Pamācība, kā pareizi svinēt Sieviešu dienu

Šodien Delfos tracinu kuces, metot viņām purnā Raffaello bumbiņas.

Nav noslēpums, ka 8. marts ir pretrunīgi vērtēts datums, kas, gluži kā Nilšakova divvalodīgie tvīti, skaudri atgādina, ka dzīvojam divkopienu valstī. Kārtīgs latvietis aicinājumu atzīmēt Sieviešu dienu uztver gandrīz kā ierosinājumu iespert pa vēderu Gunāram Astram. Tipisks krievs savukārt 8. marta noniecināšanu uzskata par tik nacistisku izlēcienu, ka aizrijas ar prjaņiku un no uztraukuma aizskrien piedzerties Uzvaras parkā divus mēnešus par ātru. Ņemot vērā, ka manās dzīslās rit gan latviešu, gan krievu asinis, gan stiprināts akcijas alus, uzskatu, ka mans viedoklis ir vienīgais objektīvais un jums ir reti paveicies, ka ir tas gods ar to iepazīties.

Džordža Orvela “Dzīvnieku fermā” teikts, ka visas cūkas ir vienlīdzīgas, bet dažas cūkas ir vienlīdzīgākas. Pieņemts uzskatīt, ka klasiķis ar to domājis sabiedrības noslāņošanos, elites uzkundzēšanos pār vienkāršo tautu utml. pārgudrības. Aizmirstiet šos ņuņājošo komunistisko liberastu murgus! Manuprāt, viņš to ir teicis par sievietēm tieši 8. marta kontekstā. Proti, lai arī anatomiski visas sievietes ir vienādas, dažas sieviešu grupas apsveikt šai dienā nav vajadzīgs.

Pirmkārt, 8. martā vajadzētu ignorēt mātes. Līdz ar brīdi, kad sieviete no sevis izspiež kliedzošo arbūzu, viņa no iekārojamas mūzas kļūst par piena kombinātu un faktiski pārstāj būt sieviete šī vārda dziļākajā nozīmē. Ar “dziļāku” šai gadījumā domāju – vīrieša iekāres objektu.

Otrkārt, nav nekādas vajadzības ar lakstiem un cukuru pagodināt feministes. Viņas savu izvēli ir izdarījušas – vīriešu uzmanību un aplidošanu viņas ir iemainījušas pret spilgtu matu krāsu, sejas pīrsingu un autistisku spiegšanu. “Vai nu, vai arī” – “gan, gan” var dabūt tikai pasakās.

Treškārt – kolēģes. Katrs, kuram ir bijusi pieredze ar strādāšanu sieviešu kolektīvā, lieliski zina, cik grūti ir izturēt pastāvīgās intrigas un cik neiespējami ir pierast pie sāpēm, kuras izraisa nazis mugurā. Visiem, kuri spiesti savas darbadienas pavadīt dāmu ielenkumā, rosinu par 8. martu domāt šādi: fakts, ka pēc daudziem šo kolēģu sabiedrībā pavadītiem gadiem labrīt vietā nepadodat trīsstāvīgos, jau pats par sevi ir uzskatāms par dāvanu.

Paredzu, ka pēc šī uzskaitījuma lasītāji man varētu pārmest pārlieku negatīvismu un ieciklēšanos uz latviešiem raksturīgo noliedzošo attieksmi pret Sieviešu dienu, tāpēc turpinājumā padarbināšu savu Austrumu puslodi un norādīšu uz sieviešu grupu, kuras 8. martā vajadzētu apbērt ar ziediem, dāvanām un komplimentiem.

Atšķirībā no sievietēm, kas par tādām ir piedzimušas, transpersonas ir pielikušas reālu darbu un pūles, lai kļūtu par sievieti. Viņām nekas dzīvē nav ticis pienests uz paplātes jau gatavs. Ja jums šķiet, ka transformācija no vīrieša par sievieti nav nekas īpašs, pamēģiniet izraut no zoda vienu bārdas rugāju… Un tagad iedomājaties, ka šī darbība ir jāatkārto neskaitāmas reizes visa ķermeņa platībā.

Tiem, kuri var lepoties ar augstu sāpju slieksni un kurus tāds scenārijs īpaši nebaida, varu aicināt aizdomāties par šķēršļiem un pazemojumu, kas jāpārvar neskaitāmos apavu veikalos vaicājot pēc 46. izmēra laiviņām.

Pieņemu, ka nu jau aizvadīto 8. martu esat vai nu ignorējuši vai klišejiski nosvieduši dzīvesbiedrei priekšā Rimi tulpes un vidējā izmēra Raffaello kasti. Norakstīsim to vēstures mēslainē, bet pārāk neieciklēsimies uz šo izgāšanos. Nākamgad atkal būs 8. marts un to, ar mana svinēšanas gida palīdzību, mēs visi sagaidīsim godam!

  1. Ir viens 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena, kurā piemin cīņu par sieviešu tiesībām un aktualizē sieviešu tiesību un līdztiesības tematu mūsdienās.
    Un ir otrs 8. marts – mantojums no PSRS laikiem, kurā aiz lozunga par sieviešu tiesībām, kurš bija tikpat patiess, kā PSRS cīņa par mieru vai Putina apgalvojums par Krievijas armijas neesamību Austrumukrainā, tika atražoti seksistiski Kinder, Küche, Kirche u.c. stereotipi komplektā ar alkohola dvingas piesātinātu lakstošanos.
    B versiju, kuru joprojām atzīmē postpadomju ideoloģiskajā telpā, Krievija ir izdaiļojusi, ar likumu dekriminalizējot vieglus miesas bojājumus ģimenes lokā. Kā zināms, tad visbiežāk šādu miesas bojājumu upuri ir sievietes. Apsveicam.

  2. A man pokui. Piepisu māgu kā jau katru trešdienu. Un otrdienu, un pirmdienu, un ceturtdienu, un piektdienu, un sestdienu. Svētdiena gan atpūtas diena-ciema veikalā, kas iekārtots bijušās krejotavas telpās, visa šmiga vienmēr ir izlakta

  3. Es šogad izlasīju ikgadējo komunikāciju doktores augsti godātās S. Whine-bergas rakstu par astotā marta psihohoneiroloģiski negatīvo iespaidu uz modernas sievietes ovulācijas ciklu, tāpēc sievai no rīta cēli pateicu, ka brokastis viņa var man taisīt [kā parasti] pati, jo nav ko te svinēt visādus komunistu svētku. Mātei [kā parasti] nepiezvanīju, sievasmāti [kā parasti] domās nolamāju. Un pēc uzmanības izsalkušās kuces darbā pasūtīju dirst [kā parasti].

    Nebūs te bļe neko tādu svinēt. Drīz 16. marts, tad gan atlaidīsim….. kā parasti….

  4. Piedodiet, ka iejaucos inteliģentu sarunā, taču gribu teikt, ka mūzikas grupai Ленинград ir vēl viens videoklips:
    https://www.youtube.com/watch?v=ktiONWfSL48

    • Atpisies taču, nelaime!

    • Pats atpisies, varoni! Kad nopirksi savu personīgo internetu, tad arī regulēsi, ko man pālī darīt. Es pirms komentāra pat piedošanu palūdzu. Ko tev vēl vajag, lai būtu laime?!
      Ai, labi, iešu bekot. Dzīve nav rožu dārzs. Varde nav kaķis. Putns nav nauda. Ka nav, ta nav.

  5. putns nav zelts

  6. Rīta kokam zelts mutē.

  7. Rīta koks ilgstoši tiecas apzināties visus un visa veida nosacījumus krēslas zonā, kas ir vai nav starp “realitāti” un ilūziju. (narcis, atpisies, es ar citu čali tagad runāju!) Sarkasma un kritiskās domāšanas sajaukuma portāls cehs_lv ar savu infantilo, anonīmo fanu pulciņu (kuri visaktīvāk komentē feļetonus par anālo tēmu) diršanās iespēja šķiet pietiekami laba vieta eksperimentiem.
    Ar ko tu, cirksni, nodarbojies brīvajā laikā? Ar savu paštēlu vai varbūt kaut ko sakarīgāku?
    Da, pofig. Internetā ir savi pašorganizējoši likumi. Rīta kokam zelts mutē. Cirksnim šodien laime. Antihipam (tipa, psihs, bet otrādi) nelaime. Jo samērā nesen pats tika apdirsts, tāpēc ir dusmīgs.
    Retorisks jautājums – kāds tad cits varētu būt šī portāla mērķis, ja ne prasta diršanās vienam ar otru?! Jūs tiešām ticat, ka interneta portālā varat izveidot siekalainu fanu pulciņu, kurā ilggadīgi nebūs neviena vētra ūdens glāzē?!

    Tikmēr, “А додка пливет…”

    • Labdien,
      atbildot uz Jūsu jautājumu, brīvajā laikā es parasti vemju dažādos internet sajtos.
      PS. Jūs visu esat pārpratis, šī protāla mērķis nav veicināt diršanos vienam ar otru – tas veicina diršanu ļoti konkrētā virzienā – respektīvi Jūsu, pardon ja aizskāru.
      Tūkstoškārt atvajnojos, ja kaut kur tekstā nosaucu jūs par pimpi.

    • Ha ha, tu pats tici tam, ko raksti? Sen jau pagājuši vecie labie laiki, kad šajā portālā rakstīja vienkāši smieklīgus feļetonus, tipa ‘man vienkāši patīk hujārīt gaļu’. Tikai akls fans var neredzēt, ka tikpat kā katrs otrais ceha raksts ir konkrēta diršanās kāda konkrēta cilvēka vai sociālās grupas virzienā (sākot ar zemniekiem, Latgales iedzīvotājiem, krieviem, hipsteriem, velosipēdistiem, bedzot ar bērniem, sievietēm, homoseksuālistiem, nu un protams, visas politiskās partijas).
      Protams, kamēr šī diršanās pamatā ir ar sarkastisku ievirzi un ietver lielu daļu kritiskās domāšanas, tikmēr ir interesanti un nereti arī lietderīgi. Lai gan pēdējā laikā (visticamāk, dēļ nepieciešamības šo diršanos veikt regulāri priekš delfiem) kritiskās domāšanas vietā jau vairāk redzama tā pati klišejiskā domāšana, ko te it kā kritizē. Līdz ar ko rodas aizdomas, vai tikai šī nemitīgā diršanās nav vien ar pašapliecināšanās motivāciju – parādīt sava iedomātā skarbā veča paštēla pārākumu, narcistiski nozākājot visus pārējos.

      Lai kā nebūtu, ceha raksti vismaz ir asprātīgi, tāpēc interesanti, pat ja mulsina to ievirze. Savukārt ceha fanu pulciņš, kas – kā jau norādīju – visaktīvāk komentē rakstus par anālo tematu (kopš Freida pētījumiem mēs zinam, ko tas nozīmē), lielākoties neko asprātīgu nespēj uzrakstīt.
      Jā, šā fanu pulciņa sociopātiskais barvedis gan ir īsts vārdu mākslas meistars, cepuri nost. To esmu arī agrāk atzinis.
      Taču noliegt, ka šā portāla fanu pulciņa aktivitātes ir vienkārši piebalsošana diršanās ievirzē rakstītiem tekstiem, var tikai tāds pats akls fans.

      Un nav arī brīnums, ka šādam fanu pulciņam, kas ļoti labprāt kritizē visus citus, briesmīgi nepatīk, ja kāds kaut ko kritisku vai vienkārši atšķirīgu pasaka šajos komentāros (vai pat delfu portālā, ko fanu barvedis greizsirdīgi zākā par pornosaitu). Tāda nu ir cilvēku narcistiskā daba – allaž gribas kādu citu pazemot, bet necieš ne mazāko kritiku savā virzienā.
      Neko citu jau arī nevarēja no fanu pulciņa sagaidīt, kad es te atkārtoti sasmakušo atmosfēru pamaisīju. Protams – zākāšanās un lamāšanās manā virzienā.
      Bet pēc tam tu, Cirksni, apgalvo, ka šī portāla mērķis nav veicināt diršanos?! Ha ha!

      Starp citu, varēji necensties man atgādināt, ka tēloji asprāti, metaforiski rupji mani nolamājot. Tikai tev vajadzētu saprast, ka rupja lamāšanās raksturo ne jau to cilvēku, kuru tu nolamā, bet gan tevi pašu.
      Skaidrs, ka katrs degradēts tips sevi uzskata par pārāku, kad kādu nolamā. Taču tā ir vien ilūzija.

      Cilvēku suga ir īpatna ar to, cik ļoti lielu lomu tās dzīvē ieņem ilūzijas.

    • Normāls dirsiens jums sanācis. Tāds piesātināts un brūns, tik žēl, ka bikses nav novilktas :(

    • Jaa, blja, saprati?

    • Purvīti, tu vari pats pārvarēt savu ilgstošo sasprindzinājumu. Tava situācija nav pārāk slikta. Vienkārši notici sev! Un pastaigājies pa mežu, parku, gar jūru vai tml. Meklē sevī “vairogus” pret to, kas tevi kaitina.
      Tu esi labs cilvēks. Tu esi cienījams cilvēks. Vienkārši saņemies. Tāda ir dzīve. Tu tiksi ar to visu huiņu galā.

    • es nesaprotu par ko tu runā. neteikšu arī ka gribu saprast un iedziļināties, jo izklausās pēc kārtējā “es esmu gudrāks/skaistāks/vecāks komentators”.

    • Purvīti, es respektēju tavu vēlmi neiedziļinātos manos plānprātīgajos murgos. Visnotaļ saprātīgi to nedarīt.
      Tomēr, tā kā tu ierakstīji komentāru, tad es paskaidrošu – mana vēršanās pie tavas personības saistīta ar manu priekšstatu, ka tu – līdzīgi kā arī es – šā portāla parasto komentētāju vidē īsti neiederies. Man šķiet, tu neesi no tiem cilvēkiem, kuri gūst gandarījuma sajūtu, apdiršot un nozākājot citus. Jā, tev patīk ass un melns humors. (Man arī tāds patīk, tāpēc arī te tusēju.) Taču tevi nevar salīdzināt ar vienu otru, kurš te ir atradis savas dzīves piepildījumu. Sakarā ar to, mani apmulsināja tavs pēdējais uzbrauciens manā adresē (2017.gada 18.marts plkst. 7.58). Ko tu gribēji ar to teikt?!
      Tā kā es tevi neuzskatu par sociopātu, bet gan visnotaļ sakarīgu un adekvātu cilvēku, tad es tev arī veltīju labāko, ko savā alkohola ietekmētajā psihes stāvoklī spēju uzģenerēt.
      Piedevām ieliku linku uz blogu, kur ir, manuprāt, asprātīgi feļetoni bez zākāšanās un diršanās ievirzes; pat bez komentēšanas iespējām. Vienkārši tāpat ieliku, salīdzināšanai ar šo, ja nu kādam tas varētu būt interesanti.

  8. sunītim pifam zelts mutē

    mēs, sunīša pifa fanu pulciņš “sunītim pifam zelts mutē”, sunīša pifa vārdā pavēlam ceham un visiem tā faniem pārtraukt diršanos konkrēta sunīša pifa vai viņam simpatizējošas sociālās grupas virzienā un aizliedzam pašapliecināties jebkādā sunītim pifam netīkamā veidā
    sunīts pifs patur tiesības pašapliecināties un dirsties uz visiem, kā viņš to līdz šim ir darījis, bet visiem sunīša pifa apdirstajiem turpmāk ir aizliegts ko iebilst vai apslaucīties
    no šī brīža sunīša pifa dirsieni ir jāsauc par kritiku, sunīša pifa narcistiskos personības traucējumus par talantu, bet pašapliecināšanās mēģinājumus par literatūras un humora etalonu

Komentēt