Monthly Archives: jūnijs 2018

Svētki visiem genderfluid delfīniem, kas vēlas apmeklēt RTU baseinu

Lai pieteiktos uz RTU sporta zāli, jāaizpilda šāda forma“, raksta Ralfs. Paldies par lielisko bildi!

Atskaite brīvā formā par micēlija graizīšanu ar nazi

Ja tu interesējies, ko agrā pēcjāņu rītā domā latvietis, tad Valsts ieņēmumu dienestam ir atbilde. Tas savā tvitera kontā neilgi pēc pieciem rītā 25. jūnijā publicēja draudzīgu nodokļu padomu ogotājiem un sēņotājiem. Kā reiz biju noskatījies saullēktu, uzvārījis kafiju un vēros savā pļavā, apcerīgi domājot – vai tur ar nodokļiem viss kārtībā?

Kā zibens no skaidrām debesīm manā sociālo tīklu lentē uzpeldēja VID praktiskas dabas padomiņš. “Ogotāji, sēņotāji, savvaļas ziedu un augu vācēji saimniecisko darbību nereģistrē, ja to ienākumi nepārsniedz 3000 € gadā.” Nodomāju, ka tas taču ir burvīgi, un atkal vēros savā pļavā, taču neviļus ar acs kaktiņu pamanīju ne mazāk būtisku piezīmi, proti, arī tad, ja tavi ogu ienākumi nav virs trim štukām, ogotājiem brīvā formā esot jāveic rakstiska ienākumu uzskaite.

Tā kā man patīk gan taustīt ogas, gan šad tad mežā ar nazi graizīt micēliju, vēlējos pārliecināties, ka nav neviena “nesavilkta gala”, tāpēc izmantošu iespēju brīvā formā veikt rakstisku ienākumu uzskaiti.

Adresāts: VID darba grupa, kas strādā ar beku, meža zemeņu, parka vīngliemežu un citu savvaļas ogu, augu, sēņu vai parka vīngliemežu apgrozījuma uzvaktēšanu.

Atskaite brīvā formā

Informēju, ka šogad ir diezgan slikts ķiršu gads (izņemot tos mazos un sarkanos, kuri ir rūgtenāki, bet tos tāpat neviens negrib ēst). Lielos ķiršus man apēda strazdi. Nu lūk. Tāpēc šogad vairāk spiežu uz meža zemenēm: es salasīju dažus spainīšus, no kuriem divus iedevu kaimiņam. Pretī par to dabūju trīs litru medus burku (pērnā sezona) – tās vērtība varētu būt ap 15 eiro.

Vēlējos precizēt, vai tas man būtu jāfiksē kā barters? Un, ja tā, vai par to ir nepieciešams atsevišķs iesniegums brīvā formā?

Tāpat es pērn salasīju dzērvenes. Tās sabāzu tajā medū un iepildīju mazākās kastītēs (tās ir palikušas pāri no izēstām salātu bļodiņām, tāpēc atsevišķi netika pirktas, – uzskatu, ka tās nav uzlūkojamas kā pamatlīdzekļi, taču, ja tā, iespējams, varam kaut kā dāvinājumu noformēt), un bērni tās iztirgoja uz ielas, nopelnot 40 eiro.

Paziņa, kura it kā audzē un tirgū pārdod brūklenes, man iemainīja maisiņu oranžo vasaras sūnu saulīšu (tā mēs mājās saucam brūklenes) pret visiem tiem zaļajiem sūdiem, kas aug pļavā un ko sieva salasīja, iztēlojoties, ka ir baigā daktere Tereško. Viņa burtiski vāc veselas čupas ar sienu, to izkaltē, aplej ar karstu ūdeni un saka: “Ņukā iekšā zāļu tēju, šitā palīdzēs pret visādu zarazu!” Un, ja es to nedaru, viņa sauc mani par hu*epļotu un sola apliet ar verdošu ūdeni. Goda vārds, tas garšo tā, it kā es laizītu zāles pļāvēja asmeņus pēc mauriņa apcirpšanas. Atgriežoties pie temata – man ir aizdomas par tām brūklenēm, kuras saņēmu. Tās bija tādas plastmasīgas. Man točna ir sajūta, ka paziņa tās importē no Polijas un tirgū uzdod par vietējām. Ko man darīt?

Tas laikam arī viss, paldies. Lūdzu, apdomājiet, vai jums šo iesniegumu vajag izdrukātā formātā, jo planktons citādi mirs.

P.S. Tā kā šis solās būt nereāli labs beku gads, plānoju no tām ietirgot 7 tūkstošus, bet atskaitē norādīt, ka esmu ietirgojis 2,9.

P.P.S. No bērza iegūta sula ir savvaļas velte? Ja jā, tad kā es varu atšķirt savvaļas bērzu no parasta bērza?

P.P.P.S. Ja es mājās audzēju meža zemenes – tās ir savvaļas ogas?

Nopludināts arī “Latviešu krievu savienības” ēnu kabinets

Šodien piedāvājam iepazīties ar “Latviešu krievu savienības” nopludināto ēnu kabinetu. Mūsu rīcībā ir arī KPV LV ēnu kabineta uzvārdi, ko publicēsim rīt!

Aizsardzības ministrs – Sergejs Šoigu
Ārlietu ministrs – Oskars Bārtulis
Ekonomikas ministrs – Tā sieviete, kura pie Centrālās stacijas tirgo belašus
Finanšu ministrs – Bobs Dilans, bet algu saņem Tatjana Ždanoka
Cietuma lietu ministrs – Lindermans un Gapoņenko
Iekšlietu ministrs – Lavrentijs Berija
Izglītības un zinātnes ministrs – Kārļa Šadurska voodoo lelle
Kultūras ministrs – Tofiks
Labklājības ministrs – Novijs Čoks
Satiksmes ministrs – Lācis uz vienriteņa
Tieslietu ministrs – Ļeņina mūmijas bilde
Veselības ministrs – Stīvens Sīgals
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs –  Abrenes mērs (arī zināms kā Satiksmes minists Lācis un vienriteņa)
Zemkopības ministrs – MTZ 80

Noplūdis arī “Nacionālās apvienības” ministru ēnu kabinets

Jau vakar fortālā “Cehs.lv” varēja meklēt noplūdošo partijas “Saskaņa” ministru ēnu kabinetu. Turpinot iesākto, publicējam arī sarakstu, ko acīmredzami azotē silda “Nacionālā apvienība”. Ziņojam, ka mums mapītē ir arī visi papīri un dokumenti, lai paziņotu KPV LV partijas ēnu kabinetu – uzvārdus nosauksim jau rīt!

Aizsardzības ministrs – Igors Šiškins
Ārlietu ministrs – Patvāris
Ekonomikas ministrs – Guntis Ulmanis
Finanšu ministrs – Baiba Broka divatā ar Nila Ušakova sievu
Iekšlietu ministrs – kuģis “Saratov”
Izglītības un zinātnes ministrs – arhibīskaps Jānis Vanags
Kultūras ministrs – Kārļa Ulmaņa piemineklis
Labklājības ministrs –  Laima Vaikule
Satiksmes ministrs – Kaspars Gerhards
Uzņēmējdarbības ministre – Ilze Bertāne
Tieslietu ministrs – Dzintara Rasnača skapis
Veselības ministrs – Rūdolfs Plēpis
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Aivars Gedroics
Zemkopības ministrs – Viktors Arājs

Noplūdis partijas “Saskaņa” ēnu kabinets

Zigfrīda Annas Meierovica radinieki medijiem pauda sašutumu, kad “Saskaņas” iztēlotais prezidents Pēteris Sproģis pilnīgi nekorektā kontekstā savā uzrunā esot atsaucies uz Latvijas pirmo Ārlietu ministru, diskreditējot Meierovica ideālus par Latviju kā uz Rietumiem orientētu valsti. “Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorija nespēja vienkārši noskatīties, tāpēc, veicot pamatīgu izpēti, tika atklāts pilns Saskaņas iecerēto ministru saraksts, kas šokēja mūs pašus.

Aizsardzības ministrs – Artūrs Irbe
Ārlietu ministrs – Zigfrīda Annas Meierovica radinieki
Ekonomikas ministrs – baltais kaķis no Kaķīša dzirnavām
Finanšu ministrs – Edgars Ceplis
Iekšlietu ministrs – Ansis Ataols-Bērziņš
Izglītības un zinātnes ministrs – Dzintars Rasnačs
Kultūras ministrs – Inokentijs Mārpls
Labklājības ministrs – Sprīdītis
Maksātnespējas administrācijas ministrs: Milda
Satiksmes ministrs – Herberts Cukurs
Tieslietu ministrs – Kārlis Ulmanis
Veselības ministrs – Juris Kulakovs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: Viktors Zemgals
Zemkopības ministrs – Viktors Arājs

Veselā saprāta boikots

Iespējams, daudzi no jums būs vai nu internetā, vai uz ielas pamanījuši, ka ir cilvēki, kuri ļoti aktīvi sākuši boikotēt degvielas uzpildes stacijas “Circle K”. Tie ir cilvēki, kuri jūtas sociāli aktīvi, tāpēc nolēmuši protestēt pret augstajām degvielas cenām, katru mēnesi boikotējot citu DUS tīklu, un “staķiks” trāpījies zem sitiena pirmais. “Facebook” izveidota īpaša boikota grupa, kas neilgā laikā savākusi jau padsmit tūkstošus biedru. It kā jau cēls mērķis, bet…

Ja atšķirībā no boikota grupas biedriem esi pabeidzis sākumskolu un paralēli loģiskajai domāšanai un interpunkcijai kaut nedaudz pārzini arī matemātikas pamatus, tad zini, ka, mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās. Proti, ja degvielas cenu boikots piecus mēnešus pēc kārtas katru mēnesi notiek citā DUS tīklā, bet degvielas patēriņš paliek nemainīgs, tad četros mēnešos DUS atgūs boikota laikā nenopelnīto naudu, jo tajā būs klientu pieplūdums.

Vispār jau ar šo vienu rindkopu esmu salauzis boikotu un tālāk varētu arī nerakstīt, tomēr bail, ka tādā gadījumā Soross nesamaksātu honorāru pilnā apmērā, tāpēc turpināšu.

Alternatīvi apdāvināto boikotētāju utopiskā vīzija, protams, ir citāda. Proti – viņiem šķiet, ka, mēnesi boikotējot vienu DUS tīklu, tas strauji pazeminās cenas, kā rezultātā pārējām uzpildes stacijām nāksies pielāgoties un pazemināt savas cenas. Nākamajā mēnesī boikotējot nākamo DUS tīklu, arī tas nolaidīs cenas un pārējie konkurenti kārtējo reizi sekos. Pēc pieciem mēnešiem visi uzņēmumi būs tik ļoti nobijušies no boikota, ka visi laimīgi pildīsim degvielu par 50 centiem litrā.

Boikotētāji salīmējuši savu auto logos paziņojumus par to, ka piedalās boikotā un aicina to darīt arī visus pārējos autovadītājus. Savu mašīnu antenām viņi sākuši siet klāt sarkanas lentītes, kas kalpo kā vispārējā boikota atpazīšanas zīme. Tāpat boikota lapā redzami daudzi video, kuros lumpeņi, kas neatšķir “ka” no “kad”, uzplijas cilvēkiem, kas pilda degvielu “Circle K”, ar uzbāzīgiem: “Vai tad jūs nezinat kad tagad ira biokots? Hahaha, skat – viņš nezin!” Principā vienīgā boikotētāju atšķirība no reliģiskas sektas ir tā, ka jehoviešu deguna priekšā var aizcirst durvis un tie ir mazāk kaitinoši.

Lūk, pāris citātu no boikota “Facebook” lapas:

“Un sis ir Jums akcijas niidejiem…. F**k you… Ja jums ir gruti pameginat kaut ko jaunu, kas jums iespejams nestu labumu, nu tad sedziet majas un cikstiet talak..”, raksta Raivis, pievienojot bildi, kurā lepni uzpilda savu auto krieviem piederošajā “Lukoil”.

“Labak boikotu taisam ar dakšam un kapļiem lapstam saima kas seż un baro mordas deļ akcizem neka nodokļu maksatajus lohi!” raksta Jānis.

“Es te tā padomāju. Nu par cik lielākā daļa boikotē, tad cirkulim zaudējumi būs vērtējami miljonos. Mēnesis ar tik tukšam stacijām viņiem būs liels zaudējums. Līdzvērtīgi vai viņi necentīsies atpelnīt un cenu vēl palielināt?” nobažījusies Kristīne.

“Tātad, ja var atļauties dot atlaides, tad var pazemināt cenu un bez atlaidēm. Otrs – kāda patiesībā ir cena, kā pacelta ja var atļauties atlaides,” Dita neizprot uzņēmējdarbības un peļņas pamatprincipus.

“Parakstamies lai arī Latvijā Minimālā Alga būtu 1000 Eur/men – http://manabalss.lv/i/1302,” raksta Kaspars, kurš tikko ieradies uz Zemes no planētas ZZORG1598.

It kā ir skaidrs, ka degvielas cenas Latvijā, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, ir mākslīgi paceltas, un nevēlos pārāk kategoriski aizstāvēt arī “Circle K”, tomēr jāsaprot, ka viņu gadījumā cenas ir vēl augstākas tikai tāpēc, ka šis uzņēmums ne tikai tirgo degvielu, bet pilda arī pārtikas veikala funkcijas, nodrošina perfektu apkalpošanu, garšīgu ēdienu, tīras un ērtas telpas, darbiniekiem maksā krietni labākas algas nekā konkurenti un ir visādi citādi klientam draudzīgs. Par komfortu ir jāmaksā. “Staķiks” ir kā degvielas “Stockmann”. Ja kāds neizprot šo atšķirību, iesaku kādreiz nopirkt un pamēģināt apēst hotdogu degvielas uzpildes stacijā “Trest”.

Kas vēl interesanti – boikota lapu acīmredzot izveidojis Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļas vadītājs Valentīns Jeremejevs. Pārāk neieslīgstot viņa senākās kontroversālās darbībās un akcijās, varu vien aicināt atcerēties, ka tuvojas vēlēšanas un Valentīns ir, kaut arī sūdīgs, tomēr politiķis ar savām interesēm un mērķiem.

Kas attiecas uz boikotēšanu – pret augstām cenām var protestēt, uz mēnesi pārstājot pildīt degvielu un pārvietojoties, piemēram, ar velosipēdu, nevis nomainot savu iecienīto DUS.

Cehs.lv piedāvā svētku receptes: Līgo kokteilis “Gedroics”

Vilks aitādā

Cehs.lv radošā triecienbrigāde šogad ir piedalījusies tikai divos publiskos pasākumos – Cehstivālā un Baltijas praidā. Abos šajos pasākumos mēs satikām mūsu ilggadēju lasītāju vārdā Ainārs (vārds mainīts 2 reizes) un nolēmām piedāvāt saviem lasītājiem interviju ar šo visnotaļ interesanto personību.
Cehs.lv: Ainār, tu teici, ka esi nacionāli noskaņotas partijas biedrs. Kāpēc nolēmi iesaistīties politikā?

Ainārs: Šķiet, ka tā bija vēlme darīt dzīvē “lielas lietas” un kontrasts starp lietām ko rādīja pa TV un mazpilsētas dzīvi aiz loga. Uz pamatskolas izlaidumu man bija nopirkts uzvalks, kurā pirmo reizi sajutos pieaudzis vai drīzāk – līdzvērtīgāks pieaugušajiem. Ap to laiku arī sapratu, ka netaisos pavadīt dzīvi mazpilsētā, es gribēju strādāt ofisā ar skatu uz Manhetenu (smejas). Tā nu ar visu savu tīņa apņēmību un maksimālismu iestājos partijas jauniešu organizācijā.

Cehs.lv: Kāpēc izvēlējies tieši to partiju?

Ainārs: Pamatā, laikam, tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc citi jaunieši tur iestājās – mazpilsētās ir izteiktāka latviešu kopienas, neticība lielajām partijām un bailes no atkārtotas okupācijas.

Cehs.lv: Bet ir tavas dzīves apstāklis, kas mūsuprāt, varētu konfliktēt nacionāli noskaņotas partijas statūtiem.

Ainārs: Par ko jūs runājat? Es neesmu krievs! (smejas) Labi, saprotu, ka runa par manu seksuālo orientāciju. Jā, esmu gejs, neslēpju, bet arī neafišēju. Kā tas ietekmēja uz būšanu partijā? – Nu, īsti nekādi. Drīzāk, būšana partijas jauniešu organizācijā vairāk atsaucās uz manu orientāciju.

Cehs.lv: Tev šo vajadzēs nedaudz paskaidrot…

Ainārs: Labi. Kad iestājos jauniešu organizācijā, man bija 15 gadu. Tobrīd savu seksuālo orientāciju vēl līdz galam neapjautu, bet to, ka man patīk čaļi sapratu vienā no partijas jauniešu nodaļas nometnēm.

Cehs.lv: Kas īsti notiek jauniešu organizācijas nometnēs, īpaši jau tāds, kas liek apzināties savu seksuālo orientāciju?

Ainārs: (Smejas) Nekas seksuāls, protams. Tā drīzāk bija apstākļu sakritība. Precīzu laiku neatceros, bet tā bija ziema. Rīts sākās ar to, ka mums puišiem bija jāiet ārā nodarboties ar brīvo cīņu, kamēr meitenes klāja galdus. Laušanās ar puikām tāpat bija pierasta lieta, bet tur tas notika ziemā un bez krekliem. Šķiet, tieši tā varas un dominances dinamika atraisīja pirmās pārdomas. Pa dienu bija dažādas lekcijas, kur mums mācīja kā uzvarēt debatēs, izmantot pretinieku vājās vietas, personības trūkumus utt. Vakarā gājām pirtī, kur arī sapratu, ka mani pārāk neinteresē sieviešu ķermeņi.

Cehs.lv: Jūs pirtī gājāt kopā ar meitenēm?

Ainārs: Jā, visi jaunieši kopā ar citiem partijas biedriem. Pēc pirts čaļi sagūlās sniegā vienā rindā un meitenes ar basām kājām soļoja mums pāri.

Cehs.lv: Īpatnēji! Īpaši jau ņemot vērā partijas augstos standartus tikumības jautājumos. Vecākiem nebija pretenziju, ka, piemēram, pieauguši vīrieši iet pirtī kopā ar pusaudžu meitenēm?

Ainārs: Retrospektīvā tas skan dīvaini, taču tobrīd tas šķita jautri un nevainīgi, pat saliedējoši. Vecākus pārāk neinteresē kas notiek šādās nometnēs, galvenais, lai ir paēduši un nav satraumēti.

Cehs.lv: Tu pats gribētu ģimeni ar bērniem?

Ainārs: Šobrīd nē, bet nākotnē es noteikti gribētu ģimeni.

Cehs.lv: Kas tavuprāt ir ģimene?

Ainārs: (ilgi aizdomājas) Laikam jau kas nedaudz vairāk par mīlēšanu un būt mīlētam. Pats nāku no ļoti saliedētas un mīlošas ģimenes. Ģimenē vienmēr ir atbalsts, kad tas nepieciešams. Ģimenē vienmēr mīlestība, kad tas ir nepieciešams. Ģimenē viens par otru gādā, gatavo ēdienus, spēlē galda spēles. Ģimene kopā smejas un kopā raud.

Cehs.lv: Vai laulāts pāris ar bērniem, kas konfliktē savā starpā un neizrāda mīlestību viens pret otru, ir ģimene?

Ainārs: Valsts izpratnē tā ir ģimene. Es gan to neuzskatu par ģimeni, manuprāt, tādus cilvēkus satur kopā nevis mīlestība, bet nedrošība, trūkums un citas negatīvas lietas.

Cehs.lv: Vai tev šķiet godīgi, ka partija, kuru pārstāvi, neatbalsta viendzimuma laulību un attiecīgi arī neatzīst viendzimuma pāru ģimenes?

Ainārs: Man šķiet, ka tur savu lomu spēlē daudzi citi faktori, piemēram, sabiedrības negatavība pieņemt savā starpā viendzimuma pārus, īpaši tādus, kas audzina bērnus.

Cehs.lv: Bet šobrīd jau ir vairāki publiski zināmi viendzimuma pāri, kas audzina bērnus, varbūt sabiedrība ir gatava šādu ģimenes formu pieņemt, bet tam traucē daži skaļākie oponenti, kas ietekmē sabiedrības domu? Piedevām, nereti nākas sastapties ar argumentu, ka, ja divi vīrieši grib audzināt bērnu, viņi ir motivēti tikai ar vēlmi tos seksuāli izmantot.

Ainārs: Pirmkārt, pedofilija un homoseksualitāte ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, bet varu piekrist, ka daļā sabiedrības nav skaidra šī atšķirība. Sabiedrībā ir zināmas gan tikai vairāki sieviešu pāri ar bērniem, ir, protams, arī vīriešu pāri, bet viņi daudz biežāk izvēlas to turēt noslēpumā, lai nesaņemtu nosodījumu vai pat draudus. Bailes no pedofilijas kā propagandas ieroci izmanto atsevišķi cilvēki. Starp citu, biju iesaistīts vienā projektā ar psihologiem, kur gadījās uzklausīt vienu pedofilu. Tiem cilvēkiem ir pilnīgi citādāka situācija.

Cehs.lv: Kāda ir situācija ar pedofiliju Latvijā?

Ainārs: Nezinu par situāciju Latvijā vai kur citur. Mums vienkārši bija iespēja uzklausīt kādu cilvēku, kas ir nācis striktas un ļoti ticīgas ģimenes. Vienā no savas dzīves posmiem viņš bija atskārtis savas tieksmes, pamatīgi nobijies un noslēdzies no sabiedrības. Lai tiktu vaļā no savām tieksmēm, viņš bija meklējis glābiņu pie Dieva. Viņš sāka kalpot vienā no baznīcām un katru dienu lūdzās, lai Dievs viņu svētī ar normāla cilvēka dzīvi. Diezgan briesmīga dzīve, ja tā padomā.

Cehs.lv: Ne jau visi pedofili izdara krimināli sodāmas darbības.

Ainārs: Tā ir. Lasīju, ka seksuālas tieksmes pret bērniem izjūt līdz pat 2 procentiem sabiedrības, taču ļoti maz no šiem cilvēkiem kaut kādā veidā cenšas tās realizēt. Daudzi no šiem cilvēkiem pat dzīvo laimīgās laulībās, audzina savus bērnus un neko ļaunu nenodara.

Cehs.lv: Vai partijā, bez tevis, ir citi homoseksuāli cilvēki?

Ainārs: Jā, protams. Daudz nav, bet vienu, otru zinu.

Cehs.lv: kas partijā ir vairāk – geji vai krievi?

Ainārs: Šo es nekomentēšu (smejas)

KGB filiāle Maskačkā

Paldies Urbim par iesūtīto bildi.

Valsts ieņemšanas dienests – maku kontrole

7. jūnijs, plkst. 00:04 – Delfi publicē Cehs.lv versiju “Valsts ieņemšanas dienests – maku kontrole” 
7. jūnijs, plkst. 16:21 – Delfi publicē, ka “Skujiņš atsauc savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam”

Nesaistīti: Nākamo versiju moš jāraksta par Dzintaru Rasnaču.

2043. gada pievakare. Merķeļa iela. Latvijā daudz kas ir mainījies, taču šie pārsimts metri cirka rajonā ir ieturējuši līdzšinējo attīstības gaitu – lombardu un bomžu skaits palielinājies, bet policijas reidu skaits samazinājies. Mārtiņa ceļu mājup pārtrauca būdīgs stāvs. Pagarš solīda paskata mētelis, klišejiski kantainā jūras kājnieku frizūra, kas izskatās griezta pēc Maļeviča melnā kvadrāta līdzības, nedaudz atauguši rugāji un cigarete. “Valsts ieņēmumu dienests,” norūca stāvs, “maku kontrole.”

Mārtiņš neminstinoties ķērās pie kabatas. Ar šīm pārbaudēm bija līdzīgi kā ar policijas reidiem pēc Jāņiem – ja iepriekš neesi kodis, tad zini, ka viss it kā būs kārtībā, taču tāpat būsi viegli samīzies.

Maku kontrole: “Tāks… Kas šīs ir par kapeikām?”

Mārtiņš: “Saņēmu kioskā kā atlikumu, domāju iemest kādam bezpajumtniekam…”

Maku kontrole: “Tavuprāt, bezpajumtnieks tev izdos čeku un deklarēs ienākumus?”

Mārtiņš: “Es… es… es nezinu… es gribu tikai…”

Maku kontrole: “He he, nomierinies,” nepaceļot acis no rakāšanās pa maku, “es jau tikai jokoju. Neesam jau arī necilvēki, he he… Galvenais, padod ziņu, kuram bomzim iemet, lai esam informēti. Vēl kāda skaidrā nauda ir?”

Mārtiņš: “Nē…”

Maku kontrole: “A ja atradīšu?”

Mārtiņš īsti nesaprata, vai kontrolieris turpina jokot, tāpēc nepārspīlēti pasmaidīja un teica: “Man nav, ko slēpt!” Šoreiz viss beidzās veiksmīgi, taču nevar zināt, kad un kāda būs nākamā reize.

Maku kontrole parasti nozīmē standarta procedūru. Tā ir vizuālā maka inspekcija, daži āķīgi jautājumi, kā arī pieprasījums izstiept rokas plecu augstumā un nedaudz palēkāt, lai dzirdētu, vai kabatās nedžinkst kāda monēta.

Viss sākās 2018. gadā, kad VID nāca klajā ar paziņojumu, ka turpmāk uzraudzīs tos iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus, ar to netieši pasakot: “Ja tavs apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus gadā, tad tavs dzīves līmenis ir aizdomīgi augsts un mēs kaut ko darām nepareizi.”

Administratīvie resursi, kas tika tērēti šādas sistēmas ieviešanai un uzraudzīšanai, nebija mazi, tāpēc, augot apziņai, ka tie ir jāatpelna, auga arī paranoja, ka ļaudis kaut ko slēpj. Galu galā arī iedzīvotāju darījumi bija aizdomīgi. Kaut vai tas pats Mārtiņš.

Kāpēc viņš pārskaitīja Artim 50 eiro uzreiz pēc tam, kad Latvijas hokeja izlase uzvarēja Krieviju? Kāpēc viņš katru mēnesi Maijai pārskaita naudas summu, kas ir identiska pusei no viņa un Maijas kopīgi īrētā dzīvokļa summas? Kā var būt, ka Maija aizgāja uz naktsklubu, neiztērēja nevienu centu, bet vēlāk pārskaitīja Mārtiņam naudu? Kā var būt, ka Mārtiņš dzēra gan viskiju, gan “Cosmopolitain” kokteili vienlaicīgi?

Teorētiski Mārtiņa sirdsapziņa bija tīra. Arī nodomi bija tīri – tāpat kā darba līgums. Tomēr viņš nezināja, ko nozīmē “tīrs” pēc VID ideoloģijas standartiem, – bija aizvien grūtāk viņus uztvert kā mīlošu māti, kas rūpējas par savu bērnu labklājību. Nespēja uzticēties veicināja apziņu, ka ir jāpatur plāns B.

Drošības pēc savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar vaska sveču darināšanu, Mārtiņš reģistrēja Kaimanu salās līdz brīdim, kad tā apgrozījums sasniegs pirmo miljonu, – tad viņš to pārcels atpakaļ uz Latviju, jo 2043. gadā miljonāri no nodokļiem tika atbrīvoti pavisam.