iebraukšana ar automašīnām, Čaka iela pārvērsta par velomaģistrāli, Ceļu satiksmes noteikumos tiek veiktas izmaiņas, lai atrunātu, ka velosipēdistiem sarkanā luksofora gaismai ir tikai rekomendējoša nozīme, bet likuma preambulā tiek ierakstīts: “Divas riepas – labi, četras riepas – slikti!”

Tāpat skaidrs, ka pēc šī piketa nekavējoties notiks arī sekojošās lietas:
– velosipēdisti pārstās braukt kā idioti,
– tas viens no muļķiem pēkšņi tomēr atzīs, ka ir OK lietot ķiveri,
– velosipēdisti pēkšņi atcerēsies, ka sarkanais un pat dzeltenais ir kustību aizliedzoši signāli,
– sāks krustojumus šķērsot gājēju ātrumā,
– pārstās pa trotuāriem lidot uz 30 km/h,
– iegādāsies velosipēdus ar bremzēm,
– lai izlasītu telefonā iekritušo ziņu, apstāsies trotuāra malā, nevis lasīs to braucot,
– pārstās zīmēt savus ceļu apzīmējumus,
– nemīsies cauri tramvaja pieturai, kad no sabiedriskā transporta kāpj ārā pasažieri,
– vismaz līkumos uzliks rokas uz stūres,
– pārstās mīties pa vidu Brīvības ielai un saprātīgi izmantos ietvi,
– atzīs, ka sava daļa taisnības tomēr Timrotam ir,
– piekritīs, ka trīsgadīgu bērnu ziemā tomēr labāk uz dārziņu aizvest ar sabiedrisko, nevis uzsēdināt uz rāmīša, minoties pa apledojušiem trotuāriem,
– pārstās sist ar roku pa sāniem automašīnām, kuras ir apstājušās, lai izkrautu vai iekrautu mantas – tā vietā samazinās ātrumu un mierīgā garā apbrauks šķērsli,
– sapratīs, ka “kritiskajā masā” tomēr ir iespējams braukt ievērojot CSN, un nerādot autovadītājiem fakučus,
– sapratīs, ka ne visi, kuri nepiekrīt viņu viedoklim, ir Saskaņas/Rīgas domes apmaksāti troļļi,
– pieņems, ka tomēr eksistē velosipēdisti, kuriem pārvietošanās pa pilsētu nesagādā neērtības,
– atzīs, ka atstarojošā veste tumšā laikā tomēr ir lielisks veids kā uzlabot savu drošību, nevis žīdmasonu sazvērestība.

Tā kā, pateicoties piketam, veloinfrastruktūras problēmas valstī beidzot ir atrisinātas, šorīt atļāvos pagulēt ilgāk, jo tā vietā, lai savu septiņgadīgo dēlu no Bolderājas uz skolu pilsētas centrā vestu ar automašīnu, pateicu, lai viņš minas ar velosipēdu.

  1. Ceh, šoreiz galīgi garām, nopietni.
    Nevajag, lūdzu, nodirst velobraucējus, viņi ir, būs un tikai vairosies.
    Protams, ir daudz velopidaru ar problēmām galvā un man ir pārsteigums, ka viņi spēj arī taisni nobraukt pa ceļu (dažreiz)
    Problēmas Rīgā ar infrastruktūru un attieksim ir pamatīgas un jūsu uzskaitītās lietas, ko sapratīšot velobraucēji (izņemot murgus par ķiveri, kas obligāta ir tikai bērniem līdz 14 g.v.) ir piemītošas arī autobraucējiem un gājējiem- mobīlais tālrunis piemēram.
    Par ko iestājas velosipēdisti? Par to, lai viņiem būtu veloceliņi. Tātad, par to, lai viņiem nebūtu jābrauc pa
    IELU un TROTUĀRU.
    Jūs jau dzirdējāt par to, ka tā vietā, lai brauktu pa Brīvības ielu esot jāizmanto, citēju RD pārstāvi: “Barona ielas VELOMAĢISTRĀLE” Barona ielas murgs, jūsu zināšanai, nemaz nav oficiāli veloceliņš. Termins “rekomendējamā velojosla” ir unikāls visā pasaulē un tika pirmo reizi ieviests Rīgā, bet tas nav veloceliņš.
    Pasaulē eksistē daudz piemēru ar pozitīvu praksi pilsētvidē, kur veloinfrastruktūra sadzīvo ar pārējiem satiksmes dalībniekiem (Kopenhāgena, Amsterdama, Londona, Brisele piemēram)un kur tas strādā. Velosipēdisti iestājas par to lai jūsu ielas būtu automašīnām un ietves – gājējiem. Savukārt autovadītājs joprojām dzīvo postpadomju murgos, uzskatīdams, ka veiksmīgai transporta kustībai Rīgā ir nepieciešamas Kremļa platuma cienīgas štrāses

  2. You came to the wrong neighbourhood, motherfucker.

  3. Mārtiņ, izdari pakalpojumu cilvēces genofondam, un turpini nelietot ķiveri. Ceru ka neesi uztaisījis pāris mazus vēlo fašistus, tas tikai darītu pasauli drošāku.

  4. Velosipēdistu satiksmē mazāk kā 1%, bet te savus ultimātus uzstāda ar velojoslām. Jāliek lai maksā velosipēda ekspluatācijas nodokli CSDD, tad normālajai sabiedrības daļai tās velojoslas būs pieņemamākas.

  5. Pohuj uz tiem veloderastiem pisvinjuszirgs.
    Vasaraa mocis.
    Ziemaa auto.

  6. Tik debili debili debiliiiii, ir tie, velosipediņistiiii. Besī

Komentēt