Meitene nr.13

Metjū izvēle par labu Latvijai nebija nejauša. Viņš bija dzirdējis no draugiem, ka te ir lēts alus, tuvu jūra un – pats galvenais – viegli pieejamas meitenes. Metjū bija nolēmis uzsākt pikapera karjeru. Pēc neveiksmīgām inženierzinību studijām viņš izlasīja Neila Strausa grāmatu, izveidoja blogu www.matthiewwilldestroyyourpussy.com un nolēma meklēt laimi pasaulē. Galu galā, pārgulēt ar skaistām sievietēm, būt par to apbrīnotam un vēl ar to pelnīt naudu bija daudz interesantāk, nekā dienām rasēt vannas istabas skrūves. Un Metjū nolēma kļūt par pikaperi, pirmkārt, Eiropā, jo tas bija stilīgāk; otrkārt, Rīgā, jo tur, kā zvaignes liecināja, viss notiks. Metjū uzstādīja sev mērķi – iegūt mēneša laikā 23 sievietes, kas atbilda viņa dzimšanas dienas datumam – 23. februārim. Ironiski, tā bija arī Padomju Armijas diena, bet Metjū to, protams, nezināja.

Rīga viņu sagaidīja skarbi. Plosījās februrāris, gada aukstākais mēnesis, un Metjū nebija rēķinājies, ka termometrs Ziemeļeiropā var noslīdēt pat līdz – 29. Viņa īrētajā airbnb dzīvoklī tā saimnieki vegāni bija aizmirsuši samaksāt par apkuri, un tā tika uz nenoteiktu laiku atslēgta. Pirmā nedēļa pagāja, meklējot Rīgā termoveļu un izprotot vietējo paradumus dzert šausmīgi biezi rūgto suslu, ko sauca par Melno Balzāmu. Tas bija neprātīgi stiprs un garšoja pēc kurpju smēres spirtā. Taču šī dzira arī atvēra vārtus uz to, pēc kā viņš bija visvairāk ilgojies – uz noslēpumaino eiropiešu intelektuāli eksistenciālo dvēseli.

Tā Metjū iepazinās ar meitenei nr.1 – viņu sauca Aija un viņa mācījās teātra kritiku. Aijai bija mazas krūtis, viņa principiāli neskuva intīmo zonu un paduses, toties skaisti dziedāja šūpuļdziesmas dažādās valodās. Tā kā Metjū seksuālā pieredze nebija liela, no Aijas viņš jutās ļoti iespaidots, taču pikapera karjera neļāva apstāties pie viena ieguvuma.

Aijai sekoja Oļesja (saprotamu iemeslu dēļ Metjū visu tautību sievietes Rīgā uzskatīja par latvietēm). Oļesja dzīvoja pie jūras (Bolderājā), viņai bija četrreiz lielākas krūtis nekā Aijai, un tas pavēra Metjū jaunus apvāršņus. Viņš saprata, ka ir jātiecas tālāk.

Pēc Oļesjas kļuva siltāks. Sibīrijas aukstumu nomainīja pēkšņs atkusnis, dzīvoklī pieslēdza apkuri, un meitenes iespurdza bāros ne vairs satuntulējušās kažokos un mežstrādnieku džemperos, bet kārdinošos topiņos un īsos svārkos.

Tālāk bija tā: (reitings pēc www.matthiewwilldestroyyourpussy.com) Zina 6*, Irīda 7*, Aija-2 4*, Vidaga 10* (žēl, ka precējusies), Madara 1* (tā bija kļūda, bet viņai bija perfektais dibens), Inese 4*, Beibe (patiesībā viņu sauca Baiba, bet Metjū tā arī nekad neapguva šo sarežģīto latviešu vārdu) 6*+, Ksenī 4*, Maija 2 + (pluss par to, ka pundure), Kristīne 8*.

Tiktāl viss gāja raiti. Melnais Balzāms, stāsts par to, ka esi amerikāņu inženieris, pāris biheiviorāli jautājumi no sērijas “iedomājies, ja tu būtu kubs, kāds kubs tu būtu?” – un kārtējā daiļava raustījās orgasma krampjos nu jau siltajā Metjū dzīvoklī.

Taču ne velti angļiem ir teiciens – uzmanies, ko vēlies. Metjū savā vienkāršā inženiera karjerā nebija saskāries ar jēdzienu, ko sauc par karmu. Un te nu tā viņu panāca.

Ievu Metjū satika, izejot no kādas kafejnīcas Līvu laukumā. Viņš bija tur ienācis salāpīties pēc kārtējā vakara klubā un izgāja ārā uzpīpēt, kad jaunizceptā pikapera uzmanību piesaistīja gaišmataina meitene, kura stāveja pie Mazās Ģildes un aktīvi runāja pa telefonu.

“Atvaino, drīkst tev uzdot jautājumu? Es veicu aptauju – ja tu būtu kubs, kāda veida kubs tu būtu?”
Ieva nevienu mirkli neļāvās provokācijai. Viņa vēsi noskatīja Metjū no galvas līdz kājām.
“Tu esi ārzemnieks.”
“Jā, inženieris. No Hjūstonas. Latvijā apgūstu nanotehnoloģijas, kas saistītas ar…”
Ievas kreisais lūpu kaktiņš noraustījās.
“Ārzemnieks? I’m sorry. I’m Latvian.”
Šādu attieksmi Metjū iepriekš nebija sastapis. Visas meitenes parasti kusa pie paziņojuma, ka viņš ir amerikānis, kurš studē augstās tehnoloģijas un kuru fascinē Eiropa. Meitenes smējās par viņa jokiem un prasīja gultā vēlreiz. Ieva vienkārši viņam uzgrieza muguru.
“I’m sorry, but I’m not Latvian. Melnais Balzāms?”
Ieva iesmējās. Lai gan viņai mugurā bija mētelis un ap kaklu satīta bieza šalle, Metjū cauri apģērbam saskatīja D izmēra krūtis. Savā neilgajā pikapera laikā viņš jau bija kļuvis par ekspertu.
Un zema balss!… Šī balss ieslēdza Metjū mednieka instinktu. Galu galā, viens ir izlikt lamatas un savākt tajās iekritušo medījumu, un gluži kas cits ar šauteni plecā visu nakti izsekot manīgu lapsu, dzīties pakaļ, mirkstot sviedros, negulēt, saplūst vienotā medījuma un mednieka pulsējošajā taktī.

Tālāk bija tā. Melno Balzāmu Ieva nedzēra, jo viņai vajadzēja iet uz darbu (Ieva strādāja par finanšu analītiķi kādā no zviedru bankām Rīgā), bet piekrita satikties, vēlāk. Vēlāk viņi staigāja gar Bābelīti, gāja uz simfoniskās mūzikas koncertiem, apmeklēja bio pārtikas tirdziņus un izbrauca ar riteņiem pa Mežaparku. Uz visiem Metjū pikaperiski gudrajiem biheiviorālajiem jautājumiem, kuri tiecās iegrauzties viņas zemapziņā un savaldzināt uz mūžu, Ieva atbildēja savā valdzinoši zemajā balsī:” Bet tu taču neesi latvietis.”

Metjū iedzirkstījās spīts. Viņš noalgoja sev latviešu valodas skolotāju, sāka apmeklēt Centrāltirgu un pieslēdzās vairākām vietējām feisbuka komūnam. Viņš pierakstījās deju kolektīvā, gāja uz mēģinājumiem un iemācījās gandrīz perfekti sūdzēties latviski par laikapstākļiem Rīgā (pēc Teksasas dedzinošās vasaras un nekādas ziemas četri gadlaiki viņu fascinēja, taču kāda tam vairs bija nozīme). Viņš kopā ar Ievu apmeklēja svecīšu vakaru kapos un zākājās par krieviem.

Tas viss, protams, atstāja negatīvu iespaidu uz viņa blogu, jo jaunu ierakstu nebija… Aizritēja pusgads. Viņa sekotāji pamazām atkrita, taču Metjū tas vairs neinteresēja. Viņam bija iestājusies cita realitāte. Viņš leca „Sudmaliņas” deju kolektīvā “Sēlija” un lepojās ar labākajiem sklandraušiem Kurzemnieki vs Latgalieši feisbuka kopienā.

Beidzot pienāca tā diena. Pēc kārtējā kopīgā kokles koncerta apmeklējuma Ieva sazvērnieciski piemiedza Metjū ar aci.
“Dosimies pie manis.”
Viņa iečukstēja Metjū ausī, smaržodama pēc Abavas sidra. Mugurā viņai bija caurspīdīga latviešu dizaineres maija_paija blūzīte, kam cauri spīdēja uzbriedušie krūšu gali.

Viņš vairs nespēja ciesties. Metjū šo brīdi bija gaidījis gadu – pārāk ilgi jebkuram normālam vīrietim, kur nu vēl pikaperim, – un ķērās klāt kārdinošajiem blūzītes āķīšiem. Arī Ieva šoreiz nepretojās, tikai smaidīja un ik pa laikam ieguldzējās savā zemajā kurzemnieces balsī.

Metjū nespēja noticēt savai laimei. Viņš atsprādzēja bikses… tad pavilka uz leju Ievas linu svārciņus…

Un tajā pašā brīdī, kad viņš beidzot ar visu savu gadā krāto seksuālo spēku ietriecās Ievā turpat uz Panda Taxi sēdekļa, Metjū pazuda – izgaisa, it kā nekad nebūtu bijis. Jo viņš bija kļuvis par Perfekto Latvieti.

  1. VaiSpejTrapitLikePogai

    ..uz Panda Taxi sēdekļa…šaubos vai Ievai patika šofera Jevgēnija caururbjošais skatiens no atpakaļskata spoguļa (itkā Jevgēnijs būtu viņā nevis Metjū)..

  2. Stāsts ir, bet beigas nav izdomātas, tad nu pēkšņi apraujam ar kaut kādu huiņu.

  3. Kāda būs Ievas bērna pilsonība?

  4. Beigās bija jābūt atklāsmei, ka Ievai ir daikts. Lūk tā būtu karma!

  5. Gaidot pimpi sagaidīji belzienu pa saules pinumu.
    Beigas ir tādas, kā Tu to esi pelnījis.
    Karma pienākusi, pludmale, ibio.

  6. Pēc “tad pavilka uz leju Ievas linu svārciņus…” bija jāseko kam pilnīgi citam! Sabojāts raksts.

  7. paldies, rīta stienis tik spēcīgs un ilgs kā vēl nekad.

    p.s. Dzheri, Ievas daikta esamība būtu banāla. tādi jau stāsti ir bijuši.

  8. Kaut kāds stulbums beigās. Neiebraucu.

  9. Skaidra lieta – uz transvestītu uzrāvās.

  10. “Melno Balzāmu”

    Melnais Balzams!

  11. Melno balzamu ar ananasu. (Luudzu nevajag parnjemt NA latvisu valodas rakstibu un (ne)prasmi un garumziimes sabaazt, vadoties no dziiveszinjas preambulas, kaa to dara Raivis Dzintars – latvietis iistenais).
    P.S. Kaapeec es bez diakritiskajaam? Taapeec, ka Blackberry. Piedodiet greeciniekam.

  12. Ak jaa, vins tieshi tagad stostaas LR1 pie Tomsona. “ē-ē-ē”.

  13. Patiesībā, es teiktu, ka Metjū ar savu noslēdzošo epizodi iekļuva laika tunelī, kas viņu atsvieda gadu atpakaļ – tur, kur viņš visu bija sācis, proti – rambāt meičas uz Panda taxi pakaļējā sēdekļa. Faktiski sanāk, ka viņš bija lieki iztērējis veselu gadu sava laika, taču līdz ar final pisienu atlēca atpakaļ uz īstajām sliedēm un godam varēja turpināt iesākto misiju.

  14. Nee, tas Paraadnieks. “Vai mees varam optimezeet sisteemu, lai vareetu optimizeet”, “izejam no situaacijas ar atraavienu”, “attiecaas (vai tomeer attiecas (pilniigi nesvariigi). Taa luuk runaa iistenie latvieshi. Buutu labaak krievu maukas pisis Panda taksii, vai atradis meelei citu pielietojumu. Elektoraata integraacija/paarvilinaashana.

  15. Izlasīju, un sapratu, ka bija sūds. Komentāri ir interesantāki, tomēr kāpēc visi visur meklē zemtekstus? Ne te spēj kāds tādus radīt, ne arī kāds viņus sameklēt.
    Stāsts ir vienkāšs līdz nejēdzībai. Panda taksi ir Rigas dome, Metjū ir mērs un Ieva ir kaķis Kuzja.

  16. Ceru, ka ar Metjū viss ir Ok… Lai gan šaubos, jo viņa mājaslapa vairs nedarbojas. Kaut kas ir noticis jājot Ievu.

  17. Vai no skribelēšanas “ceham” brīvajā laikā Kabacis nepiestrādā par suteneru? Kaut kā ļoti labi pazīst drēbi.

  18. Cik šausmīgi sekla ir šī portāla lasītāju auditorija. Fui!

  19. A man Kabacis ir mīļākais autors. Vai viņš vēl kaut kur drukājas? Vienmēr atrod interesantas tēmas un erotiskie akcenti gaumīgi.

  20. Kāpēc neviens nav ievērojis šī sacerējuma galveno zemtekstu? Jūs, dauņi!… Proti, – ne visas latvietes atdodas ārzemniekiem uz sitiena. Ir tādas, kuru morālā stāja un tautiskais lepnums jānovērtē Triju Zvaigžņu ordeni.Viņu princips: tikai letiņiem, tikai ar savējiem. Lai dzīvi Ieva un viņas domubiedres!

  21. Kā latviskajā dzīvesziņā integrēt nelatvieti. Instrukcija.

    Visupirms atron nelatvieti.
    Kas der par potenciālo upuri? Par nelatvieti visulabāki der muslmaņi un okupanti. Ļoti labi der ari mellie un geji. Ja nav geju vai musulaņu, tad vajga iet meklēt liberastus un feministes.
    Kur meklēt nelatviešus? Visur, izņemot Gedroica ledusskapi un Kiršteina zāļu atvilktni.
    Kā atrast upuri? Ar Iesalnieka detektoru.
    Riņķī ap karuseli nostāda nelatviešu kandidātus, bet karuselī sēdina Patriotu. Karuseli griež, kamēr Patriotam paliek nelabi. Kuram Patriots trāpa, tas nelatvietis.
    Pēc tam sudmaliņās saliek divas daļas Abavas sidra, vienu daļu Melnā Balzama, trīs daļas kokles un kārtīgi samaisa. Tad latvisko dzīvesziņu ielej D izmēra Ievā un aizkorķē.
    Kā pareizi lietot D izmēra Ievu? Iekšķīgi.
    Kā noteikt, ka nelatvietis ir saņēmis letālu latviskās dzīvesziņas devu? Viņš kļūst par Perfektu Latvieti un pazūd.
    Perfekti Latvieši neeksistē.

    • Vairāki lasītāji mani tincina atklāt Gedroica ledusskapja un Kiršteina zāļu atvilktnes saturu.

      No drošiem avotiem ir zināms, ka Gedroica ledusskapis plīst no 2. Pasaules kara vērmahtam paredzētajiem holesterīna konservu krājumiem. Neko vairāk par konserviem nevēlos stāstīt, jo negribu pievērst Vīzentāla fonda uzmanību. Savukārt Kiršteina atvilktnē lielā slepenībā tiek veikts kultūrantropoloģiski ģenētisks eksperiments – Bībeles un Mein Kampf sakrustošanas mēģinājums ar mērķi radīt jaunu eposu, kura galvenais varonis būtu Nameisis Breivīka dēls. Pagaidām rezultāti izpaliek. Katru reizi, kad pēc neveiksmīgas kopošanās nosvīdušais un saburzītais Mein Kampf izkāpj no atvilktnes uzpīpēt, uz jautājumu “Nu kā?”, nopūšoties atbild “Nevaru. Pārāk daudz žīdu.”

    • Es gandriiz sachuraajos par abiem komentiem, paldies tev par to =D

  22. Tas ir skumjš stāsts par to, kā pusgada laikā vīrietis zaudēja savu identitāti un nonāca zem ( provizoriski – nākamās sievas) tupeles.

  23. Rakstu nelasīju, tomēr viedoklis man ir – pretīgs raksts un beigas vispār smird. Vairāk komiksu!

  24. Kabacis ir dārzenis, kas izskatās kā sapampis pimpis.

  25. Es zemtekstus necentos atrast, man raksts patiik taads, kaa ir. Un beigas vienkaarshi ideaalas – gandriiz jau saceelaas pavisam, bet runa tak iet par Perfekto Latvieti. Kas ir, klimaksu gribeejaat? Ha!

Komentēt