Pensionāru deportācija

Tā kā pensionāru uzturēšanai tiek notērēta trešdaļa Latvijas valsts budžeta, tad loģiski varam izsecināt, ka nabadzībai un finansiālai katastrofai mūs tuvina nevis “simts liekēži Saeimā”, bet tieši pensionāri. It kā ar to vien nebūtu gana – vecūkšņi nekautrējas nepārtraukti čāpstināt par to, cik viss ir slikti un, redz, padomju laikos vismaz cilvēkus cienīja… Tāpēc vēlos piedāvāt šai samilzušajai problēmai risinājumu.

Jau agrāk daudz domāju par pensionāru problēmu, tomēr biju pilns jaunības maksimālisma un ambīciju, tāpēc tolaik vienīgais risinājums, ko spēju izdomāt, bija uz trim gadiem pārtraukt izmaksāt pensijas, un dabiskās atlases kārtībā nodrošināt to, lai palikušie un labākie eksemplāri atlikušo mūžu saņemtu cilvēka cienīgas pensijas. Skaidrs, ka mūsdienās šāda “ar ragaviņām uz mežu” pieeja ir tikpat necilvēcīga, kā lāči kleitās uz vienriteņiem Rīgas cirkā, tāpēc vēlos piedāvāt daudz humānāku un racionālāku veidu, kā risināt šo problēmsituāciju.

Vispirms apzināsim faktus. Tātad – ir pilnīgi skaidrs, ka pensijas tuvākajā laikā netiks iespaidīgi palielinātas. Tāpat ir skaidrs, ka pensionāru skaits pēkšņi pavisam negaidīti nesaruks līdz minimumam. Vēl ir skaidrs, ka, lai arī cik liela nebūtu kāda staigājošā vraka pensija, nekad nepienāks brīdis, kad viņš teiks: “Tā, veči, nu gan man pietiek.”

Tālāk aplūkosim problēmu. Saprotams, ka ar niecīgo pensiju nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un liela daļa no ļaudīm, kas Latvijas brīvvalsts laikā nav strādājusi ne minūti, spiesti dzīvot trūcīgi. Lēšu, ka vidējā pensija Latvijā varētu būt ap 300 €. Lai situāciju nokaitētu līdz baltkvēlei, kādā telekanālā nesen tika rādīts sižets par to, kā, redz, skandināvu pensionāri vecumdienas pavada čillojot apkārt pa pasauli un baudot pelnīto atpūtu. Ziemas viņi pārlaiž Itālijā un tā tālāk. To noskatoties, pašmāju senuļi vienbalsīgi nošļurpina: “Es arī gribu uz Itāliju!”

Laiks ķerties vērsim pie ragiem – lūk, arī risinājums. Iztēlojieties skalu, kurā valstis sarindotas pēc dzīves līmeņa. Latvija būs kaut kur pa vidu, skandināvu valstis būs augšgalā, bet Itālija droši vien nedaudz virs Latvijas. Ziemeļu kaimiņu pensionāri ir gudri un saprot, ka vecumdienas jābauda valstīs, kurās dzīves līmenis ir sliktāks, nekā mājās, tādējādi, skaidrs, ka ar sev pieejamajiem naudas līdzekļiem viņi varēs atļauties ievērojami vairāk. Latvijas pensionāriem jāatmet doma par lēkšanu pāri savai pēcpusei un jāuzņem pilnīgi cits kurss – uz kādu valsti, kurā dzīves līmenis ir daudz sūdīgāks, nekā pie mums.

Es runāju par Vjetnamu, Taizemi, Indonēziju, Kazahstānu, Ēģipti, Indiju vai Šrilanku, draugi. Būsim reāli – ja izvairās no galvaspilsētām vai citām tūristu iecienītākajām pilsētām, šajās valstīs par 300 € mēnesī var dzīvot kā niere taukos. Tā vietā, lai astoņos no rīta stūķētos pārpildītos tramvajos un traucētu darbaļaudīm braukt pelnīt viņu pašu pensijas, vecūksnis varētu gulēt uz galda un ļaut taizemiešu šīmeilam veikt sev pilnu ķermeņa masāžu. Tā vietā, lai tirgū kaulētos par lētākajām reņģēm un rāceņiem, varētu Vjetnamas lauku restorānā ņukāt gardo pho zupu. Tā vietā, lai strēbtu šķīstošo kafiju “Liepāja”, varētu sūkt iekšā zemeņu daikiri, paralēli izbaudot vietējās iezemietes klēpja deju. Tā ir pavisam reāla iespēja reņģes un bukstiņputru ēdienkartē nomainīt pret tīģergarnelēm un kaviāru.

Tīri salīdzinājumam – Vidējā alga Šrilankā ir 230 € mēnesī, sekojoši – pat ar 300 € pensiju latviešu pensionārs tur būs turīgāks par vidusšķiru. Vienistabas dzīvoklis Šrilankā izmaksās 100 €, bet ieturēšanās vidēja līmeņa restorānā – 1,50 €. Respektīvi – pat visu mēnesi ēdot restorānā gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, mēneša beigās paliks pāri aptuveni 70 €. Sabiedriskā transporta biļete? 12 centi! Fitnesa klubs – 11 € mēnesī. Iedomājieties, kā šajā valstī varētu blatot pensionāru pāris, kuri katrs saņem 400 € mēnesī.

Pienācis laiks atmest ņuņņāšanu par to, cik Latvijā viss slikti, doties uz trešajām pasaules valstīm un dzīvot kā kundziņiem. Tā vietā, lai novēlētu vectēva celto dzimtas māju (šņuk) vai tēva pirkto dzīvokli Imantā bērniem, kas to pēc paša nāves to momentā pārdos, sadalīs un nodzers, īpašumus jāpārdod un jādodas čillot, gluži kā skandināvu ģindeņiem. Mīļie pensionāri, liekot roku uz sirds teikšu – ņemiet par labu, jūs jau sen bijāt to pelnījuši!

Saldajam ēdienam pēc raksta izlasīšanas – Delfu raksta komentāru sadaļa.

23 Replies to “Pensionāru deportācija”

  1. Vot, laba ideja! Citādi Latvijā Skolnieciņam ar 243€ ir čābīgi, bet ttešajās pasaules valstūs es būtu vidusšķira. Forši!!! Tagad es zinu, ko darīt! Kaut gan man ir 17 gadu, tomēr šī ideja mani iedvesmo.
    Cieņā, Jūsu mīlošais un gādīgais Skolnieciņš
    © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

    1. Kad pirmie emigranti sāks apmirt, otrais vilnis sāks viņu kapus aprūpēt, tas ir iesākums Latviešu kolonijas izveidei tur.
      Kopiena sāk veidoties palēnām, gadus 3 vajadzēs, lai iekustās.

  2. KĻŪDA: lūdzu, aizpildiet nepieciešamos laukus (vārdu, e-pasta adresi). Nahuj, netaisos vēlreiz cūkām pērles priekšā kaisīt, jums būs jānomirst, neuzzinot manas domas par tēmu. Ellē tas jums pietrūks.

  3. Tieši pensionāri ir tie kas valdībā ievēl tos zagļus un pajolus!
    Un par savām mazajām pensijām atļaujas vel klauņojošus kaķus barot un maksāt Lattelekomam par telefona līniju, 2reiz dārgāku par jebkuru dārgāko mobilo tarifu!
    Vajag atņemt balstiesības tiem kas nespēj padomāt! Elementārs IQ tests pirms vēlēšanām un visi pajoli atsijājas! Gudrie iebalso normālu valdību, kā rezultātā arī tiem pajoliem labāka dzīve!
    Bet neviena “valdošā partija” nepiekritīs tādam likumam jo visi viņi tik uz pajolbalsīm vien paļaujas.

    1. Tieši tie no 25-45 gadiem ir visaktīvākie kretīni, jo iedomājas, ka ir pasaules nabas. Vidējā posma menedžeri. Jopta.A nu ka ātri visi uz Īriju prom. Lasiet sēnes un neuzbāžaties ar saviem viedokļiem par pensionāriem. Jums līdz viņiem kā vēzim līdz Pekinai. Un kāpēc jums vēl šķiet, ka jūsu domas kādu interesē. Tfu, bļe…

  4. Šrilankās un vjetnamās mītošie Latvijas pensionāri nevarēs piedalīties Latvijas Republikas pašvaldību vēlēšanās un tas sagraus Latvijas politisko esteblišmentu.

  5. Autoram vajadzētu pašam pabūt Zviedrijā un Itālijā. Itālijā un Zviedrijā dzīves līmenis ir krietni virs Latvijas, vienīgi cenas Itālijā ir zemākas nekā Latvijā…
    Īsumā: domājiet, pirms rakstīt jeb runāt…

  6. Bljin, nu cik var. Lai… buutu nevis nebuutu. Kas ir, latvieti, kalpa geeni lien aaraa? Visi vaardi jaasaak ar priedeekli ne- ? “Ko ta es es jau neko” mentalitaate? Kaukad sen viens aarzemnieks teica, ka visgruutaakais, maacoties valodu, esot saprast, kaapeec latvieshi visu saka noliedzoshaa formaa. “Vai juus nevareetu pateikt, cik pulkstens?” Pilnam efektam veelams arii uzmest pakalpiigu kupriiti.

    P.S. Es ljoti labi apjeedzu, ka ir drusku ironiski pamaaciit gramatiku, pasham runaajot zhargonaa un bez garumziimeem, es zinu.

  7. So very much true.

    Tikai nahuj tur tādi ne-bū-ne-bē vecūkšņi kādam ir vajadzīgi, kas pakaļu abām rokām atrast nespēj, un to vien zina kā valdību lamāt.

    Bet tie nedaudzie, kas tādi nav, tā arī izdarīs.

Atbildēt uz Joņs' Plīkšāns Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *