Šūpuļdziesma

“Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā…”

Mārtiņš lēnām šūpojās no viena sāna uz otru un tik maigi, cik vien sarepējušie pirksti ļāva, glāstīja zīdaiņa galviņu.

“… tētiņš tevi šūpos
Vieglām rociņām.”

Rugājos bija ieķērušās dažas asaras, kas sākumā vēl mirdzējušas dzidras, taču, ritot zemāk pa vaigiem, kļuva pelēcīgi duļķainas. Mārtiņš nebija mazgājies vairākas dienas.

Lielākā daļa cilvēku pagāja garām, nepievērsdami tunelī sēdošajam vīrietim nekādu uzmanību. Viņš zīdaini bija labi savīkšājis un ietūcījis siltumā azotē, tāpēc vairums redzēja tikai vienu pašu Mārtiņu.

“AIJĀ, ANCĪT, AIJĀ…” skaļāk uzvilka vīrietis, tad pavēra mēteļa atloku un nobučoja zīdaiņa vaigu. Bērns gulēja mierīgi, bet nu ap Mārtiņu bija sastājušies daži cilvēki. Viens izvilka maku un nolika priekšā divu eiro monētu, pagriezās un aizgāja.

“Kāda jēga?” skatoties uz monētu, noteica mollīga tumšmate: “Jāzvana socdienestam.”
“Jā, noteikti,” piekrita čirkainu matu ērkuļa īpašnieks musturotā, adītā džemperī, un vilka ārā telefonu.
“Piezvanīsi?” prasīja tumšmate.
“Jā.”
“Ok.” Tumšmate pagriezās un pļumpāja uz tuneļa Vecrīgas puses kāpnēm.
Čirkainais, pametis skatu apkārt, noliecās un aši samainīja divu eiro monētu pret 50 centiem. “Turies, vecīt!” Pasmīnēja, uzleca uz longborda un prom.
Mārtiņš nebija ievērojis nupat veikto monētu rokādi, bet arī tad, ja būtu, šis appisiens šobrīd nespēja satraukt.

“… tētiņš tevi šūpos
Vieglām rociņām.”

Mārtiņš izņēma zīdaini no azotes un ar kriukšķi apgrieza sprandu, pacēla pie mutes un kāri sāka tempt dzīvības sulu. Bija aprīļa vidus, un Mārtiņa azotē vēl pirms dažām sekundēm bija dusējis pēdējais neatkorķētais divlitru bamslis Latvijā.

  1. Ekselenti melna satikšanās melnā vietā melnā pilsētā. Diemžēl tāda nu ir tā sabiedrība ap origo. Bet tukša vieta nepaliek. Bamšļa vietā nāks jauns kults un pavasara depresijai nav pamata :D būs labi :D

  2. Kā zināms, Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums, lai atzītu par prettiesiskiem un cilvēka tiesībām uz labvēlīgu vidi neatbilstošiem likuma grozījumus par bamšļu aizliegšanu. Par ļaunu nenāktu arī kāds mītiņš ar ārvalstu preses piesaistīšanu par vardarbību pret darba tautu.

  3. Imants savu ir panācis. Tagad mūsu kaimiņi mūsu atkritumos met litrīgas plastmasas pudeles, nevis divlitrīgas, urā! (pieļauju, ka Imants ir panācis lielāku nodarbinātību getliņos, jo atšķirot 200 litrīgas pudeles ir ilgāk par 100 divlitrīgām). paga, vai ko viņš tur gribēja panākt? ak jā, mazāk dzer tie lauku maitas, mazāk. sākuši skūties, mainīt apkaklīti un sākuši darbu atbildīgos amatos.

  4. es spilgti iztēlojos, kā Imants nosvin savu triumfu, malkojot viskiju no double magnum STIKLA pudeles. ziniet, tās, kas lielveikalos aizslēgtās vitrīnās…

  5. Bļaģ ku melns humors. Tā turēt!

  6. Bļe pilnīgi asara notecēja

  7. Sveikininkui braliukas jubilejoje! #LV100

  8. Nekā jauna diemžēl. Un šāda idille tunelī pie stacijas nav iespējama, būtu aizdzīts vai dabujis pa purnu un pēdējais bamslis atņemts. Tunelis ir sadalīts pa laikiem gandrīz kā pieraksts pie ārsta, noteiktā laikā tunelī var repot, dziedāt, dejot utt un kriekšķināt bamšļus ar noliktu cepuri.
    Humors par tēmu ir labs.
    GATAVS piena zupas strēbeklis ar maltās gaļas bumbiņām.

  9. Stūrī kaitina pāris brāļu bamšli stikla tarā.
    GATAVS labie rīta salātiņi sajaukumā ar pusglāzīti vīniņa.

Komentēt