Pičuks

Pičuks sēdēja pie vecmāmiņas gultas un raudzījās viņas tramīgajā un apmulsušajā sejā. Vecmāmiņai bija jau 86 gadi un viņa arvien retāk apzinājās, kur atrodas. Pičukam bija tikai 12. Viņš bija bāls un apaļīgs puisēns, kurš cieta no astmas un biežiem elpceļu iekaisumiem. Slimības dēļ viņš bija spiests kavēt skolu tik bieži, ka mamma izlēma viņu no tās izņemt pavisam un izglītot mājapmācībā. Protams, Pičuks nebija viņa īstais vārds, bet tā viņu dēļ biežās šķaudīšanas bija iesaucis tētis. Pičuks tēti mīlēja par spīti tam, ka viņš bija pametis ģimeni un nelikās par to ne zinis.

– Pretīgie okupantu cūkas… Žī… žīdmasonu rocen…rozen…kreiceru mēslu sazvērestība… – murmināja vecmāmiņa.

Ģimene dzīvoja trūcīgi – nācās iztikt no mammas nelielās bibliotekāres algas, bērnu pabalsta un vecmāmiņas pensijas. Televizora dzīvoklī nebija, tikai vecs radio – klausīties to vai arī vecmāmiņas murmināšanu, bija vienīgās Pičuka izklaides.

– Tūkstoš gadu…tūkstošgades Reihs… celsies augšā un iztīrīs netīrum…netīreļus no ielām…

Pičuks labprāt klausījās vecmāmiņas vārdos, lai gan mamma tās sauca par muļķībām. Puika cienīja vecākus cilvēkus un apbrīnoja viņu dzīves pieredzi. Ar saviem vienaudžiem Pičukam gan attiecības neveidojās tik gludi. Atklāti sakot, viņš pat priecājās, ka mācību vielu apgūst mājapmācībā, jo skolā viņam draugu nebija.

– Gomohom…omoseksuālisti… tautas nodevēji un nācijas negods…

Klasesbiedri skolā apsmēja Pičuka lieko svaru. Viņi mēdza starpbrīdī noraut Pičukam kreklu un rādot ar pirkstu smejoties klaigāt “Kuces pupi, kuces pupi!”

– Latviju latviešiem… latv… pakārt… samest karcerī internacionālo baņķieru dibenlaižas…

Reiz pat puikas no vecākajām klasēm piespieda Pičuku saēsties dubļainu un sasālītu ceļmalas sniegu, bet pēc tam sita pa viņa mīksto vēderu tik stipri, ka Pičuks apvēmās. Todien mamma dusmojās par viņa nosmērētajām drēbēm, bet Pičuks klusēja un nevienu nenodeva. Nodevēji ir sliktāki par homoseksuālistiem – to viņš bija iemācījies no vecmāmiņas.

***

Laiks, kā jau tas mēdz darīt, plūda neatlaidīgi un neapturami. Vispirms tas aiznesa sev līdzi vecmāmiņu, pēc tam sadrupināja arī mammas veselību. Viņa gan nemēdza murmināt, tikai ik pa laikam palūdza Pičukam atnest fotogrāfiju albumu, kuru šķirstīja stundām ilgi. Pičuks rūpējās lai mammai nekā netrūktu un lielu daļu savas remontatslēdznieka algas tērēja zālēm, kā arī centās viņu iepriecināt ar kādu gardumu.

Virtuvē mājīgi burbuļoja katliņš ar karstu ūdeni. Kad Pičuka brilles aizsvīda, viņš droši zināja, ka laiks mest ūdenī vareņņikus. Tos vietējā veikalā varēja dabūt īpaši gardus un pārdevēja Pičukam vienmēr bija atlikusi maliņā pāris paciņas. Vareņņiki bija neatņemama ikvakara rituāla sastāvdaļa, tāpat kā salda melnā tēja un puskukulis baltmaizes ar ievārījumu.

Apsēdies pie puķainas vaskadrānas klātā virtuves galdiņa, Pičuks izņēma no kabatas telefonu un veikli uzspieda numuru, kuru viņš bija iemācījies no galvas jau pirms daudziem gadiem. Kā par brīnumu šoreiz savienoja ar pirmo reizi.

– Jā. Labvakar. – atskanēja klausules otrā galā.
– Nu labvakar, Tomsona kungs. Te jums Aivars no Daugavpils piezvan…

  1. Es gan Aivaru biju iedomājies tādu kalsnu, pagara auguma (ne kā Pīzdriņģis). Aivars vakarā iedzer 2-3 apinīšus, bet nākamajā dienā jau var braukt. Čomu it kā daudz, bet kompānijās nekad nav tas, kurš daudz runā. Vairāk klausās. Bet tad.. tad ir viņa raido laiks. un tad Aivaram ir, ko teikt, bļa.

  2. Pičuk, saliec kopā elkoņus!

  3. Viss jau butu labi, ja Aivars macetu atsledznieka arodu. Diemzhel vinjsh nemak un ir bezdarbnieks :)

    Zhetons par elkoniem!

  4. ..un no viņa krūtsagala bija sākusies laktācija.

  5. Punchline šoreiz jau bija jūtams pēc pirmajām rindiņām. Anyway, cietākais raksts pēdējā laikā

  6. Kas ir Tomsona kungs? Nesaprotu referenci…

  7. Tāda sajūta, ka Pičuks ņem stila ieteikumus no Kima Čenuna. Cīņai sveiks!

  8. OK, Pičuks no Kima Čenuna ņem ne tikai stila ieteikumus

  9. vārds speciāli Hmmam

    Nav viņš bezdarbnieks. LR reiz viņu nointervēja un viņš stāstīja ka ir pašnodarbinātā persona, viņš tulko krievu-latviešu valodā, kas Daugavpilī ir prestižs amats. Tāpat viņš pilda mājas vecākā amata pienākumus.

  10. Pievienojos the litch un marcus.

  11. Tompsona kgs., lūdzu pasakiet Pičukam par tiem elkoņiem un pārstājiet ar savām dziesmām stādīt Dievu nebeidzamas dilemmas priekšā – turpināt likt ciest visiem, vai tomēr iebāzt to ģitāru Jums pakaļā.

  12. Es ar nesapratu Tomsona referenci, bet cehu lasot esmu sapratis, ka esot tāds aivars g no dpils ar kautkādu sirds sāpi. Pagūglējot tomsons/gedroics izleca ārā atsauksmes uz LR raidījumu “brīvajs mikrafons”. Laikam tomsons ir tā raidījuma vadītājs.
    Vispār, esmu ieintriģēts. Jāpamaklē kas tas aivars par putnu. Man patīk ka pilnmēnes darboņi prot internetu un uzdarbojas arī ārpus pilnmēnes. superīgi. dzīvej ir jēga. Piedod man manu akventu. Es krievs.

  13. Čaļi, kas nesaprata, lr1 jāklausās vairāk, jāizglītojās. Te sižets par to pašu aivaru http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/zvana-klausiitajs.-par-viltoshanas-novershanas-tirdznieciibas-no.a10611/
    Jāsāk no stundas klausīties 01:00:00

  14. Sorry, vinjsh tachu ir nekustamo ipashumu magnats. Kaut kadai tantei bauskaa izkrapa ipashumu un negrib plaut zali.

    Tas vina blogs ir reecigs :) esmu mazliet sokets, ka idiotismu mera milidimiteros nevis miligedroicos. Lai gan milidimiteri skan labak, tas jaatzist.

  15. Starp citu, es varu atklāt, kāpēc tēju vienmēr dzeru bez cukura. Jo es izvēlos veselīgu dzīves veidu bez alkohola.
    Tēja ar cukuru, ja tajā iespļauj un patur ar gumijas cimdu kādu nedēļu, arī taču var sarūgt. Tātad sanāk, ka jau ar cukura pievienošanas brīdi sācies tēj-alkohola izgatavošanas tehnoloģiskais process.
    Kā es varu būt drošs, ka jau tajā brīdī kāda alkohola molekula tur nav radusies?
    Kā mēs zinam no homeopātijas principiem, jo mazāks vielas daudzums, jo stiprāka iedarbība. Ja manā tējas krūzē būs radies alkohols ar atšķīdinājumu 12D, tad pastāv 60% varbūtības, ka es kļūšu par alkoholiķi letarģiskajā stadijā.
    Tāpēc tējai ar cukuru ni ni.

    Cīņai par garīgo veselību sveiks!

  16. Manā klasē neviens tāds “pičuks” nemācijās. No tādiem atbrīvojās jau bērnudārzā. Ja tā padomā, tad, iespējams, dēļ tā, ka “pičuka” pupi jau tad bija lielāki nekā audzinātājai. Viņiem vienkārši ļāva aizrīties ar frikadeļu zupu, neaizrādija, ka pārāk ilgi šūpoties nav labi veselībai un, kāmēr mēs normālie padomju latvieši gulējām diendusu, “pičuks” pagalmā vēma ārā savas iekšas.

  17. Par Pičukiem nepiedzimst…

  18. Izskatās šis tapis, pēc šī gadījuma, kas bija dzirdams raidījumā brīvais mikrafons, kas izskanēja 20. oktobrī, raidījums dzirdams katru dienu 12:45, tā man vismaz liek nojaust, noklausamies paši
    http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&adv=1&channel=1&d=20&d2=&keyword=&m=10&m2=&y=2015&y2=&page=1

  19. Kaitēklis: Pičuks
    Apraksts: Pičuks ir viens no tiem, kam piemīt dabas dāvāts kretīneļa talants – viss viņā rada pretreakciju – izskats, runas maniere un sevišķi negatīvais nīdējums ar maziska ieriebēja mērcīti.
    Līdzīgi kaitēkļi/līdzīgas sugas: Jānis Jurkāns, Tatjana Ždanoka, Artuss Kaimiņš.
    Kaitējums: Sabiedrības puve. Pūdē un irdina sabiedrību no iekšienes – līdzīgi kā ķirmis veselu koku.
    Iespējamais pielietojums: Izmantot var uzsūtot saviem pretiniekiem. Ilgtermiņā gan vienmēr uzbruks arī citiem veselajiem sabiedrības elementiem.
    Dzīves ilgums: Ilgs, jo barojās no negācijām un taukos iekonservē sevi ilgam un induves piesātinātam mūžam.
    Dabiskie ienaidnieki: Visi veiksminieki.
    Kaitēkļa iznīcināšana: Noslīcināms spainī. Sasniedzot lielāku vecumu neslīkst, jo aptaukojas. Tad praktiski vairs nav iznīcināms.
    Izplatība: A-Latvija. Dažkārt manāms arī Latvijas centrālajos apgabalos.

  20. Toties es piekrītu katram vecmāmiņas dvestajam vārdam.

  21. Pičukam ir nepieciešams draugs, lai tvaiku nolaistu

  22. Lai nu kā, bet ieguglēju un izlasīju (daļēji) AG blogu. Biju domājis, ka klab.lv jau sen ir miris… Bet nekā!
    Tas čalis ir apbrīnojams! Ja jebkuram citam (ne-nenormālam) cilvēkam būtu tik liela uzņēmība un tik daudz brīva laika…

Komentēt