Dzerbudisms – ceļš uz debesīm

Reiz pie Nahdara ieradās izdienējis karavīrs. Viņš bija vecs, tāpēc vēlējās pie vecā skolotāja saņemt pēdējos norādījumus laikam, kad sāks skanēt zemes flauta.
– Saki man, skolotāj, kur šajā pasaulē atrodam ceļš uz elli un kur ceļš uz debesīm, – viņš vaicāja.
Nahdari mocījā spīvas paģiras un muļķīgām sarunām galīgi nebija spēka, tāpēc viņš noskaldīja:
– Tikai sapisušies jūrnieki meklē savu jūru ceļus svešās kartēs.
Kareivis aizsvilās dusmās, bet tā kā līdzi bija paņēmis tikai polšu, tad ar to arī atvēzējās, lai ievilktu vecajam gudriniekam pa pieri.
Skolotājs viņu pārtrauca pusceļā, sacīdams:
– Lūk, tas ir ceļš uz elli.
Kareivis apstublis nosēdās pretī un nolicis pudeli malā sacīja:
– Ā, tad, ja es ielikšu pudeli atpakaļ kuļķenē, tas būs ceļš uz debesīm?
Nahdaris nopūtās, taču saņēmies izlaboja:
– Ceļš uz debesīm ir šis, – raksturīgi nokraukšķinot metālisko korķīti.

6 Replies to “Dzerbudisms – ceļš uz debesīm”

  1. Eh ceh, Jūs man esat kā suņu fekālijas pavasarī. No rīta ej pa mauriņu aizmirsis, ka sasalums ir beidzies, iekāp vienā. Sveiciens visiem ar lieliskā pavasara iestāšanos!

  2. Pirmdienas rītā raksts par paģirām nav nenopietna izklaide. Kā tad virpotāju runas pie virpas, cik tad šoreiz brīvdienās izņēmis un cik piķi ir notērējis cepjamajā zacenē.
    Gatavs, lai nogramstas Linda un Veronika gar maniem krūšu galiem, un iet uz savām mājām.

  3. Vecais īblis bļe. Spīvas paģiras ir tad, kad brauc ar fūri un polšu uzņem caur klizmu.

    Nākamajam rakstam jābūt par velopiderasiem, zaibaļi jau šodien

  4. Pietiek kost pusjēlā gaļā! Cep folijā uz oglēm!! Paķer pāris brāļus apliešanai.
    Gatavs frēzes iestellējums.
    Lai Linda gatavojas draudzēties ar Veroniku. Abām garšo sūrais.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *