Kā Marks Zakerbergs manus draugus par muļķiem pataisīja

Šonedēļ daudzi sociālo tīklu lietotāji bija apjukumā, jo neviļus atpazina sevi šajā Delfi versijā. —– Marks Zakerbergs, uzturot savu impēriju, kaitinoši daudz apelē pie vārda “draugs”. Vēl tikai vakar viņš man piedāvāja nosvinēt 10 gadu jubileju, kopš manā digitālo draugu lokā ir vidusskolas biedrs Gints, ar kuru pēdējo reizi dzīvē runāju pirms vismaz 12 gadiem….

Triviāli depresīvs mīlas stāsts

Lai gan birojs atradās stilīgajā Blaumaņa ielā, visi tā logi skatījās uz iekšpagalmu. Tur valdīja dziļa krēsla un bomzis Ivars, augu dienu dūca ventilācijas šahta un ļaunas mēles runāja, ka pagrabstāva it-kā-suņu-frizētava patiesība esot amfetamīna laboratorija. Tomēr tas bija mazākais ļaunums salīdzinājumā ar Vairu – otru Projekta asistenti, kura sēdēja Olitai tieši pretī un augu…

Bērns – Dieva dāvana un privātās dzīves nāve

Jau ļoti agrā jaunībā sapratu, ka vēlos kļūt par tēvu. Vēlos turpināt savas ģimenes koku un turēt rokās savu atvasi, kuru mīlēt, lolot un izaudzināt par labu un gaišu cilvēku. Jutu, ka būšu lielisks tēvs un viss izdosies, pat neraugoties uz kritisku finansiālo stāvokli, nepastāvīgu darbu un īrētu dzīvokli. Attīstītākās valstīs cilvēki biežāk izvēlas nemesties šādās…

Dzerbudisms – pareizais trauks

Pastaigājoties pa Huaņ-guna dievnamu Nahdaris uzdūrās savādam traukam, kuru sauca jučži. – Kas tā par huiņu? Ānt, tu redzējies vai? Sūds kaut kāds. Dievnama vecākais uzraugs aizrādīja, ka tas neesot vis nekāds sūds. Šis trauks atspoguļojot trauslo robežu starp uzplaukumu un norietu. Ja to piepilda ar ūdeni līdz pusei, tas stāv taisni, taču ja turpina…

Dzerbudisms – kaķis maisā

Tuvojās lielā talka. Kas Spīķeru skolniekiem solīja īpašu rosību. Bamšļu atcelšanas iznākums bija īpaši piedrazota Spīķeru kultūras nama pēcpuse. Tur joprojām atradās tukšais malkas šķūnis, kurā Nahdaris vadīja savus garīgos seminārus. Vadoties pēc maiju kalendāra slepenā pielikuma, pavasarī noslēdzās garīgo meklējumu aplis. Tāpēc katrs skolnieks uz semināru ieradās atrādīt gada laikā apgūtās prasmes. Ānts bija…

Šūpuļdziesma

“Aijā, Ancīt, aijā, Saldā miedziņā…” Mārtiņš lēnām šūpojās no viena sāna uz otru un tik maigi, cik vien sarepējušie pirksti ļāva, glāstīja zīdaiņa galviņu. “… tētiņš tevi šūpos Vieglām rociņām.” Rugājos bija ieķērušās dažas asaras, kas sākumā vēl mirdzējušas dzidras, taču, ritot zemāk pa vaigiem, kļuva pelēcīgi duļķainas. Mārtiņš nebija mazgājies vairākas dienas. Lielākā daļa…

Dzerbudisms – ceļš uz debesīm

Reiz pie Nahdara ieradās izdienējis karavīrs. Viņš bija vecs, tāpēc vēlējās pie vecā skolotāja saņemt pēdējos norādījumus laikam, kad sāks skanēt zemes flauta. – Saki man, skolotāj, kur šajā pasaulē atrodam ceļš uz elli un kur ceļš uz debesīm, – viņš vaicāja. Nahdari mocījā spīvas paģiras un muļķīgām sarunām galīgi nebija spēka, tāpēc viņš noskaldīja:…

Elles nav, grēkot ir ok

Jau iepriekš mani bija sajūsminājuši vairāki pāvesta Franciska neortodoksālie paziņojumi. Piemēram, ka geji tomēr ir ok, labiem kristiešiem būtu jāatbalsta imigrantu uzņemšana, kā arī – pedofilija baznīcā ne tikai eksistē, bet pat ir ļoti nosodāma. Tomēr pēdējais paziņojums īsi pirms Lieldienām bija pats labākais – pāvests beidzot atklāja, ka elle tomēr neeksistē*. Proti – cilvēku, kas…

Divpakāpju plāns – stāsts par salmiem, svētkiem un sulu laiku

Nometies uz ceļiem un saspiedis kulakos divus salmu kušķus, Uģis šogad bija apņēmības pilns kļūt par pašu labāko. Viņš zināja, ka tieši šoreiz viss izdosies, jo plāns bija ģeniāls. Viņam pat patika to saukt par “divpakāpju plānu”. Uģis ir liels svētku entuziasts, taču viņa centieni svinēt ir katastrofāli. Reiz Jāņos viņa ugunskurs aizdedzināja kaimiņa saimniecības…