Par brančos un krāmu tirdziņos bāzētu ekonomiku

Šodien Delfos Otto Ozola sūdīgo rakstu neviens pat never vaļā, jo visi lasa manējo.

Draugu vidū esmu pazīstams kā ātri pagatavojamo makaronu eksperts. Kad pirms piecpadsmit gadiem manas lūpas pirmo reizi pieskārās ļenganajām “Roltona” šķiedrām, tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Kopš tām senajām dienām esmu iepazinis neskaitāmus ātro nūdeļu paveidus un nodevies prātam neaptveramiem budžeta klases gurmāna eksperimentiem, bet ne jau garša vai cena mani tik ļoti vilina atkal no jauna apliet ar verdošu ūdeni šos kulināros mēslus. Galvenais ir tas, ka ātri pagatavojamie makaroni, manuprāt, ir simbols Latvijas jauno uzņēmumu impotencei. Gluži kā ar karstu ūdeni pildīts makarons, teju katrs stārtaps ir nolemts nekad neizslieties taisni un cieti, bet impotenti nokarāties kā pamesta rotaļu laukuma šūpoles vai – kā jau no ievada uzminējāt – silta un miltaina nūdele.

Kad ar naudu ir tā pašvakāk, esmu spiests pirkt lētākās “Mivina”, kas padara ūdeni nepatīkami tumīgu un kurām pietrūkst mazliet dārgākā “Roltona” dzēšgumijas konsistences atsperīguma. Valsts svētkos vai pēc veiksmīgi noslēgta darījuma mēdzu sevi palutināt ar “premium” segmentu – trīskārt dārgāko “Knorr”, kura sausais buljons nesmird pēc kaulu miltiem un vistu genocīda. Diemžēl neviens no augstāk minētājiem ražotājiem nav vietējais. Latvijas uzņēmēju neizdarības dēļ, man nav iespējas pildīt vēderu ar patriotismu. Varbūt kādā ēnainā Miera ielas dzīvoklī tiek ražotas ātri pagatavojamās nūdeles, tomēr, zinot vietējo uzņēmēju domāšanas veidu, tās, visticamāk, tiek iepakotas kartona krāsas kastītēs, etiķetes zīmētas ar roku, iepakojums apsiets ar prievīti un cena plauktā sasniedz gandrīz 4 EUR par vienību. Un te es beidzot nonāku pie pamattēzes: ļoti lielai daļai Latvijas uzņēmēju trūkst spējas domāt globāli un ražot masām.

Esmu no sirds noguris no brančos, krāmu tirdziņos un ar latvju zīmēm izrakstītās stabulītēs bāzētas ekonomikas!

Kurš vainīgs? Pirmkārt jau tu – katru reizi, kad iesāc teikumu ar “mēs jau esam maza valsts…”, “mūsu ir maz…”. Otrkārt, uzvalkotais onkulis televizorā, kurš katrā otrajā politiskā diskusijā šos pašus teikumus atkārto. Teritorijas lielums jau sen vairs nav faktors, bet globālā ciemata apstākļos nav svarīgi, cik cilvēkiem vārds ir Jānis.

Brīnos, ka spēju bez dramatiskām kļūdām uzrakstīt šos vārdus, jo manas rokas dusmās trīc katru reizi, kad feisbukā mani uzaicina sekot draugu drauga jaunajam uzņēmumam, kas plānojis ražot bišu pakaļu vaska sveces vai virtuves izlietnē samaisītu ekosaldējumu. Nemelošu – aiz cieņas pret saviem draugiem, esmu arī kļuvis par vairāku tamlīdzīgu uzņēmēju aktivitāšu sekotāju, bet savai aizstāvībai var minēt, ka “like” pogu nospiedu ar vidējo pirkstu.

Ko darīt? Kā to labot? Pirmkārt, katram jaunam uzņēmējam vajadzētu no cieši apspiestām apakšbiksēm pārsēsties bokseršortos, lai olām būtu iespēja noslīdēt kādus centimetrus zemāk. Tikai ar vareniem un nokareniem pautiem ir vērts no darba ņēmēja kļūt par darba devēju. Otrkārt, pārstāt pārprast tikumības jēdzienu – trūkums un pieticība nav tikums, bet turīgi cilvēki nav blēži un mēsli. Treškārt, domāt globāli – pirms kaut ko uzsākt, pavaicāt sev, vai šai idejai ir ticama iespēja sasniegt vairāk par Valmieras gadatirgus telti? Angliski šis jautājums skanētu “Will it scale?” un to es šeit netulkošu, jo, ceturtkārt, valodas ir jāzina un jābūt gatavam tajās komunicēt.

Sagaidot, ka komentāros man tiks uzdots jautājums “ko gan tu pats esi izdarījis?” vai teikts “davai, rādi piemēru pats pirms gudri dirst”, paskaidrošu – jau piecpadsmit gadus strādāju eksportam un neesmu darījis algotu darbu, tomēr mans gadījums nav gluži parasts. Par uzņēmēju kļuvu nevis tāpēc, ka man ir tam īpašas dotības, bet apstākļu spiests – esmu tāds kretīns, ka savā kolektīvā mani redzēt negrib neviens.

  1. Man patika pornosaita delfi komentāros izlasīta frāze “stingri ņemot”. Tas līdzsvaro šūpoles.

    Ar cieņu
    Krānu tirdziņš

  2. Manuprāt, krāmu tirdziņš šī raksta kontekstā būtu jāliek pēdiņās, jo īstajam krāmu tirdziņam tā pamatbūtībā nav ne vainas.

  3. Tiktāl, kamēr krānu komersants nes nodokļus ir labi. Nešpetno no brīža- kad šāds saņem kaut vienu centu publiskās naudas, jo bezjēdzīgi, drīzāk der ziedot centus un pat veselus Euro polik uns limnīcām :)

  4. “Stingri” vienmēr manu uzmanību uzrunā… ;)

  5. Exports , tas ir labi , bet vietējam tirgum ir pārāk liela konkurence , darba spēks (kurš nu ir palicis ) nespēj veikt norādītos darbus kvalitatīvi un prasa pilnvērtīgu algu (par ko ???? par uzņēmuma zaudējumiem ?) Neredzu ceļu šajā valstī .Mazs uzņēmējs vairāk domā kā nemaksāt nodokļus , kā maksāt, visās citās valstīs nodokļi nesagādā problēmas . Šobrīd meklēju sadarbības partnerus ārvalstīs . VAI TAM TĀ BŪTU JĀBŪT ????

  6. Uff. Cieti…
    Man patiik kad roltona ellja izzhljaac paar nuudeleem kaa taads skaists un gards shmekums. Superseksiigi un dazhkaart aiz taa skata biksees noiet pasham arii….

  7. ja vienā jaukā dienā, Latvijā nejauši, negribot neko sliktu, sāks darboties VID un tiesu sistēma,
    tad visi mazie “uzņēmēji”, kas pastāv tikai uz nodokļu nemaksāšanas rēķina tiks ātri vien nolaisti podā. Iespējams no turienes radīsies arī piesauktais brīvais darbaspēks.

  8. Īsumā: “Šķidrūšu uzņēmēji”

  9. VID jau strādā, bet likumi ir tik nepilnīgi un mīksti priekš nodokļu nemaksātājiem, ka šie tikai nomaina nosaukumu un turpina tādā pašā garā līdz atkal VID pieķer, bet nu mūsu valstī, diemžēl, par nodokļu nemaksāšanu un atklātu shēmošanu cietumā neliek un arī naudas sodi attiecībā pret nenomaksātajiem nodokļiem un dažnedažādiem citiem pārkāpumiem ir ļoti smieklīgi.

    Ko var gribēt, ja pati valsts neprot motivēt maksāt nodokļus un informēt izglītot iedzīvotājus par VID aktivitātēm? Tas, gan neattaisno šito kuplo pulku ar shēmotājiem un ‘biznesmeņiem’, kuriem pie pirmās izdevības obligāti jānopērk dārgs džips un liela māja(tas nekas, ka nodarbinātie saņem kapeikas un par viņiem nemaksā nodokļus. Kā saka: Ir aitas – ir cirpēji.

  10. Un vēl gribēju piebilst priekš tiem, kas varbūt nav tik tālu aizdomājušies:

    Katrs negodīgais biznesmenis/uzņēmējs kropļo tirgu priekš tiem, kas varbūt pat vēlas darīt visu pilnīgi legāli un oficiāli, bet nespēj konkurēt ar PISNESMEŅA uzstādīto cenu. Latvijā vispār vajadzētu tādu ritīgu kadru tīrīšanu un satversmes, un nodokļu reformu, lai, ja pieķer, tad jūt paīstam.

    Šobrīd dēļ nesakārtotās tieslietu sistēmas un milzīgiem robiem likumdošanā VID vienkārši cīnās ar vējdzirnavām.

    Un neklausaties neizglītotus cilvēkus, kad viņi stāsta kā valstī visi zog un VID ir vislielākais ļaunums… VID savu darbu dara tiktāl cik likums atļauj un likums ir ļoti ļoti labvēlīgs priekš krāpniekiem un pisnesmeņiem.

    Un nē, es nestrādāju VIDā :)

  11. Tie “uzņēmumi”, kas sevi sauc par uzņēmumiem, ar īstenu valdes LOCEKLI priekšgalā, bieži vien ir tāda situācija, kā raksta autors aprakstīja – uzņēmuma direktors, apkopēja, valdes LOCEKLIS un priekšsēdētājs vienā personā, patiesībā ir slinks pimpis ar ausīm.

    Uzņēmējs var būt arī apkopēja, kas saprot, ka nevēlas par 250€ uz rokas pa vakariem tīrīt bērnudārza mazās, bet līdz augšai aizkakātās, atejas. Arī apkopēja var sākt veikt saimniecisko darbību, sniedzot tualešu šrubēšanu kā pakalpojumu.

    Būsim godīgi – kā mēs strādājam? Slinki, negribīgi, velkot laiku. Par 250€ mēnesī apkopēja bērnudārzu tīra lēni, slinki un neiespringstot. Tās taču ir kapeikas, tas nav cilvēka cienīgs darbs, par to nevar dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi! Par to Anglijā maksā tūkstoti paundu!

    Un te mēs atgriežamies pie apkopējas. Ja apkopēja izdomās izveidot savu uzņēmumu, kas par 250€ bruto veiks bērnudārza uzkopšanu, bet saglabās līdzšinējo darba kultūru, tad nekas labs tur nesanāks. Vajadzēs brēkt par to, ka nomaksājot nodokļus vairs nepaliek pāri dzīvei. Protams, ka nākamajā dienā pēc UR apmeklējuma, uz nomaksu ir jāiegādājas Premium jeb Biznesa klases automobilis, jo valdes LOCEKLIM taču nepiedienas savu inovatīvo būtību vizināt vienā dzelzs kastē kopā ar klepojošu proletariātu, vai ne?

    Veidot savu biznesu, dibināt uzņēmumu – tas ir ļoti smagi. Ja apkopēja iemanīsies par 250€ bērnudārzu iztīrīt divās stundās, tad 8 stundu darba dienā viņa var iztīrīt 4 bērnudārzus dienā, par to pretī saņemot tūkstoti eiro. Bet ir jāstrādā un daudz. Vairāk kā komfortablā algotā darbā, kur 250€ alga darba devējam izmaksā teju divreiz vairāk.

    Katrs pats savas pievienotās vērtības radītājs! Nevienam neinteresē slinks cisu maiss, kas reizi mēnesī no jaunuvīgas bērza tāss izgrebj autentisku prostatas masētāju, iepakojot to linu drāniņā un aizzēģelējot ar īsti latvisku bišu vasku. Tur pretī ir cilvēku bars, kas stundu brauc uz darbu, 8 stundas strādā nepaceļot galvu, stundu brauc atpakaļ. Viņi sagaida apjomus un nemainīgu kvalitāti, lai visus prostatu masēt gribošos valdes LOCEKĻUS apkalpotu zibenīgi.

    Saņemties, latvieti. Esot svešumā Tu esi gatavs no ādas līst ārā un strādāt kā vergs, jo nav jau citas iespējas. Bet nonākot savā zemē Tu stundu dienā kakā, stundu raksti cehā komentārus, bet, nonākot pēc darba mājās, uzreiz atkorķē alu un ļaujies, lai Degpunkta vadītāju žūžošana ieaijā tramīgā miedziņā.

  12. Noskaņojums intriģējošs, bet prasās Part2. Starp “neražo saldējumu izlietnē” un “domā globāli” ir brīva vieta saturīgam saturam.

  13. Raksta autors jauc vienā katlā nesamērojamas lietas. Tik pat labi var iet pie puikām, kas uz Viļakas ezera spēlē hoķi un dirst, ka šitā līdz NHL viņiem netikt.

  14. Vai tad Benis nebija valsts apmaksāts pilna videi nodarītā kaitējuma aprēķina aprēķinātājs?

  15. Man jau liekas, ka jebkura iniciatīva ir tikai un vienīgi atbalstāma! Un ja kāds var izpausties tieši ar eko prievīšu saldējumu – lieliski!!

  16. “Will it scale?” no autora dzīvesziņas vai no Cooper review?? http://thecooperreview.com/10-tricks-appear-smart-meetings/

  17. Vareni! Parakstos zem katra vārda, izņemot par tam nūdelēm. Vai čalis kurš jau 15g ir eksportspējīgs uzņēmējs ir tik labi jāorientējas roltonos?

  18. Un ko? Skaisti dirsts,bet vienigais,ko sāku ieverot,raksts visupirms parādas Delfos un pēcāk…

  19. Tas ir eksporta biznesa veiksmes stāsts?

  20. Ārpus uz finanšu plūsmas, eksportspējīgas biznesa stratēģijas un uzņēmējdarbības un valsts varas mijiedarbības tiesisko attiecību analīzi fokusētās publikas uzmanības loka palika pēdējā rindkopā nevilšus atklātā un, cerams, vēl nepatentētā Latvijas Nokia – kretīnisma eksports. To var ražot izlietnē un saiņot latvju zīmēm izrakstītā kartonā un prievītēs un to var ražot rūpnieciski, piegādi veicot ar dzelzeceļa cisternām vai pa cauruļvadiem, paraleli pārpludinot www ar autsorsētu elektronisko versiju. Pat pavirša hipotētiska vidēja apjoma biznesa plāna projekta analīze ļauj droši apgalvot, ka tas noteikti skeilos.

    P.S. Runā, ka īstās NHL haizivis dzīvo Usmas ezerā. Reizi gadā tās pa bļitkotāju nepieskatītiem āliņģiem izlien ārā un dodas audiencē uz Grindeks.

  21. Var just ka jenotība šokolādes ceham labi samaksājusi, arī Lembis samaksājis.

  22. Strādāju eksportam – eksportēju roltonkluci.

  23. Restepa, bet ko gan tu pats esi izdarījis?
    Īsumā – man patika.
    Garumā:
    – Vai šai idejai ir ticama iespēja sasniegt vairāk par Valmieras gadatirgus telti? (80 simboli)
    – Will it scale? (14 simboli)
    Šķirba teju 6 reizes.
    Secinājums: mazāk dirs, vairāk dari, jeb jeņķu valodu par otru valsts valodu. uraa!

  24. Hmm.. Brīdī, kad sāka mesties iekšā eksportā, pievērsās roltonu ēšanai.
    Neticu Nevienam vārdam!

Komentēt