Monthly Archives: augusts 2018

Kā bērna potēšana izpostīja manu ģimeni

Nu jau pirms krietna laika satiku Patrīciju – jaunu sievieti ar glītu seju, patīkamu humora izjūtu un dabīgu seksapīlu. Iemīlējāmies un sākām kopīgas mājsaimniecības projektu. Mūsu kopdzīves pirmās vasaras tika aizvadītas, apmeklējot diezgan daudzas kāzas un bērnu raudzības. Nepārprotiet, dzīvot kopā un veidot ģimeni ir brīnišķīgi, taču kāzas ir kļuvušas pārāk pompozas un prasa pārmērīgas investīcijas no draugiem un radiniekiem.
Man šķiet nepieņemami, ka par normu ir kļuvusi naudas dāvinājumu pieprasīšana. Manā utopijā – kāzas ir priecīgs notikums starp diviem cilvēkiem, kas ir nolēmuši pavadīt kopā dzīvi, līdz kāds no viņiem nomirs. Realitātē visus kāzu ielūgumus varētu pārfrāzēt sekojoši: “Mēs esam nolēmuši kādu laiku būt kopā un padarīt neizbēgamo šķiršanās procesu sarežģītāku. Visa šī padarīšana izrādījās daudz, DAUDZ dārgāka, nekā mums šķita, tāpēc esam izvēlējušies tevi kā vienu no tiem, kas sponsorēs mūsu vispriecīgāko dienu.”

Labi atceros kādu vakaru, tas bija neilgi pēc kārtējo kāzu apmeklējuma, ar Patrīciju gulējām gultā, pirms došanās pie miera aizdomājos par tik biežu laulību iemesliem. Nonācu pie secinājuma, ka visas nupat pie vīra izgājušās līgavas tā vai citādi ir savstarpēji pazīstamas, kas varētu norādīt uz to, ka kāzas šīm lēdijām ir veids, kā sacensties savā starpā. Šķiet, ka kāzas ir iespēja sievietēm, kurām skaistums ir personības būtiskākā daļa, izlikties, ka viņas ir kas vairāk par savu laulāto draugu trofejām, ka viņas ir nopelnījušas statusu sabiedrībā. Gribēju uzsākt sarunu ar Patrīciju: “Heh, atceries to reizi, kad es Jurim pirms kāzām uzdāvināju pudeli viskija un mēs to izdzērām? Zini, ko viņš man dzērumā izstāstīja?” Gaidīju, ka mīļotā pajautās “ko?” un tad es varētu izstāstīt, ka Juris nemaz negribēja precēties, bet izdarīja to Lienes iegribu dēļ, taču viss, ko es saņēmu pretī, bija – “Es gribu bērniņu!”

Manu ķermeni pārņēma šermuļi. Sapratu, ka tā ir lieta, kas notiks, ar kuru es samierināšos, pretējā gadījumā mēs šķiramies un daži pēdējie kopdzīves gadi ir izmesti vējā. Pateicu, ka par tām lietām parunāsim rīt – cerībā, ka tas ir tikai mirkļa emocionālais uzplūds, taču jau tuvākajās dienās tiku nostādīts vairāku emocionālu faktu priekšā, kā rezultātā visi iekrājumi aizgāja idiotiskā kāzu ceremonijā – kristīgā baznīcā, braucot ar ASV ražotu auto pa Latvijas pagānu svētvietām un ēdot franču ēdienus itāļu restorānā. Jutos kā nebūtiska sastāvdaļa kolāžā no kāzu kataloga izgriezumiem. Labi, kāzu diena bija pat diezgan baudāma, sliktās lietas sākās Patrīcijas grūtniecības laikā. Lai varētu bērnam veltīt maksimāli daudz rūpju, Patrīcija aizgāja no darba jau ļoti agrīnā grūtniecības periodā, un es uzņēmos vienīgā pelnītāja lomu, kaut arī tas prasīja nedaudz vairāk darba stundu.

Tā kā Patrīcijai bija daudz jau apsēklotu draudzeņu, par kompānijas trūkumu viņa nevarēja sūdzēties. Pirmais signāls, ka notiek kas nelabs, bija vārds “enerģija”. Un nevis elektroenerģija vai kinētiskā enerģija, nē, nē, šis vārds skanēja kontekstā ar krāsām, smaržām un pat nedēļas dienām. Arvien biežāk pamanīju Patrīciju šķirstām apšaubāma satura un reputācijas interneta medijus un forumus, taču to neņēmu nopietni, jo gribēju ticēt, ka viņa tur tikai uzjautrinās par viltus ziņām un cilvēkiem, kas tic astroloģijai.

Katru nedēļu mums bija jaunas izmaiņas uzturā, jo, piemēram, cilvēki akmens laikmetā bija veselīgāki, jo neēda ĢMO kviešus, citreiz pie vainas bija atsevišķu ēdienu sarkanā krāsa, vēl sazin kādas idiotiskas loģikas rezultātā nācās arī atteikties no daudzu ēdienu termiskas apstrādes jeb cepšanas un vārīšanas, kas manos naida kambaros atvēlēja vēl vairāk vietas vārdam Šeila.

Un tad pasaulē nāca man vissvarīgākais cilvēks pasaulē – mans dēls. Viss bija brīnišķīgi, un visi bija laimīgi, tiesa, līdz brīdim, kad pienāca laiks bērnu potēt. Es teicu, ka potēsim, tiklīdz varēsim, taču Patrīcija iebilda, sakot, ka mums par to vajagot nopietnāk padomāt. Mājās izcēlās pamatīgs skandāls, un man bija jāuzklausa tādi argumenti kā – vakcīnas izraisa komplikācijas, autismu un pat nāvi. Mani pretargumenti bija, ka autismu izraisa māmiņu forumi un žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” lasīšana, bet vakcīnas izraisa tikai iespēju nesaslimt ar potenciāli nāvējošām slimībām. Stingri noteicu, ka bērnu pats aizvedīšu konkrētā dienā potēties un lai Patrīcija pa to laiku atjauno kontaktu ar realitāti.

Pēc dažām dienām, atgriežoties no darba, konstatēju, ka Patrīcija ir paņēmusi bērnu un aizgājusi no mājām. Tas bija vistrakākais trieciens, kādu esmu piedzīvojis. Esmu pieredzējis, kā ģimenes loceklis lēnām nomirst no vēža, un šī situācija ar pseidozinātniskiem maldiem inficētām smadzenēm šķita ļoti līdzīga un tikpat bezcerīga. Bērnu tāpat izdevās aizvest potēties, jo, kamēr Patrīcija grozīja čakras savās jogas nodarbībās, viņas tēvs, kas nav idiots un atbalsta manu nostāju, iedeva man pašam savu dēlu aizvest uz poliklīniku.

Vienoties par kopdzīves atjaunošanu neizdevās, jo “es un manas zinātnes aizmelotās ausis apdraudot mūsu bērnu”. Ironiski, ka tiesa pirmdien lēma citādi, proti, ka tieši C hepatīta plosīta hipiju komūna nenāk par labu bērna augšanai, savukārt nepotēšana apdraud personas tiesības uz dzīvību. Bērns tagad ir ar mani, sirds man ir mierīga, lēnām bīdu projektus uz Tallinu un Abū Dabī. Patrīcijas dzīvē nekas nav mainījies. Pirms tiesas sēdes viņa lasīja laikrakstu “Dienas Bizness”.

CEHS LV dziesma par KPV LV programmu!

Iedvesmojoties no tiem, kas dara, nevis runā, Cehs pirmo reizi piesaka sevi arī mūzikas jomā. Sociāli atbildīga dziesma par paveicamo pašu mājās, lai te atkal būtu cilvēka cienīga dzīve!

Cehs izstrādā pirmo precīzo vēlētāju klasifikatoru

Vai tik brālēns no Rīgas gadījumā nav peģiks un negrasās nobalsot par liberastiem? Un vai tēva pēdējā laikā pārlieku nostalģiskie izteikumi par jaunības gadiem nav biedējošs priekšvēstnesis, ka 6. oktobrī viņa roka urnā neieslidinās aploksni ar 1. sarakstu? Un vai sieva gadījumā nav saspiedusies tiktāl, ka grasās izmest balsi par marginālu sīkpartiju?

Nebēdā, draudziņ! Lai tev palīdzētu kliedēt šaubu miglas vālus, Cehs nedēļas nogalē atkal ierūcināja mākslīgā intelekta laboratoriju un lūdza superdatoram izveidot vēlētāju klasifikatoru, par kritēriju ņemot vieduma un apgaismības simbola – lasīšanas – paradumus.

ZZS: Pirms lapas pāršķiršanas tu nolaizi pirkstu. Šo Rozamundes Pilčeres romānu lasi jau ceturto reizi, tāpēc lapu malas no slapjās šķirstīšanas kļuvušas pleķainas un grubuļainas.

NA:Tavs “Mein Kampf” pirmā iespieduma eksemplārs ir ierāmēts pie sienas. Par tā aiztikšanu jebkurš ģimenes loceklis rēķinās saņemt 10 rīkstes cirtienus. Ikdienas pārlasīšanai tev ir “Mein Kampf” un “Pieci gadi” PDF faili.

Saskaņa: Tu lasi dzērienkarti mikrorajona spēļu zālē.

KPV LV: T rdz vng ts brts, krs grb rdzt, n vspr grmts r dmts lhm n mkstjm!

Rīcības partija: Tu šķirsti tribal un skorpionu tetovējumu katalogu apšaubāmā tetovēšanas salonā.

Jaunā Vienotība: Tu šķirsti ziņu portālu virsrakstus no 2013. gada un maldini sevi, ka aizvien atbalsti vadošo politisko spēku.

Attīstībai/Par!: Tu šķirsti jaunāko dženderu klasifikatoru un plāno, kurā vietā šoreiz publiski palasīt “Rīgas Laiku”, lai atstātu intelektuāļa iespaidu.

Latvijas Krievu savienība: Tu šaurā domubiedru lokā pustumšā pagrabā slepus šķirsti Marksa “Kapitālu”, iztēlojoties, ka tas ir aizliegts, lai uzburtu sevī it kā gaidāmās revolūcijas atmosfēru.

JKP: Tu lasi prātus katram, kam ieskaties acīs, tādējādi nosakot, vai viņš ir krietns vai nekrietns cilvēks.

Progresīvie: Tu ar bezcerību sejā lasi partiju reitingus.

Latviešu nacionālisti: Tu lasi uzsaukumus. Īpaši to, kas jau vairākus gadus Vidzemes šosejas malā, braucot cauri Siguldai, profesora Rubina personas atveidā mudina tevi “nekad nepadoties”.

LSDSP/KDS/GKL: Vispirms tu nedaudz nobrīnies, ko pie velna nozīmē šie jaunie burtu salikumi aiz tik pazīstamās LSDSP abreviatūras, tad turpini apmierināti krekšķēt par arī mūsdienās apbrīnojami trāpīgajiem jokiem, savā dāčā pāršķirstot 1984. gada “Dadža” numurus un slurpstinot cigoriņu kafiju.

No sirds Latvijai: Tu lasi L.R. Habardu.

Par Alternatīvu: Tu nelasi, jo grāmatas ir prāta kontroles mehānisms.

Latvijas Reģionu apvienība: Tu lasi biedrus no citām partijām. Jā, tu arī esi partijā.

Latvijas centriskā partija: Tu burto definīcijas jēdzieniem “centrisks” un “politiskais spektrs”.

 

Simtgade turbo

Medijos un sociālajos tīklos laikpalaikam parādās gaudulīgas replikas, ka simtgades pasākumu nu jau ir par daudz. Vai cehs.lv tam piekrīt? Nē, un vēlreiz nē. Esam īsteni mūsu valsts patrioti un uzskatām, ka – tieši otrādi – nācijas slavināšanas apaļskaitļa notikumu ir par maz.

Kā lieliski parādīja nesenie Dziesmu un deju svētki, latviešiem patīk svinēt – nelieciet strādāt, dodiet mums svētkus! Līdz simtgadei palikuši vien daži mēneši, taču mēs varam paspēt vēl daudz…daudz vairāk! Esam izpētījuši iedzīvotāju vēlmes, pieslēgušies astrālajam latvietības kanālam un vēlamies nākt klajā ar dažiem ierosinājumiem, kā plašo svinību klāstu papildināt vēl ar dažām vērtīgām norisēm. Tātad.

Zaļais
– Pavairosim Latvijā lāčus – līdz 18. novembrim ievest Latvijā simt lācenes.
– Latvijas makšķerētāju biedrība aicina novērot simt tārpu sugas. Sūti mums savu tārpu, draudziņ!
– Izraut neļķes no apstādījumiem un tukšumus aizpildīt ar šī gada nacionālo augu – madaru.

Aizliegt/ politika
– Atcelt OIK (nezinām, kā tas darbojas, bet visi sola un izklausās kruta).
– Aizliegt barot ar krūti simt metrus no kultūrvēsturiskiem pieminekļiem.
– Aizliegt smēķēt simt metrus no nedzemdējošām sievietēm.
– Aizliegt nedzemdēt, ja barojat ar krūti.
– Likt KNABam izkratīt simts vecmāmiņas.
– Pēc tam aizliegt KNABam kratīt vecmāmiņas.
– Prezidentam atvērt vienu čekas maisu un nosaukt simt uzvārdus – tas jādara publiski Mežaparka estrādē, šoreiz nodrošinot tehniski kvalitatīvu skaņu.
(Pēc šī pasākuma aizliegt lietot vārdu salikumu “nosaukt uzvārdus”.)
– Simts reiz simts tvīti Trampam – katram Latvijas iedzīvotājam uzrakstīt Amerikas Savienoto Valstu prezidentam savas domas. Vēlams naktī.

Kultūra
– Sklandraušu festivāls… wait, tas jau bija, Dundagā. Grūbu festivāls Ānē. Padarīsim grūbas par jauno superfoodu, beigsim ēst visādas svešzemju kvinojas un polentas.
– Elīnas Maliginas gleznu izstāde Zimbabvē Roberta Gabriela Mugabe pilī.
– Andra Kiviča dzejas lasījums Pampāļos.
– Latvijas Pasts izdod pastmarku ar Ansi Bērziņu Ataolu.
– Laikraksta DDD festivāls Daugavpilī.
– Kaspars Kambala atver Latvijā pirmo kokaīna muzeju.
– Latviešu diasporas Bangladešā kora “Kapusvētki” koncerts Ziepniekkalna bibliotēkā.
– Kristapa Porziņģa labais elkonis izgaismots Latvijas karoga krāsās.

Integrācija
– Katram latvietim iemācīties simts vārdus latgaliski, un attiecīgi katram latgalietim simts vārdus latviski.
– Ietetovēt bēgļiem auseklīti, lai tos, kuri aizmūk uz Vāciju, var atpazīt un atgriezt.
– (De-integrācija) Ietetovēt aizbraucējiem Jumja zīmi, lai tie neizmanto par velti valsts medicīnas pakalpojumus.
– Katram Pakistānas studentam uzkārt kaklā kebabu, lai neaizņem mūsu darba vietas.

Random idejas
– Katram Latvijas iedzīvotājam iemācīties mugurdanci.
– Publiski spīdzināt Aiku Karpetjanu, liekot tam noskatīties Zvaigžņu ceļa koncertu simts reizes.
– Izveidot Whatsapp Vislatvijas grupu cīņai ar krieviem. Ja tev ir aizdomas, ka kaimiņš ir krievs, – ieliec bildi grupā
– Apskauj Latviju turpinājums – Minets Latvijai.
– Uzdāvināt Donam Patmalnieces šinjonu.
– Uzdāvināt Rimšēvičam simt tūkstošus, lai var beidzot normāli aizbraukt uz copi.
– Salauzt simts priedes un paskatīties, vai tās uzpeld par kuģiem.
– Atzīmēt google maps simt točkas, kur pārdod alkoholu pēc desmitiem vakarā.
– Stambulas konvencija – aizstāt hipsterīgo “dženders” ar latviski daudz labskanīgāko “ģemperis”.
– Kailciršu vietā izveidot papildus simtgades alejas – gigantiskas latvju zīmes un nosaukt par Jaunajiem Likteņdārziem.

Latvija, mēs varam!

Dzerbudisms – īstas pārvērtības

Reiz Nahdari apciemoja divus tūkstošus gadu vecs svētais. Ješua jeb Atnācējs nu vai vienkārši Jānis. Ciemiņš sacīja:
– Es protu pārvērst ūdeni vīnā.
Pirms atbildēt vecais skolotājs aizvēra acis. Viņam bija apnikuši laicīgie māņi un maldi. Tad Nahdaris atbildēja:
– Ha! Pārvērst dievišķo dievišķajā var katrs nīkulis. Tās nav īstas pārvērtības. Es protu dievišķajā pārvērst to, kas ķeizara.
To sacījis vecais skolotājs piecēlās no Spīķeru vienīgās autobusa pieturas soliņa un, grabinot monētas netīro bikšu kabatā, aiztenterēja mīkstu soli uz vietējo vīna dzerstūzi.

Pāvesta raideris vizītei Latvijā – 8 miljoni

Atceros, ka vēl gāju skolā, kad Latviju pirmo reizi apmeklēja pāvests. Toreiz par to uzzināju, jo kāds klasesbiedrs stāstīja, ka ar ģimeni apmeklējis Jāņa Pāvila II sagaidīšanu Rīgā un jautāja, vai es arī biju. Tā kā tiku audzināts tradicionālā ģimenē, kurā nav pieņemts, ka pieauguši vīrieši staigā apkārt kleitās un pieprasa, lai tos sauc par svētajiem, šis pasākums nevarēja satraukt mani vēl mazāk.

Ir pagājuši daudzi gadi, nu jau esmu pieaudzis, man ir ģimene, un esmu ļoti kategoriski mainījis savas domas šajā jautājumā, jo ar nepacietību gaidu pāvesta Franciska vizīti Latvijā. Nepārprotiet – joprojām neticu runājošām čūskām, jaunavas dzemdībām un uzskatu, ka jebkura reliģija ir vāju cilvēku patvēruma meklējums un tām nav vietas mūsdienu pasaulē, kurā dabas parādības var izskaidrot, apmeklējot fizikas stundas pamatskolā, tomēr – šī pāvesta vizīte man nozīmē papildu brīvdienu.

Tiesa, par šo papildu brīvdienu noteikti nav sajūsmā valsts budžets, kas, pateicoties tai, pazaudēs 8 miljonus eiro, tomēr domāju, ka satraukumam nav pamata, jo mūsu ievēlētās 100 gudrās galvas pēdējo četru gadu laikā ir pierādījušas, ka lieliski prot veikt savu darbu un, nekaitējot iedzīvotāju interesēm un naudasmakiem, spēj izveidot pilnvērtīgu budžetu tā, lai naudas pietiktu pilnīgi visam. Ā, pag…

Tā kā Latvija ir sekulāra valsts, kurā baznīca ir atdalīta no valsts, uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja oficiālās brīvdienas valstī tiktu noteiktas arī reizēs, kad pie mums viesojas citi reliģiskie līderi. Piemēram, Dalailama, kurš Latvijā ierodas vismaz 1–2 reizes gadā, pilnīgi visi islāmticīgo valstu ajatollas, kā arī pastafarisma, jebšu lidojošā makaronu monstra baznīcas pārstāvji.

Tāpat, nevajadzētu kautrēties brīvdienām Ziemassvētkos un Lieldienās pievienot arī brīvdienas Pelnu dienā, Visu svēto dienā, Mirušo piemiņas dienā, kā arī Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Savukārt, lai neaizvainotu citu konfesiju pārstāvjus, par brīvdienām būtu jānosaka arī Hanuka, Roš Hašana, Pesahs, kā arī Upurēšanas svētki pēc musulmaņu hadža. Tādējādi būtu daudz vairāk brīvdienu, kas padarītu valsts iedzīvotājus ievērojami laimīgākus, savukārt valdībai būtu par pāris desmitiem miljonu mazāk naudas, ko nozagt.

Bet, ja nopietni, uzskatu, ka valsts noteikta brīvdiena par godu Romas pāvesta vizītei ir pāris reliģiozu deputātu egocentriska masturbācija, savas personīgās reliģiskās intereses liekot augstāk par mūsu valsts Satversmi. Ja konkrētāk – šīs likuma izmaiņas Saeimā kopā draudzīgi iesniedza Augusts Brigmanis, Jānis Klaužs, Viktors Valainis, Jānis Trupovnieks, Juris Vectirāns, Līga Kozlovska un Andris Bērziņš no ZZS, Raivis Dzintars un Inese Laizāne no VL-TB/LNNK, Laimdota Straujuma un Aldis Adamovičs no Vienotības, kā arī Jānis Urbanovičs no Saskaņas.

Ja no Straujumas šāds solis izskaidrojams ar to, ka viņa ir veca ome, kurai vajadzētu cept pīrāgus mazbērniem nevis darboties aktīvā politikā, Urbanovičs ir vienkārši apjukušākais cilvēks savā partijā, jo kopš darbošanās Latvijas Krievu savienībā vairs īsti nesaprot vai ir latvietis, vai krievs, bet Nacionālā apvienība pēdējos gados ir aktīvi pievērsusies kristietībai un pat panākusi tās pieminējumu Satversmes preejakulātā, tad “zaļie zemnieki” šajā pasākumā ir īstie uzvarētāji, jo ar šo gājienu nodrošinās sev lērumu pensionāru balsu. Kas ir ironiski, jo pensionāriem, kā lielākajai kristietības vecumgrupai valstī, visas dienas ir brīvdienas.