Das schmeckt!

“Uf, gards kefīrs!”, mīļā nolika glāzi un smagi pasmaidīja. “Balts un biezs. Kā šmeka!”

Es nodūru acis un vaigi nodevīgi iesarka. Esmu pieradis pie viņas humora izjūtas, taču kaza varēja pacensties un noturēt sevi normas robežās. Pirmā tikšanās ar maniem vecākiem tomēr. Vakariņas mājās. Būtu jāuzvedas pieklājīgāk.

“Kā lūdzu?”  mamma neizpratnē paskatījās uz Alisi un tad uz mani. “Das šmekt? Tu esi mācījusies vācu valodu?”

“Ha!” tēvs iesmējās. Mēs ar viņu saskatījāmies. Mēs abi pazinām mammu, tik mīļa un naiva, un tik ļoti tāla no pasaules samaitātības. Tēva acīs iedegās liesmiņas.

“Viņa teica…” tēvs ievilka gaisu un ieķiķinājās. “Oi, es nevaru. Viņa teica…” paps nespēja pabeigt iesākto teikumu un gardi iesmēja. “ĀHAHAHA! Viņa teica, ka kefīrs…” tēvs atgāza galvu, turējās aiz sāniem un kratījās smieklos. Tad viņš novēlās uz grīdas, turpināja kratīties un tad pierima. Pa mutes kaktiņu uz grīdas notecēja siekalu tērcīte.

* * *

Uz bērēm ieradās tikai paši tuvākie. Es, mamma un daži tēva darba kolēģi. Īstu draugu viņam nebija. Ieradās arī mana oma — tēva māte, kura bija pārdzīvojusi abus savus bērnus. Jaunākais nomira gadus trīsdesmit atpakaļ, kad viņam bija astoņpadsmit. Nelaimes gadījums armijā, precīzus nāves apstākļus neviens ģimenei neatklāja. Tagad arī otrs dēls, mans paps, viņam bija 56.

“Kā viņš nomira?” ome jautāja. Svarīgāko jautājumu viņa uzdeva man, nevis mammai. Visu savu mūžu viņa uzskatīja, ka tēva kāzas ar mammu bija kļūda. Viņas īsti labi nesatika. Pieļauju, ka tagad oma vainoja māti par tēva nāvi.

“Es vēlāk, tagad nav īsti piemērots laiks,” es čukstus atbildēju. Turpinājās bēru ceremonija, patreiz katoļu mācītājs lasīja skumju dzejoli un es negribēju traucēt.

“Kā? Nedzirdu, runā skaļāk!” ome pieprasīja.

“Viņš nomira no smiekliem,” es stāstīju un centos nebūt pārāk skaļš. “Mana draudzene pateica kaut ko stulbu, un tēvs smējās, un nokrita. Sirds neizturēja”.

“Ko tādu viņa pateica?” ome nelikās mierā.

“Viņa teica, ka kefīrs ir balts un biezs kā šmeka.” Mācītājs apklusa, mums pievērsās apkārtējo skatieni.

“Das šmekt? Tava draudzene ir no Vācijas?”

Tēva kolēģi iespurdzās. Mācītājs saknieba lūpas un smagi elpoja. Viņš centās turpināt sprediķi godpilnā manierē, taču nespēja saglabāt mierīgu balsi. Viņš sažmiedza acis, pa vaigu noritēja asaru lāse un zem nāss uzsprāga puņķa burbulis. Tad arī oma neizturēja. Viņa palaida sirsnīgu smieklu un zobu protēzes iekrita kapa bedrē. Mācītājs pārlocījās uz pusēm, turēja vēderu un smējās, oma pasniedzās pēc protēzes, kāja paslīdēja pret svaigi uzrakto zemi un viņa ar galvu uz priekšu ielidoja grāvī. Smieklīgam būkšķim sekoja draudīgs krakšķis un klusums.

* * *

Ar Alisi es neizšķīros un mūsu attiecības kādu laiku turpinājās. Es saprotu, ka viņa nebija vainīga man tuvu cilvēku nāvē. Lai gan ar debīlu humora izjūtu apveltīta, viņai bija arī vairākas pozitīvas īpašības. Glīta seja un tvirta pakaļa. Krūtis arī tīri neko tādas, ar nelielām areolām, viss kā man patīk.

Mēs sēdējām virtuvē, dzērām zaļo tēju. Piezvanīja māte.

“Halo, mām?”

“Uzvelc apenes!” iekliedzās Alise. “Beidz sosīt pipeli, kad runā ar māti! Eu, eu, beidz, tā šļirce ir lietota! Aids!”

“Dēls, tu esi pārliecināts par savu izvēli?” māte jautāja un viņas balsī bija dzirdams kosmiska mēroga nogurums.

Alise sāka imitēt vīrieša balsi. Zemā tonī viņa teica “Ejam nopisties! Sarīkosim geju orģiju! Rādi, kur ir tavs ānuss, a?”

“Studēt ajūrvēdu LU? Protams, esmu to nopietni apdomājis, izvēle ir acīmredzama.”

“Sosī lielu piepeli! Zīd, kuce, zīd! Te nāk bukakē!”

“Ne jau par to es runāju, ak jēziņ. Par Alisi. Jums viss nopietni? Pa īstam?”

„Kakaja ogromnaja žopa! Kakoj pidaras!”

“Nē, taču. Viņa ir tikai drāžamais aparāts un nekas vairāk. Izšķirsimies, kad apniks.”

“Čmok! Čmok! Sosītāji!”

“Paldies, dēls. Mēs ar tēvu tevi labi uzaudzinājām. Ar pareizu attieksmi pret sievietēm.”

“Atā, mam.”

Es izslēdzu telefonu.

 

11 Replies to “Das schmeckt!”

  1. Gandrīz arī nosprāgu no smiekliem)))) Labi ka blakus bija Veronika un sāka sūkt manu pinpi.
    Nobeigumā arī sanāca Das Schmecht)))) T.i.blowjobs ar cumming on face . Veronikai pēc tam vēl vajadzēja brilles aplaizīt.
    Yes izvirtušām piselīgām tikai uz sejas.
    GATAVS. Viens šmeks un jādomā par brokastīm.

  2. šis bija vissmieklīgākais ceha raksts ko esu lasījis :)) bet reāli tas ir kā filmās, ka sākums labs bet pārējais xuinja! es gribēji teikt, ka sākums bija ideāls bet viss kas bija pēc 1. rindkopas bija lieks. tur vairs nebij smiekligi. bet anywauy, šis bija labākas raksts ewer.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *