Pieci soļi drošākas baznīcas virzienā

Sauciet mani par konservatīvu, bet es nekad neiešu ēst pie tieva itāļu pavāra un nekad neuzticēšu savus bērnus cilvēkam, kurš neuztur veselīgus, intīmus sakarus ar citiem pilngadīgiem cilvēkiem. Mana rīcība nav 100% droša prevencija, bet tā 100% ir rīcība risku samazināšanai.

Medijos izskanēja kārtējā ziņa par iespējamu seksuālās vardarbības gadījumu Romas katoļu baznīcā, šajā gadījumā – tepat Latvijā. Jautājot “Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorijas metropolītam par šo gadījumu, Kristaps Āls pauda šaubas par mācītāja vainu seksuālā vardarbībā pret personu ar attīstības traucējumiem: “Maz ticams, ka garīdznieks tiešām ir pastrādājis šos noziedzīgos nodarījumus.

Pirmkārt, ziņas par konkrēto gadījumu ir faktuāli skopas, kas ir saprotams gan no izmeklēšanas dienestu, gan garīdznieka reputācijas perspektīvas, jo demokrātijā pastāv nevainīguma prezumpcija jeb – persona nav vainīga līdz brīdim, kad tiek pierādīts pretējais. Otrkārt, šaubu ēnu met arī noziedzīgā nodarījuma apstākļi, jo no seksuāla noziedznieka psiholoģijas viedokļa daudz tīkamāks loms ir atrodams katrā svētdienas skolā. Saprotiet, gan mazgadīgs bērns, gan persona ar garīgu atpalicību nevar sevi pārstāvēt tiesā, tāpēc, ja pastāv izvēle, labāk pusdienās ēst vīģes, nevis kartupeļus.”

Abstrahējoties no konkrētā gadījuma, līdz brīdim, kad atbildīgie dienesti izmeklēs lietas apstākļus, mums būtu lietderīgi iztirzāt problēmu ar pedofiliju garīdzniecībā, jo precedentu skaits ir ļoti liels. Īpaši šokējošus šos gadījumus padara organizētu grupu pazīmes un noziedzīgo nodarījumu slēpšana no augsti stāvošu garīdznieku puses. Statistika liecina, ka katra otrā katoļu baznīca ir bijusi iesaistīta vismaz vienā seksuālas vardarbības gadījumā. Būtu diezgan muļķīgi pieņemt, ka Latvijā nepastāv līdzīga situācija, pat tad, ja informācija par seksuālo vardarbību nenonāk atklātībā.

Šobrīd pastāv divas galvenās problēmas seksuālo noziegumu atklāšanā un varmāku sodīšanā: neziņošana par noziegumiem un vāja sabiedrības izpratne par tiem. Galvenais neziņošanas par noziegumiem iemesls ir sabiedrībā pārāk iesakņojusies upuru vainošana, kas cietušajos izraisa kaunu, vainas apziņu vai bezpalīdzības sajūtu.

No otras puses, ir vesela virkne viedokļu līderu un lēmējvaras pārstāvju, kas ļoti sarežģī sabiedrības izglītību gan seksuālajā audzināšanā, gan noziegumu novēršanā. Piemēram, politoloģe Ilze Ostrovska šonedēļ sociālajā tīklā “Twitter” pauda viedokli, ka bērnu podi veikala “IKEA” vīriešu tualetē varētu veicināt pedofilu personu skaita pieaugumu. Atsevišķi Nacionālās apvienības biedri, Jūlija Stepaņenko un virkne augsti stāvošu garīdznieku valsts mērogā cenšas iznīcināt seksuālo izglītību skolās. Aizdomīgi, tieši kāpēc, viņuprāt, nedrīkst paskaidrot bērniem, ka tas ir ļoti slikti, ja gar viņu intīmajām vietām knakstās kāds cilvēks, pat ja tas ir ārsts, radinieks, skolotājs vai mācītājs?

Ko darīt, lai situāciju labotu? “Cehs.lv” mākslīgā intelekta departamenta mašīnmācīšanās nodaļa ir sagatavojusi konkrētu veicamo pasākumu plānu:

1. Sieviešu ordinācija. Statistika liecina, ka sievietes daudz retāk pastrādā seksuāla rakstura noziegumus. Ja šobrīd baznīcās būtu godīgs dzimumu sadalījums starp mācītājiem, teju uz pusi būtu samazināta seksuālā vardarbība Latvijas baznīcās. Tātad divas reizes mazāk bezpalīdzīgu bērnu un invalīdu ciestu no vardarbības baznīcā.

2. Jāpanāk, ka katoļu priesteri drīkst veidot ģimeni. Uzskats, ka mācītājam ir jākalpo tikai draudzei, uzliek pārāk lielu psiholoģisko un fizioloģisko slogu uz cilvēka pleciem. Pat ja nostāsti par mācītāju pašapmierināšanos grēksūdžu laikā ir patiesi, masturbācija noteikti atslogo no stresa un paģirām, taču ar to nepietiek veselīgas seksuālās dzīves uzturēšanai. Ģimenes dzīve garīdzniekam palīdzētu arī daudz labāk izprast problēmas citu draudzes locekļu vidū.

3. Garīdznieku atbilstības pārbaudes. Visiem sociālajiem darbiniekiem ir dažādas pārbaudes un psihologu konsultācijas, lai izvērtētu to atbilstību ieņemamā amata pienākumu pildīšanai, bet garīdzniecībai tādu nav. Viens no variantiem varētu būt elektrodu piestiprināšana garīdznieku ķermeņa erogēnajām zonām, kas fiksē izmaiņas asins pieplūdumā konkrētajās vietās, kad tiem tiek rādīti attēli ar bērniem vecumā no 1 līdz 15 gadiem.

4. Animētā pornogrāfija, ja garīdznieks izjūt fizisku tieksmi pret mazgadīgām personām, taču vēl nav pastrādājis nevienu noziegumu. Animētā pornogrāfija (īpaši Āzijas izcelsmes) ir apliecinājusi, ka personas ar pedofilijas tieksmēm var “izraustīt savus dēmonus” un turpināt pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas sabiedrībā, nepastrādājot nekādus noziegumus.

5. Bezmaksas kontracepcija dievnamos. Šis ir galējs un utilitārs variants. Ja garīdznieks tomēr nespēj atturēties no bezpalīdzīgu personu seksuālas izmantošanas, tad vajadzētu vismaz parūpēties, ka viņš savā recidīvā neizplata kādu seksuāli transmisīvu slimību vai nesagādā grūtniecību kādam 12 gadus vecam bērnam.

  1. Bet no kurienes katoļu priesteriem Latvijā ir piekļuve bērniem? Cik noprotu no vecāsmātes stāstiem, baznīcas draudze mūsdienās sastāv no viena mācītāja un piecām pensionētām kundzītēm.

  2. Urbitis un SC par mazu samaksu pieved tos bērnus.. Tagad satraucas par biznesu, palīdz klientam.

  3. Es liecinu, ka tie bērni ir Sātana pārņemti un Sātans caur viņiem pazudina cienījamus Dieva kalpus. Mana liecība ir patiesa.

Komentēt