Vadonis = nodevējs

Tātad šodien, pieminot Vadoņa apvērsuma gadadienu, man galvā ieskanējās skaņdarbs, kas allaž saistījies ar Latvijas Zelta laikmetu – Kulmaņlaikiem. Dziesma “Nevis slinkojot un pūstot”.

Uzmanību piesaistīja četrrinde:

“Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas gan izskaitīt tad spētu
Zelta kviešu krājumu!”

Nolēmu izskaitīt. Atruna: Protams, neesmu agronoms, bet internets palīdzēs gūt vismaz aptuvenu ieskatu.

Tā kā Vadonim vajag kādu laiku, bet, protams, ne pārāk ilgu (tāpēc jau viņš ir Vadonis), lai sakārtotu lietas un panāktu, ka tik tiešām katrs iesēj vienu graudu veselu, par atskaites punktu ņemsim gadu pēc Zelta laikmeta sākuma. 1935.gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 1,95 miljoni cilvēku. Pieņemot, ka katrs tiešām sēj vienu veselu, nevis bojātu graudu, neskaitīsim iespējamo atbirumu bojātas sēklas dēļ. Tātad 1,95 miljoni graudu tiek iesēti, no kuriem izaug 2 miljoni vārpu. Kāpēc 2, nevis 1,95? L̶a̶i̶ ̶v̶i̶e̶g̶l̶ā̶k̶ ̶r̶ē̶ķ̶i̶n̶ā̶t̶,̶ ̶b̶ļ̶e̶  Jo tajos kviešu laukos, kurus apmeklēja Vadonis, zināms procents kviešu auga jumīšos – ar divām vārpām.

Mūsdienās augstražīgi kvieši ideālos apstākļos un ar labu mēslojumu var dot pat 50 graudus no vārpas. Nevaru apgalvot, bet pieņemu, ka izmantot jebko citu kā govs kālu Vadoņērā bija zem katra kārtīga zemnieka goda, tāpēc (atkal optimistiski) pieņemsim, ka tolaik tie bija 30 graudi uz vārpu.

Tātad: 2 miljoni x 30 = 60 miljoni graudu. Vienā gramā ir ~15 graudi, taču šī mērvienība radusies, par pamatu ņemot miežu graudus, kas ir lielāki un smagāki, tāpēc pieņemsim, ka kviešu gadījumā (jo Vadoņa zemē jācep balta maize, balta kā latvju tauta) tie būs 25 graudi uz gramu. Tātad no 60 miljoniem mēs dabūsim laukā 2400000 gramu graudu jeb 2400 kilogramu graudu, jeb 2,4 tonnas graudu. Pārvēršot kilogramu graudu miltos, aptuveni masas 10% tiek norakstīti zudumos (mitruma iztvaikošana malšanas procesā, šis tas iebirst nafig dzirnakmenim viducī un uz klona utt. utjp – te pat Vadonis neko nespēj ietekmēt). Tātad paliekam ar 2,160 tonnām miltu. Lai izceptu vienu 500g kukuli maizes, vajadzēs aptuveni 350g miltu, kas rezultējas aptuveni 6171 maizes kukulī, kas principā nolemj tautu bada nāvei.

Ko es ar to visu gribēju pateikt? Dziesma = sūds; autors = kāla grūslis.

  1. VaiSpejTrapitLikePogai

    Hah, tā nu tas ir…

  2. Lūk~!
    Lūkojies.
    *notrauc asaru.
    Paldies. Šis tieši laikā.
    Tagad, pieņemam, ka visi ēd Latvijas bekonu un necepj maizi, bet graudus atkal sēj, tad pēc cik gadiem būsim saražojuši gana graudus, lai būtu paēduši no maizes?
    Cik daudz cūkas vajag, lai paēdinātu tautu tik daudz gadus, kad varēs atkal ēst maizi, nevis tikai graudus sēt nākamajai sējai?
    Ar ko barosim cūkas? Ar graudiem? Nu ne tak. – Buļbām! Cik daudz buļbas apēd viena cūk’ pa sezon? Cik daudz buļbas vajag vienā gadā, lai paēdinātu cūkas, kuras paēdināš tautu? Cik daudz cūku mātes vajag, lai tās spētu normāli atražoties.

    Lūdzu, visus aprēķinus veikt, ņēmot vērā, ka dzimstības koeficients valstī ir pozitīvs, bet cik pozitīvs, to lai saka, kāds, kas pārzin vadoņa plāna koeficientu.

  3. Nacionālās apvienības džeki pēc šitā aizgāja zapojā.

  4. sanācis ļoti ANALītiski :)

  5. Objektīvam aprēķinam der pieskaitīt n-tūkstošus Jaunsaimniekus, kas iesēja vairāk par vienu graudu.

  6. Žils Verns pat šitik precīzi neuzskatīja…

    • Žils Verns skaitīja, ka no viena grauda izaug vairāki stiebri, attiecīgi vairākas vārpas no grauda bez visiem jumīšiem. Tam gan bija nozīme tikai tāpēc, ka līdz pirmajai maizei bija jāgaida mazāk gadu. Kulmanis to sola vienā gadā, tāpēc arī 5 vārpām no grauda nav jēgas.

  7. humors kā vienmēr melns un labs.
    bet!
    Ulmanis tolaik mūsu zemniecību izveda tādos augstumos, kādi šobrīd tikai sapņos var rādīties. Latvijā ieveda no ASV modenāko lauksaimniecības tehniku, un to līdzfinansēja no VALSTS budžeta nevis no svešiem fondiem. nevienā Eiropas valstī nebija tik daudz un tik modernas tehnikas, kāda bija Latvijā!
    Turklāt Ulmanis uzcēla katrā ciematā felčerpunktu un skolu un ievilka sakarus (kādi nu bija tajā laikā). Viņš uzskatīja, ka tikai saglabājot laukos medicīnas pieejamību un izglītošanās iespējas var saglabāt laukus apdzīvotus.
    un kas šobrīd notiek….
    Padevās PSRS, jo tauta bija amatnieki, nevis karotāji. kāda jēga amatniekus sūtīt karā? vienīgi kā gaļu, bet to laikam viņš nevēlējās.

    • Labi labi, padevās ne jau amatnieki, bet gan Ulmanis, kurš amatnieku viedokli neprasīja.
      Par to, ko Ulmanis vēlējās, gan jau vēsturnieki kaut kad atsevišķi pateiks.

    • Cik naivi uzskatīt kādus 5 gadus izdevīga bekona un sviesta eksporta tirgus apstākļu dēļ par Ulmaņa nopelniem…

    • ne jau par bekonu un sveestu ir runa, bet gan par Latvijas laukiem, ekonomiku, infrastruktūru, skolām, medpunktiem, ko tagad centralizējam un kādēļ cilvēki tagad mūk no laukiem, jo tur nekā nav.

    • opis runā baltu patiesību – ir zinātniski pierādīts, ka pirms Ulmaņa Zelta laikmeta laukos neviens nedzīvoja. Pirmie cilvēki Latvijas laukos parādījās pēc tam, kad Ulmanis tur uzbūvēja skolotājus, feldšerus un sakarus. Šobrīd ir nepieciešamas trīs dienas, kamēr laucinieks spēj aizklunkurēt līdz dakterim, vai pienāk bezvadu interneta signāls. Tas noteikti ir Vienotības genocīds.

    • Varbūt palasi Strangas “Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika 1934-1940”.

      Es nezinu, kur tu izmurgoji par “ASV lauksaimniecības tehniku”, bet bija diezgan konkrēts aizliegums ievest tāda rakstura preces – varēja ievest daļas un protekcionisma aizsegā štancēt sūdus (jā, un tie bija sūdi, par vietējo bezkonkurencē ražoto preču kvalitāti sūdzējās tādā apmērā, ka tas tika apspriests valdībā).

      “to līdzfinansēja no VALSTS budžeta nevis no svešiem fondiem”

      Pastāsti man – kur rodas valsts budžetā tā nauda lai uzturētu subsidētu lauksaimniecību? Pareizi, uzliekot nodokļus visiem pārējiem.

      “nevienā Eiropas valstī nebija tik daudz un tik modernas tehnikas, kāda bija Latvijā”

      Šie vienkārši ir meli, mums priekšā lauksaimniecības mehanizācijā bija visi izņemot leišus un poļus (ar igauņiem gāja aptuveni līmenī). Kāpēc? Jo, bļeģ, lauksaimniecība turējās uz valdības garantēto iepirkumu, kas tādējādi uzkrāja tūkstošiem tonnu graudaugu, ko tad zem iepirkuma tirgus pārdeva uz ārzemēm. Un attiecīgi auga lauksaimniecība ekstensīvi, nevis intensīvi. Vajag konkrēti? 1937. gadā Latvijā uz 100 ha bija 1,7 pļaujmašīnas – Austrumprūsijā 2,93 bet Dānijā 4,73 (leišiem nožēlojams 0,53).

      “var saglabāt laukus apdzīvotus”

      Paskat, atkal tukšdiršana un mītu atgremošana – jo viena no Ulmaņlaika aktuālajām problēmām bija… jauniešu aizplūšana uz pilsētām – kur vilināja rūpniecība, kas protekcionisma aizsegā ražoja sūdus. Laukos trūka darba roku, un uz 1939. gada nogali tur katrs trešais bija viesstrādnieks – pārsvarā poļi.

      Ulmanis nejēdza pārvaldīt ne ekonomiku, ne valsti kopumā – taču tīri labi padevās pilnībā kontrolēt medijus un stāstīt, ka viss ir labi. Realitātē ekonomika aizgāja nahuj tikko sākās karš, kas mūs tieši neskāra – rūpniecībai vairs nebija izejvielu, savukārt lauksaimniecībai papisās poļu viesstrādnieki.

      “ievilka sakarus (kādi nu bija tajā laikā)”

      1934./35. gadā telefona abonentu skaits bija 60 000, 1937. gadā 65 000. Sarunu skaitam kāpums vēl pieticīgāks – 5%. Līdzīgi cipari ar telegrāfu. (1937. gada Statistikas atlass, 45. lpp.) Ulmaņa laikā nebija nekāds īpašs kāpums, nevajag muldēt.

      Savukārt kauties vajadzēja jebkurā gadījumā, nevis vāvuļot par amatnieku tautu. Armija bija labi barota un ģenerāļiem pagoni spodrināti (īpaši iet dirst apvērsuma rīkotājs Berķis).

      Īsumā: ej dirst.

  8. pag. es neesmu matemātiķis, bet 2160 tonnas = 2 160 000 kg.
    2 160 000/0.350 = 6 171 428,57 maizes kukuļi
    tas ir – katram latvietim pa 3kg maizes un vēl dubultdeva resnajiem.

    • Un vēl.
      “Ja ikviens tik zemē sētu
      Vienu graudu veselu,
      Kas gan izskaitīt tad spētu
      Zelta kviešu krājumu!”

      Es spētu – 2 hektāri, bitch!

      Graudus sēj aptuveni (Lai vieglāk rēķināt bļe) 10cm atstatumā vienu no otra. sanāk 100 iesēti graudi kvadrātmetrā. Karoč viens miljons graudu uz hektāru. 2 miljoni iedzīvotāju – iesēs divus hektārus. Tieši tik daudz, cik Bojārs juniors savulaik nopizdjiija, atvainojos, privatizēja par diviem sertifikātiem.

    • A bļa, jobanais komats. Ilgus gadus strādājot ar rietumu kapitālistu cūku skaitļošanas sistēmām esmu pieņēmis, ka komats ir tūkstošu delimiters, bet punkts – decimālais delimiters. aizmirstot par īsteni latvisko “diu komā četri”. Kaisu pelavas sev uz galvas un atsaucu iepriekšējās kalkulācijas par maizi. Bet spēkā paliek 2 hektāri. bitč!

    • Bija patiess prieks izniekot tavu dārgo laiku ar viltīgo komatu, Purvīti.

    • nav dārgs. patiesība un taisnība uzvarēja!
      Varētu jau paanalizēt vēl kādus latviešu svētdarbus. gan jau tur arī sadirsts ne pa jokam .

  9. Skaitot ar ātrumu 1 grauds sekundē pa 8 stundām dienām, 60 miljoni graudu saskaitās ~36 dienās, kas atbilst vāveres, truša vai ķengura grūsnības perioda garumam.
    Dižais vadonis Ulmanis sevī apvienoja visu trīs dzīvnieku labākās īpašības – ķengura peldētprasmi, truša tālredzību, kā arī vāveres nepadevību ienaidnieka priekšā.
    Tikai pateicoties demokrātijas demontāžai un vadoņa dzelzs gribai 1935. gadā beidzās globālā ekonomiskās krīze un Latvijas ekonomika uzplauka. Ja liktenis būtu labvēlīgs, tad Ulmaņa vadībā, ražīgi izmantojot autoritāra režīma plānveida ekonomiku un valsts kapitālismu, Latvija sasniegtu Venecuēlas, Kubas vai pat Ziemeļkorejas virsotnes.

    • Tiem, kas vēlas nomelnot Vadoņa piemiņu.
      Vadonim piemīt truša matemātiķa ģenialitāte un ķengura intuīcija, kas ļauj skaitīšanu veikt tieši 36 dienās. Nepārprotama norāde uz to ir 1936. (!) gads, kad viņš sevi Tautas vārdā ievēl par prezidentu. Šīs aksiomas apšaubīšana ož pēc Kremļa kultūrmarksistu un Briseles liberastu propagandas, kas ir pakļaujama cenzūrai un publiskam nosodījumam.

      Katra īstena Latvijas patriota mājoklī ir stūrītis, kur virs Latvijas karoga vimpelīša, Rigas Dinamo logotipa, Piebalgas alus kalendāra un ta ne auseklīša, ta ne krucifiksa, karājas K.Ulmaņa portrets ar uzrakstu “1939.-1940. – ja vajag, atkārtosim.”

  10. Bljaedj skaitit tacu jamak,vai ne? 60M=6gadi jaskaita skaitot pa vienam graudam sekundee bez partraukuma. Nu tad kursh no jums gudriniekiem to speetu?

  11. Tu aizmirsi cerošanu. No viena grauda izaug ~5 vai vairāk stiebri. Tāpēc pareizini ar 5.

    • Re, atruna, ka neesmu agronoms, lieti noderēja! Ok, 30855 kukuļi. Vadonim jāizvēlas, vai iedot pa kukulītim katram iedzīvotājam Valmieras izmēra pilsētā, vai uzsaukt brokastis dažām sarkanarmiešu divīzijām. Uzmini nu, ko Vadonis izvēlējās, huhuhu!

  12. Tagad jemam tos 60 mio graudu un otrajā gadā iebliežam atkal zemē. Un tad skaitam, cik sanāk. Un tad trešajā gadā vēlreiz. Tur ne tikai Latviju pabarosi, bet visu galaktiku. Matemātiskā progresija, vaizinies. Stāsts par šaha dēlīti, kur uz pirmā lauciņa 1 grauds, otrā divi, trešā četri, ceturtā astoņi, utt.

  13. Maize, cerams, bez glutēna?

    • Glutēnu latviski mēdz saukt arī par lipekli. Un lipeklis, latvisks vārds būdams, nekādi nevar būt slikts. Problēma atrisināta!

  14. Jūs visi te iršat garām!
    Jautājums jau nav par to cik maizes sanakās, bet gan par to kurš varēs izskaitīt saaugušos graudus!
    Un tikai Vadonis to var, viņš ar vienu acu skatienu pasaka precīzi cik ir. Tā ka protiet uzvesties un izrādiet cieņu. Jo.
    A un, ja kas, tad nevis bļe, bet gan mauka. Nu vai mauk’.

  15. Raksts = sūds; autors = kāla grūslis.

  16. Kurš lohs no graudiem cep maizi? No graudiem dzen ļergu bļe

  17. 1860. gadā Juris Alunāns Tērbatā izdeva rakstu krājumu „Sēta, Daba, Pasaule” 3 grāmatās. Pirmajā grāmatā bija publicēts čehu rakstnieka Františeka Ladislava Čelakovska dzejoļa latviskojums „Nevis slinkojot un pūstot”. Vēlāk pievienots oriģināls ceturtais pants, kas beidzas ar rindu „Augstu laimi Latvijai”. Jurjānu Andreja himna „Nevis slinkojot un pūstot” sacerēta 1909. gadā, gatavojoties Piektajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.
    Tas nu tā. Vadonis uzurpēja arī dziesmu. Bet vienalga smieklīgi.

  18. Humors līmenī. Bet prasītos Ceha komentāru par Rīdzenes sarunām :D

Komentēt