Monthly Archives: septembris 2015

Vēlos spaidīt Stepaņenko jaunavīgās krūtis un izšļākt uz tām kā zirgs

Jāteic, ka nekad neesmu bijis nedz īpaši tikumīgs, nedz pārlieku dievbijīgs, tomēr pēdējo dienu notikumu gaismā izkristalizējās fakts, kuru pagaidām neviens vēl nav pateicis skaļi: tā saucamais “tikumības likums” ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes preambulu!

Preambulā, kurā norādītas latviešu identitātes saknes, teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”

Kristīgās vērtības, savukārt, mums māca Bībele. Piemēram, šāds te citāts no Tā Kunga vārda:

11224158_10153730112464214_4768613561138248131_nAttēls godīgi nopizģīts no šī te kunga: SKATĪT PIRMAVOTU.

Pēc šī Bībeles fragmenta izlasīšanas, top skaidrs, ka latviskajai dzīvesziņai un preambulai nav pretenziju, ja sēdināšu Stepaņenko uz sava ēzeļa izmēra rīka, spaidīšu viņas jaunavīgās krūtis un pēc tam šļākšu uz tām kā zirgs. Paldies par uzmanību.

P.S.
Vai kādam nav lieks Bībeles eksemplārs?

Cehs.lv mizo sardeli

Nemāci man dzīvot, mīzēju nācija!

Bija siltas un saulainas sestdienas pusdienlaiks, kad kopā ar ģimeni braucu mājās no sievas laukiem. Sēņu vēl pamaz, bet prāts priecīgs un diena izdevusies. Protams, kā jau tas dažkārt notiek ar pārāk skaistām dienām – kādam to bija jāsabojā.

Šoreiz to paveica kāds pamatīgi aizdzēries vīrietis, kurš bija nolēmis savas dabiskās vajadzības kārtot tieši uz maniem daudzdzīvokļu mājas pagalma vārtiem. Turpat garām gāja kāda sieviete ar aptuveni piecgadīgu zēnu, kamēr iekšpagalmā kaimiņi grilēja gaļu un atpūtās. Vārdsakot – lai šī būtu pati debilākā vieta rajonā, kur čurtāt, blakus pietrūka vēl tikai policijas ekipāžas.

Labi – kuram gan nav gadījies, ka vairs nav iespējams ne mirkli noturēties un jāmeklē tuvējie krūmi? Iespējams, vīrietis vienkārši nepamanīja, ka visapkārt ir koki, kas būtu pateicīgāka publiskā tualete par pagalma vārtiem, esmu saprotošs cilvēks. Izkāpu no auto, lai atslēgtu vārtus un varētu iebraukt pagalmā un uzrunāju kungu: “Ko tu dari? Bērns taču skatās”. No vīrieša šļupstiem kļuva skaidrs, ka tas ir viņa bērns. Un arī sieviete ar alkohola pudeli rokā, acīmredzot, ir viņa.

– “Beidz mīzt”, teicu, jo tiešām ļoti vēlējos iebraukt auto savā pagalmā, bet urinētājs bija nobloķējis tā iebrauktuvi.
– “Sorī, vecīt, nevaru” izskanēja kaunpilna atbilde, nedaudz pagriežoties pret mani un ar savu necilo strūklu teju vai apšļācot manus apavus. Arī šo atbildi it kā spēju pieņemt, jo pārtraukt urinēt šim netīrumam droši vien bija tikpat neiespējama misija, kā pārtraukt dzert pirms sevis novešanas pašcieņu apkaunojošā stadijā. Tā viņš turpināja tecināt vēl kādu brīdi, līdz tas bija nodarīts.

Ja šajā brīdī vīrietis atvainotos un dotos prom, stāsts beigtos un notikušais nebūtu nekādas ievērības cienīgs. Tā nenotika. Pēc bikšu aizvēršanas vīrietis nekustējās ne no vietas un palika turpat, veroties manī intelekta neskartu seju.

– “Pisies prom”, pieklājīgi uzrunāju iereibušo vīrieti.
Šis bija tā saucamais “lūzuma punkts”. Varēja teju vai dzirdēt, kā “sarunu biedra” galvā noskan kaut kāds klikšķis. Šķiet, viņa sistēma pārstartējās un nekavējoties pārslēdzās citā režīmā.
– “Nē – TU pisies prom!”, viņš lepni atbildēja un atstutējās ar plecu pret sienu, jo noturēties taisni bija manāmi grūti. Tajā brīdī es vēl nesapratu, ka vēlāk šajā visā saskatīšu latvietības esenci.

Garāka diskusija vairs neizvērtās, jo sieviete, acīmredzot, spēja spēku samērus izvērtēt labāk par savu sagurušo kavalieri, tāpēc aiz auss un matiem aizvilka viņu prom. Tas, ka ar nesalauztām kājām staigāšana padodas labāk, ir fakts. Lai nu kā, šajā brīdī notika pats skaistākais – viņi pagāja piecus metrus tālāk, nospieda manas kāpņutelpas durvju kodu un iegāja iekšā. Liekot mašīnu pagalmā, no atvērta otrā stāva loga jau bija dzirdami bravūrīgi uzsaucieni par to kā kaut kāds kretīns uz ielas piesējies.

Tātad, 30 sekundes, kas būtu nepieciešamas, lai nokļūtu līdz tualetei un nepazemotu sevi savas sievietes, sava bērna, savu kaimiņu un vienkāršu garāmgājēju priekšā, bija par daudz. Labāk tomēr pašam savu pagalma iebrauktuvi padarīt par smirdīgu publisko tualeti.

Lūk, arī latvietības esence visā tās spožumā – čurāt uz savas mājas, kakāt savā smilšukastē un zāģēt zaru, uz kura esi apsēdies, bet, ja kāds no malas norāda, ka tā nav pareizi, tad viņš ir lohs, kurš neko nesaprot. Īstu latvieti neinteresē citu pieredze vai viedoklis, jo viņš ir latvietis – VIŅŠ ZINA LABĀK!

Tas nekas, ka neesi izlasījis nevienas partijas programmu – ej balsot par to, kurš visskaļāk kliedz populismu. Nekas, ka nekad mūžā neesi bijis tālāk par Igauniju – dodies protesta mītiņos kliegt pret cilvēkiem, kas bēg no kara. Nekas, ka tevi pametusi jau otrā sieva, jo esi nekam nederīga lupata – vaino pie tā homoseksuālus vīriešus.

Tas nekas, ka nesaprati šo rakstu un neuztvēri, ko ar to vēlējos pateigt – labāk skrien uz komentāriem pateikt, ka esmu no šokolādes ceha un iereibušais vīrietis man būtu pamatīgi sadevis. Tu visu zini labāk, latvieti.

bilde

Bēgļu krīzes rokasgrāmata bērniem

Saprotams, ka Vangas pareģojums, proti, 2043. gadā (ar precizitāti +/- 50 gadi) Eiropā valdīs musulmaņi – ievelk rūpju rievas arī Ceha vīru pierēs. Tāpat Ceha vīri ļoti labi apzinās – neba nu mums pašiem, bet mūsu bērniem šī putra būs jāstrebj. Kamēr Vangas pareģojumi liek baltos kreklus piesvīst ilgtermiņa politikas plānotājiem un neļauj diennaktīm aizmigt militārajiem stratēģiem, mazajam Visvaldim vai Grietiņai Vanga neizsaka pilnīgi neko.

Tālab Cehs nolēma gaidāmo krīzi izskaidrot jaunuļiem saprotamā veidā. Izrādās – to visu jau bija paredzējis arī “Karalis lauva”.


Caur gumiju, kas nāvi pisīs, Tam dzīvīb’s saule neizdzisīs!

Saņēmām šādu te vēstuli no sava sena drauga Viestura Vizuļa.

Vēlos izteikt pateicību portālam Cehs.lv par reklāmas: „Piesmej kaulaino, lieto prezi saulaino!” debilitātes analīzi.

Cehs uzsvēra tikai divus debilitātes aspektus: Vārda prezis nelāgi smirdošo vecišķumu – un idiotisko aicinājumu, izvarot nāvi. Taču noteikti jāpiemin – pati galvenā stulbība: Lai cik dzejiski nekļūtu šizofrēniķi dzejas dienu laikā, PREZIS NAV SAULAINS!!! Ne tiešā, ne pārnestā, ne metaforiskā nozīmē.

Prezis humanoīdu apziņā ir ļumīgs, glums, dārgs, pazemojošs un falla estētiku mazinošs izstrādājums.

Vārdu salikums „prezi saulaino” no dzejas viedokļa būtu attaisnojams, ja tas labskanīgā harmonijā „kā rozīne naglai uz galvas” atbalsotos pret citu perfekti trāpīgu, sulīgu izteikumu (piemēram, kaut cik attaisnot varētu atskaņu pāri „Mārtiņ Cipuli/Iemet vienu ripuli,” kuru situācija kontekstā radīja hokeja līdzjutēji nevis reklāmas profesionāļi). Bet „Prezis saulainais” atskaņojas pret vēl neloģiskāko „piesmej kaulaino,” kurš arī ir aiz matiem izvilkts no pašiem dirsas dziļumiem.

Piedāvāju vēl dažus šīs pašas idejas dzejiskus atrisinājumus ar loģiskākām atskaņām:

Caur gumiju, kas nāvi pisīs,
Tam dzīvīb’s saule neizdzisīs!

Uz sauli aizlaidies Čiv čiv!
Velc prezi, piesmejot hiv hiv!

Kas saulē nāvi taisās pist,
Tam prezi uzvilkt neaizmirst!

Lai baudpilnāks tev seksā vaids,
Velc prezi, nedabūsi aids!

Viesturs Vizulis – komiķis, Stand-up izrādes „Rupjie Referāti” un dzejas krājuma „Praktiskā Dzeja” autors.

Džournalisms

Pamodos vēlu un vienalga neizgulējies. Viegli pulsē galvassāpes. Pulsa ritmā aiz loga rotaļu laukumā čīkst šūpoles. Labi, ka iepriekšējā vakarā bija Latvijas izlases spēle, tā allaž kalpo kā alkoholisma un nolaidības attaisnojums. Sportam līdzi nesekoju, bet attaisnojums ir un paliek. Telefonā gaida kādi 15 neatbildēti zvani. Nāksies tagad visiem atzvanīt un taisnoties.

Es jau labu laiku strādāju no mājām. Rīdzinieku mēlē esmu frīlanceris, tulkojot to latviešu valodā – pašnodarbinātais. Strādāju mediju sfērā un nav grūti iedomāties, kas ir mani klienti. Pēdējās pāris nedēļas biju slinkojis un tagad nāksies sasteigt nokavēto. Šķirstu neatbildēto zvanu sarakstu – Sorosa fonds, Vīzentāla centrs, Raša tudei, vietējā masonu loža, daži deputāti, vārdu sakot – viss politiskais zieds.

Vispirms es atzvanu Sorosa fonda pārstāvim. Ar projektu kuratori sarunājamies angļu valodā. Nu jā, skaidrs, viss kā vienmēr. Vajadzīgs raksts, kurš izsmej latviešu tradicionālās vērtības, bet, savukārt, eiropiešu vērtības, izgaismo no vislabākās puses. Nepieciešams sekmēt globalizāciju un latviešu identitātes slāpēšanu. Plus vēl par bēgļiem kaut ko, un, ja iespējams, arī par gejiem. Ar domu, ka, jo vairāk, jo labāk. “Roger that”, es atbildu, mēs īsi iesmejam, kuratorei patīk tāds amerikānisms.

Es tikko nolieku klausuli, kā uzreiz saņemu zvanu no Vīzentāla centra. Patīkama vīrieša balss, runā latviski ar vieglu amerikāņu akcentu. Izklausās pēc mormoņu sludinātāja. Kāds zin, vai mormoņi drīkst strādāt Vīzentāla centrā? Šiem prasības gandrīz tādas pat kā sorosiešiem, izņemot bēgļu jautājumā. Nekādus bēgļus, līdz ar bēgļiem ienāks islāms, un islāms šeit nav vēlams, un ir bīstams, un seko vēl garš un smalks apdraudējumu apraksts. Es ieminos, ka mans pieslēgums paredz, ka par ienākošajiem zvaniem maksā zvanītājs, un tad ir OK, Mazel tov, atā, atā, un saruna tiek izbeigta.

Kas vēl man bija zvanījis? Nu protams, Raša tudei. Atzvanu. Zdarovabļa, zdarovanah, runājam krieviski. Vajadzīga publikācija. Neko atklāti prokrievisku vai Putinu slavinošu. Tā klusāk un aplinkus. Varbūt vairāk par to kā agrāk bija labi, un tagad ir slikti. Nav ražošanas, kultūras un naudas. Nav un nebūs. Nu labiņķi, skaidrs, davai, bivai, un es atslēdzos.

Atzvanu masoniem. Meistars ir neapmierināts, ka iepriekšējais raksts bija paviršs un nepabeigts. Saka, ka vajag pielikt vairāk pūļu, lai lasītājs kļūst trulāks un vienaldzīgāks. Lai lasītājam sirdī iezogas naids, apātija un izmisums. Lai latviešu jaunatne nododas alkoholismam, aizmirst par ģimeni un piesmej tradicionālās vērtības. Grūts uzdevums, šaubu nav, bet ja labi maksā, tad ne tas vien ir iespējams, vai ne?

Jūtos izsmelts. Neatbildēto zvanu sarakstā vēl pāris deputāti no Nacionālās apvienības un Vienotības. Ar viņiem es sazināšos vēlāk, nekas svarīgs un steidzams šiem principā nevar būt. Vēl ir viens no reģionu apvienības. Šo pļāpīgo tirliņu es ielieku melnajā sarakstā uz nesadzirdēšanos.

Aiz loga joprojām čīkst šūpoles. Droši vien mani kaimiņi ir slinki, savtīgi un vienaldzīgi ļautiņi, ka līdz šim brīdim neviens neko nav darījis lietas labā. Varbūt iedarbojas manis paveiktais, kas to lai zin? Nopūšos, izeju pagalmā, atveru mašīnu un no bagāžnieka izņemu WD-40 zili dzelteno flakonu. Pāris pūtieni un šūpoles apklust. Kādu brīdi būs klusums, bet varu saderēt, ka tavā pagalmā šūpoles čīkst, bet kāpņu telpā nedeg gaisma un smird pēc kaķu urīna.

Las-Vegas

Bērni nav mūsu nākotne

Bērni ir mūsu nākotne? Nesmīdiniet mani un nemaldiniet sevi. Bērns tiek uzskatīts par kaut ko šķīstu un nesamaitātu, kas, protams, ir absurds, jo šķīstums tiek jaukts ar tukšumu. Bērnam ir vienlīdz liela iespēja kļūt par prezidentu vai par slepkavu, bet to vislielākajā mērā nosaka vide, kur viņš uzaugs. Īpaši pēdējā laikā sabiedrība ir apsēsta ar ideju par bērniem kā visa labā priekšnosacījumu. Pensijas, valsts labklājība, gaišā nākotne, viss tiek uzkrauts uz bērnu pleciem. Un ziniet kāpēc? Jo tas ir veids kā atbrīvoties no atbildības un neko nedarīt šo lietu labā. Ekonomiskās labklājības balstīšana uz pozitīvu demogrāfijas saldo ir piramīdshēma, kas nenovēršami novedīs pie tās sabrukuma.

Kāpēc visa vaimanāšana par demogrāfijas bedri ir tukšs populisms un visi centieni to aizlāpīt ir bezjēdzīgi? Jo cilvēki nesaprot problēmas sakni – ir kritusi bērna ekonomiskā vērtība.

Primitīvas ekonomikas apstākļos jeb tradicionāli bērns ir bijis legāls vergs, kurš agrā vecumā sāk radīt pievienoto vērtību, ganot lopus, tinot cigaretes, vai liekot kopā “iPhounus”, pretī saņemot niecīgu samaksu. Respektīvi, agrāk bērns bija salīdzinoši lēta investīcija, kas sevi sāka atpelnīt pēc deviņiem gadiem. Turpretī šodien bērns ne tikai sāks sevi atpelnīt ne agrāk kā pēc 18 gadiem, bet, visticamāk, jums nāksies maksāt arī par viņa bakalaura studijām, kur viņš apgūs profesiju, kas pastāvēs labi ja 10 gadus. Un visu šo laiku šis jaunais cilvēks pieprasīs visu, kas ir pieejams urbānās sabiedrības vidusslāņa pārstāvim, proti, dzeramnaudu, “iPhonus” un biļetes uz festivāliem.

Kaut arī bērni ir zaudējuši savu ekonomisko vērtību, tie ir kļuvuši par ļoti spēcīgu dogmatisko ieroci reliģisku un politisku idiotu arsenālā, jo ar tā palīdzību var piesaistīt lielu atbalstītāju pulku sev vēlamam strīda iznākumam. Sniegt patvērumu bēgļiem – gribi, lai islāmisti apdraud tavus bērnus? Atjaunot nāvessodu – kāds būtu adekvāts sods cilvēkam, kas nogalinātu tavu bērnu? Ieguldīt līdzekļus izglītības un nodarbinātības reformās – sorry, tam budžetā nav naudas, visi līdzekļi novirzīti, domājot par bērniem.

Ap bērniem ir uzcelts tik emocionāli spēcīgs kults, ka liela daļa Saeimā ievēlēto tautas kalpu ir gatavi apiet loģiku, lai ielēktu populisma vilcieniņā. Kā piemēru var minēt Jūlijas Stepaņenko (Saskaņa) un nacionālimbicīļu (Nacionālā apvienība) kopīgos panākumus seksuālās audzināšanas faktu izkropļošanā un slēpšanā. Tikumiskā audzināšana ir ne tikai viltus realitāte, kas radusies iracionālos un apspiestas seksualitātes prātos, bet arī bezjēdzība jebkuram jaunam cilvēkam, kurš prot interneta meklētājā ierakstīt atslēgas vārdu sev interesējošā jautājumā (piemēram, “vai bērniņi rodas no dzīvesziņas?”).

Vēl viena parādība man šķiet pilnīgi lieka, un tā ir jauno vecāku apsveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu, jo līdz tam brīdim vienīgais vecāku panākums ir bijis līdz galam novadīts sekss un grūtnieces nenokrišana pa trepēm. Apsveikt vecākus par bērna piedzimšanu var tikai retos gadījumos, piemēram, kad pārim ļoti ilgi nav izdevies ieņemt bērnu, jo šādas problēmas uzliek pārim lielu emocionālo nastu un nereti izjauc attiecības, vai brīdī, kad viņu bērni ir izvākušies un sākuši paši sevi uzturēt.

Un paskatīsimies objektīvi uz šo miljoniem gadu attīstīto brīnumu, kas ir cilvēka bērns, viņš ir mazs, nevarīgs un neaizsargāts. Bērns pirmo reizi piecelsies kājās aptuveni deviņus mēnešus pēc piedzimšanas, govs to izdara pēc 30 minūtēm! Tikai divu gadu vecumā bērns intelektuāli sāk apsteigt kraukli. Vienīgā iedzimtā izdzīvošanas prasme ir skaļa raudāšana. Tikai vide, kur viņš uzaugs, un īpašības, ko mantos no vecākiem, izkals par viņu, visticamāk, par seksuāli frustrētu nacionāli, kura darbu nemitīgi apdraudēs tehnoloģiju inovācijas.

Attīstītā sabiedrībā bērns ir kļuvis par luksusa preci ne tikai ieguldāmo finanšu līdzekļu, bet arī laikietilpības dēļ. Lai saprastu, vai vari to atļauties, iesaku izrakt dārzā bedri un 18 gadus bērt tajā naudu. Ja tik turīgs tomēr nejūties, bedres vietā vajadzētu veidot ilgtspējīgu pensiju sistēmu, pārdomātu imigrācijas un integrācijas politiku vai robotus, kas vecumdienās noslaucīs tev siekalas un aizbērs kapu.

 

Rīgas jaunais sauklis

Nesen visu valsti pāršalca satraukuma pilna vēsts – Rīgai tiek meklēts jauns sauklis. Protams, jūsu padevīgie kalpi – CEHS.lv – nekavējoties steidzās palīgā.

Baļķis: Rīga. Tīri ok pilsēta.
Kurbads: Mūsdienīga. Dinamiska. StilRīga.
Benvenuto: Man vienmēr ir paticis “rigga, please”.
Vaidelote: Rīga. Mazā Damaska.
Kurbads: Rīga. Nanotehnoloģiju galvaspilsēta.
Sencis: Rīga – pasaulē lielākā autoosta.
Kurbads: Uzturam vēstures patīkamos mirkļus dzīvus. Ghetto Games Rīga.
Vaidelote: Rīga. Eiropas pērle.
Pērle pasaules pērļu kaklarotā.
Vaidelote: Rīga. Īsts Sapnis. Īsts Skaistums.
Zemnieks: Rīga. Mazā Parīze.
Bonžūr msjē, atdaj mabilu.
Pardon, papisies taču malā!
Ripzāģis: Rīga – Eiropas Latgale.
Sencis: Rīga – trešā labākā festivālu rīkošanas vieta aiz Krimas un Kaļiņingradas.
Ripzāģis: Rīga. Rublim draudzīga.
Zemnieks: Rīga – komats pirms Zviedrijas palīgteikuma.
Cements: Rīga – pilsēta Eiropas dirsā.
Kurbads: Rīga – Krievijas Inčukalns.

riga-01Cements: Rīga – Eiropas draugiem.lv
Kurbads: Vecrīga – britu vecpuišu Face.lv
Vaidelote: Vecrīga – lieliska gan kāzām, gan vienas nakts sakariem.
Ripzāģis: Rīga – kristīgo vērtību sargātājs.
Cements: Rīga – mums ir vairāk Zviedru bruģa, nekā Zviedrijā.
Cements: Rīga – jūs sāks apjāt jau lidostā.
Ripzāģis: Rīga – te baltā ādaskrāsa joprojām ir norma.
Sencis: Rīga – kur laucinieki tēlo pilsētniekus.
Cements: Rīga – labāk nekā šmīga.
Benvenuto: Rīga – Latvijas sociālā māja.
Kurbads: Rīga – pasaules “Mucenieki”.
Cements: Rīga – iedvesmas pilsēta ar rītdienu.
Mēs pizģījam pat saukļus.
Kurbads: Rīga – Lielbritānijas atskurbtuve.
Ripzāģis: Rīga – mums pat ir savs dzeramais ūdens! Ā, pag…
Cements: Rīga – publiskā tualete ar vēsturi.
Špagats: Rīga – brauc šu’ nopisties!
Kurbads: Rīga – jūdenstils bez holokausta.
Benvenuto: Rīga – bedru tik pat cik krievu.
Cements: Berlīne – holokausts, Rīga – YOLOkausts.
Vaidelote: Rīga. Izskatās labāk uz krekla kā dzīvē.
Kurbads: “Tā daļa Rīgas, tā daļa manas Rīgas – pidaRīgas, ne sūda nedeRīgas”.
Baļķis: Rīga – Добро пожаловать.
Baļķis: Rīga – Говори по человечески.
Vaidelote: Rīga. Ja nebūtu Imantas, būtu ok.

riga-02Vaidelote: Rīga. QR kods Eiropas plakātā.
Sencis: Rīga – “a, ja atradīšu?”
Vaidelote: Rīga. Piecreiz Muse. Vienreiz Kleptons. Spriediet paši.
Cements: Rīga – vienīgā vieta bez Salacgrīvas, kur uzstājas King Charles.
Vaidelote: Rīga. Vieta, kur uzstājas MC Hammer. Pašam to nezinot.
Sencis: Rīga – “man ir alibi”.
Ripzāģis: Rīga – mums joprojām ir trolejbusi!
Cements: Rīga. Pie mums pat traģēdijas ir lietuviešu.
Cements: Rīga. Pat “Rīgas Modes” tagad nāk no Ogres.

Sīrijas mārciņa nesmird jeb Cehs dibina restorānu

Noteikti pamanījāt, cik mudīgi uz 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu reaģēja KFC globālās stratēģijas darboņi. Viņiem pat nevajadzēja sagaidīt informāciju par papildu 526 izsalkušām mutēm, kuru īpašniekiem būs lemts kādu laiku šeit uzturēties, lai Rīgā atrautu vaļā Latvijā pirmo filiāli. Dūži saoda piķi, nojauta potenciālu. Spararats ir iegriezies – tālāk jau tas ir tikai veiksmīga lobija un “Islāma valsts” finansēšanas jautājums, lai migrantu plūsmu un klientūru palielinātu.

Sākotnēji gan Ceha vīri sita dūri latvju zīmēm grebtajā ozolkoka galdā tā, ka miestiņš no kausiem šķīda līdz pat puzuriem rotātajiem griestiem, un teica: “Tā nu vis nebūs – brauks te, nestrādās, valodu nepratīs, cūkas ciskā nekodīsies, bet mūsu zelteņu mīkstumos gan.”

“Veči! Šitais arī jums jāredz!” ar viedtālruni izstieptā rokā kopsapulces telpā no tualetes ietesās tikko labi padirsušais Ceha PR vīrs Kristaps Āls: “Viņiem ir piektie iPhone! Un par robežas šķērsošanu samaksāja septiņas štukas!” rādot Inspektora Artusa uzņemto video no “Muceniekiem”, noelsās K.Āls.

Teju kā sarunājuši, Ceha vīri viens pēc otra ar plaukstu nobraucīja degunus un novilka: “Tjāā…”. Kaut kas kņudināja degunu, un tas nebija saldskābi šķebinošais smārds no tualetes pēc  K.Āla. Gaisā uzvirmoja reāla piķa aromāts. Migrantu piķa.

Ar šo Cehs paziņo par savu jauno start-up. Mūsu vīzija – restorāns “Sīrija” būs vieta, kur vietējie satiksies ar bēgļiem, lai kopīgā maltītē nonivelētu rasu, ticības un kultūras atšķirības, labāk iepazītu cits citu un saplūstu vienā harmoniskā, integrētā Latvijas sabiedrībā.

Ar sākotnējo piedāvājumu vari iepazīties jau tagad:

SIRIJA-01

SIRIJA-02

SIRIJA-03

Ceha vīri apspriež dienas aktualitātes – hologrammas

SencisRīkos Vitnijas Hjūstones hologrammas pasaules koncertturneju
Sencis: es esmu sajūsmā!
Cements: WOW

Kurbads: viņi varētu iet vēl tālāk un taisīt grupu koncertus, kur puse ir miruši, bet puse nē.
Kurbads: Led Zeppelin ar Bonema hologrammu

Sencis: Līvi?
Kurbads: Līvi, kur palicis tikai Virga
Kurbads: Pārējie ir hologrammā un tāpēc spēlē bez lažām
Kurbads: Virgu pēc pirmā taima aizvieto viņa hologramma
Kurbads: pārtraukumā pārdozējušo Ainaru pa beksteidža durvīm klusu aizved uz Liepājas slimnīcas morgu
Sencis: Viņa hologramma aizskatuvē vispirms mēģināja viņu atkačāt
Sencis: Tā kā Latvijas tehnoloģijas vēl neatļauj uztaisīt labu hologrammu, mums nāktos iztikt ar projektoru un balto ekrānu

Sencis: Pink Floyd ar Sida Bareta fonogrammu – Sida hologramma pirms koncerta pārdozē un nomirst
Kurbads: Bareta hologrammu aizvieto hologrammas hologramma, kas ir daudz nekvalitatīvāka, nonarkojusies, zemas izšķirtspējas
Sencis: Vai arī hologramma ir nodzinusi matus un ar tukšu acu skatienu sūta visus dirst
Kurbads: zemas izšķirtspējas.
Sencis: Tas jā.

Sencis: Kurta Kobeina hologramma izmanto situāciju, lai paziņotu, ka viņu patiesībā nogalināja Kortnija Lova

Lodzinjsh: varētu rača hologrammu uztaisīt
Lodzinjsh: ā, viņš vēl dzīvs?

Maikls Džeksons koncertzālē "Palladium"