Monthly Archives: septembris 2017

Zinu, ka atnāci lasīt šo rakstu, jo tevi tādā vai citādā veidā uzbudināja virsraksts. Lielākā daļa nāk lasīt Cehs.lv versijas, jo viņus “triggero” konkrētas tēmas, un ne vienmēr tā ir pelmeņu mērķauditorija, kas komentārā steidz piesaukt Sorosu. Naidu pasmelties šeit iegriežas arī Latvijas liberālā inteliģence, par ko liecina nesenās publikācijas “Satori”, kur tika analizētas un atspēkotas Cehs.lv rakstos paustās idejas.

Jāatzīmē, ka Cehā ir vairāki autori ar dažādiem viedokļiem un uzskatiem, bet neviļus rodas iespaids, ka visi tiek mesti vienā maisā. Ģeneralizācija nav tikai konservatīvu ļaužu netikums, mēs esam rakstos aizstāvējuši tādas liberālas pozīcijas kā varas decentralizācija, dzimumu un seksuālo orientāciju vienlīdzība, nacionālisma un rasisma kaitīgums, un šīs versijas palikušas bez ievērības, taču, tiklīdz kāds no autoriem atļāvās pateikt, ka feministes ir “resnas un neglītas cūkas” vai ka iecietība var būt pārmērīga, Ilmārs Šlāpins pirmo reizi pieminēja Cehs.lv savā “Facebook” lentē, apsaucot visus autorus par vienu stulbu kretīnu.

Pirms nedēļas paralēli jezgai ap K. Ulmaņa dzimšanas dienas svinēšanu Ārlietu ministrijā (par to pašās beigās) un “Rigvir” deviņdesmito gadu bariga–petuhs komunikācijas stilam (par to, iespējams, citā rakstā) sociālajos tīklos izvirda spraigas cīņas par tēmu – rase ir sociāls veidojums (social construct) vai nav? Protams, lielākā daļa lasītāju, izdzirdot apgalvojumu, ka cilvēku rase ir sociāls veidojums, sāks psihot, jo “to, ka pastāv cilvēku rases, māca pamatskolā, ko tu, sorosoīd, atkal jauc galvu”? Pirmkārt, gribu nomierināt, jo sociāli veidojumi nenozīmē, ka šī lieta neeksistē vispār. Cilvēku ikdiena ir pilna ar sociāliem veidojumiem, jo cilvēki ir… sociālas būtnes. Otrkārt, centīšos izmantot pēc iespējas saprotamākus vārdus un salīdzinājumus, lai pēc iespējas mazāk tiktu uztverts kā augstprātīgs un pompozs pediņš.

Kā jau teicu, cilvēka ikdiena ir pārpildīta ar sociāliem veidojumiem, tie ļauj mums vieglāk orientēties dzīvē un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Sākšu ar dažiem piemēriem, lai sagatavotu prātus tēmai par rasi. Matemātikā plaši tiek izmantoti tādi koncepti kā nulle un bezgalība, kaut arī dabā var eksistēt tikai skaits starp šiem diviem ekstrēmiem. Līdzīgi ir arī ar profesijām. Piemēram paņemsim ārstu. Mēs zinām, ka ārstam ir balts ķitelītis un stetoskops, bet balti ķitelīši ir arī ķīmijas laborantiem un stetoskopi ir cilvēkiem, kas tādus izgatavo, manto, nopērk vai citādi iegūst īpašumā. Tātad ārsts ir statuss sabiedrībā, ko iegūst tikai tad, kad citi medicīnas nozares eksperti to atļauj, kā pieņemts, sasniedzot nepieciešamo zināšanu minimumu. Šis ārsta sociālais veidojums tiek uzturēts, lai garantētu slimnieku aprūpes kvalitāti un nodrošinātu sabiedrības uzticamības nepārtrauktību. Tieši tāpēc šarlatāni nedrīkst sevi dēvēt par ārstiem un ir spiesti samierināties ar sinonīmu “dziednieks”, jo pagaidām šim dziednieka sociālajam veidojumam pietiek ar apgarotu sejas izteiksmi un pieradinātu kraukli.

Vidējo cilvēku neinteresē socioloģija, antropoloģija vai filozofija, tāpēc varētu rasties problēmas pieņemt domu, ka rase ir sociāls veidojums, jo skolā ir mācīts, ka starp rasi un ādas krāsu ir liekama vienādības zīme. Šī arī ir galvenā barjera, lai pieņemtu faktu, ka rase ir sociāls veidojums. Cita barjera ir starp nacionāļiem, jo tik viegli identificējama atšķirība kā ādas krāsa ir ļoti būtiska, lai dusmīgi skraidītu pa viensētu ar rungu rokā un bļautu: “Rokas nost no manas māsas, mori, viņa ir mana sieva!”

Rases bioloģiskā skaidrojuma pamatā ir uzskats, ka reproduktīvi izolētas populācijas daudzu paaudžu maiņas rezultātā ir pielāgojušās konkrētas vides apstākļiem, iegūstot unikālu bioloģisko atšķirību kopu, būtībā kļūstot par vienu no homo sapiens pasugām. Šī skaidrojuma problēma ir tāda, ka ne tikai pirmatnēji cilvēki izklīda pa pasauli un apmetās ļoti daudzās zemeslodes vietās, bet viņi arī turpināja migrēt un reproducēties ar citu reģionu iedzīvotājiem. Līdz ar to rodas problēmas ar klasifikāciju, jo, ja mēs pieņemam, ka negroīdās rases pārstāvis ir ar tumšu ādas krāsu, čirkainiem matiem un platu degunu, mums būtu jādomā jauns rases nosaukums cilvēkiem, kam “izpildās” tikai divi no šiem trim nosacījumiem. Ja bioloģiskā antropoloģija spētu izpētīt visas bioloģiskās īpatnības, to ģeogrāfisko izcelsmi un attiecīgos gēnus, rasu skaits būtu mērāms simtos.

Sociālantropoloģija nenoliedz, ka pastāv vizuālas atšķirības starp cilvēkiem, bet skaidro, ka cilvēki grupē šīs vizuālās atšķirības kādā konkrētā nolūkā, piemēram, lai aptuveni noteiktu izcelsmes teritoriju uz zemeslodes, lai izdarītu nošķīrumu starp “mūsējie” un “svešie”, vai ģeneralizēti piedēvē kādas stereotipiskas kvalitātes, piemēram, labas spējas matemātikā, spēju lēkt augstāk par Porziņģi vai finansiālu alkatību.
Vēl ir ļoti vērts pieminēt, ka sociāli konstruētais dalījums rasēs, šajā dienā un laikā, ir ļoti nelietderīgs un pat kaitīgs, jo tas mums nesniedz nekādu objektīvu informāciju par indivīdu – ne viņa dzīves vietu, ne izglītības līmeni, ne kulturālo piederību. Tieši otrādi, pēdējā laikā rase ir kļuvusi par iemeslu daudzām naida izpausmes formām, kad uz atsevišķu negatīvu piemēru fona tiek veikta ģeneralizācija uz visu sociālo grupu, piemēram, teroraktu dēļ visi musulmaņi tiek uzskatīti par teroristiem, atsevišķu bandu dēļ visi tumšādainie tiek uzskatīti par zagļiem un atsevišķu Cehs.lv autoru darbu dēļ visi ir stulbi kretīni.

Mūsdienās ir daudz vieglāk pētīt dažādus sociālos procesus, kas ietekmē atsevišķu bioloģisko īpašību izplatību, piemēram, arhaiskajās dienās, kad pārtika bija sūri, grūti iegūstams resurss, spriežot pēc Vilendorfas Venēras, skaistuma etalons bija liekais svars, ap to laiku, kad Lielbritānijā parādījās cukurs, “top” lieta kļuva slikti zobi. Nedomāju, ka esmu vienīgais, kurš, ieraudzījis TV ekrānā Dženiferu Lopesu, pēkšņi sagribēja apbērt lielo brazīlietes dibenu ar miltiem, ietriekt seju starp tiem milzu pusmēnešiem un taisīt “BRBBRBBRRRRR” tā, ka miltu putekļu koncentrācija gaisā radītu sprādzienbīstamības draudus.

Kāpēc Ārlietu ministrijā svinēja K. Ulmaņa dzimšanas dienu? Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka Kārlis Ulmanis, iespējams, bija Latvijas pirmais homoseksuālais prezidents.