Oligurlas

Šonedēļ Delfos, bļe, par oligarhu sarunām, nahuj.

Tiem, kuri mēdz ceļos un pakaļā izdilušās trennūzenēs ravēt zemenes, noteikti ir gadījies fonā paklausīties LR1. Lieliski pazīstot savu auditoriju, LR1 nu jau kādu laiku piedāvā klausītājiem raidījumu “Ziņas vieglajā valodā”. Tās ir līdzīgas ierastajām, tikai izvairoties no mulsinošiem svešvārdiem un pārlieku sarežģītām teikuma konstrukcijām. Prognozēju, ka šis raidījums ir uz palikšanu, jo nesenais noplūdušo oligarhu sarunu skandāls liecina, ka vienkārša valoda ir cieņā visos sabiedrības slāņos: sākot no 2 litru bamšļa zīdēja līdz pat faberžē olas glāstošam elites pārstāvim.

Neapskaužu tesībsargājošās iestādes, kurām tagad nāksies noskaidrot vainīgos, jo situācija nav tik viekārša, kā sākumā varētu likties, izlasot sarunu:

– Eu, a davai nopizģījam?
– Davai, bļe nahuj.

Pirmkārt, Kalvītis TV24 nesen skaidri pateica, ka būtu nepieciešams izvērtēt sarunu nopludinātaju atbildību, jo tā esot iejaukšanās dalībnieku privātājā dzīvē. Vēl pēc brīža tai pašā TV kanālā Krištopans atzīmēja, ka savu teikto toreiz domājis ironiski. Īpatnējas sakritības rezultātā, tieši šobrīd Urbanovičs sācis uzrādīt senilitātes pazīmes, paskaidrojot valdības veidošanas procesa sarunas ar frāzi “es vēl vairāk atceros, ka es to neatceros.” Ar trim A arī viss nav vienkārši: Ainārs ar Aivaru pagaidām neesot sazvanāmi, jo visu laiku aizņemts. Savukārt Andris palicis ēnā, jo acīmredzot izdarījis secinājumus, kopš savas atejas izrādīšanas presē 1998. gadā. Tomēr vissliktākajā pozīcijā ir Kalnmeiers, kurš vispār nekādas sarunas neesot saņēmis, bet šobrīd publicētos fragmentus arī nav lasījis, jo baigi daudz darba.

Vienmēr esmu teicis, ka katrā draņķīgajā situācijā var atrast kaut ko pozitīvu (patiesībā mēdzu teikt, ka pat sūdā dažreiz gadās kukurūza, bet esam publiskajā telpā, kur lamāties nepieklājas). Šoreiz iepriecina bezpartejiskā prezidenta Vējoņa valstvīra cienīgā rīcība, kurš oligarhu sarunu skandāla karstākajā punktā nolēmis novirzīt sabiedrības uzmanību uz sevis pārvēlēšanas sistēmas maiņu. Līdz ar to manis augstāk publicētais sarunas fragments vieglajā valodā iegūst trešo rindiņu:

– Eu, a davai nopizģījam?
– Davai, bļe nahuj.
– Bet es tikmēr gribētu, lai par mani balso tauta, draugi.

Esmu gājis skolā deviņdesmitajos, kad valdīja “cilvēks – cilvēkam krājkasīte” likumi un lielie zēni regulāri uz ielas aplaupīja mazākos. Ar laiku iepazinu izplatītākos jauno bandītu trikus. Bija tādi, kuri nāca klāt un pieprasīja “palēkā, lai monētas dzird”. Bija arī rafinētāki, kuri mēģināja no naivu pamatskolnieku kabatām izmānīt naudu ar stāstu par savu mazo brālīti, kuram atņēmis naudu kāds, kurš izskatoties ļoti līdzīgs man. Tā kā brālītim pašam nākt klāt bail, tad man jāatdod viss savs maka saturs, kas tiks aiznests bailīgajam brālītim aiz stūra un viņš tad atpazīs savu naudu. Bija arī neizvēlīgāki, kuri nesmādēja barteri un agresīvā tonī piedāvāja “a davai, mainamies jakām”, cerot, ka atdošu savas mīlošās mātes sarūpēto skaisto vējjaku pret viņa nošmulēto treniņtērpa augšiņu.

Pieminu to tāpēc, ka saskatu līdzības deviņdesmito gadu sīko ielu huligānu domāšanā un oligarhu sarunās atklātajā. Protams, mērogs ir cits. Trīs A gadījumā “palēkāt, lai monētas dzird” liek visai valstij uzreiz.

Skolas gados kopā ar klasesbiedriem izstrādājām dažus vienkāršus rīcības modeļus, lai nedabūtu pa muti, bet arī nešķirtos no pusdienu naudas: neizrādīt bailes (nepāriet ielas otrā pusē), neskatīties acīs, neskaitāmas reizes atkārtot “man nav” un turpināt iet, kamēr urlēniem apnīk sekot un viņu uzmanība tiek pavērsta citur.

Pieņemu, ka arī tagad jārīkojas līdzīgi. Ja reiz pa muti sadot nevaru, plānoju vismaz ignorēt – neatdot savu balsi vēlēšanās. Ja līdzīgi rīkosies vairākums, kam Latvijā izdevies tikt pie pases, šie mamuta izmēra urlas būs spiesti beidzot pazust vēstures mēslainē kopā ar deviņdesmitajiem, kuros viņi acīmredzami savā prātā dzīvo joprojām.

  1. Andris, Aivars, Ainārs

    tu bļe nopietni nahuj? tās sarunas nav autentiskas! bļe, pimpis

    • Mošk nav autentiskas, bet mošk ir iestudētas, neesi padomājis?! Tur vesela aktieru komanda centās, ķēmojot balsis, kā režisors (sorosīts, ja kas) lika.
      Vienīgi Puzes baronam neizdevās aktieri piemeklēt, nācās vest konteinerā pietiekami kolorītu kaskadieri no viņa senču zemes Indijas.

  2. nu ja, es jau tikai, nu man tur, tāds gabaliņš ar ofšoru (vārgs, nedzirdams bļe)

  3. Drukas kļūda Vējonis -> Vājonis

  4. Pie šprices ir dinozauri ar kieģeļu un kartupeļu zagšanas prasmi mūža garumā.
    90% pasaules iedzīvotāji ir pamuļķi.
    Latvieši ir vergu tauta, kurai vajag kādu, kas pasaka ko domāt/darīt.

    Kuri izmirs pirmie?

  5. Kā no vārtrūmes bandīta kļūt par tautas mīlētu oligarhu. Instrukcija.

    Visupirms ira jāatron vājus un dumus cilvēkus.
    Kā atrast vājos un dumos?
    Jāskatās, kur cilvēki klausās LR2, Stendzinieku, slavē Trumpi un Ulmani, nēsā zeķes zandalēs vaj lamā gejus un liberastus.
    Pēc tam viņiem ira jāatņem nauda. Tiem, kam naudas nava, ira lāliek mazgāt atejas un slaucīt ielas.
    Kā piespiest atdot naudu un slaucīt ielas?
    Pateikt, ka naudu nedod tikai lumpeņproletāriešu sorosīti. Vaj biedināt, ka atnāks krievi/migranti un islamizēs un uzspiedīs genderu. Vaj atnāks multikulturālisti un apēdīs nacidentitāti.
    Pēc tam ira drusku jāpadalās, jānopērk saldējums vaj trolejbusa biļete. Un visiem jāsaka, ka peteicotis viņam, pilsētā tagadiņ ira tīras atejas un ielas, bet kāpņutelpas piedirš sorosīti.

  6. Kaut kur es shitas zhelabas jau biju lasijis

  7. Naudu un spēku ciena visur. Tu neesi atklājis kaut ko unikālu, tikai Latvijas sabiedrībai piemītošu.

    Ir taču savs skaistums Lemberga diskursam ar IR žurnālu
    http://www.irlv.lv/2017/6/28/lembergs-nauda-nesmird-ar-to-visus-apsveicu

    P.S Laba lasāmviela ar Estrella čipsiem tās sarunas

  8. Viedie bomži ibio..sen sisti neesiet !

  9. Un tikai nepļūti, ka tādas kaites piemetas bez 2 paciņām smēķu vai tikpat bamšļiem dienā….nu jā reklāmās jau senāk tak nebrrrrrīdināja….

  10. Nu un tad, ka oligarhi kaut ko nopizģī! Bet pēc tam viņi arī kaut ko iepizģī parastajai tautai!

    • “kaut ko” ir diezgan nosacīts jēdziens.
      Cik, tavuprāt, procentus no visas naudas, ko viņi lielākoties uzkrāj savos kontos, ārzonu kompānijās vai uzreiz iztērē ārvalstīs savam labumam, būtu jāatstāj Latvijā darba vietu radīšanai un pakalpojumu apmaksai, lai būtu taisnīgi?
      Un cik, tavuprāt, ir realitātē?

  11. Jo ja sit, tad mīl un tie, kas tiek regulāri iekaustīti ir visgudrākie.

  12. Jābūt likumam – ja nopizģīto iztērē Latvijā, tad tas neskaitās nopizģīts, un var mēģināt vēlreiz.
    Nopizģīto gan nedrīkst mantot vairāk kā 1/10 daļu. Pārējais jāatdod tautai.
    Būs iemesls nākamo pizģītāju paaudzi audzināt.

  13. 100_punkti _cehs.lv ir kremlini. Burtiski katrā rakstā var pamanīt kremļa propagandu! Vitauts arī teica!

Komentēt